Spānijas Pilsoņu karš (1936.-1939.g.)
Kara gaita. Līdz ar kreisās Tautas frontes uzvaru 1936.gadā, Franko tika nozīmēts komandēt garnizonu Kanāriju salās. Tur arī organizēja militāro apvērsumu, kas aizsāka Spānijas pilsoņu karu (1936.-1939.g.).
1938.gada jūlija pirmajos datumos frankisti sāka uzbrukumu Valensijai. Lai to apturētu, republikāņi 25.jūlijā izvērsa savu Ebras uzbrukuma operāciju. Lai gan galu galā republikāņiem Ebras rajonā bija jāatkāpjas no ieņemtajām pozīcijām, tādejādi tomēr tika apturēts frankistu uzbrukums Valensijai.
1939.gadā Franko ieņēma Madridi.
Kara rezultāti. Vācu un itāļu režīmu atbalstīts, Franko uzvarēja šajā karā, 1939.gadā ieņēma Madridi un kļuva par Spānijas diktatoru.
Pēc nežēlīgām represijām Franko savu režīmu pārveidoja monarhijā, formāli kļūdams par reģentu - 1969.gadā Huanu Karlosu de Burbonu izvēlot par troņmantnieku.
Pēc kara. Pēc Franko nāves 1975.gadā par nerakstītu likumu pārejas laikā uz demokrātiju kļuva pilsoņu kara laika nodarījumu "aizmiršana." Tomēr vēlāk, dēļ diktatūras laikā nogalināto tuvinieku spiediena, Spānija sāka atbrīvoties no diktatūras paliekām un Franko slavinošām zīmēm.
Interesanti! Spānijas Pilsoņu karā ugusnskristības piedzīvoja II Pasaules karā visvairāk lietotais vācu iznīcinātājs Messerschmitt Bf 109, kas pirmo lidojumu bija veicis Vācijā 1935.gada 28.maijā.
Aplūkojamie objekti.
Kritušo ieleja. Te, netālu no Madrides, apglabāti desmitiem tūkstošu Spānijas Pilsoņu karā kritušo. Iespaidīgo memoriālo kompleksu Kritušo ieleja (spāniski - Valle de los Caidos) vainago uz granīta klintīm uzstādīts 150 m augsts krusts. Kompleksu pēc Franko pavēles sāka celt 1940.gadā kā simbolu Spānijas iedzīvotāju samierināšanai. To atklāja 1959.gada 1.aprīlī pats Franko, kura nacionālistu spēki sakāva republikāņus Spānijas Pilsoņu karā (1936.-1939.g.). Memoriāla bazilikā sākotnēji tika izvietotas 37 000 abās pusēs karojošo mirstīgās atliekas. Paša Franko mirstīgās atliekas atrodas milzīgā mauzolejā "Kritušo ielejas" memoriālā.Tagad iet tiesas procesi par Franko pārapbedīšanu prom no "Kritušo ielejas" blakus viņa sievai.
Grāmatas.
Horvātu rakstnieka A.Cesareca grāmata "Tikšanās Spānijā" (1938.g.).
