Skotu Likteņa akmens
Skotu tradīcijā svarīgs un mistiskas nozīmes akmens.
Apraksts. Taisnstūrveida smilšakmens gabals 66x41x27 cm izmēros. Sver 135 kg. Tajā iestrādāti divi metāla gredzeni, caur kuriem kādreiz acīmredzot izmaukti stieņi tā transportēšanai.
Vēsture. Šis akmens esot tas pats, ko pagalvī licis žīdu pravietis Jēkabs, Bībeles epizodē ar Dieva dēliem, kas kāpelē uz Debesīm (Pirmā Mozus 28:18,19). Šo Betēles akmeni skoti tad arī dēvē par „likteņa akmeni.” Kāda skotu teika stāsta par diviem žīdu prieteriem, kuri, glābdami akmeni no romiešiem, to vispirms esot nogādājuši drošībā Īrijā. Tikai 9.gs., kad Fērguss Makērks Skotiju un Īriju apvienoja vienā karaļvalstī, likteņakmens nonāca Skotijā, un visbeidzot Skonas klosterī, ko karalis Kenets II dibinājis kādas izšķirošas kaujas vietā.
Pirms angļu invāzijas akmens vairāk kā 200 gadu atradās Skonas abatijā. Tur to uz koka cokola altāra priekšā bija licis uzstādīt skotu ķēniņš Keness II. Kad 1296.gadā Anglijas karalis Edvards I iekaroja Skotiju, akmeni viņš nogādāja Londonas Vestminsteras abatijā. Viņš lika izgatavot savdabīgu relikviju, kurai kopš šā brīža bija jākalpo par Anglijas karaļu „kronēšanas krēslu”. Uz tā sēdekļa bija uzlikts likteņakmens. Edvarts I domāja, ka šādā veidā viņš saviem pēctečiem nodrošinās varu pār dumpīgajiem skotu kalniešiem. Tā tas turpinājās veselus 700 gadus, līdz Tonijs Blērs izšķīrās par vēsturiskā parāda atdošanas, piešķirot skotiem lielāku neatkarību. Šodien tas atrodas un ir aplūkojams Edinburgas pilī Skotijā.
Hipotēzes. Ģeologi profesors Totens no Jeilas universitātes un profesors Odlems no Ontario universitātes uzskata, ka akmens nācis no Palestīnas, jo tā mineraloģiskais sastāvs ir līdzīgs iežiem Bētēlas tiešā tuvumā.
Ticamība. Tomēr pastāv pamatotas šaubas, vai tas ir īstais Bībeles likteņakmens. Iespējams, ka skoti savu visnozīmīgāko relikviju savlaicīgi nogādājuši drošībā.
Bez šī eksistē vēl arī citi skotu akmeņi.
