Šanidāras ala
- Detaļas
- Publicēts 09 Februāris 2013
- 5729 skatījumi
Shanidar.
Ala ar akmens laikmeta artefaktiem Zagrosa kalnos, neandertāliešu apdzīvota jau pirms 100 000 gadu.
Atrašanās vieta. Atrodas Auglīgā pusmēness teritorijā, Irākas Kurdistānā, Zagrosas kalnos.
Vēsture. Pirmo reizi ala tika apdzīvota no Mustjē kultūras neandertāliešiem jau pirms 100 000 gadiem (citur min 60-80 tūkstošus gadu).
Atklāšana un izpēte. Pētījis Ralfs Soleckis no Kolumbijas universitātes (ASV) 1951.-1965.gados. 1960.gadā atklāja neandertālieša apbedījumu, kura vecums ir vismaz 60 000 gadu. Apbedītais cilvēks bijis apbērts ar puķēm, par ko liecināja vairākas augsnes analīzes. Tas atzīts par apbedīšanas rituālu un liecina par neandertāliešu saprātīgumu.
Alā uzieti 5 kultūrslāņi.
A slānis (augstākais) - mūsdienu un antīkā laika kultūrslānis.
BI slānis - attiecas uz pirmskeramikas neolītu.
BII slānis - attiecas uz vēlo paleolītu un uz pārejas laiku uz mezolītu. Radiaktīvā oglekļa datēšana norāda laiku 10 000 g.pmē.
C slānis - attiecas uz savdabīgu Irākas vēlo paleolītu - Baradostas kultūru (27-33 000 gadu pmē.).
D slānis - pats apakšējais slānis līdz 8,5 m (dziļumā?). Mustjē kultūras tipa akmens darbarīki un 9 neandertāliešu skeleti. Skeletu radioaktīvā oglekļa datēšana - 44 un 48 tūkstoši gadu pmē. Var pieņemt, ka apakšā uzietais skelets ir pat 60 un vairāk tūkstošus gadu vecs.
Atradumi.
9 neandertāliešu skeleti.
Seni graudaugi. Jau gatavas šķirnes.
Dažādu plēsējputnu nogrieztie spārni. Tika skaidrs, ka šie spārni bija ar nodomu apglabāti pēc izmantošanas kādos rituālos. Šo ar dzelteno okru pārklāto spārnu atlieku radioaktīvā oglekļa analīze deva 8870.g.pmē.
Pēdas kaulu atradumi, kas piederēja vienam no Priekšāzijas paleoantropiem (Šanidāra 4)
Šanidāras neandertāļu deformētie galvaskausi? 1982.gadā amerikāņu-lietuviešu paleoantropologs Eriks Trinkauss žurnālā “Current Anthropology” publicēja rakstu par Šanidāras alā (Irākā) atrastiem, pirms 45 000 gadiem tur dzīvojušu neandertāliešu galvaskausiem. Divos no tiem (apzīmētos kā Šanidāra 1 un 5) viņš saskatīja mākslīgas deformācijas pazīmes. Tomēr citi pētnieki, kas kopā ar Trinkausu piedalījās Šanidāras alas neandertāliešu kranioloģiskā materiāla izpētē, viņa hipotēzi vēlāk noraidīja, uzskatot, ka Trinkauss nepareizi rekonstruējis gabalos sadalījušos galvaskausu. 1999.gadā žurnālā “Paleoorient” viņi publicēja rakstu, kurā norādīja, ka attiecīgo galvaskausu nedaudz atšķirīgā forma ar tai raksturīgo sagitālā apgabala (galvas daļa starp abiem paura kauliem) vidējās daļas placinājumu nav skaidrojama ar mākslīgu deformāciju, bet uzskatāma par dabīgu variāciju populācijas robežās.
Saites.
Neandertālieši.
Alas un grotas.
Irāka.
