SpaceX, uzņēmums
Space Exploration Technologies Corp.
Privāts, Kalifornijā bāzēts, miljardierim Īlonam Maskam piederošs kosmisko pārvadājumu uzņēmums.
2015.gadā Buenosairesas Mākslīgā intelekta konferencē tūkstotis pētnieku, to skaitā arī Īlons Masks, parakstīja petīciju, aicinot aizliegt autonomās letālās ieroču sistēmas, tā jau sasniegusi ANO. 2019.gadā šo iniciatīvu apturēja Izraēla, Krievija, Austrālija, Lielbritānija un ASV.
Falcon 9. Uzņēmuma vairākizmantojamo nesējraķešu projekts. Uzņēmumam ir 1,6 miljardus ASV dolāru vērts līgums ar NASA par kravu nogādi kosmosā vismaz 12 lidojumiem.
Mēģinājumi 2015.gada janvārī un aprīlī piezemēt raķetes uz okeānā peldošas platformas beidzās neveiksmīgi, jo tās piezemējās pārāk strauji un avarēja.
2015.gada 28.jūnijā nesējraķete, kurai NASA, uzdevumā vajadzēja nogādāt kravu uz SKS, uzsprāga dažas minūtes pēc pacelšanās. Pēc šīs neveiksmes uzņēmusm uz pusadu Falcon 9 izmēģinājumus, veica nopietnas izmaiņas raķešu dizainā un aprīkoja nesējraķeti ar daudz spēcīgākiem dzinējiem.
2015.gada 21.decembrī daudzkārt izmantojamā nesējraķete Falcon 9 veiksmīgi nolaidās atpakaļ Kanaveralas raga GKS bāzē Floridā. Tas bija vēsturisks notikums kosmosa apguves vēsturē, jo pirmo reizi kādam bija izdevies kontrolēti piezemēt daļu no daudzpakāpju nesējraķetes. 70 m augstās (kopā ar kravas kuģi Dragon) divpakāpju nesējraķetes Falcon 9 pirmā pakāpe, kurā atradās 9 simtiem miljonu vērtie dzinēji, piezemējās vertikālā stāvoklī pēc tam, kad bija nogādājusi 200 km augstumā otro pakāpi kopā ar kravas kuģi, kurā atradās 11 sakaru pavadoņu.
2016.gadā Space X prezentēja nesējraķetes Big Falcon Rocket (BFR) projektu.
2017.gada janvārī SpaceX veiksmīgi nogādāja 10 Iridium pavadoņus.
2017.gada 25.jūnijā uzņēmums ar nesējraķeti Falcon 9 veiksmīgi nogādāja kosmosā 10 komunikāciju uzņēmuma Iridium pavadoņus. Raķetes pirmā pakāpe veiksmīgi nosēdināta Klusajā okeānā.
2018.gada beigās Space X paziņoja, ka izvedīs kosmosā pirmo tūristu - japāņu miljardieri Jusaku Maedzavu vedīc ceļojumā apkārt Mēnesim. Ceļojums plānots 2023.gadā. Tiesa BFR raķete vēl nav uzbūvēta.
Dragon. 2019.gada 3.martā uzņēmuma Space X kosmosa kuģis Dragon sekmīgi sasniedza 400 km augstumā esošo SKS un autonomā režīmā savienojās ar to. Tas bija īpašs demonstrācijas lidojums, kura sekmīga norise noteiks vai NASA sāks izmantot šos kuģus cilvēku un kravu nogādāšanai kosmosā. Kuģī bija ievietots manekens un 90 kg kravas. Dragon kuģa kapsula palika pie SKS pievienota līdz piektdienai, 8.martam, kad tā uzsāks ceļojumu atpakaļ uz Zemi.
2020.gada maija sākumā ar Space X kuģi Crew Dragon astronauti Roberts Bēnkens un Duglass Hērlijs tika nogādāti SKS. 2.augustā kapsula Endeavour sekmīgi nolaidās Meksikas līcī un tā bija pirmā reize kopš 1975.gada, kad amerikāņu astronauti, atgriežoties uz Zemes, nolaidās ūdenī. Ceļā no SKS astronauti pavadīja apmēram 19 stundas.
2020.gada 24.janvārī no Kanaveralas zemes raga kosmodroma nesējraķete Falcon9 sekmīgi nogādāja orbītā 143 satelītus un citus kosmiskos aparātus. To vidū bija gan privātajām firmām, gan ASV valdībai piederoši, gan arī 10 pašas SpaceX satelīti, kas ir daļa no Starlink globālās platjoslas tīmekļa sistēmas izveides procesa. Līdzšinējais rekords bija 104 satelīti, ko vienā lidojumā 2017.gadā kosmosā nogādāja Indijas nesējraķete. Neilgi pēc Falcon9 pacelšanās tās pirmā pakāpe veica kontrolētu kritienu un nosēšanos uz platformas, kas tiek vadīta no attāluma un saukta par Of Course I Still Love You, Atlantijas okeānā. Šī bija 5.reize,kad pirmā pakāpe tika sekmīgi palaista un pēc tam kontrolēti nosēdināta.
Pašlaik SpaceX tādus satelītus nogādā orbītā par 1 miljonu ASV dolāru.
2021.gada 4.ceturksnī uzņēmums plāno veikt lidojumu, kurā nepiedalīsies neviens profesionāls astronauts.
Pēc veiksmīgā Falcon projekta, kas jau darbojas, tagad Space X ķērusies pie Starship projekta. Falcon raķetes sekmīgi jau izmanto satelītu uzņēmumi, ASV Gaisa spēki un NASA. 2020.gada novembrī Space X nogādāja NASA-s kravu SKS un veica otro sekmīgo lidojumu ar apkalpi.
Starship projekts. Ī.Masks uzskata, ka šī raķete veiks apvērsumu kosmosa apguvē. Projekts paredz, ka ar to orbītā varēs nogādāt vairāk kā 100 t kravas - satelītus, cilvēkus, aprīkojumu, ko savukārt varētu izmantot būvējot bāzes uz Mēness un Marsa. Lai to paveikt, Starship raķete tiks uzmontēta uz paātrinātāja Super Heavy, kas varētu būt aprīkots ar 28 Raptors dzinējiem, kuru kopējā vilce pārsniegs 70 megaņūtonu. To abu kopējais augstums vertikālā stāvoklī uz palaišanas laukuma sasniegs 118 m. Plānots, ka tie abi būs daudzkārt izmantojami un pēc katras misijas veiks vertikālo nosēšanos uz zemes.
Šīs raķetes plānots izmantot kravu un cilvēku nogādāšanai orbītā ap Zemi, kā arī lidojumos uz Mēnesi. 2020.gada 9.decembrī pēc izmēģinājuma nosēšanās laikā raķete eksplodēja. Izmēģinājuma lidojums ilga 6,5 minūtes.
50 m garā raķete ar kodētu nosaukumu SN8 bez apkalpes un kravas pacēlās 12,5 km augstumā un pēc tam veica horizontālu nolaišanos Zemes atmosfērā, lai atgrieztos vertikālā stāvoklī tieši pirms nosēšanās. Tomēr piezemēšanās notika pārlieku ātri un raķete eksplodēja.
Tūrisma plāni uz Mēnesi - dearMoon. Japāņu uzņēmējs Jusaku Maezava par saviem plāniem lidot uz Mēnesi pirmo reizi paziņoja 2018.gada septembrī. Miljardieris meklē 8 cilvēkus, kas būs daļa no 10-12 cilvēku apkalpes projektā dearMoon. Lidojums varētu ilgt 6 dienas.
Dalība Mēness programmā "Artemīda." 2021.gada aprīlī NASA paziņoja, ka "Artemīdas" īstenotāja būs privātā kompānija SpaceX, jo konkursā uzvarēja tās piedāvātā Starship Human Landing System (Starship HLS). Līguma cena - 2,89 miljardi ASV dolāru.
NASA plāno, ka orbitālā stacija tiks nogādāta Mēness orbītā. Uz to, izmantojot SSL raķeti, dosies kosmosa kuģis Orion. Nosēšanās/pacelšanās modulim Starship HLS būs jānogādā astronauti no orbitālās stacijas uz Mēness virsmu un atpakaļ. Programmas "Artemīda" ietvaros 2021.gada novembra otrajā pusē arī paredzēts pirmais eksperimentālais bezapkalpes lidojums apkārt Mēnesim ar SSL un Orion piedalīšanos. Iespējamas dažādas tehniskas izmaiņas (par programmu pienāk dažādas pretrunīgas ziņas), piemēram, SSL nomaiņa ar SpaceX raķeti Super Heavy.
Misija Inspiration-4. 2021.gada 16.septembra rītā SpaceX pirmo reizi nosūtīja Zemes orbītā kosmosa kuģi ar pilnīgi civilu apkalpi - tajā ir divi vīrieši un divi sievieši: kuģa kapteinis miljardieris Džareds Aizekmens (finansēja lidojumu), un trīs, kurus izraudzījāskonkursa kārtībā - 29 gadu vecā ārsta asistente Heilija Arseno, 51 gadu vecā ģeozinātniece un pedagoģe Siana Proktore un 42 gadus vecais ASV Gaisa spēku veterans kriss Sembroskis. Pēc trim dienām orbītā kuģis atgriezās uz Zemes 18.septembra vakarā, nolaižoties okeānā pie Floridas piekrastes ar kuģa Dragon kapsulu.
2021.gada 9.novembra rītā Space X kosmosa kuģis Crew Dragon ar 4 astronautiem ( 2 amerikāņi Šeins Kimbro un Megana Makartūra; francūzis Tomā Peskē; japānis Akihito Hoside) uz borta atgriezies no SKS un veiksmīgi nosēdies Floridā, tā veiksmīgi noslēdzot 6 mēnešu misiju.
2022.gada februārī SpaceX Zemes orbītā palaida NROL-87 sērijas pavadoni.
2022.gada 17.aprīlī uzņēmums SpaceX ar nesējraķetes Falcon 9 nogādāja Zemes orbītā NROL-85 sērijas pavadoni. Palaišana notika no kosmiskā starta kompleksa SLC-4E kosmisko spēku bāzē Vandenbergā (Kalifornija). Pēc palaišanas pirmā Falcon 9 pakāpe nokrita starta rajonā. Sīkāk par pavadoni neko nestāsta, jo tas paredzēts militārajai spiegošanai.
2023.gada 29.jūlijā 06:04 no Kanaveralas Kosmiskā centra raķete Falcon Heavy izveda Zemes orbītā pavadoni Jupiter 3 9 t svarā. Apmēram pēc 3,5 stundām pavadonis tika novietots paredzētajā vietā. Ši ir uzņēmuma SpaceX 51.misija 2023.gadā.
Uzņēmuma mājaslapa - SpaceX.com
Saites.
Raķetes.
Kravu nogādāšana kosmosā.
