Sardīnija, Sardīnijas sala
Itālijai piederoša sala Vidusjūrā.
1,6 miljoni iedzīvotāju - sardi.
Galvaspilsēta - Kaljāra.
Vēsture. XI gs.pmē. salā ieradās feniķieši, kas pašos salas dienvidos nodibināja Noras pilsētu.
238.g.pmē. kopā ar Korsikas salu kļuva par Senās Romas provinci. Pēc imperatora Vespasiāna valdīšanas atdalījās no Korsikas (tā kļuva par atsevišķu provinci), varbūt tā notika, kad Diokletiāns reformēja valsts pārvaldi.
1052.gadā Pizas pilsētas karaspēks izdzina arābu musulmaņus no Sardīnijas salas.
1297.gadā pāvests Bonifācijs VIII, tiecoties paplašināt no Svētā krēsla atkarīgo valstu skaitu, nodeva Aragonas karalim Haimam II lēnī Sardīniju, ko gan vēl vajadzēja iekarot - Aragona to izdarīja laikā no 1323.-1324.gadam.
Aragonas karalis Mārtiņš I atkaroja Sardīniju mauriem pirms 1410.gada.
Ilgdzīvotāji. Rekordliels Sardīnijas iedzīvotāju skaits sasniedz 100 gadu vecumu - 2015.gadā salā bija 150 simtgadnieku, kas ir divas reizes augstāks rādītājs par Eiropas vidējo. Īpaši daudz to vidū ir vīrieši. Vidējais dzīves ilgums - 85 gadi sievietēm un 79 gadi vīriešiem. Iemesli - gēni, uzturs un dzīvesveids. Kopā dzīvo daudz paaudzes, draugi regulāri pulcējas kopā un smejas.
Aplūkojamie objekti.
Kaljāra. Sardīnijas administratīvais centrs un lielākā salas pilsēta.
Nebidas ciems. Salas DR piekrastē. Apkārtnes kalnos daudz tuneļu un eju, jo te kādreiz aktīvi norisinājusies kalnrūpniecība. Pie ciema 133 m augsta klints - Pan di Zucchero (nosaukts smalkmaizītes vārdā).
Nuradži. Bronzas laikmeta megalītiski torņi, kas atrodami lielā skaitā pa visu salu.
Nora. Pirmā feniķiešu pilsēta salas dienvidos. Daudz antīkās pirtis, baseini un mozaīkas. Daļa drupu atrodas zem ūdens.
Tarosa. Feniķiešu ostas pilsētas drupas Oristānas līča ziemeļu ragā.
Santalusurdžja. Pilsētiņa izvietojas izdzisuša vulkāna krāterī, tādēļ tai izteikti apaļa forma.
Algēra. Ceļotāji to sauc par skaistāko pilsētu Sardīnijā, par "mazo Barselonu." To dibinājuši dženovieši (vai katalāņi?) XI gs. kā zvejnieku ciematu, nosaukums no aļģu sugas. XIV gs. pēc sīvām cīņām to iekaroja katalāņi. Vecpilsēta atrodas jūrā izvirzītā cietoksnī.
Neptūna ala. Slavenākā jūras grota Sardīnijā. Vienīgā jūras grota salā, pie kuras iespējams nokļūt kājām.
Cappo Caccia. Klinšains zemesrags.
Kastelsarda. Cietoksnis augstā klintī.
Kasteldorijas karstavotu zona. Ūdens sasilst līdz 70 grādiem.
Orgasola. Bandītu pilsētiņa, kas slavena ar savām vendetas paražām. Laikam arī apgleznoto māju pilsēta.
Genargentas Valsts parks.
Gola di Goropu aiza.
Ortobenes kalns.
Ziloņa klints.
Gaira. 1963.gadā pamests ciems Nuoro provincē Sardīnijā, Itālijā. Ciems bija uzcelts ļoti nestabilā vietā, tādēļ tur bieži notikuši zemes nogruvumi. Mūsdienās Gairas ciems ir kļuvis par tā saucamo spoku pilsētu, kas ik gadus piesaista tūkstošiem tūristu. Vārds Gaira cēlies no grieķu valodas: ga nozīmē "zeme," bet roa – "mala." Pamestā ciema skumjais stāsts sācies XIX gadsimta otrajā pusē, kad tā iedzīvotāji cīnījušies ar pastāvīgiem zemes nobrukumiem. 1951.gada oktobrī Sardīniju, īpaši tās dienvidu daļu, piemeklēja lielākie XX gadsimta plūdi. Vecais ciems tika izpostīts un tā iemītniekiem mājas vajadzēja atjaunot, ceļot tās augstākā un drošākā vietā aptuveni divarpus kilometrus tālāk. No vecā ciema dzima trīs jauni: Jaunā Gaira, Kardedu (Cardedu) un Takvizara (Taquisara). Pēdējie iedzīvotāji Veco Gairu pameta 1963.gadā.
Arheoloģiskie izrakumi liecina, ka reģions apdzīvots jau kopš neolīta jeb vēlīnā akmens laikmeta laikmeta. Tomēr ne jau arheoloģiskie izrakumi, bet gan spocīgais Gairas ciems piesaista ceļotājus šim reģionam. Vecais ciems ar šauro ieliņu labirintu un unikālajām celtnēm rada iespaidu, ka laiks ir apstājies un Sardīnijas mierpilnā dzīve te rit neskarta. Dažās no vecajām ēkām vēl joprojām saglabājušās kāpnes, logi un kamīni – tā, it kā to iemītnieki tikai uz laiku būtu izgājuši. Arī daudzas sienas vēl joprojām ir ciemam raksturīgajā zilajā un rozā krāsā, tieši tāpat kā pirms pusgadsimta.
Feju mājas. Minibūves ar nelieliem lodziņiem un durtiņām, cilvēkiem tie ir par maziem. Pavisam salā tādu esot ap 2800. Zinātnieku dotais vecums - ap 5000 gadu. Mājiņas izvietotas lielos klintsbluķos un stāvās klinšu sienās. Uz katras mājiņas sienām esot uzraksti nezināmā valodā.
Ēdieni.
Zirga gaļas burgeri.
Saites.
Itālija.
Ilgdzīvotāji.
Nuradži.
