Senas raktuves
Āfrika.
Svazilendas dienvidos Dienvidāfrikas zinātnieki ņēma paraugus no zariņiem, lapām un spalvām, kas laikam bija kalpojušas par guļvietām senajiem racējiem. 35 000 gadu vecā slānī tika atrasti kauli ar iegriezumiem. Tie liecināja par toreizējā cilvēka spēju skaitīt. Citas atliekas ir pat 50 000 gadu vecas.
Domā, ka pirmās raktuves Svazilendā parādījās 70–80 000 gadu atpakaļ.
Dienvidāfrika. British-American Company darbinieki, zinādami par raktuvju seno vēsturi, veica to izpēti pirms izstrādes uzsākšanas. Adriāna Bošē un Pjēra Bomona pētījumi tika publicēti žurnālā Optima. Viņi izpētīja slāni pēc slāņa, uziedami cilvēku atliekas. Datēšanu ar C metodi veica Jēlas un Kroningenas (Nīderlandē) universitātēs. Artefaktu vecums ir diapazonā no 2000–7690 gadiem.
Lauvas smailes raktuves. Lauvas smailes stāvajā rietumu nogāzē atrada alas ieeju, kuru aizsprostoja piectonnīga hematīta bluķis. Kokogles alā liecināja, ka rūdu ieguva apmēram 20–26 000.g.pmē.
Āzija.
Tjaņšana raktuves.
Apraksts. Krievu ģeologu ekspedīcijas nomaļos šo kalnu rajonos konstatēja senas raktuves ar šahtām un ejām, šlaku kaudzēm. Tas viss norādīja uz metāla rūdu ieguvi ar tehniskām metodēm.
Vecums. Vēlīnais peleolīts – ap 15 000 gadu atpakaļ.
Ķeizarkalna akmenslauztuves. Atrodas Izraēlā un tiek lēstas kā 11 000 gadu vecas. Tuvāk šeit.
Timnas dabas parka raktuves. Atrodas Izraēlā Timnas Dabas parkā 30 km no Eilatas. Tiek dēvētas par senākajām vara raktuvēm pasaulē.
Zālamana raktuves. Sinajā un Jordānijas dienvidos esošās vara raktuves bieži pieraksta žīdu senķēniņam Zālamanam.
Vara drupu raktuves. Vara raktuvju un metāla ieguves un priekšmetu lietuves vieta atrodas Fainūnas (Faynun) ielejas rajonā, tikai 50 kilometrus uz dienvidiem no Nāves jūras un 25 km uz ziemeļrietumiem no tūristu iecienītās, klintīs izcirstās pilsētas Petras. Raktuvēs, kuras atklāja 2002.gadā, agrajā Bronzas laikmetā 3000.-2000.g.pmē. notika intensīva vara ieguve un kausēšana. Tās, kopā ar citām līdzīgām vietām Fainunas ielejā, ir līdz šīm lielākais zināmais šī perioda metalurģijas centrs reģionā. Izrakumos iegūtas liecības, ka vara ieguve šeit turpinājusies arī vēlajā Bronzas un pēc tam arī Dzelzs laikmetā, kas Vidusjūras austrumu piekrastē sākās ap 1200.g.pmē un ilga līdz apm. 500.g.pmē. 2000.gada izrakumos Khirbat Hamra Ifdan iegūti organiskie materiāli datēti ar laiku 1261.-995.g.pmē.
Interesantais Jonagunas zemūdens komplekss pie Japānas krastiem arī tiek saistīts ar senām akmenslauztuvēm.
Eiropa.
Riotinto vara raktuves. Droši vien saistītas ar Tartēsas kultūru. Vecums 8–10 000 gadu.
Marseļas zemūdens raktuves. Franču nirējs Žaks Maijols Vidusjūrā, tieši 5 jūdzes uz dienvidiem no Marseļas, 60–120 pēdu dziļumā pētījis senas raktuves ar izdedžiem, vertikālām šahtām un karjeriem.
Urālu raktuves. Tās esot 5000 gadu senas. Sauc par Čudas raktuvēm (krieviski - Čudskije kopji).
Halštates sāls raktuves. UNESCO mantojumā iekļautā Hallštate Austrijas vidienē ir zināma ar senāko sāls raktuvi pasaulē. Zīmīgi, ka gadiem ilgā sāls iegūšana nodrošinājusi pilsētas iedzīvotājus ar ievērojamu labklājības līmeni. Raktuvē arī atrodas senākās koka kāpnes Eiropā - trīs tūkstošus gadus vecas.
Amerika.
Lielo ezeru rajona raktuves. Izmantotas 6000.g.pmē.
Okera ieguves šahtas Jukatānā. Te (laikam trijās vietās) 2020.gadā maiju senpilsētas Tulumas apkārtnē ir uzietas 12 000 gadu senas okera ieguves šahtas - izskatās kā mākslīgo alu sistēma. Alās arheologi uzgājuši labi saglabājušās norādes orientēcijai alās, ugunskuru paliekas un darbarīkus no akmens. Kaut kas tāds Amerikā uziets pirmo reizi.
Saites.
Derīgie izrakteņi.
