Ilgdzīvotāji

Detaļas: 4486 skatījumi

Kāda ķīniešu ilgdzīvotāja ieteikums: "Turi ķermeni tonusā, bet savu viedokli - ānusā."

Vēsture. Seno hominīdu un seno cilvēku dzīves ilguma pētījumos ir noskaidrots, ka cilvēka priekšteču mūža garums nepārsniedza 30 gadu vecuma robežu.
Cilvēka mūža ilgumu ietekmēja dažādi faktori. Tie bija gan klimatiskie apstākļi, gan to sekas u.c. Piemēram, vēsturnieki visu laiku uzskatīja ka pāreja no medniecības uz citu saimniecības veidu - zemkopību ir pozitīvs faktors. Bet līdz ar to izmainījās uztura sastāvs: agrāk tā bija gaļa, zaļie augi, to augļi un saknes, tagad - vienveidīgie graudu produkti. Cilvēki nevarēja ātri pielāgoties šādām izmaiņām, sāka slimot, dzīvoja stresa apstākļos, kas veicināja mūža ilguma samazināšanos. L.Kordēns pētījis paleolīta cilvēku diētu un tagad apgalvo, ka iemācoties kultivēt augus, cilvēki saņēma mazāk vitamīnu, minerālu un aminoskābju. Tas viss pasliktināja veselības stāvokli.

Viens no krituma periodiem ir fiksēts agrajā bronzas laikmetā 1300-1100 g.pmē. Ļoti iespējams, ka to izraisīja īslaicīgas, bet vairākkārtējās krasas klimata svārstības un kopējā pasliktināšanās atlantiskā perioda beigās. Kļuva daudz vēsāk, pamazām izzūd siltummīlošie augi un dzīvnieki. Tas varēja pasliktināt apgādi ar uzturu, tomēr situācija nebija kritiska.

Latvijā demogrāfiskie pētījumi tika veikti izmantojot Ķivutkalna kapulauka materiālus. Daži indivīdi nodzīvojuši pat līdz 60 gadu vecumam, bet dažādos bronzas laikmeta posmos vidējais vīriešu mūža ilgums svārstījās no 25 līdz 34 gadiem, kas lielā mērā bija saistīts ar kara darbību, nevis ar dabiskām iespējām nodzīvot ilgu mūžu, bet sievietēm – vēl par dažiem gadiem mazāk, un tas savukārt bija saistīts ar grūtībām pirmajās dzemdībās. Atsevišķos bronzas laikmeta posmos vidējais mūža ilgums bijis 21 gads, kad summējās dažādi negatīvi faktori, bet ar to grūti noteikt cilvēka iespējas nodzīvot tik daudz, cik atļauj viņa bioloģiskas spējas.

Bībeliskie ilgdzīvotāji - Noāss, Metuzāls udc.

Kopš XIX gadsimta cilvēku vidējais dzīves ilgums ir nemitīgi audzis, pateicoties uzlabojumiem veselības aprūpē, uzturā, higiēnā, dzīvojamās vides apstākļos un citās sfērās. Piemēram, prognozes liecina, ka ASV šobrīd dzimušie mazuļi nodzīvos vidēji 79 gadus, bet 1900.gadā ASV vidējais prognozētais mūža ilgums bija tikai 47 gadi. Kopš XX gadsimta 70.gadiem pieaudzis arī cilvēku maksimālais mūža ilgums jeb vecums, kādu sasniedz pasaules ilgdzīvotāji. Tomēr Einšteina Medicīnas koledžas pētnieku aprēķini liecina, ka maksimālā mūža ilguma pieaugums neturpināsies bezgalīgi. Tam ir sava robeža, un mēs tai esam pietuvojušies.

Zinātnieki uzskata, ka cilvēka dabiskā mūža robeža varētu būt 150-180 gadi, jo daži cilvēki sasniedz 150 gadu vecumu arī dabiskā veidā. Tomēr pamatā zinātnieki novecošanu atzīst par nereversiblu procesu.
Rumāņu zinātnieks akadēmiķis K.Parhons no Bukarestes Geriatrijas institūta tomēr uzskatījis vecumu par ārstējamu slimību un ārstējis to, ievadot muskuļos novokaīnu. Tādejādi tika aktivizēta augstākā nervu darbība un vielmaiņa, nostiprināta sirds un asinsvadu sistēma, ierosinātas endokrīno dziedzeru funkcijas utt. Rezultātā palielinājušās pacientu fiziskā un garīgā darba spējas, pazeminājusies nogurdināmība. Tādā veidā K.Parhons rīkojies ar daudziem desmitiem sirmgalvju.

Volters Brjūnings 1886.-2000.g.). 114 gadi. Dzimis 1886.gada 21.septembrī. Viņa laikā par viņu bija vecākas 3 sievietes.

Dziroemons Kimura. Pēc Voltera Brjūninga nāves šis japānis kļuvis par vecāko vīrieti pasaulē. 2011.gadā tam arī palika 114 gadi.

Antisa Hvičava (1889.g.). Pasaulē vecākā – gruzīniete. Pasaules vecākā iedzīvotāja gruzīniete Antisa Hvičava nosvinēja savu 130.jubileju 2010.gada 8.jūlijā, un tādējādi kļuva par tābrīža vecāko cilvēku psaulē. Viņa dzimusi 1880.gada 8.jūlijā.
Viņa bijusi tējas lapu un kukurūzas lasītāja, aizgājusi pensijā 85 gadu vecumā 1965.gadā un kopš tiem laikiem dzīvo mazā kalnu namiņā. Viņas vecums gan nav pierādāms, jo nav sievietes dzimšanas apliecība.

Pasaules vecākās sievietes.
Žanna Kalmāna. (Jeanne Calment) Franču sieviete, kas nodzīvoja ilgāko oficiāli reģistrēto mūžu pasaules vēsturē - mira 1997.gadā 122 gadu vecumā.
Misao Okava - japāniete, mirusi 2015.gada 1.aprīlī 117 gadu vecumā.
Ģertrūde Vīvere - ASV iedzīvotāja, vecākā pasaules iedzīvotāja tikai dažas dienas no 2015.gada 1.-6.aprīlim, kad 116 gadu vecumā mira no plaušu karsoņa.
Sjūzana Mušata Džounsa. 2015.gada 6.jūlijā palika 116 gadu.
Emma Morano (1899.-2017.g.). 117 gadu, itāliete. Dzimusi 1899.gada 29.novembrī Verbanijā. Morano bija pēdējais XIX gadsimtā dzimušais cilvēks pasaulē.

Kane Tanaka (1903.-2022.g.). Viņu iekļāva Ginesa rekordu grāmatā kā vecāko pasaules iedzīvotāju 2019.gada 9.martā 116 gadu un 66 dienu vecumā. 2020.gada 2.janvārī tai palika 117 gadu. 117 gadu un 261 dienas vecumā viņa sasniedza vislielāko vecumu, kāds jebkad bijis kādam Japānas iedzīvotājam. Dzīvoja Fukuokas pilsētā Japānas dienvidos veco ļaužu aprūpes namā. K.Tanaka nākusi pasaulē priekšlaicīgi 1903.gadā, bijusi 7.bērns 9 bērnu ģimenē. 1922.gadā apprecējās ar Hideo Tanaku un laida pasaulē 4 bērnus. Vēl vienu bērnu pāri pieņēma audzināšanā. Mira 2022.gada 19.aprīlī 119 gadu vecumā. Pēc viņas nāves par vecāko Zemes iedzīvotāju kļuvusi 118 gadu vecā Lusila Rendona no Francijas.

Lusila Rendona. Kļuva par vecāko Zemes iedzīvotāju 118 gadu vecumā 2022.gada 19.aprīlī, kad nomira japāniete Kane Tanaka.

Pasaules vecākie vīrieši.
Sakaro Momoji (?-05.07.2015.). Japānis. Miris 112 gadu vecumā 2015.gada 5.jūlijā no hroniskas nieru mazspējas. Bijušais lauksaimniecības ķīmijas pasniedzējs un vidusskolas direktors. Dzimšanas diena februārī.
Jasutaro Koide (06.07.2015.-patlaban). Japānis. Dzimis 1903.gada 13.martā.
2013.gada 16.(?)septembrī 112 gadu vecumā miris ASV Ņujorkas pavalsts iedzīvotājs Salustiano Sančess-Blaskess. Tobrīd saukts par "Zemes vecāko iedzīvotāju."

Ilgdzīvotāju vietas.
"Zilās zonas" projekts. 2004.gadā ASV aizsākās projekts "Zilās zonas" (Blue zones). Tā bija pētnieka Dena Betnera un žurnāla National Geographic iniciatīva meklēt vietas, kur cilvēki dzīvo ievērojami kvalitatīvāk un ilgāk. Projekta ietvaros pētnieki noteica 5 šādas zonas - Sardīnijas sala Itālijā, Ikarijas sala Grieķijā, Okinavas sala Japānā, Nikoja Kostarikā, Loma Lindas kopiena Kalifornijā.
Bama. Neliels ciemats Ķīnas dienvidos, Huansi Džuanu autonomajā reģionā, kura apkārtnē fiksēta vislielākā ilgdzīvotāju koncentrācija pasaulē (mēra vecumu virs 100 gadiem). Uz 220 000 cilvēku tur ir 58 ilgdzīvotāji.
Abhāzija.
Hunzas ieleja Pakistānā.
4 valstis ar vislielāko ilgdzīvotāju skaitu – ASV, Francija, Japāna un Lielbritānija.
Zarinska. (Заринск - "Город долгожителей") Ilgdzīvotāju pilsēta Altaja novadā, Krievijā.
Veselības un ilgmūžības ieleja. Ilgdzīvotāju koncentrācijas vieta Ekvadorā.