Tukanu indiāņi
Dienvidamerikas indiāņi, kas dzīvo Amazones baseina ZR.
Mokanovas svētki. (Festa das Mocas Novas) Sieviešu iesvētīšanas rituāls, kas notieklīdz ar meiteņu pirmajā menasturācijām. Tādā nolūkā meitenes ievieto atsevišķā istabā tai pat mītnē, kur dzīvo visa viņas ģimene.
Visu šo laiku ciltī uzskata, ka meitenes dvēsele pārceļo uz Viņpasauli, kur to apdraud Noo ļaunie gari. Ceremonijas kulminācijā ģimenes mītni apmeklē viesi, daži no tiem uzvelk krāšņas maskas, kasattēlo Noo garu iemiesojumus.
Pēc tam jaunās meitenes ķermeni pilnībā nokrāso melnu ar krāsu, kas iegūta no henipapa augļiem. Tukanu indiāņi uzskata, ka šī krāsa aizsargā no Noo garu burvestībām, un tādā stāvoklī meitene paliek vēl 2 dienas.
Trešās dienas rītā viņa svinīgi parādās vecāku un radinieku priekšā. Tad ģimene rīko svētkus ar mielastu viesiem. Dejas turpinas cauru nakti līdz pat rītausmai. Burvis deju laikā ap ugunskuru piešķir meitenei īpašu ugunīgu emblēmu, kura tai jāiemet ugunī. Tas nozīmē, ka meitene salauzusi Noo ļauno varu un iegājusi kārtā, kad tai ļauts iziet pie vīra un dzemdēt bērnus. Meitene kļūst par pilntiesīgu cilts locekli un dzimtas turpinātāju. Viņu apsveic un apdāvina - pamatā krāšņu apģērbu un rotaslietas.
Kolumbiešu antropologa darbs. 1975.gadā, tai pat laikā, kad Luīss-Viljamss jau sāka izprast sīkāk dažādus bušmeņu klinšu/alu mākslas aspektus, kolumbiešu antropologs Žerards Reičels-Dolmatovs (Gerardo Reichel-Dolmatoff) publicēja savu grāmatu-monogrāfiju ar nosaukumu „Šamanis un jaguārs: narkotisko līdzekļu, ko lieto Kolumbijas tukanu indiāņi, izpēte.” Faktiski ar „narkotiskajiem līdzekļiem” šeit tika domāta tā pati ajauaska, ko lietoja ap 70 indiāņu tautu un kultūru Amazones baseinā. Interesantākais no antropologa atklājumiem bija tas, ka tukanu indiāņi savā lietišķajā mākslā (audumi, muzikālie instrumenti, mājas) lietoja ģeometriskos ornamentus un abstraktas zīmes no ja-he (tā tukanu indiāņi sauc ajauasku) transos redzētajām. Antropologa lūgti indiāņi pēc atmiņas ar krāsainiem zīmuļiem zīmēja sekojošus simbolus: trijstūrus tuvumā vertikālām līnijām, kas beidzās ar spirālēm; rombus un taisnstūrus, kas aizpildīti ar paralēlu līniju rindām; musturi no horizontālām viļņainām līnijām; visi iespējamie ovālus; „U” veida figūras; mazus riņķīšus un punktu rindas; restes; zigzaga līnijas; savienoti taisnstūri; līknes udc. Un tml. Tukanu indiāņi šīs zīmes atainoja uz klintīm ZR no Amazones, kombinējot ar reālistiskiem dzīvnieku attēliem.
Šīs zīmes tukanu indiāņi zīmēja arī uz sabiedriskajām maloki – mājām, kurās tie dzēra ja-he.
Ajauaskas vīziju stadijas. Tukanu indiāņi stāsta, ka pēc ja-he (ajauaskas) iedzeršanas tie iziet 3 vīziju fāzēm, kuras visai būtiski atšķiras viena no otras:
1.stadija. Nospiedošā vairākumā še redz tās abstraktās ģeometriskās zīmes un simbolus, kurus tie lieto savā lietišķajā mākslā – restes, viļņainās līnijas, acs formas figūras, daudzkrāsaini koncentriski apļi, bezgalīgas mirdzošu punktu līnijas. Stāstot par šiem fenomeniem indiāņi lieto terminu nomeri. Ar to tiek domāts jebkurš zaigojošs ornaments, taču šo apzīmējumu var lietot arī kā darbības vārdu. Galu galā nomeri pazūd, dodot vietu nākamajai stadijai.
2.stadija. Tajā vērojami daudz lielāki tēli – līdzīgi cilvēkiem, dzīvniekiem un dažādiem neradījumiem. Indiāņi apgalvo, ka šai stadijā pieredzējuši šamaņi spēj ieiet garu pasaulē, un ta nereti tiek aprakstīta kā vieta, kas „atrodas zem ūdens.” Te šamaņi sastop pārdabisku un visspēcīgu būtni, ko dēvē par „Savvaļas zvēru pavēlnieku.” Citi, kam ajausakas lietošanā vēl nav tādas pieredzes, šais stadijās redz milzīgas čūskas, jaguārus un dažnedažādus briesmoņus.
3.stadija. Tajā cilvēku apņem miers un gandarījums, to nereti pavada „klusa mūzika ar debesīs peldošiem mākoņiem.”
Saites.
Dienvidamerikas indiāņi.
