Sikima, Indijas pavalsts
- Detaļas
- Publicēts 09 Februāris 2013
- 2435 skatījumi
Sikkim.
Indijas 22.pavalsts valsts ZA, kas iespraucas starp Nepālu un Butānu, ziemeļos robežojas ar Tibetas plato. Platība – 7096 kvkm. Viena no lietainākajām Indijas pavalstīm dēļ Bengālijas līča un kalniem. Sausā sezona pārgājieniem sākas martā.
Robežojas ar Nepālu, Butānu, bet ziemeļos ar Tibetas plato (Ķīnas okupētā Tibeta).
Platība – 7096 km2 (7298 km2 - "Pasaules zemes un tautas").
Administratīvais centrs - Gangtoka.
Klimats. Viena no lietainākajām Indijas pavalstīm dēļ Bengālijas līča un kalniem. Sausā sezona pārgājieniem sākas martā.
Iedzīvotāji. Iedzīvotāji. 200 000 (1973.g.). Etniski galvenokārt lepči, nepālieši un botiji.
Budistu tempļu te vairāk kā hinduistu, lai gan budistu ir tikai 28%. Runā nepāliski, hindi un angliski. 70% ir izglītoti.
Vēsture.
Valsts dibināšana. 1642.gadā te satikušies 3 lamas, lai atrastu un kronētu pirmo Sikimas karali. Viņu misija bija dibināt budistu ķēniņvalsti vietā, kur līdz šim valdījuši vietējie klani. Vīrs, kurš kļuva par Sikimas karali, tika atrasts Gantokā – pašreizējā Sikimas galvaspilsētā. Kronēšanas ceremonija notika Juksomā. Turpat vēl ir akmens tronis – skaistā, lūgšanu ieskautā parkā.
Britu impērijas pakļautībā (1861.-1947.g.).
Viens no Šēfera 1938.gada antropoloģiskās ekspedīcijas biedriem bija antropologs Bruno Begers (Bruno Beger), kurš bija atbildīgs par rasu pētījumiem. Strādājot kopā ar H.F.K.Ginteru (H.F.K.Günther) pie darba "Nordiskā rase starp Āzijas indoģermāņiem" (Die nordische Rasse bei den Indogermanen Asiens), Bergers atbalstīja Gintera teoriju „ziemeļu rase” Centrālāzijā un Tibetā. Viņš uzskatīja, ka Tibeta bija nordiskās rases dzimtene. Ceļojot pa Tibetu un Sikimu, Bergers nomērīja trīssimt tibetiešu un sikimiešu galvaskausus, un apskatīja citas viņu fiziskās iezīmes un ķermeņa standartus.
Indijas protektoriāts (1949.-1974.g.).
Pēdējā karaļa laikā. Viņa valdīšanas laiks nav bijis labs. Pēc pirmās sievas nāves karalis apprecējis amerikānieti un valsts lietas viņam kļuvušas vienaldzīgas. Galīgo lēmumu par pievienošanos Indijai nestabilā situācijā toreiz pieņēmis premjers. Pāris gadu pēc moarhijas zaudēšanas karalis izšķīrās no sievas, viens no abu dēliem gāja bojā autoavārijā, bet pats karalis nomira 1982.gadā no vēža.
Karaļvalsts statusā. Līdz 1975.gadam, kad pavalsts pievienojās Indijai, bija neatkarīga karaļvalsts. Tūristiem atvērās tikai pirms 10 gadiem.
Ģeoloģija. Pavalsts teritorija atrodas Himalaju austreņos un atrodas vairāk kā 1500 m augstumā vjl.
Daba. Lielākā upe - Tista.
Meži aizņem vairāk par 1/3 pavalsts teritorijas.
Saimniecība. Ekonomiski maz attīstīts agrārs rajons - rīss, kukurūza, mieži, soja, batātes, apelsīni, ananāsi, kardamonaugi - galvenā eksportējamā kultūra.
Lopkopība - jaki, aitas.
Derīgie izrakteņi - svins, cinks, vara rūda.
Kokmateriālu sagatavošana.
Amatniecība - trauki, audumi, apģērbi.
Aplūkojamie objekti.
Dardžilinga. Britu kalnu kūrorts Himalajos, pār kuru paceļas pasaules 3.augstākā virsotne - Kančendžunga (8586 m). Slavena ar tējas plantācijām. Indijas melnās tējas galvaspilsēta. Savulaik piederējusi Sikimai, bet tad atdota britiem, tā saniknojot tuvējo Tibetu. Apmaiņā pret to briti būvējuši ceļus.
Dardžilingas zoo. Te apskatāms viens no retajiem sniega leopardiem. No 40 000 populācijas 70.gados, tagad palikuši vien kādi pāris tūkstoši īpatņu.
Tīģera kalns. No tā paveras viens no iespaidīgākajiem kalnu skatiem visā Himalaju reģionā. Skaidrā laikā varot redzēt arī Džomolungmu.
Toy Train. 1882.gadā izveidotais Dardžlingas Himalaju šaursliežu dzelzceļš.
Gangtoka. Sikimas pašreizējā galvaspilsēta.
Juksoma. Vēsture. Savulaik bijusi Sikimas galvaspilsēta. Vārds nozīmē „satikšanās vieta,” jo 1642.gadā te satikušies 3 lamas, lai atrastu un kronētu pirmo Sikimas karali. Viņu misija bija dibināt budistu ķēniņvalsti vietā, kur līdz šim valdījuši vietējie klani. Vīrs, kurš kļuva par Sikimas karali, tika atrasts Gangtokā – pašreizējā Sikimas galvaspilsētā. Kronēšanas ceremonija notika Juksomā. Turpat vēl ir akmens tronis – skaistā, lūgšanu ieskautā parkā.
Apraksts. Te ir viena iela ar pāris hosteļiem un trim kafejnīcām. Vienā vietā ir telefons, ar kuru labi var visu sazvanīt. Apmēram 4 USD maksa par 5 minūšu sarunu ar Rīgu. Bieži pazūd elektrība.
Kančendžanga. „Piecu dārgumu mājas.” Arī Kančendžunga. Reāli eksistējošs kalns uz Sikimas un Nepālas robežas, augstums - 8588 m (8585 m ???) augsta virsotne. Līdz tā pakājei ved viena no visskaistākajām Himalaju takām – caur rododendru un magnoliju mežiem, gar kalnu ezeru līdz Goečalas pārejai. Virsotne ir svēta sikimiešu reliģijā, tādēļ no šīs puses kāpjot, alpīnisti dažus metrus līdz virsotnei it kā neaizejot.
Lepču tautas mītos tas ir svētais "debesu" kalns Sikimā, no kura parādījušās visas Himalaju tautas un kur aiziet visas mirušās dvēseles. Kalns arīdzan ir svēts Tibetas budistiem. No Kančendžangas ledeus dievs, saskaņā ar nostāstiem, radījis pirmo cilvēku Furongthingu, kas iemīlējis suni un tādēļ parādījusies piemā bērnu-dzīvnieku paaudze. Kad par šo dzimumsakaru uzzinājis dievs un pavēlējis godāt suni, tad drīzumā sāka dzimt bērni cilvēku veidolā - nākamo cilvēku cilšu priekšteči. Eksistē neticami stāsti par to kā pirmās ekspedīcijas it kā kalna virsotnē redzējušas suņa skeletu, kas tur nokļuvis kaut kādā neiespējamā veidā. Ilgu laiku šīs virsotnes iekarošana likās neiespējama, tomēr nu jau to iekarojuši daudzu valstu alpīnisti.
Līdz Goečalas pārejai un atpakaļ ir nedēļas gājiens. Fiziski grūts, lielākoties kāpiens augšup. Gājiens sākas no Juksomas.
Sikimas noteikumi paredz, ka doties pārgājienā var tikai gida un pavadošās virtuves grupas pavadībā. Vajag pārgājiena atļauju par atrašanos Kančendžangas valsts parkā.
Pirmā naktsmītne Čokā (3006 m). Tas ir augstākais tibetiešu bēgļu ciemats šai apvidū un atrodas šeit vairāk kā 100 gadu. Sikimas valdība vairākkārt mēģinājusi to likvidēt, jo tas atrodas seismiski aktīvā zonā, kur iespējami nogruvumi. Pašlaik vēl nekas slikts nav gadījies.
Nākamā naktsmītne – Dzongri (4200 m).
Hangri – ir tur tāds, ciemam līdzīgs ar budistu klosteri galā.
Tašedinga (Tashiding) – salīdzinājumam gandrīz vai lielpilsēta. Galvenajā ielā vismaz trīs hosteļi un bāriņš Blue Bird. Tajā ir Tašidinga klosteris – viena no svētākajām vietām Sikimā. Līdz tam ir apmēram 45 minūšu gājiens.
Pemayangtse. Viens no nozīmīgākajām un vecākajām budistu svētnīcām Sikimā.
Rabdenste. Senās kalnu valsts galvaspilsētas drupas.
Khechoepalri svētais ezers. Formas ziņā atgādinot Budas pēdu.
Kalimponga. Indijas ziedu galvaspilsēta Himalaju kalnos un sens Tibetas tirdzniecības ceļa sākumpunkts, kas savulaik ietilpa Butānas karalistē.
Saites.
Indija.
