Trebijas kauja (06.-07.06.1799.)
Itālijas karagājiena laikā Aleksandra Suvorova apvienotā krievu-austriešu armija pie Trebijas upes sakāva nākamā franču maršala Etjēna Makdonalda komandēto armiju.
Spēki pirms kaujas. Etjēns Makdonalds bija visai jauns un talantīgs karavadonis, kam bija uzticēta franču Neapoles armijas komandēšana. Skaitliskais pārsvars bija franču pusē, jo Suvorovs bija spiests daļu savas armijas atstāt aizmugures apsardzei, to apdraudēja ģenerāļa Moro armija.
Suvorova vienībām pirms kaujas nācās veikt 80 km maršu, daļa armijas šai maršā atpalika. Tomēr šādi marši bija raksturīgi Suvorova taktikai.
Kaujas gaita. Kauja sākās 6.jūnijā un krievu uzbrukums frančiem bija pilnīgi negaidīts - tie tika atspiesti pie upes. Nākamajā dienā, sagaidījis atpalikušās vienības, Suvorovs plānoja pilnīgi sagraut frančus. Galveno triecienu krievi grasījās vērst pret kreiso spārnu, pret kuru Suvorovs sakoncentrēja 2/3 krievu un austriešu spēkus. Tomēr šo plānu realizēt neizdevās - abu armij spēki bija visai līdzīgi, bet Suvorova kareivji bija piekusuši pēc ātrā pārgājiena.Bez tam frančus komandēja spējīgs karavadonis. Suvorova armija atkal atspieda frančus, tomēr sakaut tos nespēja.
Naktī Makdonaldam ieradās pastiprinājumi un viņš pieņēma lēmumu pāriet uzbrukumā, jo zināja, ka Suvorova armija skaitliski nav liela. Arī Suvorovs zināja par franču papildspēku ierašanos, taču savu plānu nemainīja - joprojām grasījās triecienu vērst pret kreiso spārnu.
Kaujas gaitā kritiska situācija krieviem radās centrā, jo franči sāka atspiest krievus. Tomēr paša Suvorova parādīšanās šeit pilnībā izmainīja kaujas gaitu un makdonalda armija tika pilnīgi sakauta.
Kaujas nozīme. Pats franču ģenerālis vēlāk teica, ka viņa karjeru glābis tikai tas, ka viņu sakāvis pats Suvorovs.
Saites.
Kauju saraksts.
