Sergijs I (687.-701.g.)
84.Romas bīskaps no 687. līdz 701.gadam.
Dzīvesgājums.
L.Taksils, "Svētās pļāpas." Raksturo bīskapu Sergiju I kā reti sastopamu nelieti. Visus savus 14 pontifikāta gadus Sergijs veica neskaitāmus noziegumus, pie tam diezgan vienveidīgus: vardarbība un slepkavības savstarpēji mijās.
Cīņa par bīskapa vietu sākās vēl iepriekšējam bīskapam Kononam dzīvam esot. Kad viņš vēl gulēja uz nāves cisām, apjukušie klīriķi sadalījās vairākos grupējumos un ievēlēja uzreiz veselus 3 bīskapus - Teodoru, Pashāliju un Sergiju, kas sāka savstarpēju cīņu - bija kautiņi un slaktiņi, kuros tika iesaistīti arī citi ticīgie.
Teodora atbalstītāji organzēja Pashālija piekritēju piekaušanu Sv.Jūlijas bazilikā. Sergijs šo kautiņu veikli izmantoja un, apmaksājot bruņotu vienību, sagrāba amatu. Pashāliju un Teodoru viņš ieslodzīja. Drīzi vien tie nomierinājās un nozvērējās pakļauties Sergijam I, kas tos izlaida brīvībā.
Teodors velti laiku nezaudēja un tūdaļ publiski apsūdzēja Sergiju uzurpācijā, piedāvājot sevi amatā kā vienīgo likumīgo. Viņam izdevās piesaistīt savā pusē garīdzniecības vairākumu un Sergiju izlika aiz durvīm.
Tad Sergijs devās pēc palīdzības uz Ravennu, kuras ekzarhs toreiz bija Jānis Platīns - liels kautiņu un cīņu mīļotājs. Sergijs tam piesolīja zelta kalnus par atgriešanu amatā. Tie abi vienojās un drīz vien Sergijs ar Jāņa Platīna palīdzību atgriezās amatā. Pēc tam Sergijs tomēr pārdomāja un gribēja tikt vaļā no sava kauslīgā kompanjona. Tikmēr arī Pashālijs paziņoja par savu Ravennas ekzarha patronāžu. Tā ka gribi vai negribi, bet Sergijam nācās pildīt Jānim dotos solījumus.
Sergijs noņēma no baznīcām visus rotājumus, pārdeva svečturus, traukus un citas vērtīgās lietas. Nogāja pat tiktāl, ka Sergijs lika noņemt divus zelta vainagus, kas rotāja Sv.Pētera altāri. Beigu beigās Jānis Platīns bija apmierināts, un pameta Romu.
Tikmēr Teodoru ieslēdza klosterī un tieši pēc 9 dienām uzreiz pēc mesas tas atdeva Dievam savu dvēseli. Baltvīnu dievgaldam bija atsūtījis pats Sergijs.
Daudz interesantu bullu šis bīskaps tika izdevis. Vienā no tādām viņš atļāva garīdzniekiem precēties ar maukām no publiskā nama, tiesa, ne vairāk kā vienu reizi. Viņš atļāva klosteriem ņemt audzināšanā puikas no 10 gadu vecuma - riktīga pedofīlija. Bez tam arī vina vadītajā koncilā pieņēma lēmumu: zagļus, slepkavas u.c.noziedzniekus pieņemt klosterī, lai arī kādi nebūtu viņu noziegumi.
Sergijam esot bijis savs uzskats par daudzko. Viņš, piemēram, uzskatījis, ka apslēpts grēks ir pa pusei piedots, viss ir atļauts, kas nav ticis redzams.
Kad Konstantinopoles, Aleksandrijas un Antiohas patriarhi pēc virknes skaļu skandālu piedāvāja kategoriski aizliegt laulības starp tuviem radiniekiem, Sergijs I atteicās šo priekšlikumu atbalstīt.
Reiz Sergiju I apsūdzēja seksuālās atturības pārkāpšanā - viņš pavedis jaunu mūķeni,savu garīgo meitu. Sergijs spītīgi liedzās, bet tad viņam uzrādīja dzimušo bērnu, kas bijis dikti līdzīgs Romas bīskapam. Tad nu gan Sergijs esot sasmējies un paziņojis, ka radījis draudzei jaunu kristieti. Draudzei tāda atbilde patikusi.
