Tepanapas piramīda, Čolulas piramīda
Pasaules lielākā piramīda (būtu jāsalīdzina ar Balto piramīdu Ķīnā), kas atrodas Čolulā.
Atrašanās vieta. Meksika, Pueblas pavalsts, Čolulas nomalē.
Vēsture.
Mitoloģija. Saskaņā ar acteku leģendu līdz Gaismas radīšanai Čolula atradusies tumsā un neziņā. Apkārt atradies ar ūdeni klāts līdzenums. Tiklīdz radīta Saule, šurp atnākuši milži ar kroplīgiem stāviem, galveno no tiem sauca par Šelhua. Saules gaismas sajūsmināti, milži nosprieduši uzcelt celtni līdz pašām debesīm. Debesu dievs saniknojies un debesu iemītniekiem pavēlējis sajaukt milžu plānus. Dievi sagrāvuši celtni un celtniekus izdzenājuši pa malu malām.
Nostāsti vēsta, ka būvēta kā patvērums no Plūdiem, bet valodu sajaukuma dēļ celtnieki izklīduši.
Šais leģendās skaidri redzama Bābeles torņa bibliskā ietekme.
Oficiālā zinātne Čolulas rašanos datē ar II gs.pmē.
Pilsētas lielās piramīdas celšana bija daudzu kultūru darbības rezultāts: olmeku, tolteku, sapoteku, micteku, acteku un čolulteku - tātad būvniecības laiks iestiepās uz veseliem 2000 gadiem. Rezultātā daudzviet vērojamā apbūve ir pavisam haotiska un nejēdzīga. Vismaz tāda tā izskatās, jo nevar izprast celtnieku loģiku - kāpnes, kas ved uz nekurieni, dziļi un stāvi grāvji, kas it kā nevajadzīgi ierobežo piepaceltus laukumiņus.
Spāņu iekarotāju ierašanās laikā Čolula bija otra lielākā pilsēta acteku Meksikā aiz Tenočtitlānas, tajā bija 365 svētnīcas un dzīvoja ap 100 000 cilvēku. Kad Čolulā ieradās konkistadori, tos sagaidīja uz piramīdas pakāpieniem un bagātīgi apdāvināja. Toties viņu atblde bija briesmīga – vienā rāvienā tika zobeniem sakapāti 6000 saposušies un neapbruņoti indiāņi.
Dažus gadus vēlāk pilsētā uzcēla vismaz 50 katoļu baznīcas. 1666.gadā baznīcu uzcēla arī Tepanapas piramīdas galā.
Koloniālajā periodā pilsēta panīka un savas pozīcijas atdeva netālu esošajai Pueblas pilsētai.
Atklāšana un izpēte. Literatūrā par piramīdas atklāšanas laiku sniegtas pretrunīgas liecības. Tomēr par piramīdu noteikti ir bijis zināms jau agrāk. Tā esot minēta kādā acteku rokrakstā, kas glabājas Vatikānā.
Protams, ka īpaša atklāšana nemaz nebija vajadzīga, jo konkistadoru ierašanās laikā pilsēta bija kupli apdzīvota un, protama lieta, par piramīdu visiem bija zināms, lai arī tā nebija pilnībā attīrīta un uzturēta. Tieši tādeļ šeit arī spāņi sarīkoja briesmīgo slaktiņu, kurā gāja bojā 6000 neapbruņotu un saposušos pilsētas iedzīvotāju.
1803.gada 18.aprīlī Meksikā pēc 4 gadu darba Dienvidamerikā ieradās vācu pētnieks Humbolts. Jau tad viņš Tepanapas piramīdu (Čolulā) aprakstīja kā 4 pakāpju piramīdu, lai gan ofciālais piramīdas atklāšanas gads minēts 1910. Piramīdas apraksts sniegts viņa 30 sējumu darbā "Ceļojums pa Jaunās pasaules tropiskajiem apgabaliem, veikts 1799.-1804.gados." (Voyage aux regions equinoxiales du nouveau continent)
Patlaban pieņemts uzskatīt, ka senās civilizācijas pazīmes Čolulā tika atrastas tikai XX gs. sākumā. 1910.gadā spēcīgie lieti izskaloja dažu senu celtņu pakāpienus un tad arī sākās izrakumi. Cita versija teic, ka senās celtnes fragmenti atklājušies uzsākot trako nama celtniecību. Arheologi uzgājuši šeit septiņu dažādu kultūru pazīmes.
Arheologi uzgājuši šeit 7 dažādu kultūru pazīmes, katra no tām bija kaut ko piramīdā būvējusi, pārbūvējusi un piebūvējusi. Arheologi uzskata, ka Tepanapas un Teotivakānas piramīdas būvējusi viena un tā pati civilizācija. Par to liecina stipra celtniecības paņēmienu līdzība Teotivakānas kompeksā un celtņu kompleksā, kas atrodas pie Tepanapas piramīdas dienvidu sienas.
Pētnieki cauri piramīdai izrakuši caurejošu tuneli, pa kuru var iziet tūristi.
Neskatoties uz lielo interesi, intensīvo arheologu darbu informācijas literatūrā par piramīdu ir maz un tā ir savstarpēji pretrunīga - tiek uzrādīti dažādi piramīdas izmēri.
Apraksts. Tepanapas piramīda pēc apjoma ir vislielākā piramīda pasaulē, divas reizes pārsniedzot Gīzas Lielo piramīdu tilpumā. Patlaban ārēji tā izskatās pēc parasta pakalna ar katoļu baznīcu virsotnē.
Izmēri. Literatūrā tiek uzrādīti ļoti dažādi piramīdas izmēri. Zināms, ka piramīdas augstums bijis 63 m (literatūrā 54-63 m, Lielajai piramīdai 146 m). Pamata malas garums – 500 m (literatūrā no 400-500 m, Lielajai piramīdai 230 m), pamata platība - 25 akri (tas ir 4 reizes lielāks nekā Lielajai piramīdai). Celtnes tilpums bija 3 miljoni m3, kas padara to par lielāko piramīdu un lielāko celtni pasaulē vispār - tas atzīmēts Ginesa rekordu grāmatā, tā ietver sevī 3 lielās Gīzas plato piramīdas no Ēģiptes (citur gan teikts, ka divas reizes).
Konstrukcija. Gigantiskā piramīda sastāv vismaz no 6 vienu par otru lielākām piramīdām, kas atrodas tās iekšienē. Piramīda pārbūvēta 15-20 reižu. Vienkāršākas tehnoloģijas būves atrodas tuvāk virspusei, tātad jaunākas - tādējādi izsekojama būvniecības mākas degradācija nevis tās attīstība.
Piramīdas iekšienē ir plaša un 8 kilometrus gara eju sistēma, kas Tepanapas piramīdu atšķir no citām Centrālamerikas piramīdām, kurās praktiski nav nekā līdzīga.
Piramīdas vecums. Tas nav zināms, zinātnieki aptuveni lēš, ka tā varētu būt sākta būvēt ap V gs.pmē. Citi zinātnieki uzskata, ka šo piramīdu cēlušas daudzas indiāņu paaudzes sākot no II gs.pmē. līdz pat XVI gs.
Senāk tās virsotnē atradusies gaisa dieva statuja. Citos avotos (kādos?) teikts, ka tā būvēta par godu dievam Ketcalkoatlam.
Celtniecības materiāli. Visai bieži jau pieminētajā pretrunīgajā literatūrā var sastapt apgalvojumus, ka Tepanapas piramīda būvēta no neapdedzinātiem ķieģeļiem, kas gluži nav tiesa. Tāds materiāls gan piramīdā ir ticis izmantots, tomēr tikai pašā augšējā daļā, tātad hronoloģiski visjaunākajā daļā.
Senākajās piramīdas daļās situācija ir pavisam cita. Piemēram, piramīdas rieteņu pusē arheologi uzgāja un restaurēja nelielu pakāpjveida akmens konstrukciju, kurā tikuši izmantoti ļoti labi apstrādāti granīta akmeņi taisnstūru formā. Papildus uz tiem redzams zig-zaga ornaments. Šo īsto akmeņu gan vairs nav daudz, jo pārsvarā tie aizvietoti ar mūsdienu betona lējumiem - vecie bloki saglabāti iespēju robežās un vietumis ievietoti celtnē. Daži no granīta blokiem tā arī guļ vietās, kurās tie uzieti, mazliet nost no šīs pakāpju celtnes. Tieši šo granīta bloku apstrāde ir vienkārši lieliska.
Darba gaitā arheologi izpratuši, ka senās struktūras sedzošos granīta akmeņus jau senatnē ir noņēmuši, lai izmantotu citu celtņu būvniecībai netālu, piemēram, Ketcalkoatla svētnīcai (!?). Tādēļ arheologi neizslēdz variantu, ka visa Tepanapas piramīda bijusi segta ar šādiem kvalitatīvi apstrādātiem granīta blokiem.
Piramīdas koridori. Piramīdas iekšienē ir plaša un 8 kilometrus gara eju sistēma, kas Tepanapas piramīdu atšķir no citām Centrālamerikas piramīdām, kurās praktiski nav nekā līdzīga. Tādejādi piramīdu iespējams izstaigāt pa šauriem koridoriem tās iekšpusē dažādos līmeņos, kas savienoti ar slīpām savienotājejām, kuras izrakuši arheologi. Labirintus attīrījuši arheologi.
Gan arheologi, gan vietējie gidi visiem tūristiem stāsta, ka tuneļus izveidojuši paši arheologi laikā no 1931.-1966.gadam arheologu Hosē Rigarda Verti, pēc tam - Ignācija Markvīna vadībā. Tomēr tas pavisam noteikti nav tiesa, jo spāņu mūks-vēsturnieks Bernandīno de Sāaguns savos rakstos XVI gs. piemin Čolulas piramīdas ejas un tuneļus. Savukārt A.Humbolts atstāsta indiāņu liecības par to, kā viņi šais ejās slēpušies no Kortesa konkistadoriem.
Tā ka arheologu izkaltās ejas ir pilnīgs izdomājums, drīzāk arheologi šīs ejas varēu būt attīrījuši, bet nekādi ne izveidojuši. Visā pasaulē nemaz nav daudz piemēru, kad arheologi paši būtu tādas ejas veikuši - piemēram, Silsberijas uzkalnā Britu salās, tepat netālajā Teorivakānas Saules piramīdā (100 gadu pētījumu laikā izveidotas divas ejas dažu simtu metru garumā). Palenkes Uzrakstu svētnīcas aizbērtā tikai dažus desimtus metru garā eja tika atbrīvota veselas 4 izrakumu sezonas. Čolulā arheologiem būtu jācērtas cietajā iezī ar 20 reižu lielāku ātrumu! Bez tam visi koridori ir praktiski līdzīgi, tiem iezveidota pat griestu arka (tā ir spica un arkas leņķis ir tuvu taisnam), kas nu nekādi nebūtu bijusi vajadzīga arheologiem, bet prasītu tiem lielus papildu pūliņus.
Visas viena līmeņa ejas cita pret citu ir strikti perpendikulāras. Uz citiem līmeņiem ejošās ejas iet 45 grādu leņķos, kas gan nav pieejamas un ir slēgtas ar metāla restēm. Daļai no slīpajām starpejām nav pakāpienu -ir pilnīgi gludas ejas, ir ejas ar rievu pa vidu grīdā, daļa no tām atveras uz āru. Vietām koridoru sienas ir tik līdzenas, ka rada iespaidu par akmeņu flīzējumu. Diemžēl piramīdas tuneļu plāns mums nav pieejams.
Piramīdas astronomiskā orientācijā. Tāpat kā Tiavanakā, ši piramīda astronomiski novirzīta no debespusēm - par 17 grādiem (Teotivakanā novirze ir 15,5 grādi). Nav arī izslēgts, ka mērījumi nav precīzi sakarā ar to, ka piramīda vēl joprojām atrodas zem bieza zemes slāņa.
Piramīdas aprakšana. Pēc vienas no versijām, ko savā grāmatā min arī M.Stingls, zemi uz piramīdas likuši sanest spāņu iekarotāji, lai noslēptu pagānu rituālo celtni un tās galā 1666.gadā uzslietu savu baznīcu. Tomēr šaubas rada milzīgais darba apjoms (katrs turpu nobraukušais var pārliecināties par apmēram 10 m biezo māla slāni!) un jebkādu rakstīto ziņu trūkums par šiem apjomīgajiem darbiem. Diezin vai tādu milzīgu darbu spāņi būtu veikuši tā, ka par to nepaliktu nekādu rakstīto avotu. Jāatceras, ka nekad nekur citur spāņi nav rīkojušies līdzīgi. Bez tam piramīda apbērta tieši ar mālu.
Cita versija teic, ka piramīdu aprakuši paši indiāņi, uzzinot par konkistadoru tuvošanos, lai noslēptu svētnīcu no iekarotājiem, tā paglābjot to. Tas nu gan ir pavisam mazticami, jo tādiem milzīgiem darbiem gluži vienkārši nebūtu bijis laika.
Izteikta doma, ka Čolulas piramīda ir tik veca, ka lielais dubļu un zemes slānis (māli?!) uz tās radies Vispasaules plūdu rezultātā.
Kopumā piramīdas aprakšanas problemātika norāda uz to, ka piramīda bijusi stipri veca un bijusi pamesta (iespējams, lietota tikai daļēji - uzturēta piramīdas augšējā daļa) vēl pirms konkistadoru ierašanās.
Sv.Jaunavas Mierinātājas baznīca. To 1666.gadā spāņi uzbūvēja Tepanapas piramīdas galotnē no senajiem akmeņiem.
Atradumi.
Čolulas ornamenti. Tiek atzīmēta to stiprā līdzība ar peruāņu ornamentiem. Tādi ir arī Bordžijas kodeksā. Ornamentu elementi izvietoti šaha kārtībā, ierāmēti ar meandrveidīgu ornamentu un bārkstainu maliņu.
Elka galva. Apaļa un dumja.
Hipotēzes.
Pirmsplūdu celtne. Izteikta doma, ka Čolulas piramīda ir tik veca, ka lielais dubļu un zemes slānis uz tās radies Vispasaules plūdu rezultātā.
Akmens apstrādes tehnika. Senākajos slāņos akmens kārtojumam izmantoti labi apstrādāti granīta bloki. Pašos jaunākajos slāņos ir mūrējumi no neapdedzinātiem ķieģeļiem.
Iespējams, ka kādubrīd šie granīta bloki tikuši noņemti Ketcalkoatla piramīdas būvniecībai turpat netālu. Granīts šais vietās ir retums, tamdēļ daudz to nav varējuši iegūt.
Akmens celtniecībai ticis ņemts no Kakota kalna pakājes, tas ir vairākus desmitus kilometru attālu.
Saites.
Centrālamerikas piramīdas.
Čolula.
