Tritons
Tritōn - grieķu val.
Vārds tāpat kā orākulu centrs pie Tritona ezera Lībijā (Āfrikā). Vēdās tiek minēts jūras dievs Trita. Tas liecina par šī dieva ārkārtīgo senumu.
Radniecība. Tēvs – Poseidons.
Māte - Amfitrite.
Jūras dievs ar cilvēka rumpi un zivs asti sengrieķu mitoloģijā.
Apraksts. Pēc Rodas Apolonija apraksta Tritona ķermeņa augšdaļa bijusi kā cilvēkam, bet apakšdaļa – kā zivij (līdzīgi citiem „jūras večiem” Nerejam un Glavkam). Uz asīriešu ķēniņa Sargona bareljefiem, babiloņu cilindra zīmogiem, persiešu monētām attēlotais Dagons ne ar ko neatšķiras no Tritona.
Dzīvesgājums. Iesākumā tas (tāpat kā Nerejs) bija viens no „jūras večiem.” Ar cilvēka ķermeni un zivs asti. Vēlīnajā antīkajā periodā Tritons zaudēja individualitāti un pārvērtās par jautru jūras dievību grupu – tritoniem, kurus senie grieķi dikti mīlēja attēlot uz vāzēm un kā dārza skulptūras.
Daži pētnieki domā, ka iesākumā Tritons ir bijis īstais jūras valdnieks, un tikai pēc tam viņam pierakstījuši radniecību ar Poseidonu.
Īpaši Tritonu godināja divos Vidusjūras reģionos – Krētā un Beotijā. Beotijā ir Tritona upe, bet Krētā uzietas monētas ar Tritona attēlu. Krētā pielūdza delfīnveidīgu dievību, un šis kults vēlāk izplatījās pa visu Vidusjūras reģionu, īpaši nostiprinoties Delfos. Grieķijas apgabalos – Atikā, Eibejā u.c. senatnē arī godāja Tritonu.
Lībijā atrodas Tritona ezers un tāda pat nosaukuma upe.
Visdrīzāk Tritons bijis viena no vietējām dievībām, kuru vēlāk pārņēmuši grieķi.
Tritons spēlēja nozīmīgu lomu argonautu ceļojumā – palīdzēja ceļotājiem, kad tie jūrā bija apmaldījušies un pareģoja nākotnes notikumus.
Tritona vārdu saista arī ar Lielajiem plūdiem, jo tieši viņš lika atkāpties plūdu ūdeņiem, kad Zevs apžēlojās par Zemes iemītniekiem. Skaņas, kas radās pūšot Tritona gliemežnīcu tauri, varēja sacelt viļņus, vai arī gluži otrādi – nomierināt jūru. Ar savu trejdeksni viņš šķēla klintis un pacēla salas no jūras dibena.
Līdzīgi citiem „jūras večiem” (Nerejam un Protejam) Tritonam bija gaišredzības spējas. Savam tēvam Poseidonam viņš kalpoja kā ziņnesis (tāpat kā Hermejs Zevam), palīdzēja mirstīgajiem – Tēzejam, Friksam un Hellai, argonautiem un Dioskūram.
Atradumi.
Penas pils, Sintra, Portugāle.
Krētā uzietas monētas ar Tritona attēlu.
Avoti.
Hēsioda „Teogonija.” Autors šai darbā Tritonu nosauc par „Poseidona dēlu” un „jūras dzīļu valdnieku.”
Nospiedums civilizācijā.
Tritona upe Beotijā.
Tritona ezers un upe Lībijā.
Par tritoniem nosaukti abinieki, dzīvo arī Latvijā.
Neptūna pavadonis.
