Smoļenices ciems
- Detaļas
- 1864 skatījumi
Atrašanās vieta. Slovākija, 50 km uz ZA no Bratislavas pie Smoļenices ciema, kurā atrodas skaistā Smoļenices pils. Stāvais kāpums kalnā sākas uzreiz aiz ciema baznīcas, uz to norāda nesen uzstādītā ceļazīme. Kāpiens ap 10 min.
Atklāšana un izpēte. Kalns bija ar sliktu slavu, un tikai XIX gs. beigās daži tuvējās Trnavas pilsētas iedzīvotāji uzdrošinājās uzkāpt kalnā, kur arī atrada apmetni. Šad un tad tuvējās pilsētas Trnavas iedzīvotāji mežiem apaugušā kalna drupās atraduši lauskas un māla traukus, kādu dzelzs vai bronzas gabalu.
Pirmos oficiālos izrakumus veicis XX gs. 20.gadu vidū arheologs A.Loubals. Par izrakumu rezultātiem nekas nav zināms, jo drīz pēc tam viņš nomira. Viņa skicējumi vairs nav atrodami, un daži eksponāti, ko arheologs uzdāvināja Trnavas Valsts muzejam, tāpat bez pēdām pazuduši. To saista ar Pasaules kara radīto haosu.
50.gados un 60.gadu sākumā kalnā strādāja pētnieku grupa Štefana Jamsaka vadībā. Tā izmērīja domājamo cietokšņa vietu un labu tiesu no tās atraka. Areāls aizņēma 14 ha – tātad darīšana bija ar Karpatu telpas lielāko aizvēsturisko apmetni.
Plašākas ziņas sniedza Slovākijas Zinātņu akadēmijas Arheoloģijas institūta zinātņu doktora Mikulaša Dušeka no 1963.–1971.gadam veiktie izrakumi. Zinātnieks kalnā atklāja apmetnes paliekas un mēģināja veikt rekonstrukciju. Ar C metodi datēja tās ap 700.–600.g.pmē. Atradumi attiecināmi uz tā saucamo Halštates laikmetu (nosaukums sakņojas arheologu Austrijā pētītā kapulaukā).
Pēdējie izrakumi bijuši pirms 25 gadiem un vairs nav turpināti.
Martina Jurika pētījumi. Šis Slovākijas amatieris pedantiski sakrājis visus zināmos faktus ap šo apmetni. Viņš piedāvā arī sakusušo plākšņu izskaidrojumu: „Kaļķakmens grīdu sakarsēja degošie žoga mieti un ēkas koka elementi, degot no kalcija karbonāta radās kalcija oksīds, tātad kaļķis. Lietus bija par iemeslu tālākai reakcijai, un radās java. Galu galā tā bija java, kas savstarpēji sasaistīja mūra plāksnes.” Šis pats pētnieks nesen ziņojis, ka uzgājis kāda akmens laikmeta tempļa drupas.
Apraksts. Apmetne pieskaitāma Kalenderbergas kultūrai, vecākā dzelzs laikmeta kultūrai, kas bija izplatīta Austrijas dienvidos, Ungārijas ZR un Slovākijas dienvidos.
Ievērojama lieluma komplekss. Pilsēta stāvēja uz mākslīgi ierīkotām terasēm, kas vietām iekaltas klintīs un nonivelētas ar zemi. Nostiprinājumiem tapusi izmantota sistēma, kas sastāvējusi no trim dažāda lieluma mūriem. Pirmais un otrais mūris bija 2 līdz 2,5 m augstumā, tie bija paralēli un starp tiem bija uzbērts valnis. Trešais mūris bija 4 m plats un 3,5 m augsts, turklāt iežogots ar mietu žogu. Pilsētā iezīmējušās ap 180 mājas, tika secināts, ka šeit dzīvojuši ap 800 cilvēku.
Vieta ir ārkārtīgi nopostīta. Galvenā ēka sašķaidīta līdz pamatiem, lieli akmens bluķi aizlidināti sānis līdz 10 m attālumam. Iekšējo sienu akmens plāksnes nesaprotami liela karstuma dēļ sakusušas kopā cita ar citu, tāpat arī klinšu terases. Arheologi viscaur uzgājuši deguma un cīņas pēdas. Dzīvojamo būdu pamatos atrasti daži sakropļoti skeleti, kuru kauli vēstīja par pēkšņu, negaidītu sadegšanu. Par pēkšņumu liecināja pamesti vērtīgi priekšmeti, pat pilni vārāmie katli atradās virs uguns. Tas liek secināt, ka iedzīvotāji pilsētu pametuši panikā un lielā steigā. Taču pie ārējiem mūriem nav konstatētas nekādas cīņas pēdas. Tāpat aizbēgušie iedzīvotāji nav atgriezušies, lai vismaz apglabātu kritušos.
Šodien. Tikai retais tūrists uzkāpj kalna cietoksnī. Velti meklēt sakusušās plāksnes, jo viss segts ar zāli. Taču var pamanīt atsevišķus akmeņus, kas bijuši spēcīgas degšanas liecinieki.
Objekti.
1.siena.
2.siena.
3.siena – rekonstruēta.
Artefakti vietējā muzejā. Ir vesels lērums atradumu Trnavas vietējā muzejā, kas ir rūpīgi kataloģizēti. Daudz ļoti labi nostrādātu šķēpu un bultu uzgaļu, saspraužamās adatas, daļa veidotas no viena metāla gabala, daļa precīzi sakniedētas. Muzeja darbinieki vēsta, ka cilvēku skeletu atliekas muzejā nav, iespējams, tie meklējami Prāgā.
Hipotēzes. Kosmisko ieroču uzbrukums no gaisa.
Šodien. Pēc pēdējiem izrakumiem pagājuši jau 20 gadi, un viss pāraudzis ar leknu zāli. Sakusušos akmeņus un plāksnes vairs nererdz, bet tie ir zem augsnes kārtas.
Saites.
Dievu kari.
Slovākija.
