Tatāri, Pievolgas
Apdzīvo Pievolgas apgabalus mūsdienu Krievijas vidienē.
Čeļabinskas apg.
Etnoģenēze. Kopā ar čuvašiem ir Volgas bulgāru kultūras mantinieki.
Tatāri, tāpat kā čuvaši, baškīri u.c. Pievolgas tautas, tā arī nekad nesamierinājās ar savu verdzisko stāvokli moskovītu valstī pēc kazaņas hanistes sagraušanas. jau 1552.gadā tās apvienojās un sāka atbrīvošanās cīņu pret krievu iebrucējiem ar mērķi restaurēt Kazaņas hanisti. Tādi cīņas uzplūdi atkārtojās pēc katriem 10-15 gadiem.
Atbrīvošanās cīņas dažādos gados vadīja Mamiš-berdi, Ali Akrams, Sarij-ba-haturs, Džanseits, Džangals Šugurovs, Seīt Jagafarovs, Tjulekej-batirs (vadīja cīņu 1682.-1684.gados), viņa dēls Kusjums Tjulekejevs, Aldars Isjanguldīns (Isjakajevs), Kiļmjaks Nuruševs, Kusjuma dēls Akajs, Akaja dēls Abdulla, karaskals, Ba-tirša (Abdulla Halijevs), mulla Murats un desmitiem citu. Visi tie krita kaujas laukos vai uz krievu karātavām.
Atbrīvošanās kari XVII-XVIII gs. aptvēra plašas teritorijas Kazaņas, Ufas un Orenburgas guberņās, aptvēra plašas teritorijas no Volgas līdz Urāliem. Bez tatāriem un baškīriem tajās nereti ņēma dalību arī čeremisi, čuvaši, mordvieši un udmurti. Taču moskovītu vēsturnieku grāmatās par to nevarēsiet izlasīt ne rindiņas, reizēm pieminētas tikai baškīru sacelšanās.
1918.gada 1.aprīlī tikai pēc 4 nedēļu eksistences lielinieki paziņoja par tatāru un baškīru nacionālās autonomijas Idela-Urāla (Идель-Урал) likvidēšanu.
Saites.
Kazaņas haniste.
Krimas tatāri.
