Saules aptumsumi
Astronomiskas parādības, kuras izraisa Mēness, kurš šķērsojot telpu starp Zemi un Sauli, pilnīgi vai daļēji aizklājot centrālo spīdekli un aptumšojot Zemes virsmu.
Savā kustībā Mēness reizēm nonāk uz taisnās līnijas, kas savieno Sauli ar Zemi. Tādējādi tas nostājas ceļā Saules stariem un met uz Zemi ēnu, precīzāk - divas ēnas (vienu sašaurināta, bet otru paplašināta konusa veidā). Paplašinātā konusa rajonā Saules gaisma tomēr iespiežas un tas nav sevišķi tumšs. Šī pusēna aptver lielu Zemes apgabalu, kur vērojams daļējs aptumsums, kas bieži vien neprofesionālim nemaz nav īsti pamanāms.
Sašaurinātā konusa ēnas rādiuss ir tikai 120-125 km, un šajā rajonā vērojams pilns Saules aptumsums, jo viss Saules disks nostājas aiz Mēness. visa šī Zemes teritorija iegrimst tumsā. Pilns Saules aptumsums ir visai reta dabas parādība, kas vienā un tai pašā reizē notiek tikai reizi 300 gados un parasti ilgst 8 minūtes. debesis satumst, kļūst tumši zilas ar violetu nokrāsu, bet pie horizonta parādās intensīvi rozīga josliņa. Saules vietā redzams melns disks ar Saules staru vainagu, kas līdzinās spārniem.
Ir trīs veidu Saules aptumsumi:
- pilns Saules aptumsums;
- daļējs Saules aptumsums;
- gredzenveida Saules aptumsums.
Atšķirībā no Mēness aptumsumiem, kuri novērojami visur, kur Mēness redzams virs horizonta, Saules aptumsumi redzami tikai šaurā Zemes apgabalā, kur krīt Mēness ēna. Pilnas Mēness ēnas diametrs ir 250 km – tās robežās tad arī ir iespējams novērot pilnu Saules aptumsumu.
Gadā notiek divi līdz trīs Saules aptumsumi, turklāt vienā un tajā pašā vietā pilni Saules aptumsumi atkārtojās ar 200–300 gadu intervālu. Saules aptumsumi notiek tikai jaunmēness fāzes laikā.
Vēsture. Kopš seniem laikiem pilns Saules aptumsums iedvesa neiedomājami lielas bailes un šausmas. Priekš senajiem cilvēkiem Saules nozušana kaut uz dažām minūtēm bija vismaz kosmiskās kārtības traucējums, ja ne pasaules gals.
Vairāki apļa un spirāles formas petroglifi, kas iekalti uz trim megalītiskiem akmeņiem neolīta kapu kamerā Lokrūvā (Loughcrew) Mītas grāfistē, Īrijā, iespējams, simboliski attēlo pilnu Saules aptumsumu, kas šajā reģionā notika 3340.gada 30.novembrī pirms mūsu ēras. Saules aptumsuma datums aprēķināts, izmantojot astronomijas programmu “The Digital Universe.” Tas, iespējams, ir senākais, lai arī ar simboliskām zīmēm fiksēts ziņojums par pagātnē notikušu Saules aptumsumu.
Astronomiem nav nekkādu grūtību veikt aprēķinus un paredzēt aptumsumus.
Senākais pilna Saules aptumsuma apraksts, kas pierakstīts ķīļrakstā uz māla plāksnītes, 1948.gadā uziets senās ostas pilsētas Ugaritas drupās. Sākotnējā teksta analīze liecināja, ka Ugaritas pilsētā novērotais Saules aptumsums noticis 1375.gada 3.maijā pirms mūsu ēras un ildzis 2 minūtes un 7 sekundes. Saskaņā ar 1989.gadā žurnālā “Nature” publicēto pētījumu, attiecīgais Saules aptumsums patiesībā noticis 1223.gada 5.martā pirms mūsu ēras, kad Ugarita atradusies Asīrijas impērijas sastāvā.
Pēcāk to darīja arī nākamās antīkās civilizācijas - ēģiptieši, divupieši, par tādiem notikumiem lasāms maiju "Drēzdenes kodeksā."
Kā liecina pētījumi, visā Senās Ēģiptes vēsturē, laika periodā no 2837.–493.g.pmē. notikuši tikai 28 pilni Saules aptumsumi. Tas nav nekas pārsteidzošs, zinot, ka pilns Saules aptumsums vienā un tajā pašā reģionā atkārtojās reti. Hieroglifu tekstos Saules aptumsumi aprakstīti tā: “debess aprij Saules disku.” Lūgšanu tekstos var lasīt “neļauj, lai Saules disks kļūst tumšs.” Šie teksti liecina, ka Saules aptumsuma fenomens senajiem ēģiptiešiem bija zināms, tikai viņiem nebija astronomiski pamatota izskaidrojuma. Vīnes papirusā aprakstīti gan Saules aptumsumi, gan Mēness aptumsumi, taču tas, visticamāk, atspoguļo seno babiloniešu astronomijas zināšanas, nevis pašu senēģiptiešu zināšanu līmeni astronomijā.
Sicīlijas Diodors raksta, ka seno ēģiptiešu astronomi prata noteikt, kad notiks Saules un Mēness aptumsumi.
Plūtarhs stāsta, ka seno ēģiptiešu astronomi Saules aptumsumu izskaidroja ar to, ka Mēness aizgāja priekšā Saulei.
Asīriešu astronomi atstājuši rakstiskas ziņas par Saules aptumsumu, kas notika 763.gada 15.jūnijā pirms mūsu ēras. Teksts vēstī, ka Saules aptumsuma laikā notika Ašūras iedzīvotāju sacelšanas.
Pirmais no senajiem (pēc vēstures ziņām) sengrieķu filozofs Anaksagors deklarēja, ka Saules aptumsumos nav nekā mistiska.
Raksti.
Seno civilizāciju priekšstati par Saules aptumsumu: dēmons vai nezvērs mēģina apēst Sauli.
