Šellija, Mērija (1797.-1851.g.)
Britu rakstniece, slavenā romāna par mākslīgā cilvēka Frankenšteina radīšanu, autore.
Radniecība. Māte - Mērija Volstonkrafta, pazīstama feministe un rakstniece. Mirusi neilgi pēc dzemdībām.
Tēvs - Viljams Godvins, liberāls filozofs, publicists anarhists, ateists, grāmatu veikala īpašnieks.
Dzīvesgājums. Mērija guvusi lielisku izglītīb, kas meitenēm tolaik bija retums.
Jau agrīnā vecumā rakstījusi stāstus, kad ilgu laiku dzīvojusi lauku apvidū Skotijā.
16 gadu vecumā satika dzejnieku Pērsiju Bišiju Šelliju, arī brīvdomātāju, kā viņas tēvs. Abi kopā ar Mērijas audžumāsu Klēru Klermonu aizbēga uz ārzemēm.
1816.gadā pēc romāna "Frankenšteins" iznākšanas Mērija ar vīru pameta Lielbritāniju un apmetās Itālijā. Drīz nomira viņu meita Klēra, pēc tam arī dēls Viljams.
1821.gadā 25 gadu vecumā dīvainos apstākļos mira Polidori.
1822.gadā nepilnu 30 gadu vecumā pēc Ženēvas vasaras noslīka Pērsijs Bišijs Šellijs.
1824.gadā no drudža mira lords Džordžs Gordons Bairons.
Tikai Klēra Klermona pārdzīvoja visus "literārās sacensības" dalībniekus un mira 81 gada vecumā.
Pēc vīra nāves Mērija Šellija atgriezās Anglijā, kur nodzīvoja vēl 35 gadus un sarakstīja 7 romānus.
Darbi. Bez Frankenšteina sarakstīja vēl 7 romānus, tomēr tie nevins neatnesa tādu popularitāti.
„Frankenšteins jeb Modernais Prometejs.” Iznāca 1818.gadā anonīmi. Mērijas Šellijas vārds parādījās tikai uz 1831.gada izdevuma. Tāpat kā Polidora "Vampīrs," arī M.Šellijas romāns attīsta jaunu šausmu žanra novirzienu. kopš 1910.gada par Frankenšteinu un viņa briesmoni, kā arī liktenīgo 1816.gada vasaru tikušas uzņemtas filmas un sarakstītas grāmatas, arī parodijas. Vārds Frankenšteins kļuva par šausmu sinonīmu, lai gan pašam briesmonim romānā vārda nemaz nav.
Nostāsts par "literāro sacensību. Saskaņā ar nostāstu 1816.gada vasarā Diodati villā Ženēvas ezera krastā sapulcējās tuvu draugu pulks - dzejnieks lords Džordžs Gordons Bairons, viņa personiskais ārsts un draugs Džons Polidori, 23 gadu vecais dzejnieks Pērsijs Bišijs Šellijs, viņa mīļotā 18 gadu vecā Mērija Godvina, kas pēcāk kļuva par Šellija sievu, un viņas tikpat vecā pusmāsa un Bairona mīļākā Klēra Klermona. garlaicības mākti pēc Bairona ierosinājuma spēlē literāru spēli - katram jāsacer kāds šausmu stāsts.
Bairons šais dienās rada savas poēmas "Tumsa" un "Šijonas gūsteknis." Viņš arī iesāk, bet nepabeidz asiņaino stāstu, pēc kura uzmetumiem Polidori vēlāk sacer stāstu "Vampīrs." Tas ir literatūras vēsturē pirmais darbs par asinssūcēju, kas rada virkni sekotāju un jaunu literatūras žanru par vampīriem. Brems Stokers savu darbu "Drākula" uzrakstīja tikai 1897.gadā.
Šellijs sarakstīja draudīgo "Himnu intelektuālam skaistumam" un skumjas apbrīnas pilno "Sonetu Baironam."
Klēra Klermona neuzrakstīja neko.
Savukārt jaunā Mērija Godvina gribēja sarakstīt "tādu stāstu, kas vērstos pie mūsu slēptajām bailēm un izsauktu nervozus drebuļus; tādu, lai lasītājs baidītos atskatīties; lai viņam stingtu asinis dzīslās un skaļi daudzītos sirds." Ilgās pārrunās ar baironu par dzīvības būtību, kādā naktī Mērijai arī dzimusi doma par idejas apsēstu zinātnieku, kas atdzīvina mirušu cilvēku. Mēriju tik ļoti pārņēmusi ideja, ka viņa sāka rakstīt stāstu par šausminošo un nelaimīgo cilvēkam līdzīgo briesmoni, ko atdzīvoinājis zinātnieks Viktors Frankenšteins. Vēlāk šis stāsts izvērtās romānā „Frankenšteins jeb Modernais Prometejs.”
"Kas var būt šausmīgāks kā cilvēka pūliņi atdarināt radītāja nesalīdzināmo radīšanu." /Mērija Šellija/
Saites.
Mākslīgie cilvēki.
Sers Džordžs Gordons Bairons.
