Šagāls, Marks (1887.-1985.g.)
Ievērojams žīdu gleznotājs- modernists.
Radniecība. Tēvs - siļķu krāvējs, māte - sīkbodniece.
Vectēvs - kāvis govis.
Sieva - Bella.
Meita - Ida.
Dzīvesgājums. Dzimis Vitebskā 1887.gadā.
Mācījies ģimnāzijā. Viņam tur tik ļoti nepatika, ka sāka raustīt valodu. Tad māte aizveda mācīties pie cienījama akadēmiskā mākslinieka.
M.Šagāls vienkārši devās pasaulē.
Apmetās Pēterpilī,kur tam izdevās salūkāt uzturēšanās atļauju sev kā žīdam, jo viens no mecenātiem padarīja viņu par savu kalpotāju.
Mētājās pa pasauli - Parīze, Berlīne, Vitebska, Pēterpils.
I Pasaules kara sākumā atgriezās Vitebskā, aprecēja Bellu.
Pēc kāzām pārcēlās uz Pēterpili.
Pieslējies lieliniekiem, 1918.gadā atgriezās Vitebskā ar komisāra apliecību. Tur viņš nodarbojās ar dažādiem mākslas projektiem.
Vitebskā vadīja darbaļaužu mākslasskolu kopā ar citu leģendāru žīdu mākslinieku - Kazimiru Maļēviču. Tomēr abiem skolš bija par šauru un Šagāls devās uz Pēterpili.
1922.gadā viņš kopā ar ģimeni emigrēja uz Franciju.
Padomju laikā viņu dēvēja par "buržuāzisko cionistu."
1973.gadā M.Šagālam bija izstāde maskavā, un viņš ļoti gribēja apmeklēt dzimt;as vietas. Tomēr viņu atrunāja, jo "viņa Vitebskas vairs neesot." Vitebskānav arī nevienas viņa gleznas.
Ieņem 2.vietu pasaulē (1.vieta - Pikaso, 2.vieta - Lourenss) pēc viņa nozagto gleznu skaita - 516 gab.
Darbi.
"Mīlas pāris." 1981.g. Kartons, akvarelis, pastelis. 60x80 cm. Atrodas Belgazprombank, Minskā.
"Otello un Dezdemona." Tapusi 1911.gadā. Eļļas glezna, kur parādīts Otello, skatoties uz guļošu Dezdemonu. 1988.gadā tā tika nozagta kopā ar citu mākslinieku, tostarp Ogista Renuāra un Pablo Pikaso, darbiem Ernesta un Rouzas Helleru dzīvoklī Manhetenā. Tika uzieta 2017.gadā pēc tam, kad kāds vīrietis Mērilendas štatā sazinājās ar FIB. Vīrietis vērsās pie FIB pēc neveiksmīga mēģinājuma nodot šo gleznu kādai mākslas galerijai Vašingtonā. Galerijas īpašniekam radīja aizdomas dokumentācijas trūkums par gleznas autentiskumu un izcelsmi. Mērilendas iedzīvotājs bija ieguvis gleznu astoņdesmito gadu beigās vai deviņdesmito gadu sākumā no vīrieša, kurš to bija nozadzis Helleru dzīvoklī. Zaglis, kuram bija regulāra piekļuve ēkai, apzaga dzīvokļus īrnieku prombūtnes laikā. Helleri tika apzagti sava atvaļinājuma laikā. FIB paziņoja, ka Mērilendas iedzīvotājs gadiem ilgi bija glabājis gleznu pašdarinātā kastē bēniņos. Noilguma iestāšanās dēļ ne viņam, ne zaglim netika izvirzītas apsūdzības. Helleri, kuri nopirka gleznu divdesmitajos gados, ir miruši, bet viņu mantinieki plāno pārdot šo mākslas darbu izsolē.
"Mana dzīve." Laikus rakstījis pats savu biogrāfiju, jau 35 gadu vecumā.
Vitebskai veltītas poēmas. Tās viņš rakstīja idišā, pirmo reizi publicēja 1944.gadā Ņujorkā.
Aplūkojamie objekti.
M.Šagāla muzejs un mākslas centrs Vitebskā.
Pakrovskaja. Iela, kur Vitebskā atradās Šagāla māja. Padomju laikā tā nesa čekas dibinātāja F.Dzeržonska vārdu. patiesībā šai ielā bija divi Šagālu nami. 11.numurā mazā zmes pleķītī bija 4 mājas un šķūņi,kūtis, u.c. palīgēkas. Vienā no ekām 50 kvm platībā dzīvoja marka vecāki un 7 viņu bērni. Ielas otrā pusē bija izvietota viņu bodīte. Šis nams esot saglabājies.
Šagālapiemiņas biedrība kļuva aktīva un nopirka namiņu no pēdējās iedzīvotāju ģimenes Zjamas un Raisas Meicenihiem, precīzāk, to samainīja pret 3 dzīvokļiem. Te iekārtoja Šagāla muzeju. Muzejā nav nevienas autentiskas lietas, tomēr gaisotne panākta laba.ar nopirktiem līdzīgiem priekšetiem.
