Sūnas
Sūnas ir viena no lielākajām augu grupām un ir vecākie sauszemes augi pasaulē.
Pasaulē sastopami vairāki desmiti tūkstoši sūnu sugu. Latvijā līdz šim konstatētas aptuveni 550 sugas, un katru gadu tiek atklātas arvien jaunas sugas. Cilvēki sūnas pazīst un bieži izmanto floristikā vai dārza darbos kā kūdru, bet retais zina arī nosaukt tās vārdā. Tādēļ izveidots šis palīgs, kurā jebkurš atpazīs puķu dobēs augošās maršancijas un kociņsūnas, uz dažādām virsmām plašas velēnas veidojošo hipnu, dažādus purva sfagnus un lāčsūnas. Grāmatā iekļautas arī dažas retas un aizsargājamas sugas kā nekeras, vienādvācelīte un bārkstlape.
Sūnu kūdra ir vērtīga gan kā kurināmais, gan derīga dārzkopībā. Turklāt sūnas darbojas kā mitruma uzturētājs augsnē, ūdens adsorbents, un ir mājvieta daudziem bezmugurkauliniekiem, aļģēm un sēnēm. Pie tam atsevišķas sūnu sugas ir labi biotopu un piesārņojuma indikatori.
Vienkāršākie no "augstākajiem" augiem pēdējo reizi mainījās pirms aptuveni 450 miljoniem gadu, kad no ūdens pārnāca uz dzīvi sauszemē. Piemērojušās dzīvei jaunajos apstākļos, sūnas gan uzbūves ziņā, gan ģenētiski simtiem miljonu gadu palika tādas pat kā bijušas.
Vācu zinātnieks V.Hofmeisters 1851.gadā atklāja paaudžu maiņu sūnām.
Latvijā - 560 sugas - mēlītes vijzobe, parastā konusgalvīte u.c.
Sūnaugus pēta botānikas nozare - brioloģija.
Raksti.
Bioinženieri no sūnām iegūst cilvēku proteīnus.
Briologu semināra laikā Latvijā atklāj četras jaunas sūnu sugas.
Klajā nākusi Latvijas Universitātes pētnieču grāmata par Latvijas sūnām „Sūnu ceļvedis dabas pētniekiem.”
Saites.
Brioloģija un briologi.
Augi.
