Smaragda ielejas
- Detaļas
- 1855 skatījumi
Atrašanās vieta. Ķīna, Naņšaņas kalni.
Apraksts. Nepabeigtās celtnes pamati ir regulāra sešstūra formā, kura katra mala bija 10 m gara. Būvnieki grasījušies uzbūvēt sešus tādus torņus, kas būtu savienoti ar sienām, taču iesākuši bija tikai vienu - vērstu pret ziemeļiem, kas ticis uzbūvēts 2,5 m augsts. Ziemeļu tornis uz augšu tika celts kā konuss. Materiāls - precīzi apskaldīti akmens bluķīši.
Esot saglabājusies arī daļa sienas.
Izpēte. 2007.gada vasarā te ieradās ķīniešu arheologi. Arheologi nespēja noteikt celtņu funkciju, iespējams, ka te gribējuši celt cietoksni. Interesanti, ka celtniecība te nav tikusi pabeigta.
Ķīniešiem nevedās ar šīs vietas izpēti, taču ekspedīcijas atskaite nonāca britu anomālista Gvena Vansittarta rokās. 2008.gada pavasarī viņš, saņēmis ķīniešu varas iestāžu atāuju, iepriekšējās ekspedīcijas dalībnieka Pekinas universitātes doktora Lī Hun Siņa un sava drauga Džona Rīgana pavadībā ieradās ielejā.
Pats Vansittarts uzskatīja, ka šeit atrodama spēcīga anomālā zona.
Anomalitāte. Daži sliecas pasludināt Smaragda ieleju par anomālu zonu. tajā nav sastopami citkārt izplatītie kalnu āži, te neielido ērgļi.
iespējams, ka cilvēki še tāarī nekad nav apmetušies. 2007.gadā arheologiem uzmākusies slikta pašsajūta - reiboņi, nespēks, nelabums un galvassāpes. Domāja, ka vainīgi konservi, tomēr tas neapstiprinājās un ārsts nespēja uzstādīt diagnozi.
Vansittarts uzskatīja, ka sešštūra forma spējot pastiprināt no zemes nākošo enerģiju un senie celtnieki to esot zinājuši. Pats viņs līdzi bija paņēmis šādus tādus mērinstrumentus, pavadīja torņa iekšpusē nakti. Pats viņš apgalvo, ka šī eksperimenta rezultātā izgājis no ķermeņa un raudzījies uz visu apkārtni no augšas.
Nākamā dienā Gvenu esot vajadzējis evakuēt, jo viņš saslimis - paaugstinājās asinsspiediens, sākās aritmija.
Solījies nākamajā gadā atkal atbraukt.
Saites.
Anomālās zonas.
