Sojuz, kosmiskās misijas (1978.-patlaban)
Krievu tehniskais indekss - 7K.
Raķešu Voshod projektēšanas un ekspluatācijas pieredzi Koroļova biroja OKБ-1 speciālisti izmantoja nākamo raķešu - Sojuz radīšanā. 7K sērijas kuģi tika ažoti dažādos variantos, piemēram,modifikācija 7K-OK ("orbitālais kuģis") bija domāts tam, lai orbītā ap Zemi atstrādātu atsevišķus pilotējama kuģa lidojuma etapus uz Mēnesi. Šā tipa kuģu zmēģinājumi bija nolikti uz 1966.gada beigām, kad tika plānots palaist divus bezpilota 7K-OK kuģus ar diennakts intervālu un pēc tam orbītā tos savienot automātiskā režīmā.
S.Koroļovs nomira 1966.gadā, bet bija jau paspējis izstrādāt kosmosa kuģi Sojuz, kas modificēts lido vēl šodien.
Pirmais Sojuza aparāts. Pirmais aparāts 7K-OK startēja no Baikonūras 1966.gada 28.novembrī. Sākotnēji telemetrija rādīja labu un saskaņotu borta sistēmu darbību, taču 7.aplī kuģis dēļ nezināma iemesla ļoti ātri iztērēja visu degvielu un pēc tam sāka rotēt ar ātrumu 2 reizes minūtē. Kļuva skaidrs, ka palaist otro kuģi ir bezjēdzīgi un tā startu atcēla. Orbītā esošo kuģi sāka gatavot atgriešanai, taču tās laikā nostrādāja avārijas sprādziena iznīcināšana. Lūk, tā pats pirmais Sojuza aparāts, kas palicis pat bez oficiāla numura, sašķīda smalkās drumslās atmosfēras augšējos slāņos.
Nākamais 7K-OK sērijas bezpilota kuģa starts bija paredzēts 1966.gada 14.decembrī. Starta brīdī jau pēc pirmās pakāpes dzinēju ieslēgšanas kļuva zināms par tehniskām ķibelēm ar nesējraķeti. Visi tās dzinēji tika ātri atslēgti un pa skaļruņiem tika pavēlēts starta komandai doties pie iekārtas,lai noskaidrotu situāciju. Tad arī notika viens no nozīmīgākajiem starpgadījumiem Baikonūras kosmodromā - tas varēja kļūttikpat traģiskskā1960.gada oktobrī notikušais. Kad skaitā daudz cilvēki no tehniskās komandas jau atradās starta laukumā, piepeši iedarbojās avārijas glābšanas sistēmas dzinēji, kas bija novietoti raķetes pašā augšā. Liesmas notiem uzreiz skāra pirmās un otrās pakāpes degvielas rezervuārus,kas uzliesmoja un sāka sprāgt. Tā kā tehniskie darbiniekivēl nebija pārāk attālinājušies no novērošanas bunkura, tad viņi paspēja atskriet atpakaļ betona sienās pirms nogranda sprādziens. Raķete nogāzās starta laukumā dega un turpināja sprāgt.
Pēcak izrādījās, ka katastrofasiemesls ir žiroskopi, kas darbojās no autonomas elektrības padeves. Tā kā tie bija orientēti uz konkrētām zvaigznēm, tad tehniskās ķibeles laikā bezkaislīgi turpināja fiksēt raķetes vekto ceļu - tā gan nekustējās, bet rotēja kopā ar Zemi tā žiroskopi sprieda,ka tā pārvietojas. Kad zvaigžņu nobīde pārsniedza kritisko līmeni, sistēma uztvēra to kā raķetes krišanu un ieslēdza glābšanas sistēmas diznējus.
Nākamais bezpilota Sojuz starts vairākkārt tika atlikts tehnisku ķibeļu dēļ.
1967.gada 7.februārī kuģis beidzot startēja. Šī lidojuma laikā atkal gadījās daudzkārtas vadības un orientācijas sistēmu nepilnības. Visbeidzot bremzēšanas sekcijā vēl izdega nolaišanās aparāta karstumaizsardzība - tas iekrita Arāla jūrā un nogrima.
Drīzumā iznāca slepens PSKP CK un Ministru kabineta rīkojums, kurā atzīmēja Mēness ekspedīcijas sagatavošanas neapmierinošo darbu. Tālāk tanī bija teikts: "Uzskatīt Mēness aplidošanu ar pilotējamu kuģi un izsēšanos uz tā par valstiski svarīgu lietu." Dokumentā bija noteiktiarī termiņi - pirmajam pilotējamā kuģa lidojumam ap Mēnesi bija jānotiek 1967.gada jūnijā vai jūlijā, pirmajaii kosmonauta izkāpšanai uz Mēness - 1967.gada septembrī. Tomēr visi šie termiņi atkal topašu tehniskoproblēmu dēļ netika izpildīti. Vēl vairāk - tos norāva traģēdija.
Nu jau grūti pateikt, it īpaši tādēļ, ka krievu arhīvu dokumenti joprojām ir slepeni un nav pieejami, pēc kura iniciatīvas pēc 3 Sojuza avārijām tika nolemts nosūtīt orbītā uzreiz 2 pilotējamus kuģus. Tika plānots šo lidojumu laikā,ka kosmonauti pāries no viena kuģa uz otru, t.i. izmēģinās fināla stadiju lidojumam uz Mēnesi.
Un tā,sākās pilotējamo Sojuz kuģu ēra.
Sojuz-1. Lidojums sākās 1967.gada 23.aprīli ar kosmonautu Viktoru Komarovu uz borta. Tā sagatavošanā bija pieļauta virkne nepilnību, jo komunisti steidzināja, lai lidojumu pieskaņotu Oktobra apvērsuma 50.gadadienai. Tehniskas ķibeles izpaudās jau uzreiz pēc starta, piemēram, neatvērās viena no Saules baterijām. Tādēļ tika nolemts atcelt otra Sojuz kuģa startu - uz tā bija plānots atrasties 3 kosmonautiem: Valērijam Bikovskim, Jevgēņijam Hrunovam un Aleksejam Jeļisejevam. Tikām Komarovam tika nodota pavēle atgriezties uz Zemes.
Tomēr Sojuz-1 nosēšanās aparātam atteica izplētņu bremzēšanas sistēma, ar milzīgu ātrumu tas ietriecās zemē, rezultātā gāja bojā kosmonauts Viktors Komarovs, Gagarina draugs. Starp citu, Gagarins bja nozīmēts par Komarva dublieri.
Ar šodienas zināšanām ir skaidrs, ka, ja otra Saules baterija tomēr būtu atvērusies un otra Sojuz kuģa 3 kosmonauti būtu pārgājuši uz Komarova kuģi, tad galu galā bojā būtu gājuši visi.
Pēc Sojuz-1 avārijas sarkankrievi veselu pusotru gadu neveica vairs nevienu pilotējamo lidojumu.
Sojuz-2 un Sojuz-3. Pirmais lidojums pēc Sojuz-1 avārijas 1968.gada 25.oktobrī - startēja nepilotējamais kuģis Sojuz-2. Dienu vēlāk - 26.oktobrī - startēja jau pilotējams kuģis Sojuz-3, tā komandieris bija Georgs Beregovojs. 3 diennaktis Sojuz-3 orbītā veica tuvināšanās un savstarpējās orientācijas manevrus.
Sojuz-4 un Sojuz-5. 1969.gada 15.janvārī krievu kosmonauti pirmo reizi veica pāreju kosmosā no viena kuģa uz otru - šo darbību veica J.Hrunovs un A.Jeļisejevs. Tādejādi tika izmēģināts viens no svarīgākajiem Mēness aplidošanas misijas etapiem. Paskrienot uz priekšu gan jāpiemetina, ka šādu darbību veikt jau Mēness orbītā sarkankrieviem gan nav nācies, jo sacensībā par Mēnesi tie pārliecinoši zaudēja amerikāņiem - 1969.gada jūlijā uz pavadoņa virsmas izsēdās Apolona-11 ekspedīcija.
Sojuz-7. 1969.gada 12.-17.oktobrī. Komandieris A.Fiļipčenko veica lidojumu kopā ar V.Gorbatko un V.Volkovu.
1969.gadā par šo lidojumu saņēma Padomju savienības varoņa goda nosaukumu.
Sojuz-16. 1974.gada 2.-8.decembrī. Komandieris A.Fiļipčenko veica lidojumu kopā ar N.Rukavišņikovu. Lidojuma laikā tika izmēģināts sakabināšanās mezgls, ko vēlāk izmantoja kopīgajā krievu-amerikāņu lidojuma "Sojuz-Apollo."
1974.gadā par šo lidojumu otru reizi saņēma Padomju savienības varoņa goda nosaukumu.
1974.gadā PSRS slēdza savu Mēness programmu.
Sojuz-22. Misija ilga 1976.gadā no 15.-23.septembrim. Lidoja kuģa komandieris Valērijs Bikovskis kopā ar kosmonautu V.Aksjonovu.
Sojuz savus lidojumus sāka kopš 1978.gada.
Sojuz-26. Apkalpe: J.Romaņenko, G.Grečko. Atlidojušais "Sojuz-27" saslēdzās ar pilotējamo orbitālo kompleksu "Saļut-6"-"Sojuz-26." Pēc tam V.Džanibekovs un O.Makarovs atgriezās uz Zemi kosmosa kuģī "Sojuz-26."
Sojuz-27. 1978.g., 10.-16.janvāris. Apkalpe: kuģa komandieris V.Džanibekovs, O.Makarovs. Lidojuma laikā "Sojuz-27" saslēdzās ar pilotējamo orbitālo kompleksu "Saļut-6"-"Sojuz-26" (apkalpe: J.Romaņenko, G.Grečko). V.Džanibekovs un O.Makarovs atgriezās uz Zemes kosmosa kuģī "Sojuz-26." "Sojuz-27" palika orbītā.
Sojuz-29. "Sojuz-29" saslēdzās orbītā ar "Salut-6," kompleksā atradās kosmonauti V.Kovaļonoks un A.Ivančenkovs. 1979.gada 27.augustā tam pielēdzās vēl klāt arī "Sojuz-31" ar komandieri Valēriju Bikovski un VDR kosmonautu Z.Jēnu. 1978.gada 3.septembrī V.Bikovskis un Z.Jēns atgriezās uz Zemes ar kosmosa kuģi "Sojuz-29."
Sojuz-31. 1978.g. 27.augusts-?. Lidoja kuģa komandieris Valērijs Bikovskis kopā ar VDR kosmonautu Z.Jēnu. "Sojuz-31" saslēdzās ar orbitālo kompleksu "Salūts-6"-"Sojuz-29," kurā atradās kosmonauti V.Kovaļonoks un A.Ivančenkovs. 1978.gada 3.septembrī kopā ar Z.Jēnu atgriezās uz Zemes ar kosmosa kuģi "Sojuz-29."
Sojuz-35. 1980.gada 3.jūnijā B.Farkašs un V.Kubasovs, kas bija ieradušies ar kuģi "Sojuz-36," atgriezās uz Zemes ar kosmosa kuģi "Sojuz-35."
Sojuz-36. 1980.gada 26.maijā V.Kubasovs kopā ar ungāru kosmonautu B.Farkašu sāka lidojumu ar kosmosa kuģi "Sojuz-36." Lidojuma laikā "Sojuz-36" saslēdzās ar orbitālo kompleksu "Saļut 6"-"Sojuz 35" (apkalpe: L.Popovs, V.Rjumins). 1980.gada 31.jūlijā F.Tuans un V.Gorbatko, kas bija ieradušies ar "Sojuz-37," atgriezās uz Zemes ar kosmosa kuģi "Sojuz-36."
Sojuz-37. 1980.gada 23.jūlijs. Lidojumu ar kosmosa kuģi "Sojuz-37" kopā sāka V.Gorbatko un vjetnamiešu kosmonauts Fam Tuans. Lidojuma laikā "Sojuz-37" saslēdzās ar orbitālo kompleksu "Saļut-6"-"Sojuz-36" (apkalpe: L.Popovs, V.Rjumins).
Sojuz-39. 1981.g., 22.-30.marts. Apkalpe: kuģa komandieris V.Džanibekovs, mongoļu kosmonauts Ž.Guragčs. Lidojuma laikā "Sojuz-39" saslēdzās ar augšā jau esošo orbitālo kompleksu "Saļut-6"-"Sojuz T-4."
Sojuz T-4. Apkalpe: V.Kovaļonoks, V.Savinihs.1981.g., 22.-30.martā atlidoja Sojuz-39 un saslēdzās ar orbitālo kompleksu "Saļut-6"-"Sojuz T-4."
Sojuz T-5. Apkalpe: A.Berezovojs, V.Ļebeģevs. 1982.g. 24.jūn.-2.jūl. atlidojušais "Sojuz T-6" saslēdzās ar orbitālo kompleksu "Saļut-7"-"Sojuz T-5."
Sojuz T-6.1982.g., no 24.jūnija-2.jūlijam. Apkalpe: kuģa komandieris V.Džanibekovs, A.Ivančenkovs un franču kosmonauts Ž.L.Kretjēns. Lidojuma laikā "Sojuz T-6" saslēdzās ar orbitālo kompleksu "Saļut-7"-"Sojuz T-5."
2011.gada 30.martā komunikāciju problēmu dēļ tika atcelts kosmosa kuģa Sojuz starts.
Sojuz TMA-22. 2011.gada 24.augusta pēcpusdienā no Baikonuras (Kazahija) tika palaista nesējraķete Sojuz, kurai uz SKS vajadzēja nogādāt bezpilota kravas kuģi Progress M-12, kura atradās pārtika, dzeramais ūdens. Dažas minūtes pēc pacelšanās kuģis uzsprāga. Lielaka daļa atlūzu nokrita taiga Altaja Republikā. Eksplozija bijusi tik spēcīga, ka pat ēkām 100 km attālumā nodrebējušas logu rūtis. Ta ir pirmā avārija kopš 1978.gada. Krievijas premjers V.Putins uzdeva uzlabot kvalitates pārbaudes nesējraķešu izgatavošanas laikā un pirms nodošanas ekspluatācijā. Avārijas cēļonis esot meklējams Sojus trešās pakāpes dzinējā, kas nezināmu iemeslu dēļ esot atslēdzies.
Startēja 14.novembrī, pirmdienā, no Baikonuras (Kazahijā). Devās uz SKS, lai turpu nogādātu 3 kosmonautus: 2 krievus Anatoliju Ivaņišinu, Antonu Škapļerovu un amerikāni Daniēlu Bērbenku. 16.novembrī Sojuz kapsula savienojās ar SKS.
Sojuz starts tika pārcelts uz gandrīz 2 mēnešiem, kad iepriekš 24.augustā avarēja bezpilota kravas kuģis Progress-M12.
2016.gada 17.jūlijā no Baikonūras kosmodroma palaista nesējraķete Sojuz-U ar kravas kuģi Progress MS-03, kas dodas uz SKS. Kosmosa kuģī bija vairāk kā 2,4 t degvielas, skābekļa, pārtikas un zinātniskā aprīkojuma.
Uz pilotējamā kuģa Sojuz bāzes izstrādāts bezpilota kosmosa kuģis Progress, kas tagad nogādā kravas uz SKS.
2020.gada 25.oktobrī pl. 22:08 no kosmodroma startēja nesējraķete Sojuz-2 ar kārtējo sistēmas Глонасс-К aparātu, tobrīd orbītā funkcionēja jau 28 tādi aparāti.
2021.gada 5.oktobrī ar kuģi Sojuz MS-19 uz Starptautisko kosmisko staciju tika nogādāti krievu kinorežisors Kļims Šipenko un aktrise Jūlija Peresilda,kuri plāno šeit uzņemt pirmo mākslas filmu kosmosā "Vizov." Kuģis no Baikonūras startēja 5.oktobrī īsi pirms pusnakts un uz borta atradās arī kosmonauts Antons Škapļerovs. Peresilda spēlēs ārsti, kurai pēkšņi tiek paziņots, ka mēneša laikā viņai jāsagatavojas un jādodasorbītā. pasākums vērtējams kā Krievijas varas propagandisks pasākums,apsteidzot tādus pat amerikāņu plānus.
2021.gada 8.decembrī no Baikonūras pacēlās nesējraķete "Sojuz" ar komandieri Aleksandru Misurkimu un diviem kosmosa tūristiem - japāņiem Jusaku Maedzavu un Jodzo Hirano uz borta. Tūristi devās uz SKS. Maksa - 88 miljoni dolāru. Maedzavas lidojums iezīmē Krievijas pievēršanos kosmiskajam tūrismam.
Saites.
Krievu kosmiskās misijas.
