Aliens

Sirds, Agni joga

Dzīvās Ētikas Mācība
(Agni Joga)

Sirds.

Pēc dienas darbiem sanāksim kopa, lai parunātu par sirdi.
Cauri Zemes novadiem tā mūs aizvedīs uz Smalko Pasauli, lai tuvinātu Uguns sfērai.

1. Saskatīt ar sirds redzi, saklausīt pasaules dunoņu ar sirds dzirdi, nojaust nākotni ar sirds izpratni, atcerēties ar sirdi pagātnes uzkrājumus - tā strauji jāiet augšupejas ceļš. Jaunrade aptver ugunīgo potenciālu un piesātinās ar apslēpto sirds uguni. Tāpēc ceļā uz Hierarhiju, ceļā uz Lielo Kalpojumu, ceļā uz Vienkopu vienīgais gaišais sirds ceļš ir sintēze. Kā lai izstaro izpaustos starus, ja nav sirdī apstiprinātās liesmas? Tieši magnēta īpašība ir ielikta sirdī. Šis lielais likums piesātina augstāko jaunradi. Tā katrs piepildījums, katra apvienība, katra lielā kosmiskā vienotība īstenojas ar sirds liesmu. Ar ko veidosim pamatus dižajām pakāpēm? Patiesi, tikai ar sirdi. Tā apziņas loki saplūst sirds liesmā.
Tā paturēsim prātā brīnišķīgo sirds magnēta pievilksim - tas savieno visas parādības. Patiesi, sudraba pavediens, kas savieno Skolotāju ar skolnieku, ir diženais sirds magnēts. Skolotāja vienotība ar skolnieku apliecina visu evolūciju būtību.

2. Ir daudz leģendu, kas stāsta par vēlmju piepildīšanos, taču tās nepiemin pamatnoteikumu - bezizejas stāvokli, kas sakāpina vēlēšanos līdz negrozāmībai. Katrs niecīgākais apkārtceļš jau notrulina negrozāmības bultu. Kā peld nepratējs, kad dzelme viņu velk dibenā, gluži tāpat tiek izlemta vēlmes īstenošana, kad ir nogriezti visi celi. Cilvēki saka: ir noticis brīnums! Taču bieži vien ir bijusi tikai saasināta psihiskā enerģija. Sirds - šī organisma saule - ir psihiskās enerģijas centrs. Tāpēc, runājot par sirdi, ir jātur prata psihiskas enerģijas likums. Brīnišķīgi ir sajust sirdi kā Visuma Sauļu Sauli. Augstākā Hierarha Saule ir jāuztver kā mūsu Karogs. Šis Karogs ir brīnišķīgs kā neuzvarams spēks, ja mūsu acis aptvērušas tā mirdzumu, kas atstarojas mūsu sirdī.

3. Vai sirdi dēvēs par Elohima mājokli vai par sintēžu sintēzi, tā tomēr paliks centrs. Pat tie, kuri atzīst vienīgi sirds zemākās, fizioloģiskās funkcijas, pret sirdi izturas saudzīgi. Cik daudz vērīgāk jāieklausās sirdī tam, kas zina par magnētu un sudraba pavedienu! Tādēļ Skolotājs tā velk projām no visa šauri fiziskā, lai saistībā ar katru orgānu liktu atcerēties garīgo pasauli. Kad tīra domāšana tiek ievirzīta neredzamās esamības sfērā, Mums ir svētki. Elohima mītnē ir jāievada tik neatlaidīgi, it kā ieejošo vajātu briesmas. Var atzīt izredzēto ceļu, kad Neredzamā Pasaule tiem top reāla un pieejama; tad vērojama apziņas augsme, un pat ķermeņa orgāni pārveidojas, kad tos piesātina saikne ar Hierarhiju.

4. Sirds ir svētnīca, nevis elku nams. Mēs neesam pret tempļa celšanu, taču neatzīstam elku namus un tirgu. Kad runājam par tempļa celšanu sirds veidā, Mēs nedomājam, ka tas ceļams sirds formā, bet norādām uz iekšējo nozīmi. Templis nevar pastāvēt ārpus bezrobežīgās ķēdes apziņas; tāpat arī sirds iekļaujas visās Kosmosa izjūtās. Sirds skumjas vai prieks sabalsojas ar tālajām sfērām. Bet kāpēc skumjas jūtam biežāk nekā prieku? Pastāvīgās kosmiskās perturbācijas, protams, satricina sirdi, kas tām piebiedrojusies, tāpēc arī tādas sirds kalpojums pasaules svaros ir tik dižens. Palīdziet pasaules jauncelsmē! Nav ne dienas, ne stundas, kad pasaule nebūtu pakļauta briesmām. Šīs briesmas spēj saskatīt nevis divas, bet gan trīs acis - kā Valdoņa Karogā. Sirds svētnīca jāsaprot kā neatliekama izjūta. Neba aiz nejaušības sirdi apzīmēja ar krusta zīmi. Tā šī krusta zīme mūžīgi pavada sirds templi.

5. Jaunie apstākļi parādīs ceļu nākamībai. Patiesība paliek tā pati, bet kombinācijas citas, apziņai atbilstošas. Cik daudz skaista ir sagrauts sirds tempļa nepazīšanas dēļ. Taču neatlaidīgi tieksimies izprast sirds siltumu un sāksim justies kā svētnīcas nesēji. Tā iespējams pārkāpt pāri Jaunās Pasaules slieksnim. Cik sīki ir tie, kam šķiet, ka Jaunā Pasaule nav domāta viņiem. Ķermeņi ir dažādi, bet gars neizvairīsies no Jaunās Pasaules.

6. Šaubas ir kvalitātes bojāeja. Šaubas ir sirds kaps. Šaubas ir bezjēdzības sākums. Šaubīšanās ir jāpiemin katrā pārrunā, jo kurp gan iesim bez kvalitātes? Ko sapratīsim bez sirds? Ko sasniegsim bez daiļuma?
Jautās: "Kādēļ vispirms "Bezrobežība", tad "Hierarhija" un tikai pēc tam "Sirds", bet ne otrādi?" Bet vispirms jāzina virziens, tad saikne, pēc tam līdzeklis. Šo svēto līdzekli nedrīkst sabojāt šaubīšanās. Pavērosim šaubu pilna cilvēka pulsu un šā paša cilvēka pulsu pareizas tiekšanās brīdī. Ja jau šaubīšanās var mainīt pulsu un emanācijas, tad cik gan ārdoši tā ietekmēs nervu sistēmu fiziskajā ziņā? Šaubas gluži vai aprij psihisko enerģiju.
Pēc šaubām atgādināsim pašu nodevību, jo kas gan šaubās vairāk par nodevēju? Bet šo tumsu var pieveikt vienīgi kopā ar Hierarhiju - tikpat neatvairāmu kā saules mirdzums. Tiesa, tas dedzina, taču bez tā ir tumsa!

7. Sirds ir centrs, bet vismazāk egocentrisms. Sirdī mīt nevis patība, bet vispārcilvēcība. Tikai saprāts ietin sirdi egocentrisma tīmekļos. Labsirdības mēraukla ir ne tik daudz tā saucamie labie darbi, kurn cēloņi ir pārāk dažādi, bet gan pati iekšējā labestība. Tā iededz gaismu, kas kliedē tumsu. Tādējādi sirds patiešām ir starptautisks orgāns. Auras simbols mums ir gaisma, bet tās radītāja ir sirds. Cik nepieciešami ir iemācīties izjust sirdi nevis kā sev, bet visai pasaulei piederošu. Vienīgi šī izjūta palīdzēs atbrīvoties no egoisma, saglabājot uzkrājumu individualitāti. Nav viegli apvienot individualitāti ar Visuma ietveršanu, bet ne velti sirds magnēts savienojas ar "kausu". Var saprast, ka sirds izstaro īpašu gaismu, ko nervu viela lauž dažādi. Psihiskās enerģijas kristāls taču var būt dažādi iekrāsots.

8. Sirds attīrīšana ir loti grūta, ja to aptaukojuši patības tīmekli. Patības taukums ir no zvēriem nākošs mantojums. Individualitātes tīrie uzkrājumi var izskaidrot to, par ko prāts pat domāt nespēj. Sevišķi grūti ir ieskaidrot to, kas vispār nav bijis iztēles lokā. Sirdi uzskata par iztēles pili. Kā var virzīt, ja nav iztēles varenā spēka? Bet no kurienes tas nāks, ja nebūs pieredzes?

9. Cietsirdība nav nekas cits kā nekulturālas sirds stāvoklis. Mazdūšība ir domāšanas aprobežotība. Pie tās pašas nejēdzību sugas, kas padara mazāku svēto sirds trauku, pieder neiecietība. Jūs jau zināt, ka izsmalcināta, sprieguma pilna sirds dod stimulu tāpat kā dinamo, tādējādi parādīdama, ka ir pasaules enerģijas trauks. Taču sirds kultūra neuzkrājas, ja nesaņem attiecīgu barību. Arī vislabākais akumulators nedarbosies, ja nebūs aizsargāts un pareizi savienots. Sirdij vajadzīgs pastāvīgs uzturs, citādi, zaudējusi augstāko saikni, tā demoralizējas. Neaizmirsīsim, ka kausa dibenā kā augšupejas simbolu mēdza attēlot spārnotu bērniņu.

10. Retā eksperimentā varat redzēt, kā sirds reaģē pat uz tālām zemestrīcēm un uz citiem pasaules notikumiem. Var pamanīt, ka ne tikai kosmiskās perturbācijas, bet pat gara izstarojumu atspulgi iedarbojas no liela attāluma. Pie Mums pievērš uzmanību prānas transmutatoram - plaušām, kas sirdij pārraida būtību kā pasaules līdzsvara apliecinājumu.
Ar panākumiem vainagojas jauni sasniegumi smalkajos ķermeņos. Tie bija neatliekami, jo ir bojāts pamats sakariem ar Hierarhijas Magnētu. Lai palīdzētu atgūt izjaukto līdzsvaru, tiek dots jauns smalkā ķermeņa veids.

11. Ja enerģijas dārgumu ir vairāk par sirds un jūtziņas uzkrājumiem, to līdzsvarošanai parasti tiek sūtīts darbinieks - audzinātājs. Tā Vašingtonam palīdzēja Profesors, bet ar Čingis-hanu kopā bija Kalna Gudrais. Var minēt daudz šādu piemēru. Tie jāuzskata par darbības papildinājumu, bet ne par obligātu noteikumu. Ir arī daudz piemēru tam, ka darbinieki no šādas sadarbības atteicās, tādējādi nodarīdami nelabojamu ļaunumu ne vien sev, bet arī Vispārības Labumam. Ne reizi vien Mēs esam piedzīvojuši tādu atteikšanos. Tieši nepietiekama sirds attīstība neļāva pavairot iespējamības, ko uzkrājumi jau bija sagatavojuši.

12. Mūsu Roka nepagurs sniegt sirdij glābšanas pavedienu. Kurš gan var teikt, ka Mēs esam kavējušies ar palīdzību? Bet Mēs varam minēt daudz gadījumu, kad Mūsu vēstnesis stinga cietsirdības aukstuma priekšā. Nav viegli iedarbināt sirds potenciālu. Ir jāpārlido pāri bezdibenim kā pēdējam krastam uz Bez-robežību. Cik svēta ir pašaizliedzības vīrišķība, kas atver sirdi!

13. Vai varat iedomāties, kāda izskatītos cilvēce ar veselu miesu, bet nekulturālu sirdi? Tādas tumsas dzīres pat grūti iztēloties! Nekādas slimības un kaites nespēj apvaldīt sirds neprātu visā pasaulē. Patiesi, kamēr neapskaidrosies sirds, nezudīs arī slimības un kaites, citādi sirds trakošana spēcīgās miesās liks šausmās nodrebēt pasaulēm. Par taisnīgajiem jau sen sacīts: "Staigāja tā Kunga priekšā" - tātad ievēroja Hierarhiju, tādējādi šķīstot savu sirdi. Pat vismazākajā cilvēces sirds šķīstīšanas gadījumā plūst varena Svētības straume. Taču tagad jārīkojas uzmanīgi un tikai tur, kur sirds vēl nav satrunējusi. Nav jānoskumst, bet jāzina, ka tumsa ir saniknota un bezgala daudzās sirdīs ir smirdoņa. Sirds nozīmes parādīšana ir veca patiesība, bet nekad tā nav bijusi tik vajadzīga kā tagad.

14. Jautās: kāda enerģija ir domāta, runājot par sirdi? Protams, tas ir tas pats Aum - visu triju pasauļu psihiskā enerģija. To pētot, var konstatēt, ka nogulas ir daudzkrāsainas. Tās, protams, var būt sarkanas, purpurkrāsas vai zilas, bet, tuvojoties sirdij, krāsas zūd. Sirds kristāls ir balts, bezkrāsains. Šī sirds skanēšana, protams, nav bieži vērojama, bet uz to ir jātiecas. Senatnē ieteica uzlikt roku uz jauna ciedra skujām, lai caur pirkstu galiem iesūktos sabiezēta prāna. Ir daudz veidu psihiskās enerģijas uzņemšanai no augu valsts, taču vislabākais ir atklāta sirds, kad tā zina tiekšanās līniju.

15. Lai arī mūs pazemo nejēgu liekulība, tomēr ceļš ir viens un nekas to neaizšķērsos, ja vien sirds ir tīra. Cik gudri sirds tika dēvēta par kuģi, bet kuģim ir vajadzīgs stūrmanis. Vīrišķība dzimst tīrā sirdī. To var salīdzināt ar rozi, kuras zieda jēga ir tā daudzajās ziedlapiņās, bet to noraušana sabojā pašu ziedu. Tāpēc sargājiet sirds bruņojumu. Ir gudri saprast, ka vienīgi zieda valdonim ir pieejamas visas ziedlapiņas.

16. Lūk, runājam par tiešu virzību uz Mums. Runājam par derīgumu un veiksmi, ko dod šāda pievēršanās. Liekas, būtu vilinoši izmēģināt šo līdzekli, bet vai daudzi cenšas iet šo ceļu? Taču ikviens, kas izmēģinājis Mūsu panaceju, teiks, ka Mūsu padoms bijis teicams; visur un vienmēr liecinās, ka tikmēr, kamēr vien viņa domas bijušas pie Mums, viņam veicies. Visas neveiksmes radušās tādēļ, ka notraipīts sudraba pavediens. Cik lieliski būtu, ja pēc dienas gaitām ikviens sev jautātu, kāda šajās stundās bijusi viņa domu kvalitāte. Kādu varenu spēku viņš gūtu, apzinoties, ka viņa domas nostiprinājušas saistošo pavedienu! Necienīgas domas tad varētu tūdaļ izskaust. Taču cilvēki klausās nedzirdēdami un lasot neredz tālāk, kā acis rāda.
Tā vēlreiz ieteicu padarīt Mācību par ikdienas nepieciešamību. Ieteicu novērot, cik sekmīgs būs viss apkārtējais. Ciešos grupējumos īpaši jāuzmana savstarpējās ieceres, lai neapgrūtinātu un nepārtrauktu strāvu. Daudzas Mācības ieteic šo vienkāršo disciplīnu, taču katrā grāmatā tā jāatgādina, jo dzīvē netiek lietots visbūtiskākais, visnepieciešamākais. Un Mums tā ir liela laime, ja par kādu varam būt tikpat droši kā par sevi. Tā stiprs ir atklātas sirds cietoksnis!

17. Visos laikos nepārtraukti Zemei tiek dota Dzīves Mācība. Nevar iedomāties zemes dzīvi bez šīs saiknes ar Neredzamo Pasauli. Kā glābšanas enkurs, kā vadoša gaisma Mācība stiprina mūsu tālākvirzību tumsas vidū. Un Svētības straumē kā jūras viļņos var saskatīt ritmu ar īpašiem risinājumu nesošiem pieaugumiem - tad parādās Mācības. Tā var noskaidrot visu šīs pasaules ritmu ar tā pieaugumiem un kritumiem - citiem vārdiem, iezīmēt Esošā evolūciju.

18. Ritmu izjauc daudzi apstākļi, bet būtisks paņēmiens, kā izvairīties no šīs perturbācijas, ir kopīgi griezties pie Mums, kur rodams visa atrisinājums. Kā smilšu graudiņš var apturēt milzīgu riteni, tā ritma pārrāvums pārtrauc strāvu. Bet tieši tagad ir liela sprieguma laiks. Jau tuvojas iespējas, jau notikumi tinas kamolā, un briesmas vērtīsies glābiņā.

19. Ja cilvēki kaut daļēji spētu apjaust brīža svarīgumu, viņi Mums ļoti palīdzētu. Nemaz nerunājot par notiekošā dziļu izpratni, bet jau kopīgais noskaņojums pastiprinātu gribas magnētu. Cilvēki neapjēdz, cik ļoti pasaules uzbūvi sajauc neapzināta veģetēšana. Lai sirds kā pārveidību avots ikvienam pasaka priekšā garīgās atmosfēras spiedienu. Nav jādomā, ka sirds vienīgi par mums pašiem cieš, - tā, protams, pārdzīvo pasaules satricinājumus. Ir jācenšas apvienot sirdis vienotā ritmā, un pat maz pārbaudīta sirds pievienos kopīgajam kausam savu vērtīgo enerģiju.
Sirds pastiprina Mūsu sūtījumus, pašķirdama jaunus biezokņus. Ir daudz nepārbaudītu, bet vēl vairāk - aizbērtu siržu. Daudz dzirksteļu vajag, lai izurbtos cauri aukstuma pelniem.

20. Ja nav atmodināta jūtziņa, tad nav pieejama pat realitāte, pat acīmredzamība. Nekādi nevar piespiest ieraudzīt esošo, pat pārsteidzošo. Vēlāk jums teiks: "Ja tāda Neredzamā Pasaule pastāv, kāpēc tad es to neredzu, nedzirdu?" Tāpat mēdz būt ar slimniekiem, kas noraida ārstēšanu; viņi gan labprāt izveseļotos, tomēr tajā pašā laikā virza savu apziņu pret ārstu. Noderīgi būtu salīdzināt redzīgos cilvēkus ar garā aklajiem. Redzami būtu pirmo sekmīguma un otro sabrukuma cēloni. Tā, salīdzinot acīmredzamas parādības, var atrisināt daudzus pasauļu mijiedarbības jautājumus.
Neredzamā Pasaule būtībā ir ļoti redzama, ja vien acs nav piesārņota. Augstākās Pasaules Gaismas samanīšanai nav vajadzīgas medijisma parādības, bet var tikai pacelties līdz Augstākajam; tāpēc visas zemākās maģijas viltības nav nekas salīdzinājumā ar pirmo sirds gaismu. Nav daudz to, kuri zina sirds ugunis, bet šīm lāpām taču ir jādod gaisma visiem. Tāpēc tik smaga ir gara zaimošana un atteikšanās no Skolotāja. Saku - var ilgi domāt par Skolotāju, bet, reiz izvēlējušies, neatkāpieties! Izpratīsim celsmes pamatus.

21. leteiciet runāt par garīgo. Garīgo atmiņu vidū var rast daudz noderīga. Turklāt garīga rakstura pārruna pasargā no netīrumiem un aizkaitinājuma. Garīgu izpausmju apliecinājums mazinās naidu pret Neredzamo Pasauli. Tur, kur bieži notiek garīguma pilnas sarunas, uzkrājas īpaša aura. Ja arī šīs sarunas ir nepilnīgas, tomēr tās ir pārbaudes akmens klātesošajiem.
Dažādas tautas ienesīs savu garīgo sākotņu pārveidojumu. Pēc tiem var spriest par siržu derīgumu. Turklāt izvairieties no strīdiem par neapšaubāmo. Nesen brīnījos par strīdu starp Žannas d`Arkas, Sergija un Mozus piekritējiem. Katrs centās pārliecināt, ka viņa Patrons ir atšķirīgs no pārējiem. Zinot patiesību, bija skumji klausīties šos šķelšanai sacerētos izdomājumus. Lai katrs paliek pie sava, bet lai nebadās ar pierēm, jo izaugs taču ragi!
Tagad iedomājieties, ka Patiesības zinātāji draudzīgi sapulcējas un apvieno savas domas. Kāds varens spēks radīsies Zemes virsū neatkarīgi no atmosfēras spiediena! Kas garā gavilē, tas jau ir Mūsējais!

22. leteiciet attīstīt domāšanu un vērīgumu. Sirds nevar pildīt savu uzdevumu, ja domu vietā lēkā blusas un vērīguma vietā rokas kurmis. Ar tādiem ceļabiedriem tālu netiksi! Tieši tagad ir īstais laiks padziļināt domāšanu, citādi tautas masas nepratīs likt lietā saņemtos dārgumus. Pārprodukcija ir seklas domāšanas un nevērīguma pazīme. Ir teikts, ka skolās jāievieš stundas vērīguma izkopšanai un pieradināšanai pie domāšanas. Sirds nevar pārtikt vienīgi no ārienes, tai jābalstās arī uz šīszemes centieniem. Centienu noturīgumu dos arī izzināšanas vērīgums.

23. Ikviens no mums pazīst īpaša tipa sludinātājus, kas, svešu rakstu skeletus savākuši, kopā ar tiem aiziet aizmirstībā. Saprāts savāc sīkus pierādījumus, taču šo sablīvējumu mērķis nav saskatāms, jo klusē sirds. Tā viņus arī dēvējam - par sirdī klusējošiem. Turklāt šie sludinātāji, norādīdami citiem jo daudz priekšrakstu, paši, sastopot pirmo pretdarbību, zaudē drosmi. Patiesi, vienīgi sirds dod nemirstību. Sirds apliecinājums jau ir nākamības pavēršana. Nav sirdij tuvi tie, kas paši bīstas no saprāta sagatavotajiem priekšrakstiem. Par svēto neprātu runā senās Mācības. Uzskatiet to par pretdarbību saltajiem izskait-lojumiem; uzskatiet to par dzīvīgu pamatu pār sastinguma apstākļiem.
Mācības noliedzēji atrodas tuvu bezdibenim. Patiesības apliecinātāji, kaut arī nepilnīgi, jau ir uz ceļa. Pārejot Smalkajā Pasaulē, viņi nenožēlos, ka atdzīvinājuši sirdi.

24. Pie Mums noris liela kauja. Nevajag baiļoties, kad pienāks sen pasludinātā stunda. Nevajag domāt, ka zogas klāt nelaime, kad pie Mums redz notiekam kauju par Gaismu. Nevajag aizmirst, ka vajāšana ir labākais sasniegums. Skanēt var vienīgi uzvilkta stīga.

25. Nepārspīlējot var teikt, ka sirds slimības visbiežāk izraisa bagātība. Tāpēc cilvēki, kas pieņēmuši Mācību, no bagātības novēršas vai arī paliek tikai tās glabātāji.

26. Jūs zināt, ka iedvesma iespējama jebkurā valodā; tādējādi uzskatāmi tiek pierādīts, ka saprašanas jēga un būtība nav atkarīga no konvencionālajām valodām. Sirds sapratnes pastāvēšanu uzskatu par nepieciešamu soli, lai tuvotos Mums. Smalkās Pasaules valoda ļauj īstenot sapni par savstarpēju saprašanos. Šī iespēja ir jāapzinās, pirms sāk to izmantot.

27. Filozofu akmens ir kaut kas reāls. Turklāt to var saprast kā garīgi, tā fiziski. Garīgais stāvoklis, ko dēvē par akmeni, atbilst visu psihiskās enerģijas nogulu saskaņai. Preparāts fiziskajā ziņā ir diezgan tuvs Paracelza preparātam, taču viņš pieļāva būtisku kļūdu, kuru veltīgi aizstāvēja. Tomēr visumā arābu avoti, kurus izmantoja Paracelzs, bija diezgan pareizi.

28. Iedvešana iespējama ar domām, skaņām, skatienu vai pastiprināta ar dziļu ieelpu. Kādas iespējas paver šīs darbības zinātniskiem novērojumiem! Vai- novērot, cik lielā mērā ieelpa pastiprina skaņu un acu emanācijas. Jau sen ir ievērotas cilvēka skatiena dažādās īpašības. Eksperimentu gaitā var izpētīt, cik tālu iedarbojas acu izstarojumi; turklāt ir vērtīgi novērot domu spēka un acu fiziskās emanācijas kombināciju. Tikai novērojot var novērtēt cilvēku iedarbības neredzamo pasauli. Sarežģīts ir neapzinātas domu darbības austais tīmeklis. Nebrīnieties par to, ka doma turpina dzīvot izplatījumā; tāpat nezūd arī skatiena fiziskās daļiņas. Mācoties vērību, mēs vēlreiz atcerēsimies sirdi un aptversim caururbjošās bultas simbolu.
Daudz bultu caururbj sirdi - kā senos attēlos. Tajos redzama arī sirds liesma. Varbūt bez bultām nav arī liesmas. Var apstiprināt, ka liesmas parādīšanās pamatā ir trieciens kā jauna ritma dzimšana. Skolotājs grib, lai ritms visās lietās ir accelerando.
Nevajag iepriekš noteikt iespējas. Proti, šodien neiespējamais rīt var kļūt iespējams.

29. Lai tuvotos Mums, ir vajadzīga pilnīgas brīvības izpratne. Cik briesmīgas ir baiļu vai izdevību meklēšanas sekas! īsto ceļu rāda neaptumšota, no visiem smagumiem atbrīvota liecība. Vienīgi sirds, no kuras nevar paslēpties nekāda viltība, nekāda uzpirkšana, spēs pateikt, kur sākas šāda brīve. Bet smalkas ir sirds brīvības robežas. Ko tikai cilvēki nesablīvē ap šo vissmalkāko audu! Sirdī atbalsojas tālas zemestrīces, mūsu āda jūt siltumu no diezgan tālu esošas rokas, bet cik daudz spēcīgāk sirds vibrē no cilvēku izstarojumiem! Tieši šo īpašību mūslaiku zinātne pietiekami neuzsver.
Var iet, kā esam gājuši līdz šim; zaudēdami vienā lietā, mēs laimējam citā. Daudz ko Mēs esam paredzējuši kļūdīšanās gadījumam. Galvenais ir izvairīties no dusmām, jo tad Mūsu līdzekļu lietošana būs apgrūtināta. Dusmas līdzinās dzeloņstiepļu žogam, un uz sasistiem stikliem nevar būvēt. Taču tagad ir tik daudz vērtīgu zīmju izkaisīts.

30. Kāpēc tik daudzi eksperimenti paliek bez sekām? Pirmām kārtām aiz nepacietības un nevēlēšanās uzņemties atbildību. Dažreiz Mums it kā pārmet, ka palīdzība nav nākusi laikā, bet pārmetuma vietā jautātājam vajadzētu atcerēties, ka viņš pāragri novērsās vai arī atzina nastu par pārlieku smagu. Mēs bieži skumstam, redzēdami gļēvu izvairīšanos vai nevēlēšanos nostāties bezdibeņa malā. Bet kas var kāpināt enerģiju, ja ne bezizejas stāvoklis? Tikai šis stāvoklis jāuzskata nevis par galu, bet gan par sākumu. Arī pacietības vingrinājumos der apgūt sākuma jēdzienu. Dažam pilnīgi viss ir beigas, bet Mūsu skolniekiem viss ir sākums.

31. Kā izskaidrot to, ka sirds klusē? Kā paātrināt sirdi, kad tā ir smagāka par dzelzi? Kā iekustināt sirdi, kad garā tā mirusi? Ir jāiemācās vērtēt katru sirds skanējumu, kad apslēptajam ziediņam plaukst neskaitāmas ziedlapiņas, kas glabā gara dārgumus.

32. "Svētības gultnes un Zemes indes uztvērēji" - tā dēvē izredzētos, kas ir gatavi ziedoties pasaules labā. Indi nedrīkst ieņemt bez Svētības spēkiem, bet bez Zemes indes Svētības spēks aizrautu projām; tā augšup virzības pamats sakņojas Zemē. Protams, indes ieņemšana daudziem nav pa spēkam, taču arī Svētības apliecinājumam vajadzīga pārbaudīta sirds. Pie Mums par dārgumu tiek uzskatīta sirds, kas jau bez sasprieguma allaž ir gatava skanēt līdzi apkārtnei. Nav viegli to parādīt, iekams enerģijas nav pārvērtušās saskanīgos kristālos, kad veidojas ringse, kā pareizi atzīmēts Tibetas Himalaju Vēstījumā.

33. Kas gan var apgalvot, ka ir viegli sekot Mācībai, kad uzkrājumi ir nepietiekami? Toties tad, kad "kauss" ir pārpildīts, Mācības ceļš ir neizbēgams. Mēs saprotam Zemes indes ieņemšanas grūtības, jo ikviens no Mums ir saņēmis neizmērojamu indes daudzumu. Kā magnēts pievelk zināmus metālus, tā sirds pieņem Svētību. Kā sūklis sevī ievelk šķidrumu, tā ādas poras sevī iesūc Zemes indi. Bet apzināti uzņemta prāna padara rāmu indes izplūšanu.

34. Cilvēkus iedala ne vien pēc organiskajām īpatnībām, bet arī pēc stihijām; viņu apziņā ir saglabājušās zināmas simpātijas. Neviens nespēs saskatīt liesmās tik daudz nokrāsu kā uguns cilvēki. Neviens tā nespēs mīlēt ūdeni kā šīs stihijas cilvēki. Uguns cilvēki gluži tāpat, protams, tieksies uz Agni Jogu - viņi loti jutīs tas vajadzību. Tie tuvosies Uguns Mācībai nevis saprāta vadīti, bet pieņems to kā vienīgo risinājumu. Ir saprotama Mācības nepieciešamība, ja nav citas izejas.

35. Visgrūtāk cilvēkiem ir saskaņot ārkārtīgu gara aizkaitinājumu ar nepilnīgu darbību. Lai gūtu sekmes, vajadzīgs milzīgs gara spriegums, taču katrā darbībā jāsaglabā zināma rezerve. Izsmelta darbība zaudē skaistumu un pārliecības magnētismu. Savas balss rezerves izsmēlis dziedonis pirmām kārtām izraisa nožēlu. Galējs spriegums nedrīkst izpausties izmisīgās darbībās, jo tad iekšējā enerģija izškīdīs garam svešā darbībā. Šis likums stingri jāiegaumē, lai nekļūtu līdzīgs vējdzirnavām. Ieteicu sakopot visus gara spēkus, lai tos neizkaisītu neapvaldītās darbībās.

36. Ja pamanāt izredzētības pazīmes, netraucējiet šā Sūtņa darbu. Var zināt Agni Jogas zīmes un pēc tām pazīt Izraudzītā ceļu. Tā Sūtnis atšķirsies nevis ārēji, bet pēc darbību savdabības. Protams, īpašas nozīmes darbībām jāpārsteidz cilvēku apzina; katra puse citādi izpratīs šīs darbības. Taču nenosauksim nevienu Sūtni, kura tuvumā nenotiktu brīnumains enerģijas kāpinājums. Negaisam tuvojoties, sabiezē padebeši, tāpat arī Patiesības apliecinājumu ievada mākoņi, taču jūs jau zināt šo garīgo fenomenu nozīmi. Var konstatēt, kā gadsimtu gaitā atkārtojas Pasludinājums un kā tas izplatās daudzās tautās. No garīgās Augstienes redzams ritms, kas iznēsā Mācības atbalsis.
Bet, kad pamanīsit kaut vai dažas izredzētības pazīmes, tad protiet netraucēt; Agni joga pamats taču ir uguns, un to nedrīkst dzēst. Kurš gan uzdrošināsies pavērst pret sevi uguns stihiju? Katra nodzēsta liesma atbalsosies, tāpēc dzēsēja karma līdzinās slepkavas liktenim.

37. Agni jogs visās lietās ir taupīgs nevis aiz skopuma, bet tāpēc, ka zina no Augšas dotās enerģijas vērtību. Viņš taupa ne vien savējo, bet arī apkārtējo enerģiju. Cilvēki parasti kļūdās, domādami, ka enerģiju patērē tikai lieliem darbiem, un aizmirst, ka sīkās darbības paņem daudz vairāk šīs pašas - savos pamatos dārgas - enerģijas. Sīkas darbības, tāpat ka sīkas lietas, pieblīvē dzīvi, īpaši jāsargās no putekļiem, kas savienojas ar lietu emanācijām un izkliedē personisko enerģiju, bet tai jāglabājas vienā kanālā. Tā mēs glabāsim visu, kas var būt saistīts ar Hierarhijas enerģiju.

38. Cik ļoti jāradinās saprast visu garīgo! Nav nekas gaidāms no sirds, ja mūsu domāšanai nebūs svētku sajūtas, pieminot visu garīgo. Mums taču jāsasniedz tā pakāpe, kad mūsu būtība izstaros gaismu; tad mēs būsim īsteni augstāko pasauļu līdz-darbinieki. Izstarojot Svētības gaismu, mēs esam gan ārsti, gan radītāji, gan aizstāvji Hierarhijas lejupejošā līnijā. Vispirms mēs redzam ārējo gaismu, tad apzināmies to sevī un tikai pēc "lāpas" aizdegšanas varam izstarot Gaismu.

39. Galvenais - runājiet par garīgo. Gara ceļš attīsta apziņu un attīra dzīvi tā kā nekas cits. Sarunas par garīgo uzskatiet par praktiskiem sirds vingrinājumiem. Apziņa jāattīra kā ceļš uz sasniegumiem. Runāju atkal nevis abstrakti, bet lietošanai dzīvē. Pamēģiniet dot zāles apzinīgai un neapzinīgai būtnei. Pamācoši būs salīdzināt, kādā mērā apziņa padziļina visas izpausmes un procesus. Tā var atzīt apziņas vielisko vērtību. Turklāt garīga satura saruna virza A enerģiju pa noteiktu kanālu augšup. Tieši ketubs ir enerģiju savienotājs. Tāpēc nevajag tērēt laiku, lai tiektos uz ikdienību, kad ir tik daudz iespēju, kas aicina augšup.
Sirds prieks pastāv augšuptiecībā.

40. Neredzamā Pasaule piedalās Zemes dzīvē daudz vairāk, nekā parasts domāt. Ieteicu pievērst uzmanību daudzām sīkām izpausmēm, ko parasti nemaz neievēro. Neaizmirstamas sekas izraisa nevis pārsteidzošas un žilbinošas parādības, bet gan tās, kuras aprobežots prāts dēvē par sagadīšanos vai nejaušību. Pārlūkojot visas neizskaidrotās sirds izpausmes, pat nesagatavoti prāti pamanīs dīvainības, kas ir pretrunā ar medicīnas atziņām. Ņemsim, piemēram, tā saucamo divkāršo pulsu, kad ārējā iedarbība veido organismā it kā divus centrus. Bet kosmiskās enerģijas parādība pavisam vienkārši izskaidro, cik loti mēs esam saistīti ar arējiem speķiem. To pašu liks atcerēties arī ārējās ugunis un gaisma, ja vien mūsu saprāts ļaus mums tās ieraudzīt.
Šo parādību svarīgums jāapzinās, nezaudējot veselo saprātu. Tā maģiju var aizstāt ar Sirds Mācību. Sirds ir katram, un enerģijas potenciāls tajā ieslēgts ikvienam - tātad Jaunā Pasaule nevienam nav liegta. Par Jauno Pasauli saucam Neredzamā izzināšanu, kaut vai tā sākotnējā stadijā. Jau šī izpratne vien dotu dzīvei jaunus pamatus.
Enerģiju apvienotāju, zinības apvienotāju liesmaino Ķerubu saprot Agni jogs. Tiekšanās izzināt parādīs, cik nemanāmi uzslānojas jauna apziņa un kā tā maina dzīves būtību.

41. Ļaujiet sirdij šad tad parunāties ar Augstāko Pasauli. Šī saruna var notikt dažādās valodās. Varbūt sirds atsauks atmiņā daudzu dzīvju stundas? Varbūt saruna notiks bez vārdiem, bez norādījumiem un padomiem - tikai augšupceļoša un pacilātību nostiprinoša. Var būt pateicības pilna klusēšana un klusēšana gatavības spēkā. Pieaug sirds liesma, tiecoties savienoties ar Augstāko Pasauli. Vienīgi sirds atradīs ceļu uz Hierarhiju. Sirds stiprināsies ar Augstākā vareno spēku. Vienīgi sirds būs cietoksnis cīņā.

42. Varena, blīva un spraiga ir cīņa. Mēs zinām, ka vienu spriegums dara stiprākus citus. Kad ieteicu taupīt enerģiju, tas nozīmē, ka spēki sakopoti kaujai. Visā pasaulē plosās ugunsgrēks. Salīdzinājumā ar pašreizējo iepriekšējais karš nav nekas. Enerģijas saglabāšana būs tikai gatavības zīme darbībai. Šāda taupība it visā vajadzīga, kad Mēs Paši esam sākuši lietot pašreizējai rasei neparastus paņēmienus. Bet nevar taču atstāt pasauli pagrimumā. Uzskatiet šo laiku par ārkārtīgi nopietnu. Tā traucieties pie Manis!

43. Maģija līdzinās masāžai. Masāža mākslīgi ierobežo un atjauno ķermeņa formas un asinsriti. Maģija arī mākslīgi savieno un atjauno sakarus ar Neredzamo Pasauli. Normālam organismam masāža nav vajadzīga. Attīstītam garam nav vajadzīga maģija. Masāža vajadzīga neveseliem locekļiem. Maģija sniedz Mācību par nosacījumiem, par pagaidu līdzekļiem, neparādot vienkāršāko pieeju Augstākajai Pasaulei. Ja uzsākta masāža, tā ir jāpastiprina, citādi audi var pārlieku izaugt un sabrukt. Ja esat pievērsušies maģijai, jāpastiprina tās apguve, citādi stihijas sāks nomākt atkritēju. Tā, salīdzinājuši ķermenisko un garīgo pasauli, redzam tos pašus darbīgos likumus. Tie paši likumi norāda, cik daudz tuvāki attīstītai apziņai ir vienkāršākie celi. Vēders neaptaukosies, ja tiks ievērota mērenība, sirds neapklusīs, ja tiks izsmalcināts gars.

44. Uz visiem laikiem jāiegaumē, ka Joga nav maģija. Jogā taču nav nekā mākslīga. Esības likumu radniecība un saskaņa ir pretstats visam varmācīgajam. Bez ārkārtējas vajadzības jogs nesatrauks Pirmatnējo Substanci. Jogs pilnīgi sadarbojas ar dabu. Joga zinīgums pirmām kārtām balstās uz jūtziņu; uz šīs tīrās virsmas tiek rakstītas pieredzes zīmes.

45. Enerģijas kāpināšanas process līdzinās sūkņa darbībai. Enerģijas tiecību uz augšu nosaka nospiestība, kas vērsta uz leju. Šo spiedienu cilvēki parasti uzskata par nelaimi, neveiksmi, bet tas ir pacelšanās fiziskais slieksnis. Nospiestība, protams, izpaužas loti dažādi, bet katrs, kas nonācis līdz pacēlumam, var konstatēt iekšējās vai ārējās nomāktības mirkļus. Bet skumji ir redzēt, kā cilvēki padodas depresijai, jo neizprot sūkņa darbības likumu. Šis apstāklis ir jo aktuāls tagad, kad tiek kaldināta masu apziņa, kad tik nepieciešams ir koordinēt tūkstošiem nesaliedētu, neizglītotu apziņu, kas nezina elementārākos negrozāmos likumus. Cik viegli šīs masas var zaudēt izpratni par nomāktību kā augšupcelsmes vārtiem!

46. Galvojumam ir milzīga nozīme. Tas rada siržu ķēdi un pārvērš Haosu par apzinīgām izplatījuma artērijām. Naktī parādītais simbols bija loti zīmīgs. Tumsas pūķis aprij draugu, ja tas atsakās no apzinātas saskarsmes. Liela ir arī galvotāja atbildība; ne velti mēdz teikt - roka deg! Bez pārspīlējuma var teikt, ka galvojuma kļūdas dedzina kā ugunīgas sāpes, taču citādi veidot nevar, tāpēc mācieties būt piesardzīgi un uzmanīgi.

47. Kas ir laime? Vai sēdēt, neuzdrošinoties ar domu satraukt Pirmatnējo Substanci? Vai virzīt domu uz dzīves jauncelsmi? Vispirms jums sacīju par darbību, bet tagad apliecināsim domu. Pat viscēlākā darbība skar ne visai augstus slāņus; vienīgi doma pēc savas dabas spēj iedarboties uz Pirmatnējo Substanci. Par darbību runāju kā par acīmredzami sasniedzamo, bet, kad apziņa ir pietiekami paplašinājusies, ir laiks apliecināt domas nozīmi. Bez domas daudzas darbības paliek Esības virspusē, neatšķirdamas no dzīvnieku pasaules darbībām. Bet, ja runājam par jūtzinu un sirdi, tad ir nepieciešams apliecināt domu kā Esības vareno spēku un līdzradītāju. Ievērojiet, ka runāju nevis par domāšanu un spriešanu, bet gan par domu, kas ar individuālo ritmu notrauc Substances virsmu un tā bezrobežīgi rada.

48. Vakar mēs iesākām jaunu tuvošanos Maitrejas laikmetam. Doma ir esošās laimes izpaušanās. No sirds atrauta doma nespēj izurbties cauri Esošā virsmai, bet sirds doma ir kā neapturama bulta! Nevajag apmulst, ja doma dzimst, enerģijai kāpinoties; šīs domas kā tarāns ietrieksies Esošā dzīlēs. Tādēļ pēc ārējās darbības novērtēsim radošās domas īstumu.

49. Vēl spriegāks ir Izplatījuma tonis, un jauni ritmi ir kā jaunas, tumšajiem negaidītas bruņas. Tumsas atvairīšanai var nemitīgi radīt jaunas vibrācijas!

50. Vislabākais audējs nespēj savu radošo domu izpaust bez pamatnes. Tāpat ari domu jaunradei vajadzīga Kosmiskā Domu pamatne, kā Mēs dēvējam Pirmatnējo Substanci, no kuras ugunīgā doma šķiļ radošās dzirkstis. To pašu dara gan pieredzējuši domātāji, gan bērns, iededzies neatvairāmā vēlmē. Nevar nosodīt anahorētu un mūku, nezinot viņu domu pakāpi un kvalitāti. Nevar tiesāt dziedoni un dzejnieku, nezinot, kādu domu jaunradi viņi izstaro. Pamazām atradināmies no tiesāšanas, jo vienīgi domu jaunrade ir Radītāja līdzdarbiniece. Rūpīgi vāksim visas esošās domas, kas var labestīgi ieurbties Ākāšā un sasniegt Esošā būtību. Labākais mierinājums ir tas, ka doma netiek liegta nevienam un, zinot tās nozīmi, katrs var sev piemītošo vērtību attīstīt.

51. Tauta dažreiz dzird sakām: "Tā sasapņojos, ka pat sirds iesmeldzās." Taču sirds smeldz nevis no ļaunprātīga sapņojuma, bet no gaišu vēlmju sprieguma. Sirds skumjas pirmām kārtām piepilda būtību ar spēka substanci. Protams, Ākāšas tēls ne vienmēr ir katrā ziņā saistīts ar skumjām sirdī, bet smeldze nenoliedzami norāda uz spriegumu un sadarbību ar Pirmatnējo Domu pamatni. Tāpēc nevajag baidīties, ka ilgu smeldze varētu būt ļauna zīme.

52. Lielā Kalpojuma ceļu uzsākušie dažkārt sāk bažīties, vai viņiem pietiks spēka nemitīgai atdevei. Tiesa, viņi zina, ka dāsna roka nekļūs nabaga, taču viņiem ir grūti to attiecināt uz garīgo jomu. Bet ir arī sacīts par putniem debesīs, kam rītdien graudu netrūks. Patiesi, sadarbojoties ar Hierarhiju, garīgais krājums neizsīks. Neapklusīs sirds, kas glabā Valdoņa Tēlu. Tāpēc var nebaidīties, ka gara uzkrājums tiks iznīcināts, - tas ir neizsmeļams. Var izdāļāt šos dārgumus, tikai cieši jātur sudraba pavediens.

53. Nepieredzējis garīgais karotājs dažkārt neizprot: "Vai tad kauja ir tik nikna? Manas rokas un kājas taču ir veselas!" It kā kaujas spriegums izpaustos tikai kaulu laušanā! Arī parastie karotāji uz Zemes bieži vien nesajūt kaujas spriegumu - notiekošo saprot tikai vadonis.

54. Pareizi jautā: "Kāda atšķirība ir domas nozīmei Jaunajā Laikmetā? Ja jau domu tik neatlaidīgi uzsver, tas nozīmē, ka dzīves atjaunotnē tai ir īpašs uzdevums?" Pilnīgi pareizi: Melnajā Gadsimtā doma atradās cilvēka tuvumā vai magnētisms izplatījās nelielos attālumos, bet Jaunajā Gadsimtā doma ir Izplatījums! Tādēļ jādomā nevis personiski, bet kosmiski.

55. Cilvēku vairākumam kosmiskā domāšana ir pagrūta. Pirmām kārtām ir jāsaglabā personība, bet jāatbrīvojas no egoisma. Daudziem šāds pretnostatījums vispār šķitīs absurds, jo viņu izpratnē egoisms ir personības izpausme. Daudzi nemaz nespēj iedomāties Vispārības Labumam uzticīgu spēcīgu personību. Taču bez personības domāšana nebūs potenciāla. Egoisma ietekme domāšana pievienos vel vienu indes devu jau tā inficētajai planētas aurai. Daudziem ir arī grūti saprast, ka domas viela ir neiznīcināma un nav saistīta ar izplatījuma slāņiem, - tātad atbildība par katru domu ir liela. Plēsīgu putnu var panākt bulta, bet kas iznīcinās zemisku domu?

56. Gudrs saimnieks bez īpaša iemesla visas ugunis neiedegs. Senās teiksmās ir minēts liesmu apņemts kalns, taču nekur nav teikts, ka uguns liesmojusi pastāvīgi - tā iedegusies atkarībā no vajadzības. Tā arī jūsu ugunis dzirkstī atkarībā no vajadzības. Gan Brāmas Acij, gan spārniem, gan balsenes stariem, gan visām pārējām galvenajām ugunim - pavisam divdesmit vienai - jāļauj iedegties saskaņā ar to dabu. Jānorāda, ka uguņu darbības pamatā ir spēks, ko dod saikne ar Hierarhiju. Nedrīkst pieļaut ugunsgrēku vai neapvaldāmu liesmošanu. Lielajā Kalpojumā rūpība un saudzība ir pirmie augstākās sadarbības principi. Mēs sargājam no Izplatījuma Uguns katru Elohima enerģijas drusciņu jeb katru Urukaju. īpaši tas jāievēro kaujas sasprieguma laikā.

57. Jāapgūst Lielā Kalpojuma izpratne. Skaidras sirdis var nodoties Lielajam Kalpojumam, nepagurstot un nepieļaujot nevērību. Cik postošs ir paviršības trulums! Un cik daudzi, pat zinīgie, nespēj no tās atturēties! Senatnē to dēvēja par pelēko čūsku. Lai draugi ir modri un vērīgi.

58. Magnētu pielikšanas un zemju izstaigāšanas nozīme ar gadiem, protams, jums jau ir kļuvusi skaidra. Tas ir nevis māņticības radīts paņēmiens, bet gan staru un magnētisma lietošana, kas nedaudz jau zinātnei pazīstama. Pat skeptiķi nenoliedz personiskās ietekmes īpašo nozīmi. No tā ir tikai viens solis līdz spēcīgam magnētam, kas savienots ar izpausto enerģiju Centru. Nemaz nav grūti saprast arī cilvēka organisma, šīs ļoti spēcīgās ķīmiskās baterijas, nozīmi. Pat suņi jūt cilvēka pēdu spēku. Kā gan attīstās šī emanācija, liekot lietā apziņu! Tāpēc Sūtņu nozīme ir loti liela un tos vēl aizvien izmanto.
Patiesi, var pamanīt, kur ir spērusi Sūtņa kāja un kā magnēts ievilcis darbības orbītā veselu apvidu, - kā teikts par Dzīvības un Nāves Eņģeļiem. Tā vērīgi jāieskatās notikumos un jāatrod tajos plaša sistēma. Pat parasti astrologi ievēro tālu lielu notikumu savstarpējās attiecības, bet cik pamācoši ir izsekot tam, kā īstenojas ceļi, zinot to virzienus!

59. Karmu var īpaši apgrūtināt trīs apstākļi: pirmais - atsacīšanās no Skolotāja; otrais - aizdomas, ka saikne ar Hierarhiju var atnest nelaimi, un trešais - izvairīšanās no atbildīga uzdevuma. Vienīgi sirds var pateikt, kur sākas atsacīšanās un aizdomas un kur - izvairīšanās. Tas, kas vairākkārt nodevis Skolotāju, savā neprātā sāk apgalvot, ka viņš nekad nav pat domājis par nodevību un nav arī gribējis izvairīties. Aptumšotais prāts izdomās tūkstošiem attaisnojumu, lai slēptu jau sen karmas tīstoklī ierakstīto. Labāk netuvoties nekā atkāpties. Ap nodevēju tumsa neizgaisīs, taču tas būs nevis sods, bet tikai paša sētā pļauja. Sirds prot atšķirt nodevības graudu.

60. Pārāk maz uzmanības cilvēki velta Neredzamajai Pasaulei. Ir apzināti jāradinās sajust tās klātbūtni it visā. Izplatījumu var uzskatīt par vadu uz neredzamajām pasaulēm, kuras mūs novēro.

61. Ir jāpārdzīvo tā stunda, ko dēvē par Sliekšņa Pūķi. Pie Mums to sauc par aizkara pārplēšami. Tā Mēs atzīmējam, ka tumsa grasās saplēst aizkaru, taču tā vietā paver tāles. Bet ir vajadzīga vīrišķība, jo kur gan citādi vīrišķības uzkrājumu var parādīt?

62. Saule ir sistēmas sirds - tāpat kā cilvēka sirds ir organisma saule. Daudz ir siržu - sauļu, un Visums ir siržu sistēma, tāpēc Gaismas kults ir sirds kults. Saprast to abstrakti nozīmē atstāt sirdi aukstumā. Bet, tiklīdz saules - sirds Gaisma top par dzīvību, kā īsta saule iemirdzas vajadzība pēc magnēta siltuma. Ir teikts: "Pārej Santanu pa sirdi." Tā var padarīt tuvāku sirds jēdzienu. Sirds ritmu var uzskatīt par dzīves ritmu. Mācība par sirdi ir gaiša kā saule, un sirds siltums ir tikpat steidzīgs kā saules stars. Ikviens ir brīnījies, kā uzlecošas saules stars vienā mirklī visu sasilda. Tāpat to spēj sirds!
Runāju par sirds siltumu, kad tas ir īpaši vajadzīgs. Tiekšanās doma iededz izplatījumu, bet sirds siltums ir kā pastāvīgs pavards. Sirds siltumā mīt vīrišķība - tas ir jāiegaumē! Tumšo spēku parādīšanās ir kā salna sējumiem. Vienīgi sirds siltums dod mirdzošu vairogu. Bet, cik maigi izbaudām gaismas viļņus, tikpat uzmanīgi jātuvojas sirdij.

63. Sirds, kas atdevusies labajam, nemitīgi izstaro svētību neatkarīgi no apzinātajiem sūtījumiem. Arī saule nesūta iepriekš paredzētus starus. Sirds, kas nodevusies ļaunumam, nemitīgi raidīs apzinātas un neapzinātas bultas. Labestības pilna sirds vairo ap sevi veselību, smaidus, garīgo labklājību. Ļaunuma pilna sirds iznīdē siltumu un kā lietuvēns izsūc dzīvības spēkus. Tā nerimstoša ir tiklab labās, kā arī ļaunās sirds darbība. Labā un ļaunā nosacījumi Esības zemākajā plānā atšķiras no to nozīmes Augstākajā Pasaulē. Var iedomāties mirdzošas Gaismas ēzi un draudīgu tumsas bezdibeni. Tik baismīgi krustojas dēmonu un Ercenģeļu zobeni! Cik daudz siržu tiek pievilkts Gaismai un tumsai šīs kaujas dzirksteļu vidū!

64. Skaidri jāiztēlojas pastāvīgais sirds izstarojums. Jāsaprot, kāpēc labai sirdij tā sāp ļaunu siržu tuvums. Ne smaids, ne piespiedu grimase nenoslēps ļaunas sirds izstarojumu. Laba sirds var just arī taisnīgu sašutumu, bet dusmas ir ļaunuma jomai piederīgas. Tikai tiekšanās uz Hierarhiju var novilkt robežu starp daudzajām jūtām.

65. Strāvu krustošanās ir tikpat grūti panesama kā zobenu šņirkstoņa! Sirdi apgrūtina pat papīru plēšana, bet kādu nervu saraušanos izraisa atšķirīgu dažāda sprieguma strāvu krustošanās! Atkal pievērsīsimies panacejai. Vienīgi saspringta tiekšanās uz Hierarhiju spēj vājināt visas strāvu bultas.

66. Jūs zināt par cilvēku emanāciju ietekmi uz augiem. Jūs zināt arī par krāsu iedarbību. Tagad jāatgādina par skaņas nozīmi. Šo iedarbību identitāte ir zīmīga. Auga potenciāla palielināšanai vajadzīga atklāta, gaiši skanoša sirds, bet skaņu iedarbībai nepieciešama konsonanse un visas dominantes kombinācijas. Disonanse enerģijas strāvu nevar pastiprināt. Iedarbojoties uz cilvēkiem, disonanse var būt noderīga kā pretstats, lai pastiprinātu ritma apzināšanos, bet augiem, kuru apziņa ir minimāla, disonanse var tikai kaitēt. Minerāliem disonanse būs sadalīšanās cēlonis. Patiesi, roze būs konsonanses simbols un rozes gaismas dominante būs savienota ar sirds starošanu. Vēl maz bijis eksperimentu, lai noteiktu skaņas ietekmi uz augiem, bet senāk domāja, ka puķes vislabāk aug tempļu tuvumā, kur valdīja balsu un mū/ikas harmonija.

67. Meklējiet un tuvinieties visam smalkajam, savā vielā izsmalcinātajam. Runāju ne vien par priekšmetiem, bet arī par cilvēkiem. Arī cilvēku vidū izraugieties tos, kas vēlas ne tikai materiālo. Taču pat garīguma atzinēju vidū mazvērtīgi būs tie, kam patīk rupjas izpausmes. Viņi nebūs tie, kas pirmie tuvosies Sirds Valstībai. Varbūt citi, kas Smalko Pasauli nav redzējuši, bet savā sirdī to izjutuši, apsteigs magus un burvjus. Iekšējās acs apliecināšana un uguņu atklāšana ir atkarīga no apziņas izsmalcinātības - tikai šie vārti stāv vistuvāk Sirds Valstībai. Mazticīgie, kas vēlas iebāzt pirkstus Gaismas brūcēs, nespēj atdarīt savu sirdi zibenīgai atziņai. Patiesi, pārbaudiet visu esošo! Taču bez sirds starošanas šie mēģinājumi būs kā vakardienas dziesna.
Izzināšana ar sirdi nav abstrakts jēdziens. Kā gan sasniegs Smalkās Pasaules augstākos slāņus tas, kas nesaprot šo izsmalcinātību? Kā gan bez šīs garīgās atziņas ceļinieks ienāks un saņems augstākā ķermeņa uzturu - smalko Ēteru? Neko nedos izzinātie rēgi, kas savā seģenē tin trūdus. Tā izjūtiet Pasauli ar sirdi.

68. Pēc visiem norobežojumiem neizbēgami nonākam pie sirds sintēzes. Neatgādināsim, ka klusēšana ceļas no visu skaņu sajaukšanas. Tāpēc iemācīsimies salīdzināt sirdi ar klusēšanu. Bet šī klusēšana nebūs tukšums - tā piepildīs izplatījumu ar domas sintēzi. Kā sirds lūgsnai nav vajadzīgi vārdi, tā piepildītam klusumam nav vajadzīgas formulas. Spriegai klusēšanai vajadzīgi daudzi domu un labu velmju uzslaņojumi. Klusēšanas saspriegta sirds, piesātināta kā dinamo, pukst Pasaules ritmā, un personiskās vēlmes pārtop vadošajā Pasaules Gribā. Tā veidojas sadarbība ar tālajām pasaulēm.

69. Parasta lieta ir gaušanās par vadības trūkumu. Cilvēki pieraduši savas īpatnības aizsegt ar sūrošanos. Bet tieši par Vadības trūkumu cilvēce nevar gausties, ja vien ievērotu visu, kas tiek dots! Daudzi impulsi, kas rodas garīgās iedarbības rezultātā, ne vien veltīgi iet zudumā, bet pat kļūst kaitīgi, palikdami apziņas krātuvēs aplam iztulkoti. Var apgalvot, ka pareizu lietojumu rod tikai neliela iedarbību daļa. īpaši traucē ieradumi, kas iedzen apziņu konvencionālajos ceļos. Tie arī vājina sirds spējas, kad tā ir gatava atsaukties Augstākajai Vadībai. Proti, sirds zina, kur ir augstākais un kur - zemākais, bet vājināta, aptumšota tā pati nonāks zemākajā līmenī, un tad pat zemākais liksies augsts. Sirds skaidrība ir pati vajadzīgākā manta. Gudrība, vīrišķība, pašaizliedzība apmiglotā sirdī vietu nerod. Bet Vadība čukstēs par varonīgiem veikumiem, un tāds padoms lai neliekas briesmīgs un bargs.

70. Ļoti daudz pašu aktuālāko sūtījumu pārtop neskaidrās svārstībās. Var novērot, cik bieži pat cienījami gari laikā neizmanto doto Norādījumu un cik sīki ir traucējošie apstākli. Nesamērojama ir rīcība un ieradumi salīdzinājumā ar sūtījumiem no Augšas. Neder arī sapņot par maģiskām formulām, lai piesaistītu Vadību; tā ir tuvu, un ceļu tai attīrīs skaidras sirds magnēts. Šis magnēts, kas pievelk un atver, būs visnozīmīgākais ieguvums.
Patiesi, ir prieks pabūt kopā ar skaidru sirdi!

71. Patiesu svētsvinīgumu veido augstākais spriegums. Svētsvinīgums nav ne atdusa, ne apmierinājums, ne gals, tas ir tieši sākums, tieši apņēmība un gājums pa Gaismas ceļu. Grūtības ir neizbēgamas kā virzības riteņi. Neizbēgami ir briesmīgi spiedieni, citādi eksplozija būs vāja. Bet vai tad prieks atnāk vieglprātībā? Tajā ir tikai iegriba, bet prieks ir gara uzvarā. Gara uzvara ir nesatricināmo sākotņu apliecinājuma. Kad paceļas Miera Karogs, varat būt svētsvinīguma pilni.
Miera Karoga Svētki ir Valdoņu Svētki. Vispasaules Kultūras Padome sagraus daudzus aizžogojumus un pāri mazsvarīgām robežām pavērs jaunu lēmumu iespējas. Kultūras Vienkopa nav salīdzināma ar mūsdienu komunisma izlikšanos. Ne karaļi, ne vergi, ne bagātnieki, ne ubagi, bet cilvēki Dailes vārdā sāks izlemt Pasaules lietas. Šodien apstiprinām šo tīro pakāpi. Pasaules krustu uzņēmusies sirds palīdzēs upura pacelsmei. Saglabājiet svētsvinīgumu - izvairieties no strīdiem un liekiem vārdiem. Atzīmēsim Svinīgos Svētkus, skaidriem vārdiem pasakot par Vispasaules Kultūras Līgu.

72. Sevis žēlošanas izraisītā gaušanās iznīcina daudzas jau itin tuvas iespējas. Kad cilvēki sāk izsvērt, cik kurš upurējis un cik maz saņēmis no Skolotāja, tad zūd Mācības jēga. Cilvēki uzskaita saņemto kā dienas strādnieks algu, nesamērojot saņemto ar mūžību, kuras labad viņi dzīvo. Cik nesavienojama ar pilnīgošanās ideju ir doma par labu nolūku apmaksāšanu! Jāsaka gan, ka daudzi labprāt ietērpjas algādžu drēbēs nevis samaitātas sirds, bet neattīstītas iztēles dēļ. Tiekšanās pažēlot sevi daudziem atņem Mūžības jūtzinu.
Visās Mācībās ir atkārtoti runāts par miesas nastu, lai pievērstu uzmanību gara pārākumam. Mācība jāatzīst par patieso, neatņemamo priekšrocību pamatu. Jāapjēdz, ka Mācība padziļina apziņu un tiešām rada dzīvē iespējamības, ja vien tās nenoraida. Šo vienkāršo apsvērumu reti ievēro. Cilvēkiem labāk patīk raidīt izplatījumā žēlabas, tā izsaucot uz sevi akmeņu krusu. Taču nebiedēsim, lai nepārmestu mīlestības trūkumu. Mīlestības jēdzienam cilvēki piedēvē tik dīvainas īpašības, it kā viņu mīlestība mājotu naudas kaltuvē! Bet mīlestība ir vajadzīga ceļā uz Bezrobežību. Ceļvedis arī ir vajadzīgs. Kad, slidenās klintīs uzkāpuši, vislielākā saspringuma brīdī meklējam glābjošo pavedienu, tad mums pieskaras Vadošā Roka.

73. Pat vissenākajos laikos cilvēki saprata sirds nozīmi. Viņi uzskatīja sirdi par Dieva Mājokli, viņi zvērēja, uzliekot roku uz sirds. Vismežonīgākās ciltis pat dzēra sirds asinis un ēda ienaidnieka sirdi, lai vairotu savu spēku. Tā parādīja sirds nozīmi. Taču tagad, apgaismības laikos, sirds ir noniecināta līdz fizioloģiska orgāna stāvoklim. Senatnē dzēra no ienaidnieka galvaskausa. Svēto ceremoniju traukus izgatavoja no paura kaula. Tie, kas zināja par zvana centru, saprata, ka magnētiskais spriegums pārveido kaula vielu. Bet tagad par stiprajām dziednieciskajām vielām tikai smejas. Ļoti nenozīmīgs atklājums piesaista milzum daudz patērētāju, bet visstiprākās ķīmijas laboratorijas ir aizmirstas. Taču triju dabas valstību dabiskie savienojumi ir visstiprākie. Vispirms jāatceras sirds kā pasauļu apvienotajās nozīme. Vai gan sirds uguns nav pati Izplatījuma Uguns?
Pilnīgi saprotami ir senajiem cilvēkiem piedēvētie sakari ar tālajām pasaulēm, kuru magnētisms dod neizmērojamu spēku. Bet vai gan sirds nesajūt vissmalkākās vibrācijas?

74. Gribas jēdzieniem jābūt stingri apzinātiem un norobežotiem. Smadzeņu griba ir kļuvusi par Rietumu balstu, bet Austrumi ir palikuši sirds cietoksnī. Rietumu hipnotizētājs lieto gribu, saspriegojot locekļu un acu centrus, taču šīs emanācijas ne vien ātri izsīkst, bet arī nogurdina un, galvenais, iedarbojas tikai nelielā attālumā. Ar gribas sūtījumiem nevar gūt izplatījuma mēroga sasniegumu. Austrumu sirdij nav nepieciešams sasprindzināt locekļus, tā bez vajadzības enerģiju nekāpina, bet raida savas domas bez vietas ierobežojuma. Iedvešana ar sirdi kā dabiskais sakaru kanāls nekaitē iedvesmotājam un saņēmējam. Rietumu paņēmiens allaž pamanāms no malas, bet Austrumu iedarbībai nav nekā ārēja, gluži otrādi - iedvesmotājs pat neskatās uz iedvesmojamo, jo viņa sirdī ir tā tēls. Sirds veikumam ir daudz neapšaubāmu priekšrocību, bet tam visupirms ir vajadzīga sirds nozīmes izpratne.
Sirds varenais spēks pārvar absolūti visu. Sirds spēj zināt tālu notikumu jēgu. Sirds spēj lidot, nostiprinot vajadzīgās saiknes. Sirds spēj piebiedroties tālajām pasaulēm. Pamēģiniet to vienīgi ar gribas sūtījumiem - un atskaitīsit sirds gribas atšķirību. Maitreja ir Sirds Laikmets! Vienīgi ar sirdi iespējams novērtēt Maitrejas dārgumus! Vienīgi ar sirdi var saprast, cik loti nākamībai vajadzīgi visi uzkrājumi, visajūtziņa.

75. Mīlestība, varoņdarbs, darbs, jaunrade - šīs augšupejas virsotnes jebkurā pārkārtojumā saglabā augšupvirzības centienus. Cik daudz blakus jēdzienu tās ietver! Kāda var būt mīlestība bez pašaizliedzības, varoņdarbs bez vīrišķības, darbs bez pacietības, jaunrade bez sevis pilnīgošanas! Un visu šo vērtīgo dārgumu pulku vada sirds. Bez tās vispacietīgākie, visvīrišķīgākie, vistiecīgākie būs tikai auksti zārki! Bezsirdīgie būs gan zināšanu noslogoti, bet spārnu viņiem nebūs. Smagi ir nokavēt Aicinājumu! Grūti ir nespēt pilnībā sekot Hierarhijai! Dažkārt cilvēki pat paši no sevis mēģina slēpt atteikšanos no Hierarhijas. Vai tu, ceļiniek, vari ar tīru sirdi apliecināt savu gatavību sekot Hierarhijai? Varbūt tava apņemšanās sniedzas tikai līdz pirmajam pagriezienam, līdz pirmajai pakāpei, kur tikai Hierarhija var palīdzēt? Vai tu to nepiemirsīsi grūtā brīdī vai arī atcerēsies Hierarhiju, tikai pārpilnībā esot?
Pat Skolotāja darba sākumā jūs ne reizi vien bijāt pārsteigti pat par tuvāko cilvēku pavērsieniem un novirzēm. Varat iedomāties, cik grūti ir redzēt, ka, līdz slieksnim nonācis, skolnieks pēkšņi aizbēg uz mežu. Mana Roka allaž nemainīgi ir pie tiem, kas ie.t apņēmības pilni.

76. Robeža starp cildeno un necilo ir loti līkumaina. Vienīgi sirds spēj atrast ceļu cauri visām smadzeņu rieviņām. Taču tagad ir laiks pāriet uz gara jaunrades izzināšanu. Vai daudziem cilvēkiem neliekas savādi, ka pat Smalkā Pasaule viņiem nav redzama, jo pasauļu gradācijā tā vēl ir diezgan blīva? Tātad fiziskā acs ir tik rupja, ka nespēj saskatīt pat ķermeniskās pārveidības nākamo stadiju. Cilvēki cenšas pilnīgot zinātniskajam darbam nepieciešamos aparātus, bet daudz veļamāka būtu paša cilvēka aparāta izsmalcināšana! Taču šajā varoņdarbā nevar gūt sekmes, nepieaicinot palīgā sirdi. Kas spēj just ar sirdi, tas jau var virzīties ārpus ķermeņa robežām.
Atkāpšanas no gara jaunrades liek krist atpakaļ par vairākām dzīvēm. Nav piedodams noslīdēt zemā stāvoklī, kad jau kļūst redzīgas acis. Atgādināsim, cik grūti ir tikt cauri fiziskajai čaulai un kas tiek darīts, lai pēc saspriegošanas izkustinātu apziņu. Vai maz var griezties atpakaļ?!

77. Laikā, kad cilvēce pāriet uz gara jaunradi, ir daudz apsēsto - it kā kāds būtu viltojis atslēgas sliktām slēdzenēm. Cilvēki jānovēro sevišķi rūpīgi. Turklāt jāpatur prātā, ka apsēstajiem ir savdabīga, pretrunu pilna domāšana. Ja vēlas tiem palīdzēt, apsēdēju var izdzīt vai nu ar iedvesmas spēku, vai arī atstāt to pilnīgā mierā, ja iespējams, pat pavisam izolēt. Apsē-dējam taču vajadzīgs ne tik daudz subjekts, cik iespēja ar tā starpniecību ietekmēt apkārtējos. Visļaunāk ir uzbāzties apsēstajam, apelējot pie veselā saprāta, kura viņam nav. Nav labi skaļi žēlot apsēsto vai ari pelt viņa pretrunīgumu. Spēcīga un valdonīga pavēle vai izolēšana var atvieglot tā likteni, kam vāja sirds. Apsēstība taču iemājo, izmantojot sirds vājumu. Sirds uguns apsvilina visus spalvainos viesus.
Atteikšanās no Skolotāja dara galu visām iespējām, īpaši tad, ja atteikšanās apziņā notikusi jau ilgi pirms apsēstības. Tā cilvēki bieži pamodina jau snaudošas noliegsmes, un sekas, protams, visupirms ir atteikšanās no Skolotāja, jo haotiskums visvairāk necieš celsrai un sadarbību. Haotiskumā ir ļaunuma sēklas, kuras nomākt var tikai caur grūtu pieredzi. Bet šajās dienās ir nedzirdēti daudz apsēsto. Arī tumsa grib izpausties.

78. Iesākumā robeža starp fizisko pasauli un Smalko Pasauli nebija tik krasa. Vissenākajās hronikās atrodami atsevišķi norādījumi par šo pasauļu ciešu sadarbību. Sirds fokuss, sabiezējot ķermenim, bija vajadzīgs līdzsvaram ar smalkajām enerģijām. Pati ķermeniskā pasaule bija nepieciešama vielu pārstrādāšanai, lai vairotu enerģijas. Bet prāts, kā zināt, tiecās nošķirties un tādējādi apgrūtināja evolūciju. Grūts bija Kalijugas laiks, bet Satjajugai varmācīgi nošķirtās pasaules atkal jāsatuvina. Šis laiks jāsagaida svinīgi - kā atgriešanās pie lemtās pilnības. Tad nu norunāsim veltīt pietiekami daudz uzmanības gara jaunradei. Jāpierod domāt atbilstoši šādam viedoklim. Tā jāizturas pret vissvarīgāko dzīves virzīšanā. Iemācījies pasauļu līdzsvaru, cilvēks jau stipri atvieglo sev ceļu.

79. Ja sirds ir enerģiju akumulators un transmutators, tad jābūt arī labākiem apstākļiem šo enerģiju aktivizēšanai un pievilkšanai. Galvenais pamatnosacījums ir darbs - kā garīgais, tā fiziskais. Šajā kustībā pulcējas kopā enerģijas no izplatījuma. Bet darbs ir jāsaprot kā dabisks dzīves piepildījums. Ikviens darbs ir svētība, bet bezdarbības pārgudrība kosmiskajā nozīmē ir viskaitīgākā. Iemīļot darba bezgalību jau ir nozīmīgs ievadījums, kas sagatavo uzvarai pār laiku. Laika uzveikšanas nosacījums nodrošina pakāpi Smalkajā Pasaulē, kur darbs ir tikpat nepieciešams noteikums, kā fiziskajā ķermenī atrodoties. Par darbu gaužas miesas vergi.

80. Smalkās Pasaules apziņas pievienošana iemiesoto apziņai būs kārtējais iekarojums. Viss Esošais taču ir garā, izplatījumā, starp pasaulēm; uz Zemes ir tikai sūtņi enerģiju īstenošanai un matērijas pārveidošanai. Tādējādi dzīvju ilgums iemiesojumā salīdzinājumā ar esamību visos pārējos stāvokļos ir pavisam niecīgs.
Ciešāk jāsavelk darba josta - nevis kā sodība, bet kā pakāpes sasniegšana. Arājs, kas savu spēku atdod Zemes garozas pārveidošanai, bieži ir tiesīgs sniegt roku pašam Risi, kas ar domu dara labu cilvēcei. Pareizi teicāt: katrs pļāvējs ir bijis sējējs un katrs sējējs - pļāvējs.
Un svētnīca ir garā, un attaisnojums ir garā, un uzvara ir garā - tā iespējams rotāt dzīvi ar pastāvīgu, īstu diženumu. Nostiprinieties darba dailē, domu jaunradē - tā uzveiksim tumsu.

81. Sastapuši cilvēku, kas patiesi pievērsies dižam darbam, jūs nesāksit ar viņu runāt par pusdienas virumu vai par sīkiem vakardienas notikumiem. Atbilstoši sarunu biedra domāšanas lokam jūs tieksities nākamībā. Tā arī Mēs sarunā iezīmējam nākamo ceļu, pa kuru gluži ka pa enkura tauvu var pievilkties drošībai arī ar pieaugošu vēlēšanos. Tā Mēs pieradinām sirdi veidot nākamības ritmu, jo bez šīm pavirzēm ir grūti ieiet nākamības realitātē, tāpat kā nav viegli cilvēkiem apjēgt pašu nodarītā kaitīgumu. Skaidrs, ka gatavā ķīmiskajā savienojumā iebērti gruži ietekmēs gaidāmo reakciju. Nekādi spēki neatjaunos iepriekšējo stāvokli; tāpat arī nelabi darbi nevar pagaist. Tāpēc labāk ir ļaunumu nepieļaut nekā vēlāk to labot.

82. Grūti ir iznīcināt ļaunu darbību. Cik daudz virsbūvju un torņu jāuzceļ, lai noslāpētu ļaunuma gaudas, kad ieslodzītais cenšas atkal parādīties katrās neaizvērtās durvīs. Pavaicājiet cilvēkiem, cik neatlaidīgi dzenas pakaļ ne vien ļauni, bet pat neveiksmīgi nodomi un darījumi. Dzīves ceļš ir ar jau notikušu nodarījumu zīmēm kā neizdzēšamiem traipiem klāts, tāpēc ir gudri tiekties uz nākamību. Šajā lidojumā jūs nepaspēsit aptraipīt baltos spārnus.

83. Protiet atšķirt spriegumu no noguruma. Daudz līdzības ir šiem dažādajiem stāvokļiem. Jāsajūt, kad ir lietderīgi tos pārtraukt, novirzot uzmanību uz citu centru. Zelta līdzsvars šeit ir īpaši piemērojams. Cik daudzi Smalkajā Pasaulē gaida šo paguruma stāvokli! Ne vien ļaunie, kas savā veidā saspriego gribu, bet milzums bezpersonisku atmiesoto mēģina tikt klāt sirds magnētam. Cilvēki sūdzas par domāšanas jucekli noguruma laikā. Kā gan varētu tā nebūt, ja apziņā iekļūst Smalkās Pasaules zemāko slāņu nesakarīgās domas! Tās ir paviršas domas, un šīs domāšanas fragmentu pārslas piesārņo izplatījumu. Attiecībā uz enerģijas kāpināšanu labāka ir atklāta naida doma nekā neapzinātas domāšanas juceklis. Agni jogam ir grūti panest pelēko domu rēgu spieta pieskārienu. Skolotājs pirmām kārtām ir norūpējies par domāšanas virzienu. Lielos attālumos attīstās vislielākais ātrums un tiecība.

84. Garīgajā kaujā rodas asins pieplūdums locekļos. Agni jogam ugunīgais "kauss" ir droša palīdzība, kad liesmojošā sirds pulcē ap sevi vīrišķīgus garus. Kauja risinās nejau fiziskajā plāna, sacenšas ne jau sīkie Zemes speķi, bet gan daudzu mūžu pieredzes Spēki pulcējušies izšķirt savu likteni! Kā negaidīti burbuli satūkst Kaujas atspīdumi uz Zemes. Bet ugunīgā sirds nevirzās pēc Zemes zīmēm. Liels ir spriegums!
Cilvēki sapņo par brīvību, bet kādā cietumā viņi ieslēguši savas sirdis!

85. Brīvība ir vērtīga kā personības sargātāja, kā pievilkto enerģiju individualizētajā. Taču tieši brīvība ir visvairāk sagrozītais jēdziens. Tās vietā dzīvi pilda tirānija un verdzība - tieši tās īpašības, kas noliedz sadarbību un personības cieņu. Daži izmanās iekārtot savu eksistenci uz īpaša tirānijas un verdzības apvienojuma. Protams, cilvēki daudzina brīvību, pat nepazīdami tās īpašās kvalitātes. Brīvības īstenošana viņos būs viņu apziņas pacēlums. Pastiprinātie brīvības meklējumi rāda, ka gars savā potenciālā tiecas uz jauniem pacēlumiem, bet neviens tam nav teicis, kā ar šiem dārgumiem rīkoties.

86. Sadarbība var būt apzinīga gara rota. Ne piespiešana, vēl mazāk sacensība, bet gan enerģiju kāpinājums ļauj izprast sadarbību. Kopdarbu saprot tie, kas ar sirdi izpratuši Hierarhiju. Brīvības Skolotājs ir Hierarhijas parādība, jo visupirms ir teikts - ejiet pa taisnāko ceļu, saņemiet kopā savus spēkus, nostiprinieties individualizācijas izpratnē, jo varavīksni stiprina visi stari.
Tikai nodevējus izmetam kā kosmiskos atkritumus, bet pie pārējiem atrodam viņu īstenoto staru.

87. Visas Mācības pamatoti nosoda atriebību. Pats sākotnējais pārkāpums var būt maz apzināts vai pat nejaušs, bet atriebība allaž ir apdomāta, apzināti sirdī padziļināta. Atriebība ir kā pārkāpuma megafons, tāpēc izplatījuma nozīmē tās kaitējums ir ļoti liels. Atriebība nedaudz līdzinās sašutumam. Sašutums kā draudu impulss mēdz ātri pāriet, bet iecerētie atriebības pasākumi plaši saindē atmosfēru. Ir teikts, ka nodoms ir tas pats, kas darbība, taču jāņem vērā domu darbība. Pie šiem apsvērumiem cilvēcei ir visgrūtāk pierast. Mūsdienu cilvēces doma ir pārvērtusies par smadzeņu nenozīmīgu saraušanos. Acs nesaredz domas sekas, tātad to nemaz nav. Bet tā taču mēs nonāksim līdz domāšanas noliegumam vispār! Sirds stāvoklis ir labāks, tā kustas un trokšņo - tā sirds var pieklauvēt.

88. Psihiskās enerģijas pārpilnība izraisa daudz simptomu kā locekļos, tā arī kaklā un kuņģī. Soda noder, lai atslābinātos, tāpat karsts piens. Skolotājs vēro ugunis. Tās ne vien apgaismo auru, bet arī paliek izplatījumā, tādēļ uguņu nozīme ir tik liela. Izpaustās ugunis savukārt fokusē enerģiju un rada jaunus mezglojumus.

89. Sargieties no bezjēdzīgas nosodīšanas. Tai ne vien piemīt trūde, bet tā arī nodod vāju tiesātāju tiesājamā varā. Cietsirdīga, bet vāja sirds var izraisīt nosodāmā auras pretdarbību. Turklāt tiesātājs parasti nav stiprs, citādi viņš neatrastu laiku nosodīšanai. Nosodīšanas netaisnīgums, kā jau visi meli, vājina patvarīgā tiesātāja jau tā niecīgo apziņu, tā ka gala iznākumā kaitīgums ir tiešām liels. Netaisnīgi nopeltais toties tikai iegūst, pastiprinādams savu magnētu ar jaunu auru pievilkšanu. Var jautāt: "Kam grāmatā "Sirds" vajadzīgi ētiski pārspriedumi?" Taču vispirms jāatgādina par sirds higiēnu. Sirds higiēna jāuzskata par nepieciešamu darbību. Jāatmet visi spriedelējumi par konvencionālo ētiku. Labs ir tas, kas ir veselīgs visos rādītājos. Mēs noteikti prasām, lai ikviens, kas uzsāk Mācības ceļu, būtu garā vesels. Vai tad ļaunuma pilns cilvēks var doties uz Gaismu? Patiesi, Gaisma atklās katru mazāko ļaunuma kripatiņu.

90. Uzskatiet Kontaktēšanās stundas par lūgsnu, kas padzen visu ļauno un postošo. Ja doma nav pretrunā ar labo, tas nozīmē, ka Labā Vārti ir vaļā; tā ir visvajadzīgākā sirds higiēna.

91. Veltīsim uzmanību dažām šķietami neveiksmīgām darbībām, kam pašos pamatos ir it kā īpaša nozīme. Dažreiz var vērot, ka cilvēks kaut ko dara gandrīz bez panākumiem, taču kaut kas viņam liek darboties tieši tā. Šādas darbības savā būtībā parasti nav ļaunas, bet bieži netiek taisnīgi atmaksātas. Tie ir karmiskie maksājumi. Saņēmējs, protams, tos sen jau aizmirsis un pa ceļam iztērējis daudz garīgo uzkrājumu, bet maksātājs tomēr cenšas atdot parādu, kaut arī dodamais ģērbs jau sen vairs nav pēc mēra. Tomēr parāds būs nomaksāts arī tad, ja to nepratīs saņemt. Vērojami maksājumi arī par citiem, sirdij tuviem cilvēkiem.

92. Sena teiksma stāsta par valdnieku, kas, gribēdams atbrīvoties no visām blakusietekmēm, prasījis padomu gudrajam. Tas teicis: "Brīvību atradīsi savā sirdī." Valdnieks saskaities un atbildējis: "Ar sirdi nepietiks, drošāka ir apsardze." Gudrais atvadījies, teikdams: "Tad nu par visām lietām neguli, valdniek!" Teiksmā norādīts, ka vienīgā sargātāja ir mūsu sirds. Ne velti visas Mācības ieteic pirms miega lūgšanas, lai nostiprinātu svētīgo saikni. Cilvēce negrib aptvert, ka vairāk par trešdaļu dzīves tā pavada miegā, kad ir pakļauta īpašām, nezināmām iedarbībām. Zinātne pienācīgi nenovērtē miegu kā dzīvi Smalkajā Pasaulē. Vai tad nav vajadzīga stipra saikne ar Hierarhiju, kad atrodamies uz mūsu parastajai apziņai nezināmā sliekšņa? Padomājiet - gandrīz puse no dzīves noris ārpus mūsu zemes esamības! Turpināt apziņu nākamajā novadā, protams, palīdzēs sirds, kas ir sagatavojusies visām trim pasaulēm. Kurš gan vēlēsies tā valdnieka likteni, kas paļāvās tikai uz apsardzi?!

93. Visos Novēlējumos sastopami simboliski stāsti par vientuļniekiem un svētajiem, kas likuši dēmoniem kalpot un būt noderīgiem. Patiesi, nesavtīga impulsa gadījumā tas ir pilnīgi iespējams. Apgalvoju, ka visi tumšie kalpo celsmei, kad pašaizliedzīgas pavēles spēks saglabā pavēlošo sirdi. Taču viens apstāklis var būt bīstams un pazudinošs - īgns, imperila pilns sašutums atver ieeju tumšajiem. Kur ir uzbudinājums, turp virzās dažādi iebrucēji, kas tiecas iedzīvoties un pastiprināt indes iedarbību. Cik daudz audu saplēsts, cik pārbaudījumu, eksperimentu izjaukts par prieku ļaunprātīgajiem! leteiciet uzņemt to nevis kā pasaku, bet gan kā bīstamu realitāti. Labā un ļaunā sākotne neiznīkst.

94. Veselība ir pagātnes sekas, tādēļ saimnieks rīkosies gudrāk, pacenzdamies neradīt sekas. Jāizprot sirdi pārveidojošās Mācības būtība. Ja tas šķiet mazsvarīgi un nepiepilda dzīvi, tad visi vārdi un zīmes pārtop nevajadzīgās drazās.

95. Pateicība ir seku ziņā viens no visreālākajiem jēdzieniem. Pie tās jāpieradinās pat sīkumos. Skolās jārunā par pateicību kā par labklājības ķīlu.

96. "Slimība nāk no grēka," saka Raksti. Teiksim - slimība nāk no pagātnes un tagadnes nepilnvērtības. Ir jāzina, kā sākt slimības dziedināšanu. Par nepatiku visiem ārstiem, īstā profilakse ir garīgā pilnīgošanās. Saprotams, ka pilnīgošanās sākas ar sirdi un tai ir ne vien kosmiska, bet arī šauri materiāla nozīme. Mātes nēsā bērnus pie sirds kā nomierinājuma panacejas, bet parasti nezina, ka turēšanai pie sirds ir varena iedarbība. Tā arī Smalkajā Pasaulē mēs ņemam pie sirds, lai stiprinātu un dziedinātu. Sirds, tik intensīvi lietota, protams, zaudē daudz enerģijas. Bieži taču ir attēlota šķēpu un bultu caururbta mātes sirds. Tā ir simbols visu izpausto sāpju uzņemšanai sirdī.
Ar sirdi var dziedināt slimības ne vien tad, kad to izpausmes jau redzamas, bet īpaši labi tad, kad tās ir iedīglī. Tas ir gandrīz jau aizmirsts paņēmiens, taču ne mazāk spēcīgs par asins pārliešanu, tikai bez netīkamiem zemākajiem asiņu piejaukumiem. Domājot par pilnīgošanos, nav jāaizmirst rūpes par dāsno sirdi.

97. Pēc pāris nedēļu paviršas šķietamas tiekšanās cilvēks secina, ka viņš nav piemērots vai ka Augstākās Pasaules vispār nav. Bet šis pats cilvēks saka savam kalpam pēc nostrādāta gada: "Pārāk īss ir šis laiks, lai tevi paaugstinātu." Pat šīszemes necilākajās lietās cilvēki saprot termiņu nozīmi. Tikai augstākā apjēgumā tie negrib pazīt uztveres būtību. Grūti ir pārliecināt to, kurš vēl nav izaudzis sirdī vai arī ir jau paspējis to apdzēst. Šķiet, ka sirds ugunis ir ļoti dabiskas un savā izpausmē vienkāršas, bet kādi ilgi termiņi vajadzīgi, lai šis zemāko un Smalko Pasauli vienojošais jēdziens iezīmētos fiziskajā pasaulē. Daudzas ugunis, protams, prasa pielāgošanos tām, lai šķietamu nejaušību ievirzītu ritma ķēdē. Reti kāds tiecas kļūt par Visuma pilsoni. Šis nosaukums prasa daudz rupju un vērīguma, un modrības, un pirmām kārtām - nerimtīgu tiekšanos.

98. Kā nesagatavotiem cilvēkiem lai iedveš pārliecību, ka Augstākā Pasaule pelna, lai tai pieietu ar sirdi? Ir grūti ar nezinīgiem cilvēkiem, bet vēl grūtāk ar tādiem, kas Mācību norijuši kā karoti putras; no tiem var sagaidīt īpašu nodevību un sagrozījumus. Nav tādas zīmes, kas spētu pārliecināt novirzījušos apziņu, ka tai jāskatās ne tik daudz uz citiem kā sevī pašā. Kā var redzēt ugunis, kad acs meklē grumbiņu kaimiņa sejā! Ar aukstu sirdi var brīnīties un šaubīties par otra sasniegumiem un ar pelniem apbērt katru sirds dzirksteli.
Jūs brīnāties, kā cilvēki spēj, sev nekaitējot, iedzert indes, bet nepadomājat, kā radusies šī imunitāte. To dod nevis kuņģa sieniņu uzbūve, bet sirdi ieliktā uguns.

99. Jaunā Smalkā Pasaule var likties neiespējama tiem, kas nav pievērsuši uzmanību tā sauktajiem fenomeniem, kurus apstiprina fotouzņēmumi, x stari un aculiecinieku pieraksti. Atcerēsimies: dažs atsaucas uz kosmiskajām parādībām; cits dzirdējis tālas balsis; vēl kāds redzējis Smalko Pasauli un piedalījies tās dzīvē; dažs mirdzējis; cits gājis pa ūdens virsmu; cits pa uguni; vēl cits pacēlies gaisā; kāds bez ļaunām sekām iedzēris indi; kāds izticis bez gulēšanas; cits varējis dzīvot bez ēšanas; dažs redzējis cauri blīviem priekšmetiem; dažs rakstījis ar abām rokām; dažs spējis pievilināt dzīvniekus; cits sapratis svešu valodu, nezinot to; vēl kāds varējis lasīt citu domas; dažs ar aizvērtām acīm lasījis aizvērtu grāmatu; dažs nejutis sāpes; dažs sniegos attīstījis sirds kvēli; cits varējis nejust nogurumu; cits spējis dziedināt; vēl cits varējis paredzēt nākotni. Tā var uzskaitīt visus atklātos fenomenus un minēt daudz pamācošu piemēru no dzīves. Bet uz mirkli sakopojiet visas šīs kvalitātes vienā ķermenī, un jūs dabūsit jaunveidotu cilvēku, uz kādu norādīts daudzās Mācībās. Galvenais šajā pārveidībā ir tas, ka visas tā atsevišķās sastāvdaļas jau atklājušās pat nepilnīgajā eksistencē. Tas nozīmē, ka, pastāvot zināmai virzībai, ir iespējams cilvēci stipri tuvināt visas dzīves pārveidošanai, tāpēc neaizmirsīsim dižo Uguni un ugunīgo mājokli - sirdi. Tā taču nav pasaka, bet Gara nams!
Cilvēki grib pierādījumus, bet viņu priekšā ir daudz liecību, tātad vispirms ir jāatceras tās un jāizprot domas spēks un sirds uguns. Domājiet! Domāšana cilvēkam parāda Kultūras nozīmi.

100. Dziedinātāji iedalāmi divās grupās: vieni dziedina, uzliekot rokas vai ar tiešu skatienu, otri no attāluma sūta sirds strāvu. Protams, nākamības veidojumos priekšroka dodama otrajam paņēmienam. Sirds izstarojumiem nav jāskar daudzi slimnieka centri, bet, neapgrūtinot viņa uzmanību, var iedarboties tikai uz slimo vietu, atbalstot organismu tā cīņā par līdzsvaru. Jūs zināt, cik nemanāmi ir Mūsu pieskārieni, lai netraucētu pašdarbību. Tāpat jūs atceraties, cik loti Mēs izvairāmies no fiziskajām izpausmēm, pieļaudami tās vienīgi tādā mērā, cik ir vajadzīgs zināmās pakāpes acīmredzamībai. Kolīdz ieraugām izpratni, Mēs tiecamies tālāk. Pie Mums slinki dēvē par dzīvības likuma pārkāpēju. Tie, kuri dziedina ar sirds strāvu, darbojas kā fiziskajā, tā arī smalkajā ķermenī. Jāvelta vērība dzīves fenomenālajai pusei, jo tā ir daudz būtiskāka nekā var likties.

101. Ir jāsamēro spēki, kad tie nepieciešami visos virzienos. Var iedomāties, cik nozīmīga ir kauja, ja nogurušie cīnītāji atgriežas, lai iesaistītos jaunā kaujā. Patiesi, joga pirmais uzdevums ir spēku sadalīšana un taupīšana. Ne velti sirdī dāsnais ar rokām vis nemētājas, īpaši tagad jātaupa, jo nedrīkst, lieki tērējot, saspriegot enerģiju. Jābūt sardzē!

102. Arī visaugstākais Jogs dažreiz ietekmē un dziedina apzināti, bet citreiz ar Augstāko Staru bez personiska lēmuma. Ja cilvēki aptvertu, kas ir Augstākie Stari, viņi sargātos no jauktas iedarbības. Izplatījums ir pārpildīts ar dažādveida stariem un strāvām, kas krustojas. Ja netiecas uz Hierarhiju, tik daudzus tīrus centienus var pārtraukt nejauši un ļaunprātīgi kavēkli. Mēs esam pieraduši pie tā, ka cilvēki tikai pašiem redzamos briesmu gadījumos vēršas pie Mums, bet galvenajās, neredzamajās briesmās saikni ar Hierarhiju uzturēt neprot. Ir jāpiesaistās Hierarhijas Staram, proti, jāsaplūst ar to kā neatvienojamai daļai. Pat augstākais Jogs taču dažkārt darbojas pa Augstāko Staru.

103. Kā lai nosargā cilvēkus, ja viņi paši nevēlas turēties pie glābēja pavediena? Noturēšanās pareizā virzienā jau nozīmē uzvaru. Mūsu palīdzība ir gatava nākt, ja vien būtu kam un kādā veidā palīdzēt. Kurš gan var Mums palīdzēt ar savu tiešo un vienkāršo tiekšanos? Sirds spēj atrast šo vadu un drošo ceļu.

104. Cilvēki negrib novērot visur izkaisītās Smalkās Pasaules parādības. Viņi arī nespēj iedomāties, ka ētika ir praktiskā farmakopeja, lai visvienkāršākajā veidā piesaistītu izplatījuma enerģijas. Nepagurstiet, atkārtojot apzināta sirds lietojuma nepieciešamību augstāko iespēju piesaistīšanā. Cilvēki piemirst visvienkāršākā dzīves dezinfekcijas paņēmiena izmantošanu. Daudz runā par uguns nozīmi, bet pavisam aizmirst, ka vislabākā šķīstītāja ir dzīvā uguns. Cilvēki ir saņēmuši elektrību, taču viņiem nācās izolēt enerģijas būtību, paturot tikai nedzīvo gaismu. Ugunskurs, malka, svētlapmpiņa, sveces attīrīs izplatījumu un likvidēs daudzas infekcijas. Pie zinīgiem cilvēkiem līdzās elektrībai redz arī dzīvo uguni, kas tik viegli pievelk Izplatījuma Liesmu. Pajautājiet ārstam, kāda vieta dezinfekcijas līdzekļu vidū ir aizdegtai svecei. Viņš droši vien šo jautājumu uzskatīs par bezjēdzīgu, jo viņam pat prātā nav ienācis domāt par dzīvo uguni. Kādam nolūkam tempļos ir svētlampiņas, ja ne šķīstīšanai? No kurienes nāk senā paraža novietot ugunis ap slimnieku? Uguns ir ārstētajā un sargātāja. Dzīvā uguns krāsnī bieži pasargā strādniekus no saslimšanas. Ugunskurs kā šķīstīšanas simbols patiesi ir medicīnisks jēdziens.

105. Pat par tik vienkāršām lietām kā dzīvā uguns jārunā grāmatā "Sirds". Labākie cilvēki lieto elektrības gaismu, aizmirsdami, cik slimību nes tīši ieslodzītas enerģijas. Tas pats ir ar stariem. Kāpēc neievēro, kā x stari iedarbojas uz sirdi? Tāpat negrib pamanīt metālu ietekmi uz sirdi. Vajadzīgi daudzi eksperimenti, lai kaut mazliet iemācītos vadīt apkārtējos apstākļus. Cilvēki veļas atbrīvoties no slimībām, bet paši cītīgi tās vairo. Lai nedomā, ka Mēs esam atpalikuši izgudrojumu pretinieki. Tieši otrādi - Mēs aicinām uz jauniem atklājumiem.
Ļoti jāievēro pašreizējā laika īpašie apstākļi. Jāsaprot tautu pavērsieni, jaunu ugunīgu parādību veidošanās, jo arī tās var ļoti ietekmēt. Pareizi dara tas, kurš spēj saglabāt svētbijīgu noskaņojumu. Nepieciešama saskaņa un možums, bet loti saudzējiet sirdi.

106. Cilvēki parasti nesaprot to, kāpēc Smalko Pasauli neredz ar fiziskajām acīm. Protams, tāpēc, ka acs vēl nespēj uzveikt ētera transmutāciju. Iedomājieties fotografēšanu pret logu - nekad neizdosies iegūt iekšējo priekšmetu vai tālāko kontūru skaidru attēlu. Tāpat, izejot no tumsas saulē, mūs apžilbina un pārsteidz zilās gaismas spēks. Palielinot šīs gaismas parādības līdz bezgalībai, dabūsim Smalkās Pasaules gaismu, kas nepieraduša! acij liksies kā tumsa. Dažreiz arī neizprot, kāpēc šķietami aprobežoti ļautiņi redz Smalkās Pasaules vīzijas. Vispirms tas ir tāpēc, ka, pašreiz gan pazeminātiem, pagātnē viņiem tomēr ir bijusi kāda šķīstījoša darbība, citiem vārdiem, viņu sirds jau kaut kad bija pamodusies, īpaši nozīmīgi, ka sirds kvalitātes nezūd. Tās gan var izpausties visai vienpusīgi, tomēr potenciāls paliek tas pats.
Kāpēc Smalkajai Pasaulei biežāk atveras sievietes? Tāpēc ka viņu sirds darbība ir daudz smalkāka un līdz ar to vieglāka ir transcendentālā uztvere. Patiesi, Pasaules Mātes Laikmeta pamatā ir sirds izpratne. Proti, tikai sieviete spēj atrisināt divu pasauļu problēmu. Var aicināt sievieti izprast ar sirdi. Tas būs jo derīgi arī tāpēc, ka sirds kvalitāte ir mūžīga. Jau daudz varoņdarbu veikušas sievietes, bet tagad ugunskura vietā sievietei dota sirds liesma. Neaizmirsīsim, ka katrā svarīgā sasniegumā kā pamats un būtība ir nepieciešama Sievišķā Sākotne. Sirds nespēj atvērties Smalkajai Pasaulei, ja tā nebūs izprasta īpašā varoņdarbā.

107. Cik daudz ir teikts par sirds valodu, un tomēr vairākumam tā paliek neizmantojama abstrakcija. Neprasīsim šāsakaru līdzekļa augstākas formas. Pacentīsimies apgūt pašus pamatus, kuri jāparāda nekavējoties un bez īpašas sagatavošanās. Katras valodas pirmais uzdevums ir nodrošināt savstarpēju saprašanos, tātad jācenšas ne vien saprast savu sarunu biedru, bet arī savu runu padarīt viņam viegli uztveramu. Tādēļ protiet runāt sarunu biedra valodā. Runājiet ar viņa vārdiem, viņa izteicieniem - vienīgi tā viņš viegli uztvers un iegaumēs jūsu domu. Tāpēc iemācīsimies ietvert sarunu biedra vārdus un nemanot ieiesim viņam raksturīgajā domāšanā. Augstākās saziņas veids būs domas uztveršana bez skaņas.

108. Jāiemācās ietvert četrdesmit svešu izteiksmju veidus. Katrs mūsu izteiciens liek pretiniekam padomāt, bet viņa paša pierastā izteiksme uzreiz ieiet apziņā kā paša domāšana. Tā var savu apziņu padarīt izteiksmē lokanu. Pie Mums to dēvē par sirds tulku. Ari cita veida siržu saskarsmē ļoti jāvairās no patības, tas ir, tumšās acs. Mācības pamati jāievieš dzīvē nevis kā dienas untums, bet kā ilgstošs vingrinājums bez īgnuma un rūgtuma.

109. Smalkā ķermeņa ievainojumam jākļūst par zinātniskās izpētes objektu. Šāds ievainojums rodas daudz biežāk nekā var likties. Gan kaujā, gan arī neērtībās, atgriežoties fiziskajā ķermenī, var gūt savainojumus, kas allaž izpaužas kā fiziskas sāpes. Turklāt sāpju sajūta koncentrējas vissaspringtākajās ķermeņa daļās. Protams, visbiežāk cieš sirds. Var saprast, ka sirds ir dzīvības devēja, bet liesmaina sirds visvairāk tiecas uz kauju. Fizisko sajūtu vidū visvērtīgākās ir sirds pulsācijas, kad tās saistītas ar smalkā ķermeņa izvērstu darbu. Zīmīga ir arī svara mainīšanās, smalkajam ķermenim atstājot fizisko.

110. Sakarā ar smalko ķermeni var izdarīt ļoti daudz eksperimentu, taču vispirms jāapgūst sirds jutīgums un jāiepazīst smalkā ķermeņa momentālā kustība. Ja sirds izpētei ārsts lietos kājas noņemšanas tehniku, viņš izrādīsies slepkava, un diezgan bieži tā notiek, īpaši satrauc indes lietošana sirds slimību gadījumos, kad aizmirst, ka sirds nevar uzņemt indi, un no šādiem noziedzīgiem paņēmieniem cieš smalkais ķermenis. Cik daudz vienkāršāk ir ciešanas noņemt ar iedvesmu un augu dziedniecību. Tam vajadzīgi cilvēki, kuri zina, kas ir iedves-mošana.

111. īstenībā visi sirds sasniegumi balstās uz morāliem pamatiem. Šie pamati pārveido fizisko iedabu un atdzīvina garu. Protams, jums var jautāt: "Kā tad ir ar šo apstākli pie tumšajiem, ja hierofanti pārvalda dažas ugunis?" Jāsaprot, ka tumšo amoralitāte balstās uz baiļu disciplīnas. Vajag redzēt, cik nežēlīga ir šī disciplīna! Kur Mēs loti iejūtīgi pieturamies pie Karmas likuma un cienām individualitāti, tajā pusē valda disharmonija un sabrukums un pamatus satur kopā tirānija. Zemākajās pakāpēs bailes, protams, ir drošs līdzeklis. Tā tumšais biedētājs parādās kā bargs kreditors. Taču jāņem vērā tumšo, amorālo postītāju saliedētība. Dažkārt vāji sagatavoti cīnītāji negrib zināt ienaidnieku spēku, bet sirdī taču var iedurt kā caur krūtīm, tā arī caur muguru. Tāpēc protiet izpētīt ienaidnieku paņēmienus.

112. Ne vien strāvas, bet arī izplatījuma aicinājumi satricina fizisko līdzsvaru. Vairums tiecas uz liesmainās sirds magnētu. Aicina, kad cieš, un krietnā sirds nespēj atteikt aicinātājam. Tā tiekšanās uz magnētu var atņemt tam enerģiju, bet tas ir nenovēršami, un katrs magnēts ir pakļauts šim noteikumam. Šādos vingrinājumos sirds potenciāls, protams, tikai pieaug. Bet aicinājumiem ir cita svarīga nozīme - izplatījumu taču piepilda labākie centieni, un šie stari auž Pasaules gaišo tīklu. Kas sapratuši vērtīgāko aicinājumu tīklu, sapratīs vientulniecības varoņdarbu, kas nebūt nav vientulība, bet gluži otrādi - cietējiem veltīta kalpošana.

113. Cilvēce šausminās par visu tā saukto pārdabisko, piemirstot, ka ārpus esošā nekā pārdabiska nevar būt. Tāpēc ļoti pastāviet uz to, ka Agni Jogā un Sirds Mācībā nekā pārdabiska nav. īpaši uzmanīgi esiet ar tiem, kas jaunāki par trīsdesmit gadiem, jo tad visi centri vēl nevar darboties, nekaitējot sirdij. Jāpastāsta, ka Mūsu Jogā nav nekādu varmācīgu burvestību un tā nekad neizraisīs haosu. Jaunie jāiededz uz varoņdarbu, kas pārveidos viņu būtību un, pašiem to nemanot, sagatavos sirdi nākamajai pilnveidei. Tā pēc iespējas vienkāršāk un līksmāk jāpeld uz Balto Salu, kā dažkārt dēvējām Mūsu Vietu.

114. Piebiedrošanās Agni Jogai notiek tikpat vienkārši, kā notikuši daudzi nozīmīgi eksperimenti un gūti sasniegumi. Katrs solis ir svarīgs, ja tas savā neatvairāmajā virzībā ir tiešs. Mēs iepazīstam tik daudzas specialitātes tālab, lai tās saliedētu uztveršanai sirdī. Kurš gan neiekvēlosies, ja ugunskurs jau aizdegts! Cik daudz siržu jau ir sagatavotas nākamajam uzliesmojumam!

115. Nenoliedz, nebaidies, nebrīnies! Šie noteikumi palīdzēs savienot fenomenālo pusi ar parasto. Jūs, protams, savā pieredzē esat pārliecinājušies, ka fenomenālais gluži dabiski iegājis jūsu dzīvē, nemaz neiespaidojot darba ražīgumu, bet pat pastiprinot darbaspējas. Šī piezīme ir jo svarīgāka tāpēc, ka pieņemts domāt, ka fenomenālais dzīvē mazina produktivitāti. Gluži otrādi - tiekšanās uz Bezrobežīgo māca, cik lielas ir cilvēka iespējas. Liela nesapratne ir arī ap pārbaudes jēdzienu. Ir zināms, ka pat pasaules tiek pārbaudītas, bet cilvēku smadzenes pieradušas pie tiesas un skolas pārbaudēm, tāpēc allaž iedomājas kādus viltīgu paņēmienu pilnus eksaminētājus, kas to vien tīko kā sodīt viņu rokās nonākušo nelaimīgo. Bet pārbaudītāju nav. Ir tikai vērotāji, kas raugās, kā cilvēks izmantos savas zināšanas. Jāvaino nevis novērotāji, bet pašam sevi.

116. Pārbaudes notiek par labu pašam skolniekam. Tās ir kā ceļa zīmes, kuras viņš vēro, pāriedams Smalkajā Pasaulē. Tā mēs mācāmies pārbaudīt dažādus stāvokļus, tādēļ ir jāsaprot darāmā darba būtība. Cik daudz fiziskajā pasaulē nepamanītu darbu dod brīnišķīgas sekas smalkajā stāvoklī. Tik plaši jānovērtē darbi. Dažreiz šķietami abstrakta darbošanās dod viskonkrētākos rezultātus, bet šķietami visprecīzākie aprēķini vienīgi pārbauda pacietību. Pārbaude ir vissvētīgākā lieta - tā ietilpst daudzu seno Mācību sistēmā.

117. Neiecietība ir gara zemiskuma pazīme. Neiecietībā sakņojas visļaunākās darbības. Kur perinās neiecietība, tur nav vietas gara augsmei. Sirds ir neierobežota - cik nabadzīga tā būtu,, zaudējusi Bezrobežību! Jāizskauž jebkura pazīme, kas varētu novest pie neiecietības elka. Cilvēce ir izgudrojusi dažādus šķēršļus augšupejai. Tumšie spēki visādi pūlas ierobežot evolūciju. Pirmais uzbrukums, protams, būs pretdarbība Hierarhijai. Visi ir dzirdējuši par Svētības došanas spēku, bet savā neziņā pārvērtuši šo svētīgo darbību par māņticību. Taču Magnēta spēks tieši ir stiprināšana, dodot Svētību. Daudz runā par sadarbību, bet katrā radošā darbā ir jāapliecina apziņa. Un kas vēl tiešāk nostiprina spēku nekā Hierarhijas Stars!
Kas izpratīs nepārtraukta darba būtību, kas nostiprināsies, koncentrēdamies uz Hierarhiju, kas atraisīsies no sarežģītām formulām, lai centru pārnestu uz sirdi, tas izpratīs nākotnes būtību.

118. Apliecinu, ka mēs kalpojam matērijas pārveidošanai enerģijā, un neviens tāpēc nevar noniecināt cilvēka nozīmi un viņa gājumu caur zemākajiem slāņiem. Šo esību var uzskatīt par pārģērbtiem sūtņiem - tik loti būtība neatbilst nejaušai dzīves formai. Tā spēj būt brīnišķīga! Apstiprinu tiekšanos uzcelt sirds templi. Tā dēvēsim sadarbības izpratni.

119. Tā ir liela velte, ja var gūt gaišredzi, pieskaroties saules pinumam. Šis process var norisināties kā fiziskajā, tā smalkajā ķermenī, jo pieder pie negrozāmajiem procesiem. Taču tam vajadzīgs spēcīgs sirds magnēts. Tā zināmā attīstības pakāpē var veikt derīgas darbības, augšupceļot cilvēces garu. Protams, gaišredzes sekas un izpausmes ir loti dažādas, bet tās potenciāls ieved organismu vidē, kas dažādos apstākļos liek cilvēcei pilnīgoti es. Ne velti gaišredzes un gaišsapratnes centru atvēršanas spēja piemīt Pasaules Mātei.

120. Psihiskās enerģijas nogulas, protams, ir realitāte kā dzīvnieku, tā augu valstī. Jau pieminētais ringse satur psihiskās enerģijas nogulas, bet šī enerģija ir neiznīcināma un dzīvīga.

121. Kad aicinu pievērsties Man, tas nozīmē, ka cīņā iestājies bīstams brīdis un nepieciešams apvienot sirdis. Nav iedomājama pilnīga uzvara Bezrobežība. bet tikpat neiespējama ir arī sakāve. Ārsts bieži pārvieto sāpes uz citu vietu, lai pierādītu to relativitāti, bet sadarbībai tāds paraugs ir lieks. Kad ir pasaukti lielā plāna celtnieki, tad relativitāte nav iespējama. Bīstamā stundā sāp sirds. Varam domāt par dažādiem cēloņiem, bet skumju un satraukuma cēlonis ir viens - kaujas skarbums. Kauja nav iedomājama kā virzīšanās uz priekšu bez šķēršļiem. Mēs esam sardzē un aicinām līdzdarbiniekus stāties ciešās rindās.

122. Pasaulei ir tādas pašas konvulsijas kā sirdij. Nekas nepiespiedīs draudētājus neuzbrukt, tāpat arī nekas neatbrīvos jutīgu sirdi no trīsām, kad apdraudēts kaut kas dārgs. Taču jāpasaka visiem, lai nebaidās, jo, stipru ierindu turot, nekas tajā neiekļūs. Tomēr sirds trīsas ir neizbēgamas kā Tornī, tā arī visur, kur ir uzticība. Atšķirsim šo sajūtu no atmosfēras ietekmes, kas pat sprieguma stāvoklī nevar iedarboties tā kā psihiskie refleksi. Ieteicu pēc iespējas lielāku dvēseles mieru, jo Mēs esam nomodā.

123. Uzslavējiet ārstus, kuri katras slimības sākumā dod stipru tonizējošu līdzekli. Par vēlu ir vajāt slimību tad, kad jau novājināta sirds. Ārsta uzdevums ir uztvert slimību tad, kad tā nule sākas, un ieliet jaunus spēkus cīņai, tādēļ Mēs pirmām kārtām ieteicam muskusu. Taču dārgās vielas visiem nepietiek, tāpēc ieteicam uzmeklēt augus, ko ēd attiecīgie dzīvnieki. Augu sastāvs, protams, būs vājāks, tomēr dos ārstniecisku vielu plašai lietošanai. Tā varēs izvairīties no cilvēces galvenā ienaidnieka - narkotiskajām vielām. Nav pārāk grūti atrast dzīvnieku pārtikas komponentus, turklāt to var izdarīt arī nenogalinot.

124. Var ievērot raksturīgas spazmatiskas nopūtas zināma garīga pacēluma brīžos. Visai iezīmīga arī sajūta, kad, ar Mums sarunājoties, it kā tirpas pa ādu skrien. Psihiskās enerģijas atrašanas eksperimentu procesā abu šo sajūtu nozīme tiks noskaidrota.
Nepārtrauktas pārraides ātrums līdzinās gaismas ātrumam. Vērtīgi ir salīdzināt visas Uguns jomas - tā var saskatīt brīnišķīgas analoģijas, kas spēj pārliecināt ar pamatu vienotību. Kurp vien pagriežas, no visām pusēm pretī nāk apvienojošas pazīmes.

125. Ja derīguma un kaitīguma īpašības neiemācīsimies atšķirt šeit, uz Zemes, tad kur gan citur gūsim šo pieredzi? Vadoties pēc sirds likuma, katrā parādībā vērīgi jāatšķir derīgās un kaitīgās daļas. Reti gadās, ka visas īpašības ir vai nu labas, vai sliktas, bet sirds saprot, kur ir gaismas dzirkstis un kur - tumsas putekli. Jauno nevar veidot saskaņā ar nosacītiem, iepriekš nolemtiem šīszemes nodomiem, bet jāatceras, ka plaši plūst svētība. Kosmiskais viesulis iznēsā šīs svētības dzirksteles uz dažādiem pavardiem. Paši redzat, cik negaidīti ieviešas augu sēklas. Arī cilvēki ir loti atšķirīgi. Tāpēc arī runāju par ietveršanu.

126. Jūs pareizi rīkojaties, cenzdamies saskatīt izteiksmes veidu īpatnības. Tieši tajās izpaužas gara mūzika. Neviena runas nokrāsa nav nejauša! Cik psihes liesmu pārskrien pār nerviem, iekrāsojot valodu!

127. Katra doma rada darbību. Ļoti niecīga doma izraisa sīku darbību, tāpēc domājiet plaši, lai, pat zaudējot, paliktu pietiekami daudz potenciāla būtiskām sekām. Ja arī cilvēki bieži neprot pareizi darboties, viņi vismaz varētu sevī ieaudzināt labas, plašas domas. Uzsveru domas audzināšanu, jo tumšie putekli iznīcina celsmes daili. Ir grūti pievērsties domai par labu celsmi, kad apziņu aizsedz asins migla, bet agri vai vēlu nāksies vērsties pie attīrītās domas spēka. Tādēļ labāk sākt ātrāk.

128. Priekšstata būtība ir dziļš Esības pamats. Bez priekšstata nevar būt izzināšanas un radīšanas centienu. Kā var radīt gars, ja to nav pārliecinājis priekšstats? Kā var runāt par Augstāko Sākotni, ja Esībā nav ielikts priekšstats? Pēc šīs mērauklas atšķir gara vērtības. Bez priekšstata šī parādība būs kā skeleta deja. Bet, kā redzat, pašlaik vajadzīgs balzams cilvēces trūdošajām dalām.

129. Nav labi turēt dzīvojamās telpās cilvēkēdāju dzīvnieku daļas un citus nekromantijas priekšmetus. Kas aptvēris magnētisma nozīmi, tas saprot, cik dzīvīgi ir organisma fluīdi un cik nedabiska ir cilvēka fluīdu dažāda veida sajaukšana ar dzīvnieku fluīdiem, tāpēc jebkāds kanibālisms ir tumšo spēku triumfs. Turklāt Smalkās Pasaules zemāko slāņu ķermeņi īpaši tiecas uz nekromantiju.

130. Visizcilākie eksperimenti tiek padarīti par fakīru jokiem. Mango var izaudzēt ar domas spēku, bet viņi izveicīgi uzkarina augli zarā. Noniecināti arī vērtīgākie cilvēku sasniegumi, bet Mēs iesim senseno ceļu, lai nepārkāptu Esības likumu.

131. Ieteicu zinātniekiem pievērst uzmanību organisma jutīgumam pret dažādām neizskaidrojamām parādībām, piemēram, šermuļiem. Protams, var jau tos izskaidrot ar nervu saraušanos. Bet pamācoši ir noskaidrot, vai nav kas neparasts apkārtējā atmosfērā. Šie novērojumi taču ir tik noderīgi psihiskās enerģijas izpētē. Kaut kas saspriego fizisko atmosfēru un iedarbojas uz ādas un nervu virsmu. Fizisko iedarbību kā nervu saraušanās paātrinātāju vajadzētu izpētīt ķīmiski. Strāvas un stari taču ir tik tuvi Smalkajai Pasaulei! Taču, lai tos izpētītu, vispirms jāiemācās pievērst uzmanību sajūtām. Paši ārsti vismazāk vērības velta izjūtu daudzveidībai. Sarežģītos organismus viņi gluži primitīvi sadala, bet tas neļauj novērojumus izsmalcināt.

132. Katru dienu jādomā par Jaunās Pasaules uzdevumiem. Ir jātiecas uz Jauno Pasauli kā uz kaut ko tādu, kas jau stāv pie durvīm. Nedrīkst novelt rūpes par Jauno Pasauli uz citiem; ikvienam no mums tā jāapzina pašam.
Mums jāpulcējas kaut nelielās grupās, lai pierastu pie sabiedriskuma.

133. Ar visiem līdzekļiem izplatiet Labo. Žēl skatīties, kā dažkārt krislītis aptur veselu riteni. Diža sirds ietver sevī daudz, bet sīku sirdi piepilda tikai sīkumi. Nedrīkst ļaut netraucēti izplatīties ļaunumam. Pietiek ar dārza un nezāļu piemēru. Uzaiciniet jūsmotājus pastaigāties pa nezālēm, un viņiem zudīs viss medainums. Bet cīnītāji par Labo neatsals izpētes ceļā. Lai sirds ir lēmēja tur, kur sākas Labais!

134. Salīdzinot labo un ļauno, lūdzu, neņemiet vēra konvencionālo iedalījumu, jo robežas ir tik līkumainas, ka šīszemes izmērījumiem nepakļaujas. Galvenais šķērslis ir tas, ka Smalkā Pasaule loti pietuvojas un pastāvīgi ietekmē, bet zemākās sfēras, būdamas haotiskas, grauj katru celtniecisku, apzinīgu grupu. Atkritumi, protams, visvairāk aptraipa tieši cēlākās parādības.

135. Domu lasīšanas spēja nāk no jūtziņas. Nevis mākslīga maģija, ne acu pārgriešana, ne roku turēšana, bet sirds uguns savieno vissmalkākos aparātus. Turklāt ir divējas grūtības: ap domu lasītāju var būt vairāki vadi, un tas, kura domas lasa, var domāt tik neskaidri, ka arī pats nevar noteikt savu pamatdomu. Taču domu lasīšana ir pamācoša ne vien kā šolaiku cilvēces apziņas fenomens, bet arī kā strāvu pārraides zinātnisks fizikāls pētījums. Cik daudz nozīmīgu eksperimentu gaida savu kārtu! Jūs visi pazīstat gaismas parādības, bet vēl neviens zinātnieks nav izpētījis šo gaismu izcelsmi. Vai tās ir optiskas acu vai izplatījuma ķīmiskās parādības? Varbūt šīs enerģijas kondensā-cija var kļūt par pamatu jaunam apgaismojuma veidam? Visas šīs parādības attiecas uz psihiskās enerģijas izpēti. Kāpēc būtu jādomā, ka cilvēcei lemts aprobežoties tikai ar vienu kosmiskās enerģijas veidu, ko dēvē par elektrību? Var būt daudzi enerģiju kanāli. Taču cilvēkam ir izdevīgāk vispirms pievērsties savam mikrokosmam - sirdij, kurā snauž visas Pasaules enerģijas.

136. Ja pastāv gaišredze un gaišdzirde, tad jābūt arī gaišožai. Psihiskās enerģijas parādībā tai ir sava īpaša nozīme. Aromātā enerģija ne vien kondensējas, bet izraisa arī jau minēto spaz-matisko ieelpu. Ir derīgi atcerēties, cik savādi pārveidojās vissenākā viedība, izvērsdamas nejēdzīgās ceremonijās. Kad lasāt par ēģiptiešu, ķīniešu un citu seno tautu paražām, par apsveicināšanos ar ostīšanas un ieelpošanas palīdzību, tajās ir grūti saskatīt no aizgājušajām rasēm saglabājušās atmiņas par psihisko enerģiju. Taču arī tagad atvērta jūtziņa rāda apkārtējās atmosfēras būtību. Tas ir nevis smaržas, bet tieši būtības jautājums.

137. Ir droši zināms, ka daži aromāti izraisa psihiskās enerģijas spriegumu ādas virsmā ap nervu galiem. Te noder dažas rožu šķirnes un jums zināma Pasaules Matēs balzama ingredienti. Balzama labdabīgo iedarbību ļoti pastiprina izsauktā psihiskā enerģija. Tāpēc dažādi matērijas sairšanas un ādas slimību veidi labi padodas šai iedarbībai. Ja pievieno apziņas skaidrību, sekas ir vēl stiprākas, tāpēc laba iedvesma noder arī pie vislabākajiem medikamentiem. Neaizmirsīsim, ka šie norādījumi ir noderīgi arī psihiskās enerģijas izpētē.

138. Nepilnīgs miegs vēl nav kaitīgais bezmiegs, kas atrauj no Smalkās Pasaules. Gluži otrādi - nepilnīgam miegam dažreiz ir labas sekas, jo tas attur smalko ķermeni no pārliekas dedzības garīgās kaujas laikā. Protams, dažkārt miegs nav vajadzīgs, taču tas ir īpašs stāvoklis. Miega laikā sirds var sniegt daudz loti vērtīgu novērojumu. Pakāpeniski var noskaidrot sirds darbību saistībā ar tās piedalīšanos Smalkās Pasaules dzīvē. Var noskaidrot, ka, no vienas puses, sirds ir atkarīga un atspoguļo kosmisko pulsu, bet laikā, kad tā tieši piedalās Smalkās Pasaules dzīvē, sirds iekļausies Smalkās Pasaules īpatnējā tempā. Tā rūpīgos novērojumos var konstatēt Smalkās Pasaules saikni ar Kosmosu un fizisko pasauli. Cilvēka sirds ir enerģiju uzkrāšanas un pārveidošanas vieta, bet ir svarīgi eksperimentu ceļā parādīt cilvēcei vibrāciju nozīmi.
Kas noticēs tam, ka piedalīšanās Smalkās Pasaules kaujā var radīt smagumu un spriegumu visā organismā? Taču pat daži ārsti var apliecināt, cik bieži tagad vērojams nomāktības stāvoklis.

139. Topošajam Laikmetam ir jāatbrīvo cilvēce no jebkuras verdzības. To var sasniegt ar Hierarhisku sadarbību. Nepagursim daudzināt sadarbību. Nevar izprast visu aptverošās sirds nozīmi, ja sadarbības vietā sapņosim par visādiem verdzības veidiem. Tā, pētot magnētiskās strāvas, uzzināsim, ka sadarbības apziņa desmitkāršo visu vienojošo strāvu vareno spēku. Var likties savādi, kā ētiskais sadarbības jēdziens var ietekmēt fizisko strāvu jēdzienu. Tā domāt var tikai tas, kas nepazīst īsto zinātni, bet jūs zināt, cik neatdalāma ir gara joma no fiziskajiem likumiem.

140. Visa var saskatīt Manvantaras un Pralaijas. Šis diženais likums pilnībā redzams kā vissīkākajās parādībās, tā pasauļu nomaiņās. Ir jāsaprot stingrā progresija, kas saista vissīkāko ar visdiženāko. Tādā pašā veidā nomainās mūsu organisma apziņas un sajūtas. Mēs varam just sasniegumu vai arī atrasties neziņas bezdibeņa malā - it kā liela tukšuma priekšā. Bet izzināšanas virsotnē atcerēsimies nezināšanu. Tāpat tukšuma priekšā apzināsimies, ka tā ir Pralaijas Maija, jo tukšuma nav. Tā atcerieties, ka tukšuma mirāžu nomaina gara dārgumu neizsmeļamība. Ko šodien jums pateicu? Tikai vienu vārdu - neizsmeļamība. Lai tas ir nākamības novēlējums.
Apzinot Bezrobežību, jāpierod arī pie tās īpašībām. Neizsmeļamība būs pirmā īpašība, kas iepriecinās katru drosmīgu sirdi.

141. Pat viskompetentākie cilvēki tikai ar pūlēm spēj pārcelt Smalkās Pasaules darbību fiziskajā laikā! Gandrīz nav iespējams iedomāties, ka ieniršanai Smalkajā Pasaulē tikpat kā nav vajadzīgs fiziskais laiks. Var paveikt vistālākos lidojumus Smalkajā Pasaulē, bet Zemes pulkstenis to atzīmēs tikai ar sekundēm - tik loti Smalkās Pasaules mērvienības atšķiras no fiziskās pasaules mērījumiem. Turklāt jāņem vērā, ka tad, kad notiek smalkā ķermeņa varmācīga atdalīšana, gulošā cilvēka vārdi neatbilst smalko darbību straujumam un jau pakļaujas fiziskās pasaules likumam. Arī fiziskais prāts darbojas pēc fiziskās pasaules likuma, vienīgi nervu psihiskā enerģija ir pakļauta gaismas likumam.
Smalkās Pasaules līdzdarbinieki nereti traucas sadarboties, paši savu prombūtni nemaz neapzinādamies. Dažreiz par šo fenomenu vēsta tikai reibonis, jo sadarbība ar Smalko Pasauli ir neparasta, taču drīz šis stāvoklis mainīsies.

142. Gribēju parādīt, cik lielā mērā, garam daloties, pastiprinās kosmiskais pulss. Nav iespējams fiziskajā ķermenī apgūt visu apkārtējo enerģiju spriegumu. Tikai dažreiz izdodas īslaicīgi izmantot piemērotus apstākļus, lai dotu izpratni par vides komplicētību. Tikai aiz nezināšanas var domāt par Kosmosa primitīvu audzēšanu! Smalkākie enerģiju savijumi ir pētījumiem vajadzīgais darbalauks, bet galvenais šķērslis ir nepacietība un savstarpējā neuzticēšanās. Kā lai uztausta neatkārtojamas parādības, ja sajutējs piemirsis dot par tām zīmi un pētnieks neturēs gatavībā instrumentus? Mēs ļoti ieteicam iekārtot bioķīmijas laboratoriju - katrā ziņā nopietniem un ilgstošiem eksperimentiem, īpaši uzmanīgi jānovēro visas zīmes šeit, augstienēs. Nekur nav vienuviet tik daudz īpatnu apstākļu, nekur Augstākie Ceļi neapvienojas ar laužu masām pakājē. Nekur nav tādu ledāju un karsto pazemes avotu. Nekur nav tādu dziļu aizu, tādas gāzu izplūdes un magnētisko plūsmu. Jāatrod visas plašās domas, lai zinātnieki, pat nezinādami psihiskās enerģijas būtību, varētu veikt savus eksperimentus visās dabas valstībās. Tā iespējams atrast daudzus aizmirstus dārgumus un attīrīt dzīvi, īpaša uzmanība jāvelta psihiskajai enerģijai kā nākamības atslēgai. Daudzi pētījumi ievirzīti nepareizā gultnē. Jānosaka vispārīgais princips un saskaņā ar to jānovērtē detaļas.

143. Dzirkstele starp magnēta poliem rāda, ka doma pārveidojas fiziskā sūtījumā. Mēs nepagurdami sūtām sirds liesmainās pieredzes sīkumus. Turklāt daudz kas tāds, kas skar pāri parastajam esošo plānu, kļūst vairāk fizisks, tādējādi sekodams evolūcijai.

144. Nevajag domāt, ka norādītā kauja pārāk ievelkas; taču pat fiziskās kaujas ir ilgušas mēnešiem un gadiem, tāpēc arī visaugstākā kauja nav izšķirama uzreiz. Kur gan ir tas zibens, kas spētu mirklī satriekt ļaunumu? Bet, ja tādu zibeni savāktu un bez apdoma raidītu, pirmām kārtām ciestu visa planēta. Vienīgi nezinātāji var pieļaut pamatlikuma pārkāpšanu.

145. Daudz runā par jaunradi ar vibrāciju palīdzību, turklāt raugās kaut kur augšup, piemirstot, ka ikviens cilvēks ir ne vien enerģiju transmutators, bet arī izsmalcinātu vibrāciju radītājs. Sirds ir enerģiju transmutators, bet psihiskā enerģija izsmalcina vibrācijas. Klasiskās Mistērijas ar saviem izmeklētajiem ritmiem lika atcerēties vibrāciju nozīmi. Katrs darbs, kuru veic ar iekšēju pārliecību, ir izsmalcinātu vibrāciju avots, tāpēc runāju par darba kvalitāti. Senie ļaudis ievēroja labās un sliktās dienas. Arī tas bija atgādinājums par nomaiņām, par tām pašām Manvantarām un Pralaijām, tikai zemes esamības mērogā. Vibrācijām katrs ritms, katra secība, katra kvalitāte kalpo par pamatojumu sadarbībai ar Kosmosu. Kad saku: "Meklējiet tuvāk!", tad domāju arī par katra darba kvalitāti kā patiesu jaunradi. Mēs neciešam liekulību, jo tajā ir meli, citiem vārdiem, - nav sprieguma un kvalitātes. Visās lietās atcerēsimies sadarbību ar Kosmosu.

146. Jāatceras, ka garīgās kaujas laikā var būt neparastas vibrācijas un nevar gaidīt to saskanīgumu.
Varat Man jautāt, kas Man pašreiz vajadzīgs no jums. Vajadzīga uzticība - tāda uzticība, kas attīrīta no visiem piejaukumiem. Kad izplatījums trīc, mūsu jūtas jāšķīsta tā, it kā no bultas smailes noņemtu puteklīti. Pie Mums izvēršas Kauja - nostiprinieties un atmetiet visu, kas traucē!
Kā varam palīdzēt darbos, kad notiek Kauja? Visupirms var radīt jaunus apstākļus, tādēļ - vērību, vērību!

147. Centieties atgādināt ārstiem, lai viņi novēro cilvēkus, kad tie neslimo. Lipīgo slimību laikā ārstiem nav iespējams izpētīt visinteresantākās parādības. Pats inficēšanās princips mazliet atgādina apsēstību, taču psihiskās enerģijas visnoderīgākās izpausmes ievazātas sērgas laikā, protams, neparādās. Tomēr šo apstākli nekad neņem vērā. Kā gan var gaidīt drīzus atklājumus, ja vissvarīgāko - psihiskās enerģijas parādīšanos - gluži vienkārši nepamana; pat neapstrīd, pat nenoliedz, bet neievēro tāpat kā visniecīgākās parādības. Vissekmīgākais paņēmiens ir nemitīgi daudzināt psihisko enerģiju. Kāds, cieši noslēdzis istabu, klusām izlasīs par psihisko enerģiju un, nevienam neatzīdamies, tomēr par to padomās.

148. Atkal uzmāksies ar jautājumu: "Kāpēc visos Novēlējumos tik maz pateikts par Smalko Pasauli?" Ticiet, visur ir daudz teikts, tikai cilvēki nevēlas to ievērot. Senās svētbildēs redzamas zaļas jeb Zemes sfēras un sarkanas - ugunīgas, citiem vārdiem, Smalkās Pasaules sfēras. Kādā attēlā redzamas veselas ainas zaļos toņos un blakus - sarkana eņģeļu pasaule. Kas gan būtu vēl uzskatāmāk? Visi pravietojumi ir pilni ar vēstījumiem par Smalko Pasauli. Pat Korānā tā nav piemirsta. Nevar nosaukt nevienu Mācību, kurā nebūtu atvēlēta vieta Smalkās Pasaules dzīvei. Bailēs no visa neredzamā cilvēki aizbāž ausis un aizver acis, labāk vēlēdamies palikt neziņā. Vai maz ir iespējams domāt par sirdi, par psihisko enerģiju, nepieminot tik milzīgo un no blīvās pasaules tik neatdalāmo Smalko Pasauli?!

149. Nebrīnieties, ja pat vislielākā sprieguma dienās it kā mierīgi runāju ar jums par pasauļu noslēpumu. Tas nāk no ilgās pieredzes. Nevar iet garīgajā kaujā, ja nav uzskaitīti visi bezdibeni! Tik spraigas ir dienas, ka, domājot šīszemes veidā, mums vajadzētu būt grūtsirdīgiem, taču pārzemes likums ved mūs augšup. Kas neiet lejup, iet augšup. Tikai garā neejam lejup. Pāri zemes risinājumam stāv debesu risinājums. Pāri smadzenēm stāv sirds.
Padziļiniet psihiskās enerģijas meklējumus. Ir pareizi uzsākt dažādu dabas valstību pētījumus laboratorijās. Vienlaikus var uzsākt virkni eksperimentu kā ar cilvēkiem, tā arī ar graudiem un muskusdzīvniekiem. Izdarot eksperimentus ar graudiem, jāsalīdzina dažādu zemju vienādie graudi. Klimatam un magnētismam būs liela nozīme, jo augu psihiskā enerģija ir ļoti atkarīga no augsnes un magnētisma. Tikpat uzmanīgiem jābūt, izdarot eksperimentus ar cilvēkiem. Iepriekšējiem novērojumiem var ņemt personas ar medija nosliecēm, tāpat nervozas dabas bērnu un pirmām kārtām sievieti. Bet, kā jau varējāt saprast, šis eksperiments prasa novērošanas spējas un pacietību. Var būt daudz nevajadzīgu rādītāju, bet novērotājs drīz vien var sākt tos klasificēt. Tā var sākt tuvoties visbrīnišķīgākajam sasniegumam.

150. Ja teikšu: "Esmu allaž kopā ar jums" - vai daudzi ticēs? Pat apvienotai apziņai noticēt baidīsies. Viņiem katrs šāds apvienojums ir patības traucējums un tātad nav pieļaujams vispār. Viņi nekad nepratīs novērtēt enerģijas desmitkaršošanos, kas nāk no apziņu sadarbības. Bet bez šīs sadarbības nebūtu Sirds Mācības. Ko līdz visi sīkumi, ja nevar cits citu stiprināt! Bet, ja šo principu atzīst, tad atzīst arī tā turpinājumu līdz pilnīgai apziņu apvienošanai, ko dēvē par Paloria. Bet cik ļoti savu darbu Vispārības Labā varēs izvērst tie, kas pieļauj apziņu apvienošanu un nonākuši līdz tai! Protams, runāju par iekšējo, garīgo darbu, ko aklie nespēj ieraudzīt un novērtēt.
Aicinājumi uz apziņu apvienošanu nepieciešami visur, jo tie visvienkāršāk ievada sirds dzīvē. Nevis burvestība, bet fizisks likums var noaust glābējtīklu ap planētu. Tā ikviens, kas ievēro Esības likumu, var pamatoti uzskatīt sevi par Pasaules pilsoni.

151. Saku: "Tiecieties uz nākamību." Saku: "Virzieties uz Manu pusi." Saku: "Savāciet kopā visu, kas jūs nesīs ārpus strāvu krustojumiem." Pagājības inde - tā dēvējam gremdē-šanos pagātnē, kas var izsaukt iemigušos karmiskos apstiprinājumus. Pagātne var uz laiku atņemt tagadnes uzkrājumus. Mūsu spēki vairojas, kad vēršam savu apziņu uz nākamību. Katrs bijušais simbols grūž mūs atpakaļ un dod strāvu krustošanās spēku. Šis likums īpaši jāatceras atmosfēras piesātinājuma dienās. Tādēļ dažās Mācībās maz minēta reinkarnācija, lai jo vairāk orientētu uz nākotni. Labi, ka jūs neizrunājat un pat cenšaties aizmirst dažu personu vārdus. Nevajag atjaunot izdzīvotas vibrācijas.

152. Mums, protams, nav nekādu iebildumu pret senatnīgajiem priekšmetiem, ja vien to aura ir laba. Taču nevajag uz tiem raudzīties ar savas pagātnes acīm. Mēs it labi zinām, ka pilnību sasniedz, nevis gremdējoties pagātnē, bet gan neatturami tiecoties uz nākotni, īpaši tagad ieteicam visu savu apziņu vērst uz nākotni un tā izvairīties no daudzām agrāko dzīvju cilpām.

153. Senā pagātnē priekšmetu auras noteikšanai lietoja vīraku. Domāja, ka priekšmeti ar labu auru vīraku uzsūc, bet ļaunie izstarojumi šā auga būtību nepieņem. Vēlāk vīraku sāka lietot svētnīcās, lai pastiprinātu un tuvinātu Smalko Pasauli. Patiesi, vīrakam piemīt īpašība pastiprināt Smalkas Pasaules vitalitāti. Lietojot to apbedīšanas gadījumos, grib saglabāt aizgājušā apziņas līniju un atbrīvot viņu no snaudas stāvokļa, kas ir tik raksturīgs nesagatavotiem cilvēkiem. Šādi senās zinības sīkumi tagad pilnīgi aizmirsti. Tāpat ir aizmirsta aromātu nozīme. Smaržu ražošana zaudējusi savu seno jēgu, turklāt aiz nezināšanas bieži lieto viskaitīgākos savienojumus. Apstiprināta zinība, balstoties uz plašiem pētījumiem, dos daudz noderīga lietošanai dzīvē. Senatnē aromātu lietošanu apvienoja ar dziednieciskām zināšanām. Priesteri norādīja, kā un kādos gadījumos smaržas lietot. Tā bez jebkādas buršanās var uzzināt veselu dziedniecības sistēmu, kas balstās uz ieelpu un nervu sistēmas barošanu ierīvēšanas ceļā. Tā senatnē cilvēki daudz dziļāk ielūkojās cauri ādas virsmai.
Ciešā saistībā ar aromātiem ir mūsu emanāciju jēdziens, taču arī šo jomu gandrīz nemaz nepēta. Dažādu emanāciju izpētes parādīšanos allaž dēvē par šarlatānismu. Arī katru smalkāku sajūtu uzņem ar neuzticību - it kā visa dabas daudzveidība neaicinātu uz izsmalcinājumu!

154. Nemitēsimies aicināt cīņā, nepagursim mudināt tvert zobenu, kas nesīs Pasaulei mieru. Neba visur biedējam, bet varoņdarba parādīšanās vajadzīga kā gara barība.

155. Ir daudz okultu grāmatu, bet pašlaik to lielākā dala ir nederīgas. Un galvenokārt tāpēc, ka tās visur izvirza kaut kādus īpašus izredzētos. Bet Mūsu Mācība domāta visiem, visiem, visiem! Tikai šie aicinājumi visiem var aizstāt abstrakto ētiku ar Dzīves Mācību.

156. Kad pasaule ir saspriegta, tad pieaug tuvāko līdzdar-binieku garīgais bruņojums, izstarojums kļūst purpursarkans un liesmains. Neatkarīgi no personiskajām jūtām un ikdienas darba kosmiskais bruņojums top atbilstīgs pasaules stāvoklim. Tā novērtējama kosmiskā iedarbība, ja tiek pildīts Hierarhijas likums.
Var novērot, kā līdz ar apziņas paplašināšanos veidojas garīgais bruņojums. Mēs varētu šo bruņojumu veicināt, taču bez apziņas augsmes tāda iejaukšanas līdzinātos sagraušanai. Kad darbojamies pēc Hierarhijas likuma, tad manām Noslēpumaino Roku. Tas jāatceras it īpaši tagad, kad pat norūdīta sirds jūt nebijušu spriegumu.

157. Liesmainais zobens ir garīgā bruņojuma stars. Zoben-veidīgā stara simbols visās Mācībās ir visgrūtāk aptveramā zīme. Pat paši miermīlīgākie attēli uzsver zobenu. Tas nenozīmē tieksmi uz varmācību, bet parāda gatavību aizsargāt vissvētāko. Tā aukainā ugunī virs gara cīnītāja pieres redzams slaids zobens. Žēl, ka Zemes pasaulē izstarojumu fiksēšana ir vēl tik nepilnīga! Varētu parādīt uzskatāmus staru un pārējo uguņu pierādījumus.

158. Pēdējā divu pasauļu - aizejošās un dzimstošās - sadursme jāsaprot gudri. Var redzēt pirmējās neprāta zīmes un otrās iedrosmi. Jau sen norādīju uz Pasaules dalīšanos. Tagad to var redzēt, jo šķelšanās jau sākusies. Ir jāsaprot, cik tuvu jau pienācis izšķirošais laiks, un jo saliedētāk tas jāsagaida.

159. Pat suni zina par Smalko Pasauli, bet cilvēki nevēlas pievērst savu uzmanību īstenībai. Smalkā Pasaule ir Zemes sfēras cildena sublimācija. Uguns ir viena no katras sublimācijas pamatparādībām. Bet, ja cilvēki ir tik tālu no Smalkās Pasaules izpratnes, ko tad lai saka par Uguns Pasauli, kur visas Esības būtība ir Uguns! Pēc tam, kad ir uzrakstīts par sirdi un Smalko Pasauli, jāraksta par Uguni un Ugunīgo Pasauli. Cik tāla būs šī Pasaule no mūsdienu dzīves izpratnes! Bet, kas zina par Smalko Pasauli, tas vēlēsies pacelties arī Uguns Pasaulē.

160. Nevajag aizmirst, ka katra vien garām paslīdējusi cilvēka ēna atstāj neizdzēšamas pēdas. Ko gan lai saka par domām un vārdiem! Pārsteidzoša ir cilvēces vieglprātība, kad tā uz katra sola atstāj visbriesmīgākos uzslāņojumus. Cilvēkiem liekas, ka vārdi spēj izdzēst bijušo domu pēdas. Bet kas tad rada neizejamos labirintus - nolemto parādību bojāeju? Ugunīgajā sfērā pamanot bezrūpīgi izplatījumā izmestu domu paliekas, prātā nāk veca mīkla: "Kas nevar sadegt?" - "Doma." Izplatījuma slāņos cieši iesēdušos domu rada cilvēce. Jāzina, cik sarežģīti skan bieži vien ar tik niecīgam un pretīgam domam piesātināts izplatījums! Taču, kad ieminēsities par domu ķīmisko reakciju, jūs uzskatīs par prātā jukušu. Nelīdzēs ne iebiedēšana, ne draudi, ne padoms, iekams Smalkās Pasaules ceļinieks neatdursies pret paša domu radīto aizsprostu. Uz veclaiku stēlas bija rakstīts: "Celiniek, neaizšķērso pats sev ceļu!"

161. Domas sabiezējums var būt kaitīgs sirdij. Arī doma, tāpat kā asinsvadus sadedzinoša smaga gāze, spēj sažņaugt sirdi. Kā teikts - "čūska zem sirds". Urominajs ir spēku sagrauzējs pūķis. Tā agrāk ievēroja piesardzību domās. Atmosfērā doma ir smaga. Atcerieties Kauju un esiet piesardzīgi.

162. Ar apziņas apliecināšanu vien nepietiek, ir jāiemācās to saglabāt dažādos apstākļos. Viens asmens vajadzīgs papīra, otrs - koka, bet pavisam cits - metāla griešanai. Var salīdzināt fizisko, Smalko un Ugunīgo Pasauli ar papīra, koka un metāla pretestību. Patiesi, vajag pastāvīgi sevi radināt pie Smalkās un Ugunīgās Pasaules apzināšanās. To var izdarīt ar dažādiem vingrinājumiem. Tā jāpierod pie nepārtraukta, bezgalīga, nepagurstoša darba stāvokļa. Tāda apziņas saspringtība ir nenovērtējami noderīga Smalkajā Pasaulē. Cilvēki taču parasti strādā vienīgi atpūtas labad, nevis lai bezrobežīgi pilnveidotos. Tāpēc, nonākuši Smalkajā Pasaulē Bezrobežības vaiga priekšā, viņi apmulst un neko nesaprot. Jāpieradinās uz Ugunīgo Pasauli iet bezbailīgi - kā gar bezdibeņa malu. Tikai vislielākā pašsavaldīšanās un gatavība stāties pretī briesmām var sagatavot ugunīgajām sfērām.

163. Jāgatavojas augstākajai izzināšanai - vienīgi ar šādu domāšanu var tuvināt cilvēces jauno apziņu. Atkal jāattīra dižā īstenība, lai tā kļūtu par naktsmāju ceļiniekam. Tik neatvairāma ir īstenība, tik daiļa, ka būtu neprāts to izslēgt no lemtās dižās augšupejas. Dažādi mūži - katrs savā veidā - ir brīdinājuši par nākamo īstenību. Savā tumsonībā pat krāšņas pilis piepildīja ar baismām, taču baismās mājo vienīgi tumsonība. Gara mājoklis ir daiļš, ja gars sev izvēlējies daiļu ceļu.

164. Neapmierinātības sajuta ir Smalkas Pasaules kvalitāte. Tajā var saskatīt mūžīgo kustību, bez kuras nevar tuvoties augstākajām pasaulēm. Var apmierināt, piesātināt kuņģi un muskuli, bet kas piepildīs sirdi? Pat Augstākās Gaismas apcerēšana piepildīs ar dziņām, bet ne ar pārsātinājumu. Liesmainā, nepiesātināmā sirds, vienīgi pati pasaules sāpe tevi virzīs uz priekšu! Migla, kas aizklāj pārsātināto acis, pārvērtīsies par aizdegtas sirds liesmu mirdzumu. Tad nu saudzēsim ugunīgo dārgumu. Izskaidrosim ļaudīm vērtīgo sirdi. Pārbaudīsim atmiņā visas ceļā vajadzīgās zīmes. Neaizmirsīsim, ka der sev atgādināt: "Arī tas pāries." Trauksmaina kustība taču nekad neatved atpakaļ vecajā vietā.

165. Saprast kopīgo tiekšanos nozīmē uzcelt Jaunās Pasaules Templi. Virzīties uz priekšu, vienam otru atbalstot, - tā jau ir Mācības izpratne. Tāda tiekšanās ir kā ceļš uz Ugunīgo Pasauli, tikai vajadzīga vīrišķība, lai Uguni uzlūkotu, atzītu to par savu vienīgo uzturu.

166. Var pārskaitīt rūpijas un sajaukt annu skaitu - iznākums tik un tā būs nepareizs. Tāpēc tikai ar pilnu mēru tiksit cauri. Pilnīga uzticība ir apziņas raidīšana pa Hierarhijas līniju. Kā piepūsta bura aiznes dārgu kravu, tā spriega apziņa aiznes prom no briemām.

167. Kad virs smiltīm pakārsit svārstu, lai vērotu kosmiskās svārstības, tad jūs negrūstīsit to ar rokām, lai varmācīgi pastiprinātu kustību. Šāda vardarbība pirmām kārtām jau būtu muļķīga, jo izraisītu melus. Tas pats ir ar gara svārstu - nedrīkst patvarīgi grozīt tā rādījumus. Gara svārsta iezīmes ir sarežģītas, un tikai sirds tiekšanās var vitāli un patiesi pastiprināt tā rādījumus. Par to pašu gara svārstu runā vecās Tibetas Mācība. Virs pārbaudāmā galvas novieto magnētu un novēro ne vien iekšējo refleksu, bet, magnētam sākot šūpoties, ievēro tā kustības raksturu. Kustības mēdz būt straujas vai saraustītas, bet var būt arī apļveidīgas, un šī zīme vispareizāk rāda apziņas stāvokli. Šī pārbaude, protams, ir ļoti ilga, pat mokoša, jo prasa pilnīgu nekustīgumu, bet jūs zināt, cik grūti ir to panākt.

168. Nevar nepamanīt, kādu pretdarbību sastop katra apzināta kustība uz Gaismas pusi. Bez parastajām tumšo darbībām varētu ievērot Haosa pūles, un šajā Neizpaustā pretdarbības likumā ietverta mūsu pašnomierināšana un pacietības pieredze.

169. Cilvēkos mēdz būt tāds gara trulums, ka viņi var dzīvot, tikai cits citu nosodot. Tā nav bruņu izturības pārbaude palīdzēšanas nolūkā, gluži otrādi - nosodīšana kļūst par dzīves jēgu. Ja tādam tiesātājam atņemtu valodu, viņš ietu bojā, nokalstu kā augs bez valgmes. Šāda parādība jāpēta no ārstu viedokļa. Šajā nosodījumā var saskatīt apsēstības vampīrisma paveidu, kad ir vajadzīgs aktīvāks dzīvības fluīds, lai uzturētu apsēdēju.
Var un vajag izpētīt šo dzīves parādību zinātniskā nolūkā. Apsēstību, protams, ir grūti apkarot, it īpaši tāpēc, ka pēc tās vārti vēl ilgi ir atvērti ienācējiem. Ļoti stingri jānovēro, lai ielaidēju pasargātu no uzbudinājuma, kas plaši atver durvis.
Sirds ir vislabākā sargātāja pret apsēstību, taču tā nedrīkst aizmigt.

170. Nav prātīgi sākt gatavošanos pēdējā brīdī, ja gribi teikt runu svešā valodā. Nav prātīgi sākt gatavošanos pēdējā brīdī, ja gribi spēlēt jaunu instrumentu. Nav prātīgi sākt gatavošanos tikai pēdējā brīdī, ja gribi pāriet Smalkajā Pasaulē. Ir briesmīgi, ja cilvēks visu mūžu ir atvairījis domu par Smalko Pasauli un tikai pārejas priekšvakarā kā nevīžīgs skolnieks sāk mulsi atkārtot neizprastus vārdus. Visas Mācības ir sludinājušas pārejas neno vērš amību. Ir teikts: "Nemirsim, bet mainīsimies." īsāk pateikt nav iespējams. Pārliecinošāk pateikt nav iespējams. Tātad jāzina Smalkās Pasaules valoda; tātad jāiegūst tiesības ieiet ar pilnu apziņu, bet pēdējā brīdī tas nav panākams. Līksmes vietā kāds centīsies iedvest šausmas un tā pārkāpt dzīvības likumu. Bet jūs zināt, ka labākais pavadonis ir liesmojoša sirds. Ar tādu nedziestošu svētlampu nav baigi pacelties padebešos un sastapt Vadošos.

171. Sirds spēj saklausīt uzvaras saucienu, kad vēl mutuļo kauja. Ir vērts iegūt tādu sirdi, un apziņas izsmalcināšanas pūles būs vissvētīgākā nodarbošanās.

172. Uguns ir vistuvākā skaņai un krasai. Ne velti taures skaņas tā pievelk Izplatījuma Uguni. Un nav nejaušība, ka dažas gleznas var mirdzēt. Tajās kvēlo tā pati sirds uguns. Uguns jāiedomājas ne vien kā realitāte, bet arī kā no mums visne-šķiramākais.

173. Skolotājs ir devis mūžīgo zvērestu, apliecinādams Jauno Pasauli. Sekojiet Viņam visā savā tiecībā. Cilvēcei vajadzīga esamības šķīstīšana. Pārkārtošana jāsāk ar pavardiem, ar ikdienas dzīvi. Nav jāgaida veselu tautu kustība, gluži otrādi - dzīves princips visā pasaulē uzlabosies nevis pēc tautībām, bet pēc personiskām sākotnēm. Vispirms jāiegaumē, ka Pasauli nesadalīs agrākās šaurās robežas. Psihiskās enerģijas pamatojums neaprobežosies ar noteiktu tautu, bet atradīs pilnīgi citu pasaules rotājumu.

174. Liesmainā pentagramma ir vairogs cīņas laikā, īpaša sprieguma brīdī cilvēks pats ir tāda pentagramma - kvēlo balsene, kvēlo plaukstas un pēdas. Tad viņš paceļas kā neuzvarams vairogs, ar sevi aizsegdams paveiktos darbus. Šāds stāvoklis, protams, ir īpaši bīstams dzīvē, kur ir tik daudz sīku nodevību. Ieteicu klusēšanu, lai neuzliesmotu vairāki centri un it īpaši sirds. Tāda pašaizliedzīga kvēlojoša sirds ir Augstākajai Pasaulei īpašs iepriecinājums. Kā lāpas mirdz tādas sirdis pāri visiem pasaules žņaugiem.

175. Cieši noslēgts stikla trauks atveras tikai saskaņas rezultātā. Tas ir visai plaši zināms, taču par pārsteidzoši daudzveidīgajām saskaņu atbilstībām nav pietiekami padomāts. Vai nav savādi, ka tas pats stikls sabalsojas ar stiklu, koku, metālu, ar visdažādākajiem ķermeņiem? Tāda saskaņa vēlreiz atgādina par apvienojumu savstarpējās atbilstības daudzveidību. Šis piemērs ir noderīgs cilvēces vadoņiem. Vai tad vislielāko ļaunumu nenodara vienveidība, kas tā pārņēmusi visus cilvēces slāņus! Likums ir vienāds, bet tā vibrācijas daudzveidīgas, kā daudzveidīga ir pati Pasaule. Kas iepazinuši šo likumu, tie neuzskatīs cilvēci par vienveidīgu akmeņu kaudzi, kas arī reaģē uz dažādām vibrācijam. Par šo daudzveidību jāpriecājas, jo tieši tā ir ceļš uz izsmalcinātību. Kas notiks ar cilvēces sirdi, ja tā skanēs tikai vienā tonī? Tādēļ lai visi vadītāji neaizmirst daudzveidību un dažādību.

176. Armagedons ir jau sācies - trīsdesmit pirmā gada beigas ievadīja Lielo Kauju, un to nojums neslēpu; tāpēc cīniņš nevar beigties pirms galīgās uzvaras. Protams, visas sajūtas sakarā ar Kauju atbalsojas sirdī, kad liesmojošā pentagramma jāpaceļ kā vairogs. Nebrīnieties par to, kā sablīvējas notikumi, jo kaujai debesīs sekos kauja uz Zemes. Daudz ir stāstīts par Debess Karapulkiem, par Arhistratēģi Mihaēlu, par apstiprinātā Vadītāja parādīšanos un par visām jukām. Tāpēc saku: "Esiet uzmanīgi!"

177. Neatstājiet neko neievērotu. Nevērība ir daudzu nelaimju cēlonis. leteiciet saprast, ka pat lielākā parādība ir vāji saskatāma. Kosmiskā nozīme nav atkarīga no fiziskajiem apmēriem. Labākais piemērs ir grauds, īpaši tagad norādām uz to, cik nepieciešama ir ciena pret daudzveidīgajām dzīves parādībām. Vai vēstnesim noteikti jābūt milzim? Vai staram katrā ziņā jāapžilbina? Un nemaz nebūtu laba balss, kas padara kurlu. Tagad pasaulē notiek daudz šķietami nelielu parādību. Ir jāasina uzmanība. Kas pieradīs ievērot niecīgo, tas sapratīs arī lielāko.

178. Prasme cienīt pat sīko palīdzēs iemantot arī pacietību. Milzu pacietība vajadzīga Bezrobežības priekšā, īpaši tad, ja zinām tās neizbēgamību. Zinām arī, cik ļoti ceļā kavē kurnēšana. Necieņas smagums pret sīkajiem jāaizstāj ar novērošanas prieku par radības daudzveidību. Ari ar pašiem vienkāršākajiem vārdiem varam cits citam palīdzēt.

179. Kas gan palīdzēs Kaujas dienās? Tas, kurš ar pacietību ieguvis vīrišķības bruņas. Paši zināt, cik liela vīrišķība vajadzīga, lai izietu cauri bīstamām ejām. Var piedāvāt bīstamu vai drošu ceļu, bet liesmaina sirds izvēlēsies pirmo.

180. Vēl nav pavēstīts Lielās Kaujas sākums, bet dažs jau jūtas noguris. Ko gan teiks, ieraugot neskaitāmus ienaidnieka karotājus? Katrai Jogai ir visai liels sagatavošanas laiks, taču var būt paātrinājumi, kam neparasti jākāpina visi spēki. Lielā izšķirīgā Kauja nav jāuzskata vienīgi par karu. Šīs Kaujas būtība ir daudz dziļāka. Tā norisinās visā Smalkajā Pasaulē un uz Zemes. Tā izpaudīsies ne vien cīņās, bet arī nepieredzētās tautu sadursmēs. Robežas starp cīnītājiem būs tikpat līkumotas kā robeža starp labo un ļauno. Daudzas izšķirīgas kaujas parastām acīm nebūs redzamas. Baismīgās sadursmes Smalkajā Pasaulē uz Zemes izpaudīsies katastrofu veidā. Tāpat šīszemes vīrišķība atbalsosies Smalkajā un Ugunīgajā Pasaulē. Dižā Kauja būs pirmais posms pasauļu apvienošanas ķēdē. Drīz var sagaidīt darbības visos virzienos. Milzīga nozīme šajā Kaujā ir sadarbībai. Jau tagad kvēlojošās sirds zvaigzne sniedz lielu palīdzību. Šī palīdzība gan nav vienmēr redzama, bet gluži tāpat ir ar ietekmīgu rakstnieku, kurš savus lasītājus tomēr nepazīst. Tas pats notiek ar sadarbību divās pasaulēs. Kaujas dienās jābūt loti saspringtam. Tas, protams, neizslēdz visus citus ikdienas darbus, bet, veicot ikvienu darbu, domās jāpiemin, ka tas darīts Gaismas labā. Līdz ar katru naidnieka raidītu bultu jāapzinās, ka šis trieciens ir saņemts Lielās Kaujas vārdā.

181. Pasauļu nošķirtības galvenais cēlonis ir apziņas šaurība, sastingums. Lielās Kaujas piedauzības akmens bieži vien ir Zemes un Smalkās Pasaules apziņu nesaskaņotība. Tie, kas pārgājuši Smalkajā Pasaulē ar monarhistisku apziņu, nespēj samierināties ar savā valstī pastāvošo kārtību, ja tajā notikusi valdības nomaiņa. Nevienprātība vienā lietā mulsina un šķel arī tad, ja citās lietās valda saskaņa. Ja atceramies, cik daudz garu pārgāja uz Smalko Pasauli kara laikā un cik daudz pārmaiņu noticis pēdējos gados, tad var iztēloties pasauļu savstarpējo neatbilstību. Var arī iedomāties, cik svarīgs pašlaik ir to paplašināto siržu darbs, kuras pašaizliedzīgi pūlas abās pasaulēs, paplašinot apziņas.
Mēs zinām, cik grūta ir apziņas paplašināšana un kādus uzbrukumus izraisa šāds svētīgs darbs. Nevar spriest, kādu spiedienu uz šiem vadītajiem izdara melnas ložas. Lai slava viņiem, Gaismas Nesējiem!

182. Tīrā zelta gaisma, kas piepilda iekšējo būtību, apzīmē sirds bruņojumu. Kā auras iekšējais aplis no purpura pāriet rubīnā, tā sudrabotais sirds Lotoss atplaukst tīrā zeltā, kad gars ietērpjas augstākajā bruņojumā. Tā tiek sasniegts iekšējais stāvoklis, kas ļauj piedalīties visniknākajās kaujās, nenodarot kaitējumu un nepakļaujot nopietna savainojuma briesmām smalko ķermeni. Tāda sirds bruņojuma sekas bija jau acīm redzamas, kad cīnītāja stājās pretī tumšajiem spēkiem un, neraugoties uz to skaitlisko pārsvaru, lika viņiem drebēt un apmierināties tikai ar draudiem. Bet ienaidnieka nevarīgi draudi - tā jau ir uzvara. Taču tīra zelta gaismu iegūt nav viegli - tas prasa ilgstošu varoņdarbu.

183. Tautas novērojumos atzīmēti dažādi sirds stāvokli - no žēlsirdības līdz cietsirdībai, bet reti ir pieminēta ugunssirdība. Taču tieši šī kvalitāte var piesaistīt un nodarbināt mūsu uzmanību. Ir grūti nenobīties melnās sabiedrības priekšā, bet neviens nepieveiks ugunīgo sirdi. Lai kādi būtu draudi, viens Gaismas kūlis gāzīs visu tumsu.

184. Visi iepriekšējie cilvēces karagājieni nav nekas salīdzinājumā ar Maitrejas Gājienu. Apliecinu, ka Lielā Kauja ir Zemes atjaunināšana. Nākamība jāuztver nevis kā cīņa, bet kā varoņdarbs. Sagaidāmas ne vien kaujas parastajā nozīmē, bet arī kā dzīves pārkārtošana. Var būt dažādi periodi, bet tajos var just dzīves tempa pieaugumu. Jūs jau jaušat šo ritma paātrinājumu. Katrs to sajūt atbilstoši savam nervu stāvoklim, bet noteikti sajutīs jaunu kosmisko kondensāciju. Var just staru tiešu paasināšanos; var just nemieru vai tiekšanos tālēs. Visi šie sīkumi norāda uz to pašu jauno, paātrināto ritmu. Jāsaprot, ka enerģiju kāpinājums veido jaunu planētas pakāpi. Nevajag brīnīties par Haosa izlaušanos, jo Kaujas lauks ir milzīgs. Neaizmirsīsim ievērot pat sīkākās parādības. Pasaules pamat-spēku sadursmes ir tik daudzveidīgas!

185. Cilvēki tik maz atzīst iekšējas parādības, ka tikai retais sapratīs īpašo jēgu, kāda ir Manam Norādījumam par kopīgas klusēšanas brīdi. Viņiem klusēšana ir bezdarbība - tik ļoti viņi negrib neko zināt par enerģiju mijiedarbību. Par enerģiju viņiem liecina vienīgi pārsists deguns vai sasista acs. Bet spriega klusēšana ir ugunīgs nožogojums, kas, klātesošo skaita attiecīgi palielināts, veido īstu cietoksni. Tādēļ sprieguma stundā var sanākt kopā un pasēdēt klusumā. Var, protams, domāt par vienīgo ceļu, kurā ir glābiņš. Tā sūtu jums visu stiprumu.

186. Smalkā ķermeņa darbs noris daudz ietekmīgāk, ja tas atrodas tālu no sava fiziskā ķermeņa. Tur, kur to neaizsniedz fiziskās strāvas, smalkais ķermenis spēj attīstīt savu vislielāko spēku. No fiziskā viedokļa, protams, tāls darbs ir nesalīdzināmi grūtāks, un smalkie ķermeni reti iedrošinās doties tālos lidojumos. Pat vēsā telpā pēc sviedriem var redzēt, cik grūti lidojumu panes fiziskais ķermenis. Uzteicu vērību pret fiziskajām izpausmēm. Parasti pat ārsti palaiž garām daudz raksturīgu simptomu, bet īstā zinātne var attīstīties, vienīgi salīdzinot faktus. Norādīdams uz spriegumu, domāju nevis muskuļu, bet gan sirds spriegumu. Var arī atzīmēt izcilas sekmes, ja pēc šāda sprieguma sirdī nav radušās sevišķas sāpes. Nav viegli sasniegt šādu sirds pielāgošanos. Nesaprātīgie domā, ka sirds un apziņas trenēšanu var patvarīgi paātrināt, taču šie aparāti jāpielāgo ļoti gudri un pacietīgi, ja apzināmies Bezrobežību.

187. Jāzina, ka darbs tūkstošiem jūdžu atstatumā jau atbrīvo smalko ķermeni no fizisko fluīdu smaguma. Smalkajam ķermenim šīs jūdzes, protams, neko nenozīmē, bet fizisko iedarbību mēra ar Zemes mērvienībām.
Protams, ne visur smadzenes spēj iegaumēt noteikumus, bet pat tur, kur apziņa ir blāva, tomēr paliek neparasta nemiera sajūta, kas īpaši liek domāt par kādām noteiktām briesmām. Jāpārdomā viss, kas saistās ar Mācību.

188. Pirmais pienākums ikvienam, kas pazīst Smalko Pasauli, ir katrā izdevīgā gadījumā apliecināt šo neredzamo, bet reālo pasauli. Lai pat dusmojas, ja vien par šo realitāti doma. Ja cilvēka fizioloģiju papildinātu, pētot Smalko Pasauli, kas apvieno visu esības stāvokļu būtību, mūsu laicīgā pasaule uzreiz pārvērstos jaunatklāsmes laikmetā. Apgalvoju, ka mulsuma troksnis sasniedzis nepieredzētus apmērus, jo pasauļu sakari ir pamesti pilnīgā novārtā. Lai neviens nesaka, ka nav laikā brīdināts. Lai ceļinieks neaizmirst, ka neatgriezīsies atstātajā namā un ka tikai viņš pats var aiziet līdz Gaišajai Pilsētai, kurp ir aicināts. Lai ceļinieks krustceļos visiem liek atcerēties negrozāmos ceļus.

189. Mūsu uzticības personu parādīšanos var uzskatīt par Jaunās Pasaules dzimšanas termiņa iestāšanos. Nosodu visus, kas neievēro daudzās zīmes visā pasaulē. Skolotājs var teikt: "Skatieties!", bet nevar ar varu piespiest redzēt. Nebrīnieties, ka grāmatas "Sirds" mozaīkā tik daudz ielikts par Smalko Pasauli un Lielo Kauju. Daudzas sirdis jūt abas šīs parādības, bet bieži nespēj tās ietērpt vārdos. Bet domu iedīgļus gaismas ātrumā kā domu apliecinās vārds.
Atgādiniet draugiem, ka viņu sirdis nesāp nejauši.

190. Lai pastiprinātu garšas, dzirdes un ožas sajūtu, cilvēki aizver acis. Redzes koncentrēšanai skatienu pavada roku kustība. Cilvēki nespēj līdzsvarot psihiskās enerģijas darbības un lieto dažādas mākslīgās metodes. Cilvēki nezina arī, kā samērot gara satraukumu ar līdzsvaru. Abi jēdzieni ir vajadzīgi, lai pilnīgotos, bet kā lai samierina gara kareivīgo sacelšanos ar gudru līdzsvaru? Šie jēdzieni parasti šķiet nesavienojami, bet vai tā nav līdzsvarotība, kas atsaucas uz gara sašutumu, kad tas nepāriet niknumā un tādējādi nerada imperilu. Gluži otrādi - kulturāls un pašaizliedzīgs sašutums rada pašas vērtīgākās rubīna bruņas. Vienīgi tad, ja psihiskā enerģija tiek pareizi virzīta, rodas nevis inde, bet dārgums. Bet kas būs pašaizliedzības tiesnesis? Protams, tikai sirds. Taču arī ne sirds pati par sevi, bet sirds Bezrobežības priekšā.

191. Gribu jūs pieradināt pie Bezrobežības svariem. Šis uzkrājums nerodas ātri, tāpat kā notikumu samērošana. Neofīts nespēj ievirzīt notikumus pasaules mērogos. Viņam pat ir grūti un neparasti mainīt savu istabu. Kur nu vēl domāt par pasaules spārniem! Viņu attur arī apsvērumi par vissīkāko īpašumu, un viņš nesaredz to pakāpi, kad ir pieļaujams jebkurš stāvoklis, jo tas ir svērts Bezrobežības svaros.

192. Slimība var ilgi perināties cilvēkā, taču, pirms tā nav fiziski uztverami izpaudusies, neviens ārsts uz Zemes to neatzīs. Desmit praviešu un gaišreģu liecības par slēpto slimību būs veltīgas, viņus uzskatīs par meliem, jo vēl nav iestājusies šīs slimības rupjākā stadija. Tā visās lietās cilvēce sevi ir audzinājusi, balstoties uz rupjām formām, izdzenot visu izsmal-cinājumu un jūtziņu. Pat visuzmācīgākās Smalkās Pasaules pazīmes nodotas aizmirstībā. Neviens negrib zināt un saskaitīt, cik daudz vārdu visās valodās pilnīgi konkrēti runā par Smalko Pasauli. Ņemsim kaut vai iecienīto vārdu iedvesma. Kāds taču iedvesmoja vai kaut kas tika iedvesmots. Šis vārds pilnīgi skaidri izteic kaut ko no ārienes nākošu, bet cilvēki bez jebkādas atbildības sajūtas daudzina tieši Smalkās Pasaules parādību. Jāpadomā tikai, cik daudz zīmju ir visā pasaulē, taču kaut kas aizsedz acis. Vai tā nav tumsa?

193. Tikpat nesamērojami ir Zemes un Smalkās Pasaules parastie salīdzinājumi, kad cilvēki runā par terminiem, it kā rosinādami Smalko Pasauli sastādīt paredzējumus pēc Zemes mērvienībām. Bet Zemes mērvienību Augstākajā Pasaulē taču nav. Ir, protams, astrologu noteiktie kosmiskie termiņi, bet Smalkās Pasaules nākotni nevar izteikt Zemes mērvienībās, ne arī citos salīdzinājumos. Tāpēc pasauļu tuvināšanās prasa apziņas izsmalcinājumu un elastīgumu. Tieši grāmatā "Sirds" ir jāatgādina par Smalko Pasauli. Tās likumus pirmā pieņems sirds.

194. Antenas var būt pielāgotas dažādiem viļņiem, taču to būtība tāpēc nemainās. Arī sirds spēj uztvert dažādas strāvas, bet to būtība ir viena. To var īpaši novērot pie priekšnojautām. Salīdzinājumi var parādīt ievērības cienīgu cilvēksiržu skalu. Var vērot, ka viens un tas pats notikums izraisa neapšaubāmus afektus, bet cik loti dažādi tie būs gan laika, gan kvalitātes ziņā! Viens vienīgs notikums var dot materiālu veselai novērojumu grāmatai. Viena sirds uztvers Smalkās Pasaules klišeju, otrai būs vajadzīgas fiziskās strāvas, bet trešā atsauksies tikai pēc notikuma. Viena pienācīgi novērtēs notikumu, otra pārspīlēs, bet trešā tikai neapzināti atzīmēs to pulsa ritmā. Neapšaubāmi - sirds atbalss ir daudz būtiskāka nekā parasti domā. Priekšnojauta nav māņticība, nav iedoma, tā ir fizisks fakts. Notikumus var paredzēt, pat tikai mazliet novērojot, jo svarīgi taču būs nevis notikuma apstākļi, bet tā potenciāls. Tā sirds skan visdažādākajos viļņos. Vai nav pamācoši padomāt par šīm parādībām?

195. Nebrīnīsimies, ka pašlaik sirdis noslogo neparasta sprieguma krustojošās strāvas. Krustojas nāciju strāvas, pasaules strāvas, visbeidzot - spēcīgu personību strāvas, bet cauri tām iet strāvas no Smalkās Pasaules, kur patlaban notiek tik rosīga darbošanās. Notikumi vēl tikai veidojas. Var iedomāties, cik ļoti pasaules apziņa iedarbojas uz vājām smadzenēm!

196. Iztēle ir pieredzes uzkrāšanas sekas. Tas ir pietiekami plaši zināms. Taču var būt milzīgs uzkrājums un tomēr iztēles vietā izpaudīsies tikai rupjš jutekliskums vai aizkaitinājums. Aplieciniet, ka iztēle nevar veidoties bez sirds. Tikai tie būs iekšējie un ārējie veidotāji, kas gudri apvienojuši uzkrājumus ar sirds ugunīm. Tā var teikt visiem bērniem visās skolās, lai neviena Mācības tēze nebūtu abstrakta. Arī paši redzat, cik loģiski attīstās gars. Zināt, kā ugunīgais zobens vispirms iedzirk-stas, auru izveidodams, bet pēc tam iekļaujas visā būtībā. Zobena simbols īpaši atbilst Lielajai Kaujai, kad visi garīgie spēki pulcējas zem Gaismas Valdoņu Karogiem. Uz šo stundu nostiprinās arī tīrā zelta gaisma, kas ir jo tuvāka prānas zelta nogulām. Liesmainajā sirdī iezīmējas visi spēki.

197. Vai nav lieliski, ka Lielās Kaujas dienās varam runāt par iztēli; nevis iztēle tā ir, bet jau karapulku sadursme! Tā ir pāršķirta vēl viena lappuse. Pavēlu ievērot lielu piesardzību, lielu saudzību, jo laiks ir dižens. Arī Mēs pulcējamies Tornī, lai statos pretī visiem ļaunajiem. Varat būt gatavi lielam kaujam, jo vienīgi niecības nav uz Kauju aicinātas.

198. Vēlēties nozīmē atrast Smalkās Pasaules vārtus. Bet tieši iemācīties vēlēties cilvēkiem ir grūti. Viņi nespēj līdzsvarot jūtas un tādēļ nevai" radīt negrozāmu, nesatricināmu vēlēšanos. Patiesi, Smalkajā Pasaulē vēlme ir radošā svira. Šis spēks ir nācis no Augstākās Pasaules, un tas prasa arī Augstākās Pasaules skaidrību. Virzīdami pa Hierarhijas līniju, Mēs jūs gatavojam šim vēlmju majestātiskumam, skaidrībai. Zemākās sfēras strāvu krustojumos nav viegli atrast attīrītu, bultai līdzīgu vēlmi. Ar tiekšanos uz pašu Augstāko var pārvarēt Zemes atmosfēras spiedienu, tāpēc Hierarhija ir vienīgais ceļš. Uz to vedīs arī liesmainā sirds, kas spēj pārvērst pelnos nevajadzīgas grabažas. Pieredze rāda, kā ārējais top par neatņemamu iekšējo. Vispirms jogs dzird sfēru mūziku, bet vēlāk, sirds ceļā, pats sāk skanēt šajā Augstākās Pasaules harmonijā. Taču tam vajadzīga liesmaina sirds.

199. Mēdz būt tādi kosmiskie spriegumi, ka tikai ar prānas kompresi var izvairīties no smagām sekām. Sirds mirdz intensīvā gaismā kā nokaitēts zelts. Tā Zemes sfēra var būt mokoša.

200. Nevaru nenorādīt, cik svarīgs ir šis faktors. Ilgā divu pušu gatavošanās beidzot izvērtusies sadursmē. Tas vērojams visos plānos - no garīgā līdz militārajam. Debess Pārtika pārvērsta mēslos, un svētā Uguns pielīdzināta ļaunprātīgu dedzinātāju lāpām!

201. Arī vīrišķību var iemantot vienīgi sirdī. Smadzeņu saprāta krokās var rast saprātīgu spēka sadali, bet pa taisnāko, mirdzošo ceļu ejošā vīrišķība nevar dzīvot ārpus sirds. Vērtējiet to pēc tās pretstata - pēc bailēm. Tās vispirms atbalsojas sirdī, pēc tam izklīst pa locekļiem. Sirds ir it visu īpašību mērs. Pēc sirds, pēc visām pulsa nokrāsām un toņiem ārsts var izpētīt visas cilvēka dabas kvalitātes. Divkāršais pulss, protams, nav vispārējs likums, jo mūsdienu zinātne vēl nepavisam nav izpētījusi sirds ugunīgo stāvokli. Jāklauvē pie ārstu durvīm, lūdzot viņus veltīt vērību acīmredzamām parādībām, kas prasa vienīgi uzmanību. Dusmojies, bet paskaties, kas klauvē. Pēc desmit gadiem likteņa sitieni piespiedīs cienīt Dzīvības Grāmatu.

202. Pieredzes uzkrāšanai ir loti liela nozīme, un tā allaž atsauc atmiņā agrās bērnības piemēru. Bērns neiepazīs uguns īpašību, iekams nebūs apdedzinājies. Pieaugušie, protams, augstprātīgi pasmīnēs par šo piemēru, bet savu pieredzi iegūst tieši tādā pašā ceļā. Nekas nepiespiedīs cilvēci lietot maigākus paņēmienus. Protams, cilvēki brīnīsies, kāpēc daudzu viņu likstu sekas ir tik ilgstošas un jūtamas. Droši var teikt, ka katra darbība ir vajadzīga izpirkumam. Tas ir nevis sods, bet pieredzes. uzkrāšana, turklāt var pabrīnīties par karmas svaru precizitāti. Un nevar neko pārmest šim dižajam līdzsvaram. Svaru kausa sprieguma apstiprinājums ir atkarīgs no sirds - tā spēj pārpildīt un pacelt, un novērtēt uzkrāto dārgumu. Cilvēkiem vērīgi jāseko savam attaisnojumam, kas mīt sirdī. Ne velti sirds apzīmējumu vidū ir arī vārds - attaisnotāja.

203. Kas jums jādara? Vienīgi jāpieķeras Man un jāiedomājas, ka esat okeāna vidū, kur sargā vienīgi Pasaules Mātes Plīvurs. Cīņā ar tumsu vajadzīga nedzirdēta neatlaidība, kas pavērs visas lieliskās iespējas.

204. Sadarbība patiesi atklāj visas iespējas, bet jāsaprot, kas īsti ir sadarbība. Cilvēki bieži vien to attiecina uz kaut kādām valsts lietām, bet sadarbība ir visas dzīves nosacījums. Proti, kosmiskas nozīmes sadarbība izpaužas ari visos savstarpējo attiecību sīkumos. Katrs skatiens, katrs rokasspiediens, katra doma ir sadarbības zīme, ja tā nākusi apzināti. Cik vērtīgai jābūt cilvēku gandarījuma sajūtai par to, ka viņi pastāvīgi rada sekas. Kā milži viņi satricina pasauli. Bet kur ir cilvēki, kas spēkus veltīs sadarbībai ar Smalko Pasauli? Kur ir vīrišķība, kur rūpes par Neredzamo, kur apņēmība palīdzēt arī tur, kur zemessaites vēl nav pilnīgi aizmirstas? Vai tur, kur briesmoņi uzglūn tāpat kā šeit? Tādēļ liels varoņdarbs ir sadarbība Smalkajā Pasaulē. Tāpat kā uz Zemes nākas aicināt un vest cilvēkus kalnup un vīrišķīgi aizsargāt viņus no meža kuiļiem un nikniem suņiem. Patiesi, šāda sadarbība ir nesavtīga. Pamazam var pieradināties dot labumu visām pasaulēm.

205. Uzteicama ir Valdoņu Zīmes aizstāvēšana. Ir derīgi nostiprināties Valdoņu tuvuma izpratnē. Kā cilvēks nevar iztikt bez pārtikas, tā lai viņš pieslienas Hierarhijai. Nevis lai uzguļas kā baļķis, bet lai kā modrs sargs ir gatavs jebkurā brīdī celties un aizstāvēt, tādējādi vairojot savus spēkus. Kaut arī jūs jau pietiekami zināt par Vienīgo Gaismu, tomēr vēlreiz atkārtoju, lai vairotu jūsu spēkus. Pat krusts ir bezspēcīgs bez sirds. Pat vistīrākā prāna ļaunā sirdī neieplūdīs. Pat Aum melīgas un nodevīgas sirds priekšā zaudēs jebkuru nozīmi. To iegaumēsim, lai nekāda apsēstība neiekļūtu sirdī. Jūsu priekšā ir apsēstības piemēri, un jūs redzat, ko var zaudēt apkaunojoša vājuma dienās.

206. Ir saprotams, cik ļoti vajadzīga senāk bija Jogas ceremoniālā puse, bet tagad ir jāvirzās uz tiešajiem sakariem ar Augstāko Pasauli. Uguns Joga ved pa šo īsāko ceļu, neizejot no dzīves. Tā ir jaunās pasauļu tuvināšanās izpratnes atšķirība. Mūsu priekšā ir nozīmīgās tā dēvētās Samādhi pakāpes piemērs. Šī pakāpe neprasa aiziešanu no dzīves. Saprotams, ka Agni Jogas Mātes parādīšanās Lielās Kaujas apstākļos nebūt nav viegli sasniedzama. Tādas izpausmes vērtība ir tā, ka lietoti spēcīgāki koncentrēšanās paņēmieni salīdzinājumā ar parastajiem. Proti, visa nozīme pārnesta uz sirdi, citiem vārdiem, tur sakopota visa pasauļu tuvināšanās nozīme. Turklāt jāatzīmē, ka sirds šo piepildīšanu ir lieliski panesusi. Pašreizējā laika sajūta, protams, nenāk no Samādhi. Jau vairākkārt esmu teicis, ka jāsaudzē kā gars, tā matērija. Lūdzu pasargāt sirdi no iekšējiem un ārējiem satraukumiem. Jāveic nepieciešamie ārkārtējie pasākumi, lai atvairītu visus uzbrukumus. Jāsaprot, ka vakardiena pilnīgi atšķiras no rītdienas, - tik nepieredzēts ir riņķojums. Nepieredzēti ir padebeši, un tie jāsagaida ar prieku.

207. Cik noderīgi ir daudzi dzīves vērojumi! Ārējo darbību panākumus var pētīt atkarībā no sirds tiekšanās. Turklāt var izpētīt, tieši kādas tiekšanās novirzes iedarbojas uz ārējiem strāvu viļņiem. Dažreiz no sadzīves viedokļa tīri niecīgam apstāklim ir milzīga ietekme uz iekšējo darbību, un otrādi - itin niecīga nepiedienīga vēlme var sagraut jau gatavu ēku. Taču nav pieņemts veltīt vērību sirds darbībai. Cilvēki labāk pakļauj sevi visādām nelaimēm nekā padomā par to cēloņiem. Mēs esam arī noraizējušies, redzot, kā magnētu centru tuvumā cilvēki pieļauj gluži neiespējamu domu gaitu, nevēlēdamies paturēt prātā, ka tieši šo centru tuvumā jāievēro īpaša piesardzība. Katrs, protams, var domāt par sevi, taču tur, kur jaušami gadu tūkstošu soļi, nav vietā tauriņu lidināšanās. Beidzot taču jāiemācās samē-rojamība! Domām par Augstāko ir jārada augstākais.

208. Pasaules laime tiek likta uz krusta. Cilvēces nākamību izdzer ar indi. Tikai no paša pelniem atdzimst fenikss. Ar savas sirds asinīm baro bērnus pelikāns. Tā tiek transmutēta augstākā enerģija, kas ir pasauļu rašanās pamatā. Runādams par pārmērīgo noslogojumu, norādīju jums uz augstāko enerģiju, kas radīta vienīgi lielā spriegumā. Kad runāju par glābjošo izmisuma vīrišķību, parādīju tikai īsāko ceļu. Tā sapratīsim glābjošo enerģiju, kad tikai šādā ceļā atvairīsim visus ļaunos biedus. Kurš gan gaiša lidojuma vietā izvēlēsies lēnu trūdēšanu? Vienīgi plašā lidojumā varam sasniegt Gaismas krastus! Bet nesaprātīgs būs tas, kurš domās, ka nenovēršami jāiet bojā. Visaugstākais saspriegums vajadzīgs tikai tālam lidojumam. Tā Mēs runājam par uzvaru, nevis par bojāeju.

209. Bet sprieguma svētības izpratne pievērš sirdi augstākajām pasaulēm. Tikai šajā ceļā mirdz zilā liesma. Var sadegt daļas, bet būtība tikai iezaigosies. Nenobīstieties, kad pienāks dižās dienas. Pārbaudot bruņojumu, jau zināt, ka uzvaru gūst vienīgi ar paļāvību un sirdi. Tur, kur pulcējas kopā spēki, var rast sev īstu veiksmi.

210. "Vai sajūsmas stāvoklī, Samādhi stāvoklī, ir patības īpašības?" Tā jautās nejēga. Kā lai viņš zina, ka šis augstākais stāvoklis ne vien nav raksturīgs patībai, bet ir tās pretstats! Kā lai tas, kurš nav saskāries ar augstāko spriegumu, zina, ka tieši tas dod augstu Svētību Vispārības Labumam? Nekas cits nerada to tīro pašaizliedzību, kas rodas sajūsmas pilnā sirdī. Kuru no cilvēku enerģijām var salīdzināt ar sirds enerģiju un kura no tām var darboties lielos attālumos? Pasaulēs tai nav robežu, un apziņa nepazīst ierobežojumus. Tā var izcirst logu uz Neredzamo. Bet ir teikts - redzams taps Neredzamais, un mēs būsim gatavi pieņemt dzīvē Ugunīgo Kristību. Tāpēc tā ievērosim Agni Jogas Mātes eksperimenta nozīmi, kuru Viņa veikusi šepat, neaizejot no dzīves. No pirmajām izplatījuma dzirkstelēm cauri visām ugunīm līdz pat Samādhi viņa atstās pierakstus, kas ieguls par Jaunās Pasaules slieksni. Tādēļ runāju ne vien par spriegumu, bet ari par lielu piesardzību. Armagedons neatvieglo augšupejas apstākļus, un tāpēc jo vērtīgāks ir sasniegtais.
Tā saku - iemācieties klausīt ugunīgajai sirdij. Nešaubieties par to, kas ir Ugunī šķīstīts. Gudra ir sirds pamatu parādīšanās dzīvē, un par šo labestības akmeni ir ļoti jāpriecājas.
Stiprāk turieties pie Manis. Turieties ik minūti, ik solī. Sātana dunči uz muguru vērsti, bet, ja stipra ir vienotība, tad asmens nolūzīs pret labestības akmeni. Vajadzīga stipra tiecība, kas noderēs visās pasaulēs.

211. Visam jāveidojas Labā vārdā. Katrai darbībai lai seko jauns sasniegums. Lai katru rīcību pavada doma par noderīgumu. Lai visās lietās kā Skolotāja gaišais tēls atainojas Labā vārdā dota pavēle. Sirds Mācība nav šķirama no labestības. Kas cits, ja ne sirds attaisnos vai nosodīs nodomus? Sirds skaidrību rada Uguns. Cik daudzas reizes nākas runāt par šo vitāli svarīgo Uguns lietošanu, taču vēl joprojām ne mājās, ne skolā nemēdz runāt par uguni kā šķīstītāju. Vai var runāt par Uguni skolotājs, kurš nav pat domājis par realitāti? Apgalvojums vēl nenozīmē apziņas stiprumu. Tāpēc jo centīgi jāvēro un jāievēro paša dzīves parādības. Nereti ap mums ir ievērības cienīgas zīmes, kas rāda mūsu nākotni, taču neattīstīta uzmanība liedz ieraudzīt pārliecinošo realitāti.

212. Pacietība ir debess dāvana - senatnē mēdza teikt cilvēki. Kāpēc pacietībai būtu jānāk no debess, ja, kā liekas, tā var būt vienīgi sirdij? Bet ka gan sasprindzināsim pacietību, ja nepazīsim Augstāko Pasauli? Tikai tad, kad no sirds uz Augstāko Pasauli nostiprināsies sudraba pavediens, nāks pacietības izpratne. Mēs cienām šo kvalitāti. Ar to saistās gan iecietība, gan ietilpināšana, citiem vārdiem - Vārtu atvēršana. Ja mums kaut kas nav tuvs, bet tas atver kaimiņa sirdi, vai tad nepacietīsim, lai tikai aizdegtu kāda sirdi? Vai tiešām izvēlēsimies savu labsajūtu un nocietināsim tuvākā sirdi? Vai turklāt tā nebūs lieliska pārbaude - vērīgi papētīt, kas īsti atver sirdi Labajam? Sasniegumu daudzveidībā nevai` neatzīt sfēru kopējo harmoniju. Kaut arī tā izpaustos vienā vienīgā skaņā, taču katra īsta nots skan kosmiskā konsonansē un jāuztver saudzīgi. Cilvēki loti satraucas savā sirdī, ja tiek atrauta šī nots. Pacietības pārbaude ir viena no augstākajām pārbaudēm.

213. Apsēstība jādefinē ļoti precīzi. Nav ko brīnīties, ja ap garīguma centriem vērojams ne mazums apsēsto. Iemesls ir tas, ka tumšie tiecas pastiprināt savu sardzi. Kas gan cits, ja ne apsēstie, var vislabāk palīdzēt tumšajiem spēkiem? Turklāt apsēstībai ir neskaitāmi paveidi. Vispirms jānoskaidro, kur pēc savas būtības ir Labais un kur - ļaunais. Liesmaina sirds uzreiz aptvers, kur slēpjas apsēstība.

214. Gaismas Spēku galvojums ir vislielākais Jaunās Dzīves pamats. Gauži būs tumšajiem. Apliecinu nākamības Gaismu, ko dažādas balsis iedegs visā pasaulē. Apliecinu Mācību kā Jaunās Pasaules pieteikumu. Apliecinu visvērtīgākos jēdzienus kā dzīves pakāpes. Apliecinu, ka nekāda tumsa nevar pārspēt Mūsu zīmes. Apliecinu juku derīgumu. Apliecinu Smalkās Pasaules Spēku tiekšanos uz Zemes plānu. Apliecinu grūto stundu kā taures aicinājumu. Apliecinu glābiņu visiem, kas seko Mums. Apliecinu daudzu sadragātu locekļu savienošanos. Apliecinu ceļu uz Austrumiem, kur ir vienīgais risinājums. Apliecinu laimes skaitli, kas lemj pasaulei glābiņu.

215. No tumšo uzbrukumiem nevajag baidīties. Daudz ir tumšo izlēcienu, bet tie ir kā lāpu radziņi. Apliecinu tumšo kā Gaismas pretinieku likteni, bet aicinu uz vienotību, un tas būs liels eksperiments. Ir jādod pasaulei liecība, bet vai tad Gara templis nav liecība? Apliecinu jaunu Hierarhijas izpratni. Apliecinu kauju par Gaismas Karogu.

216. Derīgi centieni iznīcina infekcijas parādības. Centienu pilns cilvēks īstenībā ir imūns. Tāpat ir ar tiem, kas iet gar bezdibeņa malu. Vislabākos spārnus ir noaudušas tiekšanās. Tiekšanās būs arī vislabākā pretinde. Trauksmaina sprieguma radīta uguns ir vislabākais vairogs. Senie ļaudis izskaidroja, kāpēc bultas nesasniedz tiecīgo. Šolaiku ārsti varētu norādīt uz īpašu vielu, kas attīstās, garam tiecoties. Izmantojiet to dzīvē kā ikdienišķu padomu. Norādu, ka gars, kas traucas gaismas ātrumā, maina savu stāvokli un kļūst nenotverams. Tā var pierast pie liecības, īstenojot to gan ķermeniski, gan garīgi. Mācība bez tiekšanās ir kā caurs maiss. Ir jāaptver sacītā būtība, jo vārdu iemācīšanās vien paliks tikai uz mēles. Bet sargieties no trauksmainas mēles, ja tā mīt kopā ar nedzīvu sirdi. Neaizmirsīsim īstas tiekšanās kā pretindes nozīmi.

217. Nešaubieties par to, ka pamatoti runāju par tiekšanos, - daudz kas ir jāapsteidz. Jāpasteidzas, jo viesulis ir spēcīgs un labāk ir traukties ciklonam pa priekšu. Domās jātiecas pie Manis - tā ir visnepieciešamākā tiekšanās. Iemācieties ne vien pastāvīgi turēt savā priekšā Manu Attēlu, bet arī virzīt domas pa Hierarhijas līniju. Kā no laivas izmet enkuru, lai pievilktos tam klāt, tā arī, iemetot domas pa Hierarhijas līniju, mēs negrozāmi virzāmies uz priekšu. Neviens nešaubīsies, ka labākais ceļš ir - steigties uz labāko.

218. Kā norādīju uz apsēstību un sātanismu, tā arī ik dienas to redzat. Nečinkstot, bet stingri piesargājoties, nonāksit līdz uzvarai. Lai stingrība ir kā ass zobens. Jāsoda visi zaimotāji.

219. Ir liels spriegums, un ir jāsaprot, cik loti pasaules stāvoklis ir saistīts ar darbiem. Ir grūti izšķirt, kad vispārējais stāvoklis līdzinās nepieredzētai kaujai; tāpēc arī pavēlu cieši turēties kopā, cenšoties izprast brīža spriegumu. Nevis atkāpties, bet vienoti spiest atpakaļ apsēstos. Ja ir pieļaujams joks, tad var teikt, ka tā ir kauja ar apsēstību. Patiesi, tumšie ar apsēstības palīdzību mēģina sevi stiprināt. Taču šāds paņēmiens nevar vilkties ilgi, jo tieši ar apsēstību viņi demoralizē paši sevi. Zināt taču, ka apsēstība pamazām sagrauj organismu un neizbēgama ir dažu nervu centru paralīze. Tāpēc tik daudz derīga varētu veikt ārsti, veltot vērību apsēstībai. Pajautājiet ārstam L., vai viņš apsēsto acīs nav pamanījis kādas savādības. Pēc acīm taču var spriest par divdabīgo eksistenci. Kad viņš atbildēs, pateikšu savus labojumus. Taču es nedomāju tikai tādu paviršu parādību kā neskaidrs vai šaudīgs skatiens, -jāievēro arī citas pazīmes. Var atzīmēt gaitas un balss īpatnības un pat pārmaiņas svarā. Nejautājiet par to psihiatriem, jo viņiem ir iesīkstējusi pārliecība, bet L. tipa ārsti var kaut ko saskatīt nejauši. Cik ļoti tomēr šādi novērojumi ir vajadzīgi tieši tagad, kad apsēstība top par epidēmisku kaiti! Veseli atjautīgu garu pūļi jauš cilvēku siržu vājumu un alkatīgi tiecas pārņemt savā varā Zemes smakas.

220. Noteikšu Manu Norādījumu izpratnes pirmo eksperimentu. Nolemšu kopīga darba pirmo ierosmi. Noteikšu pirmo atklāto Norādījumu par nākamās pakāpes darbības sākumu. Noteikšu pirmo aicinājumu attiecībā uz Miera Karogu, kas cieš pārestību. Noteikšu pirmo brīdinājuma Pavēli kaitētajiem. Apstiprinu jaunās celsmes pirmo stundu, bet apvienoties var, tikai pilnīgi apzināti piebiedrojoties Hierarhijai. Turklāt labajam jāuzveic ļaunais, tātad labajam jādarbojas. Nav labuma, ja gars gan labs, bet mēle zaimo. Nākamās pakāpes labad jāizskauž jebkura zaimošana, jo mēlnesības karma stāv līdzās nodevībai. Jāsaprot, ka zaimi ir tumšo lieta. Tas labi jāizprot, jo zaimotājs nevar pazīt Hierarhiju.

221. Izdarot turpmākos auru uzņēmumus, jāatceras, ka ir dažādi gaismas filtri. Zilā un mēļā nokrāsa parāda, cik nepiemēroti parastai filmai ir toņi, kas identiski ar Smalkās Pasaules toņiem, pie kuras aura pieder. To var uzņemt, ja telpā ir meteoru putekļi vai šajā procesā piedalās spēcīga psihiskā enerģija. Tā pēc visiem fiziskajiem līdzekļiem atkal atgriezīsimies pie psihiskās enerģijas. Bet, lai uzkrātu šo enerģiju, pirmām kārtām ir loti jāizvairās no demoralizējošās zākāšanas.

222.Allaž uzstājam, ka jāpārvar jebkuras bailes. Šī prasība nav abstrakta, tās ievērošana sekmēs jūsu drīzāku attīstību. Bailes, tāpat kā daudzas negatīvās īpašības, pastiprinādamās veido savdabīgu negatīvo magnētu. Nākamajās esamībās šis magnēts pavērsīs personību uz iesakņojušos baiļu pusi. Ja cilvēks no kaut kā baidās, viņam noteikti būs jānostaigā šis šausmu ceļš, līdz savas bailes viņš būs izsmēlis. Tādēļ ir lietderīgi, lai cilvēks, apzinājies savas garīgās būtības neskaramību, atbrīvotos no visām bailēm. Visi biedi taču ir tik niecīgi. Pat sastapšanās ar ļoti spēcīgām tumšajām būtnēm nav bīstama, ja ir saglabāta stipra saikne ar Hierarhiju. Gluži tāpat var izsmelt arī visas citas negatīvās īpašības, apzinoties, ka atgriezties pie tām ir necienīgi, jo nāksies izjust pretsitienu.

223. "Proti satvert aiz astes vismazāko velnu, un viņš parādīs, kur paslēpies viņa priekšnieks." Šis senais ķīniešu sakāmvārds norāda uz to, kāda nozīme ir vismazākajam sīkumam, lai atklātu galveno. Patiesi, visrūpīgākā sīkumu ievērošana būs labākā atslēga dižam varoņdarbam. Maldīgi domā, ka augšupejas ceļā sīkumiem nav nozīmes. Vislieliskākie varoņdarbi ir balstījušies uz laikus paredzētiem sīkumiem. Cik uzmanīgi katru akmeni ievēro tas, kas seko Skolotājam! Nekas viņam nepaliek neievērots. Tikai slikts skolnieks pateiks: "Skolotāj, es sajūsmas brīdī sasitu degunu." Šāda nesamērojamība liecinās vienīgi par to, cik tālu viņš ir no modrības. Ķīniešu sakāmvārdam ir vēl otra nozīme - vislielāko no/iedznieku pazīst pēc tā, kā viņš izturas sīkumos.

224. Ja pievēršam jūsu uzmanību sīkumiem, tas nozīmē, ka tie var uzlabot stāvokli. Darba kvalitāte ir atkarīga no iepriekš paredzētajiem samēriem. Vienīgi lielās līnijās tas atgādinās milžu darbu, bet no tiem jau sen nācās atteikties to rupjuma dēļ. Bet gars nepazīst ne milžus, ne pundurus, tas pazīst tiekšanos pilnīgoties, kura skan visi Kosmosa zvani. Tā atgādināsim pilnīgošanās noteikumus. Ja sākām ar asuriem, tad beigsim ar devām.

225. Cieši jo cieši jāturas pie Mums Kaujas laikā. Šī vieta Mums līdzās jāiemīl tā, it kā citas nemaz nebūtu.

226. Rēkoņa piepilda sfēras. Palīdziet ikviens noturēt līdzsvaru. Tumšo fronte izmanto visus līdzekļus, lai iespiestos mūsu rindās. Nepagursim atgādināt, cik liela uzmanība jāvelta pat niecīgākajiem sīkumiem. Iemācieties klausīties un lūkoties apkārt. Var saklausīt ne vien tumšo viltības, bet arī zvanus un citas kosmiskās zīmes. Tās norāda uz atmosfēras spriegumu, Mūsu tuvumu un atgādina par Hierarhiju. Nevajag apmulst, ja zvani un stīgas ieskanas klusi, - tam ir daudz cēloņu. Tos var sadzirdēt arī daži, kuriem vēl nav jādzird šie kaujas saucieni. Tāpēc tieši tagad vēršu uzmanību uz pašiem sīkumiem. Ir loti lietderīgi izpētīt šos sīkos dabas elpas vilcienus. Šie novērojumi izmantojami ne tikai Lielajā Kaujā, tie ir nepieciešami arī turpmākai tālākvirzībai.

227. Par elpošanu jārunā, kad atmosfēra ir tik nepieredzēti piesārņota, ka sabiezēta nospiestība sniedzas pat līdz kalniem. Nekad vēl nav bijis tāds zemāko slāņu blīvums. Šī parādība būtu jāpēta, un cilvēkiem vajadzētu padomāt par mūsu laika īpatnībām. Tā pat ar primitīviem līdzekļiem varam izzināt, cik sevišķs ir šis laiks.

228. Nav nekāds gods ļauties tumšo kārdinājumiem. Nav nekāds gods, ja neatrodas vārds, ko mest pretī tumšo viltībām. Nedomāsim, ka tumšo uzbrucēju izmanība mazināsies. Nav pareiza doma, ka reiz iestāsies netraucēts miers. Ikviens satricinājums ir tikai pārbaudes akmens. Ikviena grūtība jāsagaida kā saspringums lēcienam. Kas gan izsmels gara dzelmes, ja tās reiz pastāv? Kas un ar kādiem mēriem izmērīs sirds uzkrājumu? Patiesi, sirds pati atbild par sevi. Patiesi, tikai sirds valodā var izteikt esošā būtību. Tāpēc nebaidīsimies no grūtībām, kas liek saspringt. Šaubas spēj atslābināt jebkuru sasprindzinājumu, tāpēc tās tiek atmestas, un to radītāju dēvē par melu tēvu.
Notiekoša sīkumi atbilst nolemta lielajai nozīmei. Jāpriecājas par šiem sīkumiem, jo tie atsauc atmiņā dažas lieliskas lappuses.

229. Kas gan spēs aizstāt siržu apvienību, kas gluži kā liesmojošs ugunskurs nes aicinājumus tālajām pasaulēm? Kas gan nobīsies, ja kaut reizi pieskāries Bezrobežībai?

230. Vai gan apziņa par to, ka pat vismazākais gara uzkrājums ir svarīgs nākotnei, nedod varenu enerģijas pieplūdi? Itin viss pozitīvais noteic mūsu nākamo dārgumu krātuvi. Turklāt Hierarhijas dēļ vien jau nepiedien tapt nabadzīgiem garā. Taču katrs iekarojums un atradums ir devums cilvēcei. Protams, savtīgums nesader ne ar Hierarhiju, ne ar liesmaino sirdi. Sirds pildījums var būt trejāds: vai nu personiska patmīļa - tātad iznīcība; vai pašaizliedzība pret ko tuvu, noteiktu, citiem vārdiem, varoņdarbs dzīvē; vai arī Visuma noteikta attieksme pret visu cilvēci. Šis pildījums nāk gan viegli, gan grūti. Viegli - atbrīvojot no Zemes, bet grūti - apliecinot pāri rasēm un tautām stāvošas jūtas. Šis pēdējais sirds pildījums jāpēta, izdarot eksperimentus un vingrinājumus. Gluži tā, kā kad jums uzdotu veselas mājas saturu ievietot nelielā kārbiņā; taču pārbaudīts gars pratīs izvēlēties visvērtīgāko.
Tam, kam būs grūti atnest Hierarhijai atbilstošus vērtīgus uzkrājumus, vispār nav jēgas par vērtībām. Jāpierod neko nepalaist garām un būt gatavam atdot Bezrobežībai atbilstošos uzkrājumus.

231. Dažkārt koka saknes ir stiprākas par mājas pamatiem. Kad sāk šūpoties grīda, vai tad nav drošāk pieķerties pie koka zara? Šis laiks ir tik smags, ka koka zariņš var būt stiprāks par grīdas plāksnēm. Pat neliels lodziņš var noderēt labāk nekā durvis. Cietzemei salīgojoties, dzīvs, lokans zariņš nepārlūzīs; tāpēc pētiet lietu dabu. Nav saprātīgi neizmantot pie loga augošo. Tikai neprātīgais bez vajadzības nocērt to, ko pats nevar iestādīt. Tāpat tikai viltus pilni radījumi mēģina aplenkt ceļu, lai ceļinieks novirzītos. Taču uz dzīvības zariem var atstāt pareizā ceļa zīmes. Tādēļ saudzēsim katni zariņu pie loga. Kad vajadzīgs, lai dārza lapas sarga mušu darbu un pasarga mūs no viesuļa, jo viesulis plosās.
Norādu, ka jums nav jābaidās no viesuļa, jo tas atnes tālu zemju ziedus. Bet zāļu pagatavošanai bieži izmanto no tālienes nākušu augu saknes.

232. Nav brīnums, ka sirds nojauš, kādi īpaši ceļi vajadzīgi. Protams, sirds zina, kā apstākļi maina stāvokli. Bet gaidīt apstākļus ir tas pats, kas gaidīt viesuli, kurš plosās viņpus kalniem. Jau šņāc viesulis, bet vai uz mūsu pusi? Vai tas nenoraus jumtu? Vai neiznīdēs sējumus? Kas gan apvaldīs tā niknumu? Bet Neredzamais Sargātājs čukst: "Pasauciet Mani!"
Kas cits, ja ne viesulis, attīrīs atmosfēru? Ja visaugstākajos kalnos, kur vistīrākais sniegs, tas ir meteoru putekļu pilns, cik blīva tad ir ieleju atmosfēra? Nav vietas pilsētas ņudzeklī. Lūkosimies uz rītausmas pusi.

233. Ar gribas pavēli var mainīt pulsu. Var bezmaz apstādināt sirdi. Var veikt daudz psihofizioloģisku darbību. Bet, ja jautāsit: "Ko darīt pašlaik?", tad teikšu: "Ļaujiet sirdij augšup celties." Iedomājieties sirdi it kā kausā esam un liesmaini kvēlojam. Tā bez fizioloģiskas iejaukšanās liksim sirdij tiekties augšup pa Hierarhiju.

234. Kad pasaule ir nemierpilna, var sagaidīt briesmīgus viesuļus, tādus kā ūdens virpuļstabus, kas ieurbjas atmosfēras apakšējos slāņos un galīgi sagroza domāšanu. Jāsagatavojas visneparastākajiem atgadījumiem, bet iziet tiem cauri nozīmē iet atziņas ceļu.

235. Jau ir teikts, ka apsēstības gadījumā vai nu jāizdzen apsēdējs, vai apsēstais jāatstāj mierā, vientulībā, jo tad apsēdējs, neatradis sev darbalauku, sāks garlaikoties un aizies. Protams, ir labāk nedot apsēstajiem spirtu un ieročus, bet jārīkojas tā, lai viņi nejustu savu atstumtību.

236. Uz visaugstākā, visstiprākā deodara stumbra atradīsim ļoti daudz nokritušo zaru pēdu. No tā deodars nav kļuvis vārgāks, gluži otrādi - šie aizgājušie zari ir atstājuši viscietākās pēdas, pret kuram pat tērauds lūst. Neviena Mācība neuztraucas par atkritējiem - tā zina, ka zemākajiem zariem ir jānokrīt. Tā vēja aizpūstie atkritēji var izpildīt savu uzdevumu. Tie var pat radīt jaunus deodarus. Un to sveķi tomēr būs dziedinoši. Un vēlāk, ielikti nama stūru saturēšanai, tie draudzīgi saplūdīs kopējā spriegumā. Tāpēc nešausminieties par atkritējiem. Viņi nevar aiziet projām no šiem pašiem sirds sveķiem. Bet, kad no augšas ieraudzīsit daudzās takas, kas krustojas, pat pasmaidīsit par tajās sastopamajiem ceļiniekiem. Kad ir izprasts bezrobežīgā ceļa garums, tad arī mērus lieto citus. Nav briesmīga ceļošana, bet saltuma pilns ir nekustīgums.

237. Galvojums kļūs par vairogu, bet atšķirsim atkrišanu no nodevības. Atkrišanas gadījumā var darboties karmiskie cēloni vai fiziskās īpatnības, bet nodevībai attaisnojuma nav. Apgalvoju, ka nodevības sekas ir visneizbēgamākās. Nekas neatbrīvos nodevēju no likteņa tapt nodotam. Mācības nodošana tiek uzskatīta par vissmagāko pārkāpumu. Cilvēks nedrīkst zaimot Augstāko Garu. Aplūkojot sirds darbību, var redzēt, kādus fiziskos satricinājumus izraisa Visaugstākā nodevība. Nodevības izraisītā demoralizēsanās skar ne tikai pašu personību, bet gūst ļoti plašu izplatību. Kā augstākajās sfērās sajūtama katra cildena rīcība, tā nodevība dārd kā grūstošs tornis. Lietojot salīdzinājumu ar deodaru, var teikt, ka nodevība ir kā koka dobums ar sikspārņu ligzdu.

238. Rēkšana rada īstu zvērnīcu. Tāpēc jāatradinās no zvēru atdarināšanas. Protams, līdzības ar zvēriem vēl ir daudz, bet tiecoties nebūs laika uz zvēriem atskatīties.

239. Ja māte pacietīgi neuzklausīs sava bērniņa pirmās vēlmes, viņa nebūs nekāda māte. Ja Skolotājs nebūs iecietīgs pret skolnieka pirmajiem soļiem, viņš nebūs Skolotājs. Ja Skolotājs neizpratīs skolnieka ceļu, viņš nebūs Skolotājs. Ja Skolotājs neuzliks roku skolnieka acīm, viņš būs apžilbinātājs. Tā apsargāsim sirds ceļu. Skolotāja sirdij ir sveša jebkura apspiešana. Viņš vēro skolnieka eksperimentu un tikai viegli atvelk viņa roku, ja tā pieskaras ugunij. Pacietība ir Vainaga akmens. Tā liecina par tuvošanos Bezrobežībai.

240. Pēc vīrišķības nāk nosvērtība. Ar to nespēj apbruņoties gļēvulis. Bet cik daiļa ir patiesības zobena nosvērtība; tādēļ sev nemitīgi jāatgādina par vīrišķību kā nepieciešamiem vārtiem.

241. Jebkāda žēlošana sažņaudz sirdi. Bet citu žēlošana vēlāk paplašina sirdi ai* jaunu gaismu, kamēr sevis žēlošana padara sirdi kā tādu sažuvušu mango augli. Tas pats jāsaka par sajūsmināšanos un žēlastības darbiem. Ir laiks novilkt robežu starp pašlabumu un vispasaules Labumu.
Skolās ir derīgi pārrunāt dažādus notikumus un uzdot jautājumus, kā skolēni rīkotos varoņu vietā. Nevajag viņiem jau iepriekš iedvest noteiktas atbildes, gluži otrādi - jāpaver visplašāko apsvērumu iespējas. Tā bērni uzsāks savu pirmo pārbaudi. Tāpēc jau no pirmajiem gadiem jāradina pie brīvas seku izvēles. Protams, Skolotāja Neredzamā Roka allaž brīdinās par iespējamo kritienu. Tam, protams, vajadzīgs kaut vistievākais Hierarhijas pavediens.

242. Runājot par mīlestības kvalitātēm, atzīmēsim kavējošo un virzošo mīlestību. Būtībā pirmā ir zemes mīlestība, otrā - debesu mīlestība. Cik daudz jaunradītā ir izpostījusi pirmā, tikpat daudz ir spārnojusi otrā. Pirmā zina visus izplatījuma un apziņas ierobežojumus, bet otrajai nekādas šīszemes mērvienības nav vajadzīgas. To netraucē ne attālumi, ne rēķināšanās ar nāvi. Pirmā pazīst pasauli kā planētu, bet otru netraucēs pat planētas bojāeja, jo tai ir pavērtas visas pasaules. Patiesi, šī otrā mīlestība mīt kā fiziskajā, tā Smalkajā un Ugunīgajā Pasaulē. Tā iededz sirdis augstākajam priekam un tādējādi ir nesatricināma. Tādēļ padarīsim plašas savas sirdis - nevis Zemei, bet Bezrobežībai.

243. Uzskatīsim mīlestību par apziņas paplašināšanas dzinējspēku. Bez mīlestības sirds neliesmos, nebūs nesatricināma, nebūs pašaizliedzīga. Būsim pateicīgi katrai mīlestības tilpei. Tā ir uz Jaunās Pasaules robežas, tur, kur nepastāv naids un neiecietība. Mīlestības ceļš ir kosmiskās enerģijas kāpinājums. Tā cilvēki atradīs savu vietu Kosmosa. Ne sausas lapas, bet liesmaini lotosi - viņi līdzināsies Augstākajai Pasaulei.

244. Kur gan ir pašlabuma robeža? Sirds zina šīs robežas, bet saprāts nespēj sadalīt ugunīgā lotosa ziedlapiņas. Kad sargam uzdots sargāt ieeju, kad viņam dots vairogs un kad viņš savā vairogā uztvers visas Skolotājam mērķētās bultas, - arī tā būs paša darbība, taču pretēja savtīgumam. Sirds lieliski pazīst šo savu cildeno rīcību, kad katra naidnieka bulta izaug par jaunu liesmainā lotosa lapu. Šīs neviena neuzspiestās, neviena nepavēlētās, neviena nenoliegtās, bet visu ļauno nosodītās darbības būs īsta varoņdarba stari. Tieši ļaunprātības izpaustais nosodījums ir viena no drošākajām mērauklām. Jāpiezīmē, ka tumsa nenosoda īstu savtīgumu, un arī tā ir droša pazīme. Jāzina ne vien augšupejā, bet arī lejupējā mēraukla. Vienīgi tad var novērtēt varoņdarba vairogu.

245. Relativitāte un nepilnīgums ir ikvienas dzīves raksturīgas parādības, bet tieši tās atver durvis nākamībai. Cilvēki, kas paši sev rada šķēršļus ar to, ka ir nepilnīgi, reizē parāda arī savu pabeigtību, citiem vārdiem, nederīgumu. Kustības procesā pabeigtība nav iespējama. Tikai pilnīgošanās ugunīgajos viesuļos apstiprina īsteno ceļu. Uz šo pašu pilnīgošanos ved dažādas zemes dzīves mocības - varoņdarbi un varonīga rīcība, jo tieši šādos kāpinājumos rodas vislielākā sirds uguns. Protams, mocek-lību nevajag saprast tikai kā fizisku procesu - galvenais vienmēr notiek garā. Sirds var pukstēt gandrīz kā parasti, taču garīgais spriegums ir neparasts.
Nepieciešams izprast, kāda nozīme ir gara varoņdarbam. Sārti ir jau retums, bet gara mocības pastiprinās īpaši. Tā arī jābūt laikā, kad Smalkā Pasaule tuvojas fiziskajai. Nav nekāds brīnums, ka fiziskā kustība pārvēršas garīgajā. Neaizmirsīsim pārvērtības simbolu, kurā parādīta fiziskās esamības pārtapšana smalkajā. Doti daudzi simboli kā evolūcijas ceļa zīmes, taču cilvēce tos uzskata par abstrakcijām.

246. Daudz maldu radījusi evolūcijas likumu nepareizā izpratne. Kad cilvēce, pamatodamās uz seniem atklājumiem, tuvojas pamatlikumiem, parasti aizmirsās ņemt vēra visus gadsimtu uzslāņojumus, kas nebūt nav mazsvarīgi. Ja, piemēram, ar nūju veidosit gaisā apli, nūja sākotnējā stāvoklī atgriezīsies jau citāda - ar jauniem noslāņojumiem. Filozofam, kas apgalvo, ka planēta ar katru apgriezienu atjaunojas, ir taisnība. Ar katru apli tā vismaz mainās. Tā arī likums, palikdams savā kodolā nemainīgs, pastāvīgi apaug ar evolūcijas spirālēm. Šie apvalki ir ļoti nozīmīgi, tāpēc būtu aplam pilnībā pieņemt tūkstošiem gadu vecus likumus. Tādēļ arī uzsveram, ka nepieciešama pastāvīga pētīšana. Nevar apmierināties ar likumu, kas vadījis planētu ledus laikmetā. Nevar arī garīgo līdzsvaru, kāds pastāvēja pirms tūkstoš gadiem, salīdzināt ar pašreizējo. Mainījies taču ir pat Zemes apkārtējo slāņu ķīmiskais sastāvs. Ir izsauktas nelietotās enerģijas, un tā haoss iegūst jaunas pieejas.

247. Šodienas haoss līdzinās Haosa skriešanās sacīkstēm ar Izpausto. Jaunu enerģiju pievilkšana izraisa stihiju eksplozijas, tāpēc apstāties vairs nevar un visi līdzekļi jāliek uz izpausto. Tā baltajiem Gaismas zirgiem jāapsteidz melnie zirgi. Atkal un atkal jāuzsver šis atgādinājums, citādi daži sāks jūsmot par melnajiem rikšotājiem.

248. Katra diena nes jaunus risinājumus. Nav labi palikt pie šīsdienas domāšanas, jo tā var piesaistīt pagātnei. Visas uz šodienu balstītās kaujas rīt tiks zaudētas. Karogs parādīs viesuļa ceļu!

249. Jūs paši, to nemanīdami, runājat līdzībās un nosacīti, tāpēc nebrīnieties, ka simboli vajadzīgi kosmogonijā. Sirds valoda ir Visaugstākā elpa. Neapgrūtināsim to ar liekiem vārdiem.

250. Pietiekami pazīstams ir pavediens, kas saista fizisko ķermeni ar smalko tā iziešanas laikā. Tikpat stingri jāsajūt sudraba pavediens, kas saista ar Hierarhiju. To nedrīkst iedomāties kā kaut ko abstraktu, tas pastāv kā virpuļa stabs, kurā saplūst debesis ar zemi. Jau pati sudraba pavediena spirālveida uzbūve ir līdzīga virpuļa struktūrai. Kad sirds enerģiju piepilda mīlestība un uzticība, tad izplatījumā uzlido mirdzoša spirāle un saskaņa ar pievilksmes likumu tā katra ziņa sastapsies ar Skolotāja staru. Izplatījuma viesuļu sakarsētu - tādu jāpierod redzēt un sajust šo gaismu nesošo saikni. Daudzi nav redzējuši pat virpuļus, un viņiem teiktais ir tukša skaņa. Bet lai sāk analizēt pašas rupjākās, acīm redzamās parādības un iztēlojas Bezrobežību, kur viss ir iespējams, kur nekāda saprāta vadīta domāšana nespēj izsmelt visu Esību.

251. Daži noliedz visu Neredzamo. Ne vien mežoni, bet arī daudzi izglītoti cilvēki nevēlas pat padomāt par zvaigznēm. Mācības dod mājienus par neskaitāmiem debess mājokļiem, bet cilvēki laikam nevēlas savu ceļu paātrināt. Tāpat kā teātrī - cilvēki raud, bet pēc brītiņa jau gatavi niknoties un citus apspiest.

252. Sirds alkas pēc tālajām pasaulēm ir īpaša veida skumjas. Daudz pieredzējušās sirdis nespēj ietilpināties noteiktajā Zemes aurā. Un viņu pieredze apstiprina, cik ļoti Mācība aicina paplašināt izpratni. Bet nekas nespēs izdzēst atmiņas par tālajām pasaulēm tiem, kas tām tuvojušies ugunīgajā ķermenī. Kā nav aptverams zvaigžņu skaits, tā nav ietveramas vārdos atmiņas par tālajām pasaulēm. Arī sudraba pavedienu, kas ir kā kāpnes uz Bezrobežību, sirds neaizmirsīs. Zemes ķermenis nepanes daudzas ugunīgās atklāsmes. Bet tas pats sirds pavediens tur apziņā tālās pasaules.

253. Palūkojieties uz daudziem notikumiem. Nav domājams, ka tie ir nejauši, acīmredzot saskaņā ar kādu likumu tie izplatās pa pasauli. It kā neredzamas rokas skartu daudzas stīgas. Turklāt vērojams, ka daudzas it kā apklusušās stīgas atkal skan, - un vēl varenāk. Bet taisnība ir tiem, kuri Armagedonu saprot kā augstākās enerģijas zīmju lauku. Šis lauks nevar būt nejaušs - tas ir kā pretimnākošo enerģiju magnēts. Kā pretsvars šim laukam ir lemts Gaišās Pilsētas lauks. Kā Armagedona lauku piesaka ieroču žvadzoņa, tā Gaišās Pilsētas lauku piesaka zvanu skaņas. Par nolemtā apmēriem var spriest pēc pretstatiem. Kaujas troksni var klausīties zvanu aicinājuma vārdā.

254. Tornis stāv uz klintī nostiprināta droša pamata. Vīrišķības tornis balstās uz sirds klints apstiprinātas nesatricināmas apziņas. Bet ar ko sirds sevi pārbaudīs? Tikai ar Hierarhiju. Sirdij jāiemācās sanmāties ar Skolotāju. Lai sirds, tāpat kā senie vecajie, pazīst tikai saskarsmi ar Valdoni, lai nekas nenozīmīgs neielauzās tās sarunā ar Augstāko.
Kā dārgums jāsargā šī saruna ar Skolotāju. Kas sapratis šīs vienotības slēpto nozīmi, tas vairs tumsas varā nenonāks. Bet cik loti jāsargā sirds no sudraba pavediena pārraušanas! Nekas vairs nespēj to sasaistīt. Var veltīt visu līdzjūtību, taču pavedienu kaldina ļoti daudzas kvalitātes. Kā senie Attēli tika izlieti no daudziem metāliem, tā arī pavedienu stipru dara daudzas kvalitātes. Bet visiejūtīgākā sirds saruna ar Skolotāju ir tā ēze, kurā mirdz varenā uguns.

255. Jūs jau zināt, ka dzīvā uguns ir labākais dezinfekcijas līdzeklis, bet uguns daba ir vienāda visās izpausmēs. Augsta uguns izpausme ir sirds uguns; tātad šī uguns ir vislabākā šķīstītāja un sargātāja. Tāpēc dažādu apšaubāmu un pat indīgu antiseptisko līdzekļu vietā labāk ir lietot ne vien pavarda uguni, bet arī uzpūst sirds ugunis. Var pārliecināties par to, cik ļoti sirds ugunis cīnās ar smagām slimībām. Mūsu ārstiem agri vai vēlu būs jāvelta sava uzmanība visam uguņu stāvoklim. Aprejot sen pazīstamas patiesības, ārsti nespēs tuvoties panacejai.
Pilnīgi pareizi domājat par vēdisma dieviem; mikrokosms tik loti līdzinās Makrokosmam. Apliecinu, ka sirds uguns šķīsta visdziļāko tumsu. Taču sirds uguns spēj ne tikai šķīstīt, tai ir arī daudzas magnēta īpašības, un tādējādi šī uguns ir dabiskā saikne ar Makrokosmu.

256. Ugunīgais ceļš jāsaprot kā ceļš uz Visaugstāko. Ne vārdi, ne bailes, ne paražas, bet sirsnīga saikne ir pati negrozāmākā, pati senākā parādība. Tā varavīksnes tilts tuvinās viņu krastu. Cik daudz pretrunu saistās ar to krastu, bet tas pastāv, un uz to jārod ceļš. Nevis sakaltusi rudens lapa, bet liesmaina sirds pāries pāri visiem tiltiem. Kas nedomā par sirds uguns dzimšanu, tas nezina ceļu augšup, tas negrib ieskatīties gaismu nesoši.

257. Lai apklust šaubas, kas jau daudzreiz dzēsušas sirds uguni. Jāatbrīvojas no tārpa, lai izvairītos no pūķa. īpaši tagad šaubas ir pazudinošas, jo var turēt tikai vienu zobenu. Nevienam kaujā nav divu zobenu, neviens nemet divus šķēpus, neviens nešauj divas bultas reizē. Sasniegt var tikai ar vienu triecienu un ar iedrosmi vienā virzienā. Grūti, bet sekmes nodrošina sirds uguns.

258. Sapņi vai` atspoguļot pagātni un tagadni, kā arī atainot jau gatavo nākamības klišeju. Taču bez šiem zemes dzīves atspulgiem vai" būt ari Smalkās un Ugunīgās Pasaules atspīdumi. Cilvēki, protams, bieži nespēj paturēt prātā tieši šos pēdējos divus veidus, jo tie ir acumirklīgi un ar savu atšķirīgo dabu īsti neiekļaujas zemes dzīves normās. Vienīgi liesmaina sirds spēj paturēt apziņā šīs tālo pasauļu dzirkstis. Tas pats ir ar vīzijām. Var pat saskatīt teleskopā neredzamās citu galaktiku zvaigznes. Taču tad jābūt jau pietiekami izveidotam ugunīgajam ķermenim. Protams, tas vienmēr pastāv, bet var būt haotisks un neapzināts. Bet tiekšanās ceļš iet cauri visiem ķermeņiem, un tad triāde iemirdzēsies.

259. Nevajag domāt, ka augsti sasniegumi nodrošinās pret tumsas biediem. Gluži otrādi - Gaisma parādīs jaunus briesmoņus, un to ļaunums ir neizmērojams. Taču neraizēsimies par to, jo briesmoni - tās ir altāra galda kājiņas. Ne velti svētos priekšmetus attēlo uz dzīvniekiem balstītus. Taču šis apsvērums neatbrīvo no modrības.

260. Ja tā saucamā Nirvāna ir nevis miera stāvoklis, bet gan augstākais enerģijas spriegums, tad jājautā, vai miera stāvoklis vispār pastāv. Patiesi, kā var iedomāties rimtu mieru, ja viss ir kustībā un kustībā viss arī pastāv? Pašu rimta miera jēdzienu ir izgudrojuši tie, kas vēlējās paslēpties no esības. Viņi priekšroku deva nekustīgumam, aizmirsdami, ka ne mirklis nevar būt bez kustības. Līdzsvars ir vajadzīgs jēdziens. Ir jādomā nevis par rimtu mieru, bet gan par to, kā viesuļos saglabāt līdzsvaru. Sudraba pavedienu saspriego tiekšanās spēks, tālab arī jāzina, kas ir līdzsvars, lai ar svārstībām neapgrūtinātu Hierarhijas pavedienu. Saspringts pavediens nepārtrūks. Arī salms taču ir stiprs, iekams nav salocīts. Uz tā paša daļu saķēdēšanās likuma balstās arī sudraba pavediens, bet, ja kāds nespēj atturēties no nekārtīgas svārstīšanās, tas parasti saikni zaudē. Tad nu nesūrosimies par miera trūkumu, jo miera vispār nav.

261. Neviens netaisnais nenoturēsies pretī līdzsvaram, tāpēc zobena cirtienam jābūt likumīgam. Tā izpratīsim fizisko un augstāko likumu centru sirdī. Šis centrs ir dēvēts par ceļu krustojumu, un to attēloja kā vienādgalu krustu. Dordže, arī uguns krusts norādīja uz sirds uguns griešanos. Griešanās un galu vienādība ir līdzsvara pazīmes. Bērnībā dažs labs ir mēģinājis nostāties uz bumbas, nezinādams, ka tas ir dižens līdzsvara simbols.

262. Blakuslietas nedrīkst aizēnot galveno. Tādēļ cilvēcei nevajag pielūžņot augšupejas ceļu. Nevajag nemaz daudz putekļu, lai aizsmaktu visskanīgākā taure. Tieši šī niecīgā putekļu šķipsniņa ir bīstamāka par visiem zobeniem un dunčiem. Tas pats jāsaka par gara svārstībām - tās nāk nevis no lielām lietām, bet no tā paša puteklīša. Kas ir veiksmīgs lielā lietā, tas saredz arī sīko. Tā arī diženajam lemta sirds jūt pat visniecīgāko. Nav pareizi domāt, ka dižais ir akls attiecībā uz sīko. Gluži otrādi - dižai acij ir redzams vissīkākais un liesmaina sirds jūt nesadzirdamu čaboņu. Izpratuši dižas sirds jutību, mēs jau zināsim pasaules celsmes nozīmi. Netrauksimies augšup apreibuši, bet arī nenīksim lepnībā. Lepnība ir akmens pie kājām, un apreibumam ir vaska spārni. Bet gara cildenums ir sirds uguns un spārni, kas nes pretī saulei.

263. Neaizmirsīsim par uzbrukumu, pat ja manām Valdoņu parasto taktiku. Neaizmirsīsim arī vajadzīgo steigu, pat ja dzirdēsim Skolotāja rūkšanu. Kas pateiks, kam veltīti lauvas rūcieni viņpus kalna? Ak, medniek, nenolaid vēl bultu, ja tīģeris aizbēdzis, bet pieveic panteru un tā iebiedēsi visus paslēpušos zvērus. Zobens nevis pret draugiem, bet gan pret naidniekiem jāpaceļ. Nebūsim mazdūšīgi.

264. Ārpus visām cilvēces robežām uzliesmo izplatījuma dzirkstis. Tāpat pāri Zemes nolikumiem atlido tālie aicinājumi. Vai tad dažreiz nepamostaties ar apziņā palikušiem neparastiem vārdiem, vai nedzirdat vārdus, kas nav šīszemes cilvēku vārdi? Ne mazums tikšanos notiek Smalkajā Pasaulē. Ne mazums ir vadu, kas savieno ar ugunīgajiem novadiem. Un bieži mūs sauc tie, ar kuriem agrāk bijis vai nākamībā lemts tikties. Zemes pasaule nebūt nav trūcīga, ja vien paši to neierobežojam. Senatnes cilvēki mums atstājuši itin daudz zināšanu par pārveidošanās iespējām un par saikni ar Augstāko Apziņu. Nebūs piedodams, ja paliksim dzīvnieku stāvoklī. Dzīvnieki taču, kaut arī jūt Smalko Pasauli, tomēr to neapzinās. Bet cilvēkiem saikne ar tālajām pasaulēm ir jāapzinās. Šajā apstāklī - viņu atšķirība un varenība. Ja cilvēki tomēr aizsedz apziņu, tad viņi kaitē ne tikai sev, bet arī Visai Esībai.

265. Bet augstākais sirds likums seko nākamības ceļa zīmju apstiprinājumam. Smadzenes ir pagātne, bet sirds - nākotne. Vairāk uguņu ir ap sirdi. Nevajag aizmirst, ka bez parastajām ugunīm katrs laikmets aizdedz savas lāpas, un Uguns Laikmetā, protams, ir īpaša uguņu kombinācija. Sabiezēts tīrais zelts un zelta purpurs mīt pie Uguns spēkiem.

266. Vai jūs nemanāt daudz apsēsto ap sevi? Līdz šim nepieredzētajai apsēstībai jāvelta vērība. Tā iespējams pret to cīnīties. Vispirms jāizprot, ar ko ir darīšana, jo izprast nozīmē uzvarēt.

267. Urusvati pazīst gan sfēru mūziku, gan izplatījuma zvanus, gan skanošās stīgas. Jautās: kāpēc gan daudzi cilvēki nepazīst šīs izpausmes? Bet kāpēc daudzi cilvēki apmierinās ar nepareizu dziedāšanu un nemaz negrib saprast skaņu nokrāsas? īstenībā pat švirkstoņa, kas rodas, plēšot papīru, dziļi ieurbjas izplatījumā, bet vairākums to pat nepamana. Tāpat ir ar smaržu. Smalkās Pasaules aromāti itin bieži iekļūst fiziskajā pasaulē, taču cilvēki nemaz neveļas to ieverot. Pat ugunsgrēka dūmus cilvēki pamana tikai tad, kad tie jau kož rīklē. Ne vien nejūtība, bet arī nekustīgums dara cilvēkus aklus un kurlus. Viņiem trūkst priekšstata pamata, un tāpēc viņi izkropļo visu Esības jēgu. Sirds magnēts šiem seklajiem domātājiem ir vienkārši sīkums.

268. Uriels ir varenas darbības Valdonis. Atkarībā no nepieciešamās palīdzības var vērsties pie dažādiem Vadītājiem. Ja Mihaēls apvienojas ar Urielu, tas nozīmē, ka ir vajadzīgs spēcīgs uzbrukums. Uriels stingri savaldīja stihijas uz Veneras. Uzņemot stihiju triecienu, var norūdīt spēkus. Šie varenie Spēki jāsaprot kā realitāte.

269. Taču Smalkās Pasaules vietā labāk vērīgi uzmanīsim rupjās izpausmes. Nedomāsim, ka esam nodrošināti pret visiem mēģinājumiem. Arī Mēs paši pastāvīgi esam pakļauti uzbrukumiem. Atšķirība ir vienīgi tā, ka katrs sagaida ienaidnieku atbilstoši saviem spēkiem. Bet tumšie izmanto katru izdevību uzbrukt un ar saviem izdomājumiem izdarīt triecienu.

270. Glabājiet vīrišķību, jo tikai tā dod kustību. Esat dzirdējuši par nodevību pret vislabāko un cildenāko. Šis laiks neiztiks bez zīmēm, kas pavada katru Mācību. Ir kaut kas ļoti nozīmīgs, kas ir pretsvars nodevībai - šim lielākajam noziegumam. Nav atrodama neviena Mācība, kurā neparādītos nodevība.
Terafimi mēdz būt vai nu mākslīgi, vai dzīvi. Pasaules notikumiem izvēlas dzīvus terafīmus. Cilvēki tos dēvē par svaidītajiem, jo saikne ar Hierarhiju dod fiziskas stigmas. Terafims var neko publiski neapliecināt, tomēr tumšie jūt iesvaidīšanas svētību un steidz nodot, lai pārtrauktu Labā augsmi. Vīrišķīgi jānorobežojas no nodevējiem un jāsmeļ enerģija no sirds. Par Labā augsmi nav jāraizējas - kur ir Gaismas grauds, tur arī ziedi un augli. Bet sirds pavediens jātur kā vienīgais enkurs.

271. Tumšo darbība ir loti vienpusīga. Veltīgi domāt, ka tā ir izsmalcināta, - drīzāk jau viņi ir veikli meli.

272. Gadījums ar H. ir neparasts. Karma, protams, ir nolīdzināta, bet paliek tā dēvētā karmas čaula, un šo apstākli loti iecienījuši dēmoni. Nekas tā nevairo niknumu kā karmas mirāža. Pastāvīgi šķiet, ka samaksājušais vēl ir parādā, un tas iekvēlina niknumu. Pie Mums ir daudz atšķirīgu karmisko saišu. Var vērot, kā gadsimtu gaitā viena personība attīstās, bet cita pagrimst. Kas gan var notikt ar saiknes pavedienu, pastāvot šādai atšķirībai? Bet dēmoni izmanto karmisko čaulu, lai jo spēcīgāk uzbruktu.

273. Karmiskā čaula liek domāt par citu čaulu. Arī smalkā ķermeņa čaula ienes esībā lielu jucekli. Protams, abām čaulām vispār nevajadzētu pastāvēt. Tikai cilvēces nepilnība pieļauj šos starprobežu veidojumus. Fiziskais ķermenis gan pārveidojas smalkajā, bet, ja gars nav laikus atbrīvojies no zemes dzīves pievilcības un iekārēm, smalkais ķermenis nevar izdalīties tīrā veidā. Tas aiznes sev līdzi īpatnēju zemes kaislību nogulsnējumu. Pat tad, ja smalkais ķermenis no šīm paliekām atbrīvojas, čaula tomēr vēl ilgi mētājas kā pretīgs biedēklis. Ar šādām dulķēm cilvēku nevīžība apbalvo daiļo Smalko Pasauli. Ja viņi padomātu par pasauļu saistību un lemto evolūciju, tad neatļautos ievazāt savā apkārtnē tādas kaitīgas drazas.

274. Zemes pievilksmes aspektā Smalkās Pasaules čaula ir ļoti tuva blīvajai esībai. Tieši tādas čaulas rēgu veidā klīst pa visu pasauli, un dažādi ļauni gari loti labprāt iemitinās šādās bezmaksas mājās. Bet milzīga ir to cilvēku atbildība, kuri pāriet Smalkajā Pasaulē ar savām šīszemes kaislībām. Briesmīgi ir piesārņot brīnišķīgo Izplatījumu, kas ved uz Gaismu un spēj skanēt visā zināšanu dailē. Cik kroplīga ir sīko iegribu čaula, turklāt no tām tik viegli var atbrīvoties - tikai jādomā par Gaismas Hierarhiju.
Sirds, sirds, sirds nemitīgi atgādinās par Gaismu!

275. Skolotājam vajadzīgs, lai skolnieku apziņa būtu īpaši precīza. Taču apziņu sedzošā nakts neļauj virzīt visu dzīlēs esošo vareno spēku. Dzīves veiksmēs un neveiksmēs liela nozīme ir apziņas stāvoklim. Pat niecīgs sarežģījums vai tiekšanās neprecizitāte groza sekas. Piemēram, pie jums kāds ierodas, vēlēdamies palīdzēt, un tikai gaida jūsu pamudinājumu. Taču jūs runājat par dažādām citām lietām, un vēlēšanās palīdzēt izšķīst tējas tasē. Tautas paraža prasa vispirms patērzēt par nenozīmīgām tēmām, un šajos gružos pazūd vērtīgākie graudi. Bet, ja cilvēce kaut vai laiku cienītu, tā daudz ko vajadzīgu nepalaistu garām. Augstāko normu saskaņošana, protams, jāvada sirdij.

276. Pagurumu, protams, neizraisa ne pavasaris, ne rudens, tā cēlonis ir strāvu sabiezējuma spiediens uz centriem. Citādi arī nevai` būt, kad apkārt ir apsēsto un trakojošo leģioni. Tāpēc nevajag brīnīties, ka apsēstie tālos kontinentos sāk izrunāt vienādas formulas. Tas ir vēl viens pierādījums tam, ka pastāv no viena Avota nākoša Neredzamā Pasauļpārvalde. Monarhiska taču ir kā Gaisma, tā tumsa. Toties ir loti pamācoši izpētīt pasaules domu. Abās pusēs redz īstu dalīšanos, jo katra puse pieliek savus pūliņus un veic enerģiskus pasākumus. Tāpat no Zemes plāna var vērot spēku sadalījumu un izprast karapulku kustību.

277. Domāt var ar smadzenēm vai ar sirdi. Varbūt ir bijis laiks, kad cilvēki piemirsa sirds darbu, bet tagad ir sirds laiks, un mums savas tiekšanās jākoncentrē šajā virzienā. Tā, neatbrīvojot no darba smadzenes, mēs varam atzīt sirdi par dzinējspēku. Cilvēki izdomājuši sirdij daudz ierobežojumu. Sirdslietas saprot šauri un dažkārt ne visai tīri. Mums sirds sfērā jāievada visa pasaule, jo sirds ir esošā mikrokosms. Kuru neiedvesmos dižais sirds jēdziens, tas noniecinās savu paša nozīmi. Mēs ieteicam neuzbudināties, taču tikai sirds diženums paglābs no uzbudinājuma indes. Mēs runājam par ietveršanu, bet vai gan ir vēl cits tik ietverošs okeāns kā sirds? Mēs pieminam tālās pasaules, taču nevis smadzenes, bet sirds spēj atcerēties Bezrobežību. Nenoniecināsim to, kas mums dots kā Svētības tilpe.

278. Katras jūtas rada enerģiju. Savstarpējas jūtas enerģiju desmitkāršo. Kolektīvas jūtas rada varenu enerģijas spēku. Individuālajam jutām jābūt saspringtam, bet kolektīvajam - savstarpēji saskaņotām. Šis apstāklis nosaka to, kāpēc šolaiku jūtu iedarbība ir tik niecīga: tagad gandrīz nemaz neievēro saspriegto jūtu nosacījumus. Bet kāda dižena realitāte atainotos daudzu saskaņotu jūtu kāpinājumā! Senatnē jūtas dēvēja par spēka kalvi. Vai nav tiesa - cik varenas ir savstarpējās mīlestības jūtas! Un savstarpējās pateicības spēks nav mazāks. Nesatricināmas ir pašaizliedzīgas varonības jūtas. Tā var radīt brīnišķīgus torņus un cietokšņus. Bet no kurienes nāks saskaņotība? Ne no saprāta, ne no smadzeņu rievām, bet no sirds, no Gaismas. Vienīgi naida jūtas atstāsim tumšajiem. Starp sarkanajām dūmu dzirkstelēm saskaņas nebūs.

279. Nebūs daudz to, kas jūtas atzīs par spēku. Pārējiem jūtas ir kā kodes spārns. Pastāvot šādai izpratnei, sabrūk visa uzbūve. Mierinājums būs nevis tas, ka kāds ir galvojis par mūsu esamību, bet gan tas, ka pats spēcīgākais mūsu sūtījums sasniegs gaišo mērķi.

280. Arī sātaniskais ļaunums var būt noderīgs. Dažs izmanto gaisa, cits - uguns vai ūdens spēku. Prasme likt traukties vistrakākajiem zirgiem var tikai tuvināt mērķi, tādēļ būsim spēcīgi stihiju vadīšanā, un stihijas vada nevis saprāts, bet sirds. Saprāts allaž mēģina pārliecināt, ka cīņa ar stihijām ir neprāts.

281. Tātad jūtas rada enerģiju. Enerģija spēj radīt tā dēvēto īpašumu. Bet kā izturēties pret šo īpašumu? Mēs pazīstam atteikšanos, bet, ja kaut kas jau pastāv, tad kā to var atzīt par neesošu? Un vai tā nebūs sagraušana? Tālab aicināsim atkal Skolotāju un domās nodosim šo grūto nastu Viņam. Viņš taču prot nodot mūsu domāšanas augļus augstāk. Tā mēs atrisinām īpašuma problēmu. Tādējādi zūd pats nosaukums un mēs paliekam par Hierarhijas mantas glabātājiem. Mēs taču varam lasīt Skolotāja grāmatas; Skolotājs atļauj mums dzīvot Viņa mājā, priecāties par Viņa lietām un baudīt Viņa dārza augļus. Līdz ar to Skolotāja Vārds būs nešķirami kopā ar mums, un mēs pasmaidīsim, noslaucīdami putekļus no lietām, kuras Skolotājs mums uzticējis. Cilvēki nezina, ko darīt ar īpašumu, jo negrib saprast, kāda jēga ir Zemes plāna pārveidošanai Smalkajā plānā ar domu palīdzību.

282. Nevienu dzīves parādību neapiesim klusēdami. Par tiesnesi pieaicināsim sirdi: vai tiešām no visas sirds nododam īpašumu Skolotājam? Var teikt brīnumjaukus vārdus, bet sirdī vēlēties pretējo. Nebūsim vairs vecie, ja ar sirdi izkopsim Smalkās Pasaules valodu. Cilvēki to dēvē par sirdsapziņu.

283. Tīra domāšana ir vislabākā dezinfekcija. Beidzot jāatzīst, ka domāšana ir ķīmiska reakcija. Ari Armagedons ir jāuzskata ne tikai par karu vispārpieņemtā nozīmē, bet arī kā sadursmes visās dzīves norisēs. Pieminētā apsēstība ir ļoti būtiska Lielās Kaujas parādība. Pašnāvības, fiziskie un garīgie satricinājumi liek planētai nodrebēt. Parādījušās īpatnējas smadzeņu un nervu slimības un visdažādākie cilvēces pagrimuma veidi. Vai" brīnīties par gara svārstībām, var uztraukties par to, ka visus labākos sagaida ar draudiem un naidu, it kā pati cietzeme tiektos uz iznīcību! Neprātīgie, protams, neredz gaišos karotājus un ļauj tumšajiem vilkt sevi bezdibenī. Tāpēc visiem spēkiem jānostiprinās Hierarhijā. Pat parastajā kaujas laukā nedrīkst zaudēt saikni. Tā visvienkāršākajos piemēros jāizzina Dižais.

284. Pasauļu veidošanās noslēpumu zina katra sviesta kūlēja. Viņa zina arī to, ka no ūdens sviestu iegūt nevar. Viņa pateiks, ka kult var sviestu vai olu, - tātad pazīst matēriju, kas satur psihisko enerģiju. Taču zinātniekiem tieši šis apstāklis rādās nepārliecinošs. Piena sieva gan zina, cik vērtīga ir tāda spirālveidīga griešanās, bet dažs labs šo apstākli uzskata par aizspriedumu. Ja arī dusmojies, taču padomā par apkārtējo un fiziskos likumus attiecini uz savu esību. Vienīgi tā spēsi pastāvēt Armagedona laikā! Maldīgi gan būtu aizmirst sirdi kā visu juku līdzsvarotāju.

285. Lieciet savai sirdij nostāties iespējami tuvāk Skolotājam. Ja Skolotāja apliecināšanai vajadzīgi vārdi, tad sarunājieties ar Skolotāju tā, it kā Viņš būtu līdzās. Skolotāja atbilde jāgaida ne tikai parastajos vārdos. Tā var izpausties ļoti daudzas zīmēs - gan acīm saskatāmās, gan attāluma zinā tālās. Lai spētu saskatīt dižās jaunrades zīmes, sevī jāuzņem viss dzīves apjoms. Jāatzīst, cik plašs ir Armagedona lauks. Jādomā arī par Augstākās Pasaules Spēku tuvumu. Neatkarīgi no dzīves situācijas tie var atrasties jebkura tiecīgā gara tiešā tuvumā. Patiesi, mūs saviļņo Smalkās Pasaules liegie pieskārieni, taču tie jāsajūt ne vien nakts klusumā, bet arī dienas gaismā. Cilvēku kļūda ir tā, ka visas smalkās sajūtas viņi pamana vienīgi krēslas stundās. Tagad ceļš ved uz Gaismu!

286. Pašreizējā laika spogulis rāda neparastu jucekli. Pat valdošās krāsas nav. Armagedona spogulis sastāv no zeltainām, zilām, melnām un sarkanām lidojošām bultām. Nav kontūru, bet eksploziju kūļi un mākoņi smagi gulst pār bezdibeni. Tā jau sensenis apzīmēts Lielās Kaujas iesākums.

287. Ja pamanāt, ka kāds pārmērīgi pievēršas ķermeniskajai Jogai, atkal atgādiniet par šādas rīcības nevēlamību. Vēlreiz sakiet, ka zirgu, kas prot un ir izpildījis daudzus vingrinājumus, steidzama ziņojuma nogādāšanai neņem. Ķermeni nevajag ierobežot.
Katrs ķermenisks ieguvums ir jauns ierobežojums. Vienīgi gars nezina robežu, un nākamības zinība balstīsies uz gara iekarojumiem. Ķermeniskajai Jogai ir jāpārveidojas smalkajās ugunīs. Ķermeniskā Joga nevar vest uz Smalkās Pasaules saskaņu, sirds tajā neieņem izcilu stāvokli, bet smalkā pārveide turas tikai uz sirds. Tā saglabā to ugunsspēju, kas ir vienīgais pārveides noteikums.

288. Neviens lai necer paspēt ķermeniskā ceļā. Karma ir nevis ķermenī, bet garā. Pareizi arī ievērojāt, ka sitieni pa auru vispirms izpaužas acīs. Acs apvalks apstiprina smalkās vielas būtību.

289. Lidojumi smalkajā ķermenī ir Zemei jauna kvalitāte. Tieši smalkais ķermenis nav saistīts ar Zemi, tāpēc vieglāk paceļas augšup. Fiziskais ķermenis smagi ceļas un viegli krīt, bet smalkais ķermenis - otrādi. Tieši nolaisties tam ir grūtāk. Ir grūti tikt cauri zemākajām sfērām. Runāju, protams, par smalkā ķermeņa augsto stāvokli, - zemākajiem ķermeņiem ērtākas ir tieši zemākās sfēras. Ir pamācoši redzēt, kā smalkais augstais ķermenis jau sāk atklāt Ugunīgās Pasaules kvalitāti. Tā no laicīgā stāvokļa ir saskatāmi visu pasauļu iedīgli. Vajag tikai šķīstīt apziņu, tiekties uz Hierarhiju un modri vērot notiekošo.

290. Kas kaut reizi dzirdējis izplatījuma rēkoņu un vaidus, tam ir priekšstats par zemākajiem pārzemes slāņiem. Tiesa, jācenšas nokļūt ārpus šo šausmu parādību robežām. Pat tikai izlidojot cauri tām, ir diezgan neciešami pieskarties nedabiskajam starpzemes stāvoklim. Smalkās Pasaules ceļš jāuzņem kā apzināta tiekšanās uz Ugunīgo Pasauli.

291. Redzīgais spēj novērot daudzas zinātniski nozīmīgas parādības. Var pamanīt, ka triecieni pa auru atspoguļojas ne vien acīs, bet atsaucas arī uz ādas jutīgumu, īpaši ap pieplecu stariem. Vērojami arī gaismas izstarojami no visnegaidītākajiem materiāliem - no koka, audekla, stikla, gumijas un daudziem priekšmetiem. Tas nemaz neatbilst parastajiem likumiem. Jūs, protams, zināt, ka tā saucamā elektrība ir Fohata redzamās enerģijas rupjākā forma. Bet, kad tīras sirds akumulators uzrāda smalko Fohatu, īpašas kvalitātes gaisma nāk no jebkuras virsmas. Fohats uzslāņojas visur, tikai tas jāizteic ar pietiekami jutīgu aparātu. Tāds akumulators var būt vienīgi sirds. Protams, tas nevar būt viegli, kad no tīģera līdz Fohatam jāuzņem milzīgs enerģiju daudzums.

292. Kas iedziļinās smalko enerģiju izpausmēs, tas zina, ka sirds ir nesaraujami saistīta ar tām. Tas zina, cik grūti ir tīģeru vidū pacelties un nest citus uz augstākām sfērām. Bet tas ir Jaunās Pasaules cēlēju darbs. Pat sākumam taču jābūt sajūtamam.

293. Agni joga īpašība ir domāšanas un izteiksmes skaidrība. Reti kāds tiecas uz skaidru domāšanu, un maz ir to, kas apzinās, cik daudz smalku, jau gatavu klišeju nav iespējams izmantot izpaustajā pasaule. Cik daudzas neveiksmes izskaidrojamas ar juceklīgu domāšanu! Viss tiecas uz precizitāti. Vissmalkākā stihija - uguns stihija - sniedz pārsteidzošus ugunīgo veidojumu paraugus. Arī cilvēka doma veidojas pēc Uguns shēmas.

294. Protams, noniecināšana ir slikts padomdevējs. Noniecinot tiek radīts visniecīgākais. Neuzskatiet noniecinātājus par mocekļiem - viņi ir izsējuši sapuvušus graudus un tagad rāpo pa zemi, meklēdami asnus. Bet apliecinot cilvēki izslējās paši un tādējādi ceļ cietokšņus. Jums jau ir apliecinājuma noderīguma piemēri. Tikai svētību saņēmušie darbi var dot augļus. Domājiet par svētību.

295. Stāsta, ka pie Čingishana atnākuši Kalnu Svētā Vīra sūtņi. Šķirstiņā bijis zelta kauss un daudz krāsainu pārsegu. Uzraksts vēstījis: "Dzer no viena kausa, bet sedzies ar visu tautu lakatiem." Tā tika parādīta Hierarhija un iecietība, kā tas arī vadonim piedien. Tas pats lai tiek apliecināts, izplatot Gaismas Mācību. Ievērosim doto Mācību ritmu. Redzams, kā izziņas materiāls mijas ar apstiprinošo; nu pienācis laiks, kad apvienojošais ļaus iepazīt Dzīvības Pamatus. Jau drīz varēs pavērt zinātniekiem Kosmosa ceļus, bet tādēļ jo vairāk jānostiprina dedzīga tiekšanās uz Labo. Tagad it īpaši nepieciešams vienoties, kā dzīvot, kā virzīties uz nākamību. Kad visai cilvēcei draud nepieredzētas briesmas, tad jāauž audums ārpus gaidāmajiem virzieniem. Jāatrod sevī ugunīgie spēki, lai nepazeminātu un nenovilktu ikdienībā Esošā īsto panaceju. Vērojams, ka dažiem jau Bezrobežība vairs neliekas briesmīga, ka Hierarhija top par augšupejas pavedienu, ka sirds kļūst par Augstākās Gaismas altāri un pati Izplatījuma Uguns ir atmirdzējusi kā Visaugstākā Valstība.

296. Palūkosimies, kā Uguns iepazīšana ne vien paātrina tuvošanos Augstākajai Valstībai, bet var arī planētai atjaunot kaut daļu tik ļoti vajadzīgā līdzsvara. Kosmisko staru ceļš ir pareizs, taču bez sirds, bez psihiskās enerģijas atklājums būs tikai aptuvens. Ievērojiet Mācības plašo izplatības tīklu. Nav svarīgi, ka cilvēki aiz paraduma slēpj avotu. Ir labi, ka Mācība pa visnegaidītākajiem ceļiem izplatās visās Zemes malās. Jau varam parādīt šo augsmi, un šāds apliecinājums ir šīsdienas krāšņākais vainags. Nebrīnīsimies, ka saknes aug neredzami, - tieši šī īpašība būs dzīvotspējas droša ķīla. Vai ir iespējams izpētīt Mācības ceļus? Magnēts darbojas pēc saviem likumiem. Bet no kalna saredzu izplatījuma pildīšanos un ar to varu jūs apsveikt.

297. Skolotājs priecājas, kad šīszemes čaulā parādās smalkā ķermeņa izjūta. Izsmalcinot apziņu, pilnīgi pamatoti jūtam, ka mūsu būtība ir ieslēgta blīvā apvalkā. Protams, sāp, kad smalkais ķermenis savienojas ar nervu sistēmu uz ķermeņa virsmas. Turklāt smalkais ķermenis atgriežoties iekaro savu telpu. Jūs jau zināt, ka smalkais ķermenis ir mazliet garāks par blīvo ķermeni, tāpēc katra atgriešanās ir saistīta ar neērtībām. Kad Smalkā Pasaule top par Zemes pasaules dabisku turpinājumu, smalkā ķermeņa pastāvīgā atšķirtības sajūta ir neizbēgama. Ārstiem varētu izvirzīties nopietns uzdevums - atšķirt sāpes, ko izraisa nevis slimība, bet smalkā ķermeņa kustības blīvajā apvalkā. Tā arī medicīnas ceļā var tuvoties smalkā ķermeņa sajūtām. Tā var apvienot divus uzdevumus - garīgo un fizisko.

298. Nekas nevar dot Neredzamās Pasaules izpratni kā vien tās tieša sajušana. Nekas nevar palīdzēt sirdij, ja tā pati nevēlas ļauties jūtām un sajūtām. Uzmanīga attieksme pret dzīves parādībām liecina par gatavību lietot eksperimentālo izpētes metodi. Apstiprinājums nav jāuzskata par kaut ko abstraktu, bet jāizprot viss pieredzes apstiprinātās Mācības tuvums. Tāpat jāizprot visi notikumu secības ritmi. Pa klajumu ripo vilciens, bet, kad tas ienirst tunelī, vienīgi bērns kliegs, ka vilciens pazudis. Saglabāsim mieru dažādajos notikumu pavērsienos.

299. Zemākās sfēras ir tā piesārņotas, ka oksidējas meteoru putekli. Psihiskās enerģijas ķīmiskā iedarbība taču vispirms skar metālus. To novērojam pie metāla lietām, ko nēsā cilvēki ar dažādu psihisko iedabu. Planētas tuvāko sfēru piesārņojums, protams, ir loti kaitīgs. Zemākie smalkie ķermeņi grūstas ka blēži tirgū, apgrūtinot sekmīgu celsmes spirāles veidošanu. Vajadzīga īpaša tiekšanās, lai izkļūtu no šiem briesmīgajiem uzkrājumiem. Nedomāsim taču, ka domāšana var palikt bez sekām, - pat vislielākais kauss var pārpildīties! Vēl jo vairāk tāpēc, ka griešanās laikā pievilksme piesaista daudz mazvērtīgu daļiņu. Kad runājam par nepieciešamību attīrīt psihisko enerģiju, izsmalcinot domāšanu, Mēs domājam par zemāko sfēru attīrīšanu. Runājot baznīcas valodā - jāuzvar elles pulki.

300. Šodien ir īstā reize labai domāšanai. Ja doma satur radošu enerģiju, tad ir loti lietderīgi raidīt izplatījumā labestīgu domu. Kad cilvēce norunās vienā laikā raidīt labestīgu domu, tad zemāko steru piesārņotā atmosfēra tūlīt noskaidrosies. Jāpacenšas kaut dažas reizes dienā raidīt domu nevis par sevi, bet par pasauli. Tā domāšana pieradīs pie nesavtīgiem centieniem. Kā cilvēces Glābējs domā tikai par visu pasauli, tā arī mēs, Viņa paraugam sekodami, varam savas domas likt lietā radošās enerģijas veidošanai. Domu sūtījums nav jāuzskata par kaut ko pārdabisku. Lai tā būtu gara barība - kā kurināmais ugunskuram nakts tumsībā! Tāpat ir tikai jāseko augstākam paraugam. Sirds būs pareizākais pulkstenis, kad aicinās domāt par visiem. Nav vajadzīgas nogurdinošas meditācijas, doma par pasauli ir īsa, un tajā tik vienkārši atspoguļojas atsacīšanās no personiskā. Lai pasaulei ir labi!

301. Atgādiniet draugiem domu par pasauli, domu par visām pasaulēm! Lai viņiem nenāk prātā svētuļa kaitīgā iedoma: "Ko gan mana doma var dot pasaulei?" Kas tā domā, tas vēl nav atsacījies no personiskā. Katrs kareivis, protams, raidīs tikai vienu bultu, bet, ja ikviens savu bultu taupīs, tad viss karaspēks paliks neaizsargāts. Kālab tad ir pasaules krusts?
Kurš gan sardzē drīkst aizmirst par tīģeri? Lai doma par pasauli neliek piemirst tīģeri un Armagedonu.

302. Būtu pamācoši sastādīt grāmatu par ļaunumu, ko sev un citiem nodarām ar nelāgām domām. Šīs domas ir ļoti daudzu slimību avots. Senāk ar ļaunam domam saistīja tikai psihiskas slimības, taču tagad ir laiks ielūkoties daudzās domu radītajās fiziskajās slimībās. Ne vien sirds, bet arī vairums kuņģa un ādas slimību ir postošu domu sekas. Arī lipīgās slimības var pāriet ne vien inficēšanās, bet ari domāšanas ceļā.
Tā nebūs tikai pašiedvesma, taču gadās redzēt, kā viens cilvēks inficē daudzus. Vai" redzēt, ka fiziskās sekas sakrīt ar garīgajām parādībām. Turklāt var vērot, ka daži organismi neapzināti izplata noteiktu sērgu, paši tai nepakļaudamies. Jau senos laikos pazina tādus sērgas nēsātājus, bet vēlāk šīs zināšanas aizmirsa un visu piedēvēja tā sauktajai ļaunajai acij.

303. Tātad pat fizisko slimību gadījumā to cēlonis jāmeklē domāšanas kvalitātē. Virziet pamazām apkārtējo domas uz labo. Jums jau ir piemērs tam, cik daudz ciešanu sagādā lāsti un lamas pat lielos attālumos. Lai pievērstu uzmanību, sirds jāvirza uz esošo, īpaši var iedarboties apsēstie, ja kaut nedaudz ir pieskārusies aura. Ļoti jāievēro pirmais iespaids par cilvēkiem, kad sirds var dot savu zīmi. Var viegli iedomāties, kādi sērgas izplatītāji ir apsēstie, tāpēc no viņiem ļoti jāvairās.

304. Uguns parādība sagrauj fizisko ķermeni, bet ugunīgajam ķermenim ugunīgā stihija ir pilnīgi dabiska. Tātad šī attiecību maiņa notiek Smalkās Pasaules telpā. Patiesi, pēc smalko ķermeņu stāvokļa var saskatīt uguns svētīgās iedarbības robežu. No rupjām fiziskajām tieksmēm attīrītie augstākie slāni jau bauda ugunīgo svētību, bet Smalkās Pasaules zemākie pagrabi vēl pakļauti fiziskai liesmas sajušanai. Turklāt - jo lielāka ir fiziskā čaula, jo uguns iedarbojas sāpīgāk. Lūk, no kurienes nāk ziņas par elles ugunīm. Ne velti katra īsta zinība virza uz augstākiem slāņiem. Rīkosimies pilnīgi zinātniski, brīdinot nepamest rupju iekāri uz Smalko Pasauli. Kad cilvēki vīpsnā par pēcnāves stāvokli, šos nesaprātīgos atliek tikai nožēlot.

305. Tagad pāriesim no Ugunīgās Pasaules uz tīģera rīkli - arī tā jāparedz. Līdz augstākajiem slāņiem var nokļūt, tikai paejot garam daudzām rīkiem un viepļiem. Augšupceļš ved caur daudzām naida izpausmēm, līdz cilvēce šos pagrabus iztīrīs draudzīgā apziņas dziņā.

306. Skolotājs var norādīt virzienu, dažreiz arī pasargāt, taču ļoti daudz jāpaveic pašiem. Turklāt tas jādara labprātīgi. Šī labprātīgā tiekšanās arī būs sevis pilnīgošana. Ikviens savtīguma vai baiļu piejaukums bojās glābjošo saikni.

307. Tumšie allaž cer, ka, traucējot celsmi, viņi neļaus īstenot mērķi, taču aizmirst, ka esošais nav sagraujams un savos stāvokļos ir daudzveidīgs. Vistumšākā vieta, Mārakāra, nevar izslēgt Gaismas iespējamību. Jāatrod tikai pieeja.

308. Reizēm konstrukcijas pārkāpšana aizved pie jauna smalka risinājuma. Tādēļ Mēs dzenam projām bailes, kas traucē saskatīt daļu veiksmīgu izkārtojumu. Tāpat vajadzētu rīkoties visos dzīves gadījumos, tad nenāktos piedzīvot sakāvi. Daļu veiksmīgs apvienojums var gan mainīties, bet ne zust. Taču šausmu aptumšota acs zaudē redzeslauku.

309. Mārakāra ir ļoti nepatīkama vieta Smalkās Pasaules zemākajos slāņos. Tur atrasties ir grūti, jo prāna tajos gandrīz nemaz neiekļūst. Tomēr dažkārt nākas nokļūt šajos sātaniskajos slāņos.

310. Pēc uzbrukuma saskatīšanas stāvoklis allaž uzlabojas. Ienaidnieks noteic spriedumu un cenšas pavēstīt par to, bet, ja pavēstītais nenotiek, daudzas apkārtējo novērotāju modrās acis sūta jaunu spēku.

311. Skolotājs apgalvo, ka var gaidīt pilnīgu uzvaru, ja vien apvienojas apziņā. Nevar gaidīt veiksmi, ja uz Skolotāju krīt kaut mazākās aizdomas. Tāpēc jāstrādā kopīgi, zinot, ka viss, ko pieļauj Visuma likumi, tiks izdarīts. Kurš gan šo laiku uzskatīs par atpūtu? Neviens, pat ne visai tālredzīgs, nenoliegs, ka šis laiks ir vēl nepieredzēts un ka pat aizmiegot jāpaliek vienmēr modram. Skolotājs saprot, ka arī jūsu sirdīm uzgūlies smagums. Ar katru dienu pasaules stāvoklis kļūst sarežģītāks. No Armagedona viedokļa tas ir pilnīgi dabiski, bet apziņa, kas Armagedonu neatzīst, vai prātu zaudē, jo nesaredz ceļu.

312. Kāpēc mums jārēķinās ar Visuma likumiem? Tie, protams, mums atrisina Armagedona parādību. Palaižot vaļā Armagedona pavedienu, mēs iegrimstam haosā. Un nav tādas augšupejas takas, kurā nebūtu vajadzīgs pavediens. Jūs zināt šos pavedienus, kas ved uz augšupejas klintīm.

313. Vislielākās Kaujas sākšanās sekas pirmām kārtām atsaucas uz cilvēces sirdi. Sirds apliecināšana īpaši vajadzīga tagad, citādi neapzinīga sirds nespēs pretoties satraukto stihiju orkānam. Tādēļ padomājiet par sirdi kā par galveno centru, kas mūs saista ar tālajām pasaulēm. Mums jāapzinās, kas tieši visvairāk apgrūtina sirdi. Ne tik daudz īpaši notikumi nomāc sirdi, cik ikdienas sīko krikumu važas. Tas labi jāiegaumē, jo lieli notikumi var pat izraisīt īpašu psihiskās enerģijas pieplūdi. Taču Armagedons nebūt nesastāv tikai no lieliem notikumiem. Gluži otrādi - tajā rod novērtējumu daudzas sīkas darbības, un pie šo sīko strūkliņu gāzmas ir jāpieradina nabaga sirds. Saku - nabaga, jo tā jau savā būtībā pazīst dižās ugunīgās sfēras, bet pagaidām tai jāsitas pret Zemes klintīm.

314. Urusvati zina, cik lielā mērā Mēs ejam pa ugunsgrēka un bezdibeņa malu. Jūs zināt, kad piesātināts klusums nozīmē spriegu kauju. Jūs jūtat Mūsu saspringtību. Tikai neprāši un patmīļi var domāt, ka pār viņiem skan vienīgi slavas dziesmas. Bet tas, kas savu skatienu pievērsis Bezrobežībai, saprot, ka, jo augstāk, jo spriegāk. Tāpēc gatavojiet cilvēkus neizbēgamajam sasprindzinājumam. Tas nenozīmē, ka Mācība ved uz saspringtību, bet šis kāpinājums ir Esošā likums.
Daudziem strāvu ritms šķiet pilnīgas blēņas, taču jūs pazīstat to glābjošo iedarbību. Esiet pārliecināti par Manu tuvumu.

315. Nomierināšanās ir sasprindzinājuma līdzsvarošana. Apziņas apvienošana pirmām kārtām ir enerģijas saglabāšana. Šo svarīgo noteikumu parasti aizmirst. Kad ierobežotās fizioloģijas vietā tiks ieviesta psihofizioloģija. tad katrs sapratīs, kāda nozīme ir enerģijas taupīšanai.

316. Pat milzi var apturēt ar sīku domu, ja tā darbojas disonansē. Tik daudzi cilvēki atskatās, satrūkstas, maina virzienu un visādi reaģē uz garamslīdošam domam, pat nepamanīdami to avotu. Domu pievilkšanas un atgrūšanas likumu visvieglāk uztvers mūziķi, jo viņi saprot konsonansi un disonanses nozīmi, ja visam skaņdarbam ir noteikta viena atslēga. Kas saprot, ko nozīmē veselu daudzbalsīgu skaņdarbu izpildīt vienā uzdotā atslēgā, tas drīzāk sapratīs pamatdomu pat tad, ja uzdevums būs daudzveidīgs. Tā iecerētā uzbūve pieļauj daudzus atzarojumus - taču tajā pašā atslēgā. Un sveša disonējoša ielaušanās neiespiedīsiet dziļi, ja stingrs ir pamatuzdevums.

317. Patiesi, jāizvairās tikai no briesmām un demora-lizēšanās, jo nav tāda stāvokļa, kas, pastāvot stipram pamatam, nedotu labāko risinājumu. Radīt nevar vienīgi pilnīgā stagnācijā un apsīkumā, bet katra trauksmaina kustība jau ir risinājuma saskaņas pilna.

318. Cilvēkus, kuriem rādās vīzijas, ārstiem vajadzētu rūpīgi izmeklēt. Viņi atrastu īpašus sirds un nervu centru simptomus. Tāpat kā vecās Indijas kadence ir daudz izsmalcinātāka par rietumu skaņkārtu, arī sirds, kas apzinās Smalko Pasauli, dos nesalīdzināmi komplicētākas toņa modulācijas. Ārsti izvairās no veselu cilvēku izpētes un tādējādi izlaiž no apredzēs vērtīgu lappusi, kas ved uz nākotni. Parasti visus brīnumus un vīzijas piedēvē histērijai, taču neviens nepaskaidros, kas ir histērija. Teiks, ka tā ir simpātiskās nervu sistēmas paaugstināta reakcija vai arī norādīs uz peritero nervu galu kairinājumu. Atradīs daudz cēloņu un sāks lietot visstiprākos līdzekļus, tikai nepapūlēsies padomāt, vai šīm parādībām nav augstāki cēloņi.

319. Brīnums ir fiziķu un ķīmiķu neievēroto smalkāko enerģiju izpausme. Brīnums ir ne vien levitācija un svara zudums, kam jūs bijāt aculiecinieki, bet tas, ka šīs pašas ļoti smalkās enerģijas tiek izmantotas arī dzīvē, turklāt biežāk, nekā parasts domāt. Šīs vairākumam vēl svešās parādības ir jāpēta. Tā nav nekromantija, nedz spiritisms, tā gluži vienkārši ir zinātne par smalkajām enerģijām. Mūsu priekšā ir cilvēka sirds - šis lepnais šķirstiņš, bet tajā ir jāieklausās un augstākajam altārim jātuvojas tīram rokam. Jūs redzējāt nevērīgus ārstus, kuri neizmantoja brīnišķīgo liesmainās sirds piemēru. Tagad viņi par savu aklumu maksā.
Brīnums ir iespējams - tikai jāsavieno sirds smalkākie pavedieni. Tālab arī norādām, ka ir nepieciešams apvienot apziņu.

320. Sirds darbības savienošanu ar tālajām pasaulēm senatnē pastiprināja ar dažiem mehāniskiem paņēmieniem. Piemēram, virs galvas atlieca rokas ar sakrustotiem pirkstiem - tā veidojās magnētiskais aplis. Tāpat rokas ar sakrustotiem pirkstiem uzlika uz "kausa" vietas tā, lai kreisās rokas plauksta atrastos pret sirdi. Tā pastiprināja magnētisko viļņu plūsmu. Taču tagad, mācīdami, kā paplašināt apziņu, izvairīsimies no mehāniskiem ārējiem paņēmieniem. Daudz smalkāk ir darboties ar iekšējo apziņu. Mums jājūt, kā apziņas sūtījums pieskaras sirds būtībai, izraisot kustību augšup, it kā velkot uz Bezrobežību. Daudzas mūsu sajūtas, protams, būs atkarīgas no atmosfēras stāvokļa. Var just nomāktību vai svētsvinīgumu, bet zināsim, ka šajos brīžos sirds ir pavērusi pārzemes vārtus. Vienīgi ļaunums un bailes izmanto pazemes ejas.

321. Skulptors, izcirzdams tēlus, dažām vietām pieskaras reizi, bet citur izdara veselu virkni gan skarbu, gan maigu uzsitienu. Tā arī Mācībā bieži var vērot, cik daudzveidīgi jāpieskaras dažiem stāvokļiem bez atkārtošanās, jo arī tēlnieka kalts neatkārto kustības, bet tikai veido vēlamo formu. Šīs vietas parasti ir loti atbildīgas; ievērojiet arī vietas, kas atzīmētas vairākkārt. Tās ir vai nu apziņai pilnīgi jaunas, vai arī neuzmanīgi garām palaistas. Cik izšķiroša nozīme tomēr var būt grīļīgam kaltam! Arī garām palaista iespējamība piešķir uzdevumam pavisam citu jēgu. Runājot par sirdi - vai tā sevī neietver ļoti daudz individualitāšu, kuras izraisa pilnīgi neatkārtojamas parādības? Citādi arī nevar būt, jo neskaitāmas ir smalkās enerģijas savos lūzumos un krustojumos dažādās sfērās.

322. Pastāvīgi jāapstiprina smalko parādību daudzveidība, citādi cilvēki atkal pasteigsies tās ieslēgt rupjos rāmjos, nemēģinot izkopt savu uzmanību pret šādu individuālas vērošanas metodi. Atkal jāpievēršas dažām sirds ugunīm, kuras vieniem rādās purpura krāsā, bet citiem mēļas - atkarībā gan no auras stāvokļa, gan arī no fiziskās veselības. Bet uguņu būtību šīs atšķirības negroza.

323. Individuālā metode ir nepieciešama, lai tuvotos smalkākajām enerģijām. Galvenā kļūda ir - pieiet neizmērojamajam ar vecajām mērauklām. Ja kāds nesveramam lielumam izmantos atsvarus, tad neveiksme ir droša. Bet šīs augstākās enerģijas, protams, iet cauri visai cilvēka dabai, saistot to ar augstākajām pasaulēm. Pilnīgi skaidrs, ka šādas augstākās pazīmes ir jāmeklē nevis slimību pārņemtajos cilvēkos, bet gan smalkos veselos organismos. Šiem izsmalcinātajiem organismiem sevī jānovēro šīs neizskaidrojamās, bet acīmredzamās parādības. Nav jābaidās tapt smieklīgam kāda acīs, galvenais ir atrast smalko enerģiju izpausmēm atbilstošus vārdus. Tagad ir īpaši daudz Smalkās Pasaules nogulu izpausmju, bet tās ir kā mikroorganismi - gandrīz neredzamas, taču to sekas ir acīmredzamas.

324. Individuālā metode nav jāuzskata par nezinātnisku, gluži otrādi - tā dod uzkrājumu formulas padziļināšanai. Nav slikta veco Vēdu pamanītā dažu nervu centru līdzība ar dzīvniekiem un citiem tēliem. Novērošana ielika pirmos pamatus sistemātiskiem iedalījumiem. Tieši tāpat sistēmā ieklausies aizrautīgu novērotāju pamanītie fakti. Vēl nesen cilvēki pievērsās spiritismam, lai gan tas ir kaitīgs, taču daudz dabiskāk ir novērot tās enerģiju izpausmes, kurn rupjās formas mums vairs nav svešas. Tā zinātne ne vien netiks satricināta, bet gluži otrādi - tās izpētes lauks paplašināsies.

325. Vai trieciens sirdī nelīdzinās belzienam pa arfu vai cītaru? Vai sirds skanējums neliecina par neredzamām stīgām, kas ir nervu turpinājums smalkajā stāvoklī? Vai tas nav zinātniski - novērot sitienus pa auru, kad acs vai sirds, vai "kauss". vai pakausis it skaidri pieņem atsistas bultas? Taču manāms, ka sirds skan krietni stiprāk par pārējiem centriem. Ne velti sirdi dēvē par Sauļu Sauli. Vai tālie raidījumi nav uzskatāmi par izsmalcinātu, bet pilnīgi dabisku stāvokli? Tā dēvētās histērijas novadu nepieciešams sadalīt daudzās iedalās. Tagad tas aizņem vietu no apsēstības līdz izsmalcinātam garīgumam. Tādus pretrunīgus sajaukumus taču nedrīkst atstāt, jo būtu nezinātniski samest visu vienā kaudzē, lai tikai nebūtu jāpiepūlē smadzenes. Tā jau Svētā Terēza var nonākt pie apsēstajiem, bt vispretīgākais dēmons - tuvu altārim. Nedrīkst samierināties ar dažādu stāvokļu sajaukšanu.

326. Darbošanās zinātnē pirmām kārtām prasa novērojumu precizitāti. Vai tad var apkopot pretrunīgas parādības? Tieši otrādi - esošā bagātīgumam jāvirza domas uz ļoti daudziem novērojumiem. Vispirms uzkrāsim un nebūsim vieglprātīgi secinājumu izdarīšanā. Pilnīgi pietiek ar Mācību dotajiem padomiem. Tagad var padomāt par mūsu uztveres spēju attīstīšanu. Tā mēs tuvosimies Smalkās Pasaules robežai.

327. Uzmanības vingrināšana ir Smalkās Pasaules pazīmju novērošanas noteikums. Vērīgums jāattīsta ar dažādiem paņēmieniem. Simfonijā var izvēlēties vienu balsi un izsekot tai, bet var arī vienlaikus uztvert vairākas skaņkārtas. Ir derīgi arī ieklausīties klusuma skanēšanā. Klusēšanai ir daudz smalku balsu, un izdibināt to ritmu nozīmē tuvoties Smalkajai Pasaulei. Bet, pētot klusumu, ir pamācoši uztvert katras fiziskās ielaušanās disonansi. Nav labāka piemēra par fiziskās skaņas salīdzināšanu ar Smalko Pasauli. Starp citu, tāds pats pretstats vērojams ari ožas sfērā. Taču šī īpašība ir daudz retāk attīstīta. Smalkajā Pasaulē oža ir sava veida barība, tāpēc skaidrs, ka fiziskajā pasaulē tā nav tik attīstīta. Kā jau esat pamanījuši, Smalkā Pasaule, protams, ir smaržu pilna. Jo augstāk, jo smaržas ir pilnīgākas. Bet zemākie slāni ir trūdu pilni. Atmiesotie, kas aizkavējušies zemākajos slāņos, nēsā trūdu apvalku. Tādēļ ir ļoti lietderīgi jau dzīves laikā sagatavoties lidojumam augstākos slāņos.

328. Sagatavošanās augstākiem slāņiem pirmām kārtam nozīmē apziņas šķīstīšanu un sirds dzīves attīstīšanu. Taču šie noteikumi ir jātur prātā. Cilvēki parasti tos atceras tikai bezdarbības vai atpūtas brīžos, bet, kad tie jāliek lietā, par tiem aizmirst. Šo noteikumu vietu ieņem uzbudinājums, bet uzbudinājuma smaka ir drausmīga.

329. Kurš gan domās par panākumiem Smalkajā Pasaulē, ja nav atļauts runāt un domāt? Mācība, kas nepazīst Smalko Pasauli, par vadītāju neder, jo zemes esamība nav pat ne simtā daļa no dzīves Smalkajā Pasaulē. Tātad der zināt apstākļus, kuros būs jāuzturas daudz ilgāk. Taču tagad astrālajā pasaulē risinās kauja un apstākļi ir vēl sarežģītāki.

330. Sirds izsmalcinātība izraisa visu jutekļu pastiprinātu darbīgumu. Oža, dzirde, redze, garša darbojas nepārtraukti. Nav klusuma, jo, apklustot Zemes skaņām, kļūst dzirdamas Smalkās Pasaules atbalsis. Nav neviena mirkļa bez smaržas, jo pat vistīrākais gaiss ir aromātu pilns; nav redzes tukšuma, jo Smalkās Pasaules gaismas redz gan atvērta, gan aizvērta acs. Vai pat vistīrākā debess nav veidojumu pilna? Nav iespējama arī garšas bezdarbība, kad pats cilvēks ir spēcīgākā ķīmijas laboratorija. Attiecībā uz tausti paši zināt, kā var pieskarties Smalkā Pasaule. Tā, neaizejot no šīspasaules, sirds padara mūs par daudzu smalko izpausmju līdzdalībniekiem. Ja kāds tomēr uzstās, ka eksistē absolūts klusums, tad ziniet, ka viņa sirds nav izsmalcināta.

331. Izsmalcināta sirds ieteiks atsacīties no gaļas lietošanas uzturā. Turklāt Smalkās Pasaules izpratne norādīs ne vien uz trūdpilnu produktu lietošanas kaitīgumu, bet arī parādīs, kādus viesus pievilina trūdēšana. Patiesi, grūti pateikt, kurš ļaunums ir lielāks, - gaļas ēšana vai gaļas pievilinātie nevēlamie viesi. Pat kaltēta un kūpināta gala, kas ir samērā nekaitīga, ar savu smaržu tomēr pievilina Smalkās Pasaules izsalkušos, un, ja viņus turklāt sagaida ar nekrietniem vārdiem, tad izveidojas viskaitīgākā sabiedrība. Kā esat dzirdējuši, daudzi ēd klusējot vai cienīgi sarunājoties. Protams, nav pieļaujama nekāda trūdēšana; pat dārzeņus nedrīkst turēt līdz pūšanai. Cilvēkam daudz nav vajadzīgs - pāris augļu, nedaudz miltu produktu, kā arī piens. Tā var ne tikai iekšas iztīrīt, bet arī atbrīvoties no daudziem viesiem. Vai ārstiem, kas pēta līdzekļus cīņai pret vēzi un aknu akmeņiem, nederētu pievērsties šai vienkāršajai profilaksei? Runā taču par smaržu kvēpināšanu un aromātiem, bet arī dažas indes ir smaržīgas un atņem apziņu! Jāpēta arī tās.

332. Smalkajā Pasaulē ir dažādi laicīgās pasaules atveidi. Pat gadalaiku pirmtēls atspoguļojas Smalkās Pasaules apziņā. Tāpēc Smalkajai Pasaulei nav svešs ne augu, ne kalnu, ne ūdeņu virsmas tēls, protams, pārveidotā stāvoklī. Sirds, kas pazīst Smalko Pasauli, pazīst arī tās puķes un kalnus, sniegus un jūras. Ziedi tur izceļas ar formu bagāflbu, bet to krāsas ir nesalīdzināmi daudzveidīgākas par Zemes krāsām. Sniegi ir baltāki, dzidrāki un biezāki par Zemes sniegiem. Var sākt visas Augstākās Pasaules struktūras iepazīšanu, un cilvēks, kas uz Zemes būs iemantojis skaidru un labestīgu apziņu, būs krietns celtnieks arī Smalkajā Pasaulē. Viņš nevis izķēmos, bet radīs daiļas proporcijas un ritmu, kas atbildīs Bezrobežības krāšņumam. Vai tad tik pārmērīgs ir gara pienākums, ja tas pilnīgojis sirdi? Vienīgi gaismu nesošā sirds apziņa uznesīs smalko ķermeni augstākajos Mājokļos. Tā katrs, kas sagatavo savu sirdi un padara cildenākas tuvāko sirdis, jau pilda Sūtītāja gribu. Kad jautās: "Vai tikai sirds nav gaisa aparāts, ja jau tā spēj augšupcelties?" - atbildiet: "Šis joks nav tālu no patiesības." Patiesi, sirds enerģija ir tik līdzīga hēlijam un citām smalkākajām gāzēm, ka, iedomādamies sirds pacelšanos, būsim tuvu garīgajai patiesībai.

333. Kurš gan savā sirdī neizjutīs augšupcelšanās daili? Kurš gan nesajutīs sirdī smagumu, atgriežoties šaurajā, apdraudētajā pagaidu mājā? Tā jāsaprot Augstākā Pasaule, lai spētu ar visu būtni traukties un augšupcelties. Vai, nedomājot par augstākām pasaulēm, maz iespējams ko saredzēt pa šaurās mājas logu? Un sirds vadīs pa Kristus ceļu kā uz Pārveidības pakāpi. Tā atvērsim šauras mājas durvis. Katra apziņas vienotība jau ir durvju atvēršana.

334. Pavaicājiet gudram cilvēkam, kas viņu visbiežāk brīdinājis no briesmām, pasargājis no kļūdām un novirzēm. Godīgs cilvēks nosauks sirdi, nevis smadzenes vai saprātu. Tikai muļķis paļausies uz nosacītajiem prāta slēdzieniem. Sirds ir jūtziņas pilna. Jau sen mēs pieminam šo jēdzienu, bet tagad pie tā atgriežamies citā spirāles lokā. Jau esam iepazinuši Sirds un Hierarhijas disciplīnu un padomājuši par Bezrobežību. Tādā kārtā jūtziņa parādījās nevis kā kāda neskaidra intuīcija, bet kā gaiīgās disciplīnas sekas, izprotot sirds nozīmi. Tā arī vediet skoniekus. Vispirms kā tālu tīklu iemetiet vajadzīgo jēdzienu, bet pēc tam uzmanīgi pievelciet tīkla galus, lai pilnīgi apņemtu meklēto. Tā nav nejaušība, ka bieži tiek lietots tīklu iemetuša zvejnieka simbols. Nav viegli nozvejot sirdi! Nav viegli pieņemt sirds valodu par realitāti. Vajadzīgs zināms laiks, uzticība un tiekšanās, lai saprastu, ko saka sirds.

335. Kas, anarhijas apdraudēts, domā par sirdi, tas parāda, ka šī doma viņā jau kādreiz mitusi. Viņam daudzējādā ziņā var uzticēties, jo viņš jau ir saskāries ar izzināšanu un tādējādi pasargājis garu no nodevības netikuma. Cilvēks, kurā ir nodevības iedīglis, noteikti nepazīst sirds dārgumus. Tumsas biedu vidū uzslāņojiet smalkāko izpratni. Diža ir sirdsdzirde un sirdsredze.

336. Prātošana ir zināms pretstats izpratnei ar sirdi. Prātošana ir sava veida maģija, bet maģija ir pretstats Svētībai. Mums labi jāizprot kā maģija, tā prātošana. Tās abas taču ir tik tuvas personībai, patībai un, kā saka, egoismam. Prātošana nāk no sevis, maģija sevi nostāda pret Augstāko. Bet sirds izpratnes, tāpat kā Svētības, pamatā nav patības, citiem vārdiem, pašas kavējošākās sākotnes. Dzeloņcūka izlaiž no sevis adatas, un tai no augšas grūti piekļūt. Katrs prātotājs sev laupa iespēju kontaktēties ar Augšieni. Nesajauksim prātu ar abstrakto prātošanu. Prāts aizvedīs līdz gudrībai, citiem vārdiem sakot, līdz sirdij. Bet prāto tārps, kas ar pūlēm šķērso cilvēka taku. Tālab tik neatlaidīgi tieksimies pēc sirds sasniegumiem, jo tajos ir sajūsmas lādīte, ko par zeltu nevar nopirkt.

337. Jūsu priekšā ir sirds, kas atbalso visas kosmiskā apliecinājuma izpausmes. Vai tad tā nav Visuma apziņa? Tieši šādā ceļā iedziļināsimies dzīves pārveidē. Tad būs vērojams, cik pakāpeniski šīs izpausmes kļūs par parastām nākamības pavadonēm.
Ievērojiet, kā darbojas Armagedons. Kad saceļas Zemes dzīles, tad nevar nepamanīt stihiju satraukuma pastiprināšanos. Aicinādami uz domu padziļināšanu. Mēs ieteicam vērtīgu līdzekli Haosa līdzsvarošanai. Skolotājs neslēpj zinību sevī, bet pirmajā izdevīgajā brīdī apbruņo pret Haosu. Neprātīgie mēģina nostādīt Haosa Spēkus pret Mums, paši nezinādami, kā tos vadīt! Jāsaprot, ka Haoss izpaužas ne vien cietzemes fiziskajās konvulsijās, bet arī psihisko enerģiju pasaulē. Nav grūti pavairot psihiskās neprātības, bet kā tās virzīt? Neprātīgie neapjēdz, cik vāji ir viņu sabiedrotie, kas vēlas vienīgi apgrūtināt augšupeju. Jābrīnās par viņu postītkāri, it kā tiem būtu vajadzīgas tikai drupas!

338. Nepieciešama liela vīrišķība, lai postījumu vidū krātu sirds spēkus. Ja nezinātu, ka šīs pārveidības vajadzīgas visām pasaulēm, varētu domāt, ka veltīgi ir sirds sasniegumi. Taču, par laimi, tie ir vajadzīgi visam esošajam. Tādēļ pat postījumu putekļos jāveido sirds cietokšņi.

339. Sūrja Vidjā - tā dažreiz ir dēvēta Mācība par Sirdi. Ar šo nosaukumu norādīja uz sirds ugunīgumu, saulainību, uz sirdi kā centru. Patiesi, ikviens, kas vēlas iepazīt sirdi, nedrīkst uzskatīt to par organisma daļu. Vispirms jāizprot sirds centrālā loma, izpētē jāvirzās no tās, bet ne uz to. Pats saules pinums ir sirds svētnīcas priekšnams. Pats kundalinī ir sirds laboratorija. Smadzenes un visi centri ir sirds saimniecība, jo bez sirds nekas dzīvot nespēj! Pat smadzenes var zināmā mērā aizstāt. Pat kundalinī iespējams daļēji uzturēt ar elektrību un saules pinumu spēcināt ar zilo gaismu. Bet sirds stāv kā cilvēces Svētnīca. Nevar iedomāties cilvēces apvienošanu ar smadzeņu vai kunda-linī palīdzību, bet sirds mirdzums spēj satuvināt šķietami dažādus organismus, turklāt pat lielos attālumos. Šis eksperiments - tuvināt sirdis no attāluma - gaida savus veicējus.
Pilnīgi pareiza ir vēlēšanās organizēt ilgstošus eksperimentus, jo tādējādi var radīt vēl vienu saikni starp paaudzēm.

340. Viens otrs sadalīs, bet Mēs apvienosim, jo apvienošana ir fokusa teorijas pamats. Agrāk Mēs norādījām uz Hierarhijas fokusu, bet tagad jākoncentrē uzmanība uz sirdi kā vadu, kas savieno ar Hierarhiju. Tad neviens neteiks, ka Hierarhija nav realitāte, jo tai nav pieejas. Tieši tad ir visreālākā pieeja, kad vidutāja ir sirds, tā pati sirds, kas nemitīgi klauvē un pulsē, lai cilvēki to neaizmirstu. Vismaigākā, visspriegākā, visatsaucīgākā vistuvākajam un vistālākajam.

341. Sirds deģenerēšanos, aptaukošanos un paplašināšanos izraisa nepieļaujami dzīves apstākli. Sirdskaite kā karmisku cēloņu sekas ir ļoti reta. Sirds paplašināšanos var izraisīt labs, bet neizmantots potenciāls. Sirds aptaukošanās, protams, ir nepiedodama izpausme, jo katru aptaukošanos var apturēt iedīglī. Labākā pretinde aptaukošanās tieksmei ir darbs. Jāievēro kaut neliela sirds higiēna. Pievēršanās darbam ir vislabākais sirds nostiprināšanas veids. Nevis darbs, bet sirds tiekšanās pārtraukšana iedarbojas postoši. Protams, arī spēcīgas naidnieku bultas nav dziedinošas, taču pret šīm brūcēm jūs zināt Hierarhijas balzamu. Tikai šis balzams jālieto pastāvīgi. Ir liela kļūda aizmirst par šāda dziedniecības līdzekļa esamību.

342. Kaitīga ir arī jebkura nodevība. Bet nav jāaizmirst, ka atklātu nodevību dažreiz ir pat vieglāk pārciest nekā apslēpto. Bieži vien nodevējs pat sev neatzīstas savā nodarījumā. Šādas izsmalcinātas nodevības ceļi ir visai sarežģīti. Nodevību apzinādamies, nodevējs kaut vai daļēji izlādē paša radīto spriegumu. Bet būtu vēl neģēlīgāk, ja Jūdass nebūtu atzinies.

343. Ugunīgais ķermenis dažreiz var izlauzties pat caur fizisko apvalku. Tā, pastāvot zināmam Uguns parādību spriegumam izplatījuma, ugunīgais ķermenis sāk izpausties mazas uguntiņās, kas izgaismo fiziskā ķermeņa virsmu. Šis smalkais ugunīgais stāvoklis ir reti redzams. Ne vien acs nespēj šīs sīkās gaismiņas uztvert, bet pati skatiena enerģija šos loti smalkos uzliesmojumus it kā apslāpē. Tādas kosmiskās parādības kā izvirdumi un citas ugunīgās izpausmes veicina ugunīgā ķermeņa fenomenus. Šai parādībai nav nekā kopēja ar auras ugunīm vai ārējām ugunīm, piemēram, svētā Elma ugunīm. Urusvati šodien iepazinās ar ugunīgā ķermeņa ugunīm. Kosmiskie postījumi nevis izraisīja sāpes, bet gan norādīja uz ugunīgo ķermeni. Tā palielinājās to pazīmju daudzums, kuras liecina par sakariem ar kosmiskajām parādībām. Izvirdums var izraisīt mikrokosmā dziedzeru izvirdumu, kā arī izsaukt ugunīgā ķermeņa ugunis.

344. Tā var pamazām vairot smalkās parādības. Apstiprinu, ka daudz vieglāk ir strādāt vienprātībā. Mācība bieži vien veltīgi aicina uz apziņas vienotību, bet cilvēki domā, ka tas ir ideāls, taču nerealizējams aicinājums. Taču šī spēcīgā darbība ir kā daudzas varenas enerģijas, kopā ņemtas. Kāpēc gan tādā gadījumā apgrūtināt smalkākās enerģijas, ja cilvēkam ir dots tāds varens bruņojums!

345. Sirds atvēršana vēl ir svarīga tādēļ, ka tā spēj atšķirt kosmiskos periodus. Neskaidras priekšnojautas bez sirds dalības nekādi nenoformēsies notikumos. Tāpat bez sirds palīdzības nevar sajust tālus notikumus. Piemēram, tieši tagad Smalkajā Pasaulē notiek veselu veidojumu iznīcināšana, kam loti jāatsaucas uz sirdi. Šai iznīcināšanai ir savs labums, jo sablīvējumi kavē pilnīgošanos. Nav brīnums, ka arī smalkās formas var tikt iznīcinātas, lai tās nomainītu ar nākamajām. Bet šādiem satricinājumiem jāizmanto uguns. Šāda nomazgāšana ar uguni apstiprina jaunu pakāpi, bet fiziskajai pasaulei tā ir ārkārtīgi grūta. Tāpat kā Armagedona pakāpe. Šī izpratne pamazām jāpaplašina, citādi var apmulst pat pieredzējuši cīnītāji. Bet zināsim par nepieredzēto spriedzi. Būsim iejūtīgi cits pret citu. Neba nejauši Mēs brīdinājām par neparasto laiku.

346. Nav arī jāaizmirst, ka visi šo dienu sīkumi kļūst ļoti satraucoši. Nevar prasīt no cilvēkiem parasto domāšanu, kad pats gaiss ir neparasts. Smagais posms jāuzņem, saglabājot izturību. Mierinājumu sniegs nākotnes apliecinājums domās. Turieties stipri - bez sirds pavediena nekā cita nav!

347. Zinātniekiem ir grūts uzdevums - noskaidrot, kāds sakars var būt vulkāna izvirdumam ar Smalkās Pasaules formām. Taču drīz viņi sapratīs arī to.

348. Saprātīga ārsta pdoms ir samierināties ar jebkuru fizisko stāvokli un sirdī neremdināmi tiekties augšup. Nevajag iedomāties, ka pilnīgā ētika nošķiras no medicīnas. Nevajag uzskatīt, ka vienīgi doma spēj noturēt fizisko stāvokli. Tas būtu vienpusīgi. Mēs dzīvojam ķīmijas laboratorijā un paši esam tās daļa. Senlaikos cilvēki par grūti saslimušo teica: "Jāuznes Uguns Kalnā." Šādi viņi izteica divējādu jēgu - pirmā atgādināja par ugunīgo ķermeni, kas slimību nepazīst, bet otrai bija tīri fiziska nozīme, jo izvirduma ugunī ir īpaša enerģiju kombinācija, kas spēj ierosināt dažus nervu centrus. Citādi arī nevar būt, ja sirds liesma atbild vistālākajām pazemes ugunīm. Jāizpēta arī, ciktāl sirds liesma kontrolē apakšzemes plūsmu. Daži vienas stihijas organismi var izzināt pazemes ūdeņus, bet ugunīgie cilvēki, protams, var saplūst ar uguni. Tieši šī stihija tik ļoti būtu jānovēro.

349. Tāpat jānovēro pasaules notikumu kāpinājums. Var konstatēt neparasti strauju progresiju. Notikumi ielaužas visā dzīvē, un ne jau karš, kā to domā, bet visu stihiju sadursme neļauj dzīvei kļūt par pasaku. Arī agrākajās katastrofās cilvēki nevēlējās saskatīt īsto stāvokli.

350. Reizē ar kāpinājumu jūtams it kā tukšums. Pret šo sajūtu jāizturas ļoti saudzīgi. Visbiežāk tā ir aizsargjosla, kas pasargā sirdi no postošiem triecieniem gluži kā bruņukrekls. Šis apstāklis ir jāzina. Daži šo sajūtu uztver kā noraidījumu un veltīgi skumst; citi iedomājas, ka šī sajūta nozīmē briesmu izbeigšanos, un atmet modrību. Kā vienā, tā otrā gadījumā tiek traucēta enerģijas pieplūde. Bet pieredzējis karotājs šo vairogu augstu vērtē, jo tas ļauj saglabāt viņa spēkus. Jau zināt, ka triecieni pa auru ir ļoti sāpīgi acīm un ausīm, bet var būt arī grieztas vai cirstas brūces sajūta. Šīs sajūtas ir jo sāpīgas plecos, kaklā un pavēderē. Tas pats var būt, brūcēm - stigmām atveroties. Tad sirds enerģija pievelk noteiktai vietai sabiezētu fohatisko daļiņu un satriec ādas audu šūniņu. Tā sirds un Svētības apvienojums veido ļoti spēcīgu kombināciju.

351. Haoss vēl nav izprasts. Daži uzskata, ka tas ir atdalīts no Izpaustā, bet citi to vispār uzskata par abstrakciju. Bet, ja cilvēki apzinātos, cik lielā mērā Haoss daudzveidīgi ielaužas Esībā, viņi saprastu, ka vajadzīga piesardzība. Katra disonanse, katra trūdēšana, ja to tūlīt nenovērš, nes graujošo Haosa stihiju vilni. Haosa novērošanai nav vajadzīgi teleskopi, bet tuvu, ļoti tuvu sev cilvēce var pētīt un sajust īstu Haosu. Tieši sird dreb no Haosa. Tā atkal atgriežamies pie sirds.

352. Vajātais ved sev līdzi vajātājus - tā ir sena patiesība par vajāto priekšrocībām. To saprast nozīmē nostāties uz vajāto ceļa. Tā daudzi vajātāji paši pievērsušies vajāto ceļam, jo sekošana pa noteiktu ceļu viņos radījusi zināmu pievilksmi. Tādēļ Mēs dodam priekšroku vajāto ceļam.

353. Sirds domā, sirds apstiprina, sirds apvieno. Vienmēr jāatceras sirds nozīme, ko tik ilgi ir aizēnojušas smadzenes. Sirds nodrebēs pirmā, sirds sāks trīsēt pirmā, sirds uzzinās daudz ātrāk, pirms smadzeņu saprāts iedrīkstēsies domāt. Nenoliedzot smadzeņu līkumaino ceļu, nedrīkstam taču noklusēt sirds taisnāko sasniegumu, bultai līdzīgo staru - brīnumsirdi!
Tā varam piebiedroties sirdij un norobežoties no visiem ļaunuma uzbrukumiem. Tikai ar sirdi var sajust brūno gāzi un laikus novērst nosmakšanu. Arī uzvara Armagedona laukā ir sirds lieta. Tādēļ tik loti ieteicu glabāt sirdi kā visu ļaunumu iznīcinātāju zobenu.

354. Pēc Mūsu domām, nav pieļaujama nekāda sirds vivi-sekcija; turklāt tā ir gandrīz neiespējama - tāpat kā ringse meklēšana dzīva organisma. Bet, pētot sirds attīstību, varētu novērot daudzas psihofizioloģiskas izpausmes. Tā ugunīgās sirds ietekmē uz virsējiem audiem parādās gaišs plankums, kas, ugunij pieņemoties, kļūst gandrīz balts. Senatnē šo parādību dēvēja par svētajiem pelniem. Tai nav nekāda sakara ar sirds paplašināšanos, drīzāk gan ar attīstību. Jāsaprot arī, kāpēc eksperimentu ar dzīvnieka sirdi nevar attiecināt uz cilvēka sirdi. Ja cilvēka sirds ir apziņas tronis, tad, protams, dzīvnieka sirdij ar kādām funkcijām no tās ir jāatšķiras. Turklāt varmācīgi ietekmēt sirds darbību pēc smalkā ķermeņa iziešanas būtu īsts noziegums. Katrs mākslīgs sirds puksts pievilks smalko ķermeni un izraisīs nepieļaujamu sairumu un mokas.

355. Sirds glābšana nav meklējama vivisekcijā. Var iedarboties ar smalko staru, kas radīs iesaldēšanai līdzīgu vibrāciju. Cilvēka sirdi nedrīkst graizīt, ar to jāapietas daudz maigāk. Protams, var rasties savainojumi, bet tie jau ir izņēmuma gadījumi.

356. Stāsta, ka kāds jogs spriedzes brīdī pacēlis ūdens trauku un to sasitis. Jautāts par tādu posta darbu, viņš atbildējis: "Citādi būtu plīsusi sirds." Tamlīdzīgas izlādēšanās notiek visos stāvokļos. Sirds spriedze mēdz būt tik liela, ka ir nepieciešams izdarīt kādu telpisku kustību, lai vajadzīgo stāvokli atbrīvotu no sabiezētās sfēras. Tāds sabiezējums var rasties augstāko ārējo cēloņu ietekmē vai arī izveidoties iekšēji, gluži kā kosmisko perturbāciju laikā. Tāpēc tik vērīgi jāuzmana mūsu sirds apliecinājumi. Sirds tik ļoti sajūt un atbalso arī neredzamos procesus, ka pēc tās varētu rakstīt veselu Neredzamā vēsturi. Seismiskos cēloņus ir grūti salīdzināt ar Smalkās Pasaules kataklizmām, taču sirds atsaucas arī uz tām.

357. Atdzīvinot dažādu iemeslu dēļ apstājušos sirdi, lietojam vibrācijas. Mahāvans var atbildēt uz zemes dzīves izraisītiem cēloņiem, bet Sudraba Tilta vibrācija vajadzīga perturbācijām Smalkajā Pasaulē.

358. Jūs jau zināt, cik gausi pieaug apziņa; tikpat lēni pārveidojas arī apziņas mītne - sirds. Tāpēc jāatzīst, ka tas, kas nedoma par sirdi, nespēs attīstīt arī savu apziņu. Tiesa, sirds savā būtībā nav atrauta no augstākajām sfērām, bet šis potenciāls ir jāizmanto. Cik daudz kas salūst sirdī, kuru nav šķīstījusi augstākā domāšana! Ļoti daudzi vērtīgi sūtījumi iegūst kroplīgas aprises vienīgi tāpēc, ka sirds ir pamesta novārtā. Šādā sirdī vietu nerod tik daudz labāko, smalkāko apzīmējumu un izjūtu! Vai netīrā sirdī sev nenovīs ligzdu ļaunums? Neuzskatīsim šos vārdus par abstraktu pamācību; sirds ir jāaudzina. Bez sirds izsmalcināšanas nevar izglītot smadzenes. Gan vecā metafizika, gan šolaiku psiholoģija mēģina piekļūt sirdij, bet kā lai nonāk līdz sirdij mācība, kurā vārds sirds nav pat pieminēts!

359. Jārada īpašs priekšmets - Sirds zinātne. Visvienkāršākā kalpone jau saprot, cik jauki ir runāt par sirdi; šķiet, zinātniekam jo vieglāk būtu šo jēdzienu paplašināt. Cilvēces vēsture sniedz smadzeņu un sirds darbinieku salīdzinājuma tabulu. Vai šie varoņdarbi un pašaizliedzīgie varoņi nesniedz vislabāko sirds pilnīgošanas paraugu?

360. Ja runāju par sirdi, tad jāsaprot, kādēļ Mēs pirms kaujas runājam par Hierarhiju, bet kaujas laikā uzsveram sirdi. Patiesi, tikai ar sirdi uzvarēsim!

361. Psihiskās enerģijas liecība var izraisīt tādus kā krampjus pirkstu galos. Pilnīgi saprotams, ka psihiskās enerģijas verdošā lava ir kā vulkāns. Tāpēc ļoti nepieciešama piesardzība. Kad straumēm plūdīs Mani sviedri, tad noslogojiet Mani vēl!

362. Skumjas ir Armagedona atbalss - sadursmes spēks nevar nenomākt sirdis. Paraugieties apkārt - vai daudz redz prieka? Var pat vērot, ka smaidu kļuvis mazāk. Nebrīnieties, jo pat nezinīgie prāti jauš nomāktību, tikai nezina smago cēloni. Daudzi vārdos vispār noliegs, bet sirdī tomēr jutīs smagumu. Sirds izsmalcinājums ļauj uztvert daudzas smalkās parādības, piemēram, rokas pieskārienu smalkajā ķermenī, tāpat arī daudzus brīdinājumus par sāpēm.

363. Pievērsīsimies atkal pulsa kvalitātei. Daudz reižu un no dažādām pusēm nāksies norādīt uz šo neapšaubāmo sirds apstiprinājuma liecību. Ne tik daudz pulsa sitienu skaits, cik tā kvalitātes novērošana rādīs sirds dzīvīguma ainu. Jau tagad, pirms auru fotografēšanas, var sākt pulsa novērošanu nevis slimības laikā, bet tad, kad cilvēks ir vesels, atzīmējot, kādas jutoņas un tieši kā tās atsaucas uz pulsu. Aura uzrāda slimību, bet pulsa kvalitāte parāda pilnīgu reakcijas skalu. Taču vairākumam aura šķiet kaut kas transcendentāls, bet pulss - tīri fiziska parādība. Cik rūpīgi un saudzīgi ir jāpieiet pulsa izpētei! Šolaiku ārsti pulsa kvalitāti gandrīz nemaz neievēro. Pulsa pētīšanai vēl daudzkārt pievērsīsimies, kad domāsim par vib-rācijām.

364. Ārstējot ar vibrācijām, pulsa kvalitāte ir nepieciešams priekšnoteikums. Uz ko gan citu lai pamatojas dažādu vibrāciju lietojumā? Paši jau zināt, cik dažādas ir vibrācijas un kādu efektu tās rada. Tas nav pārspīlējums, ka daudzās briesmās sirdi pasargā vibrācijas. Tā vienu dienu mēs runājam par sirdi dziedinošo psihisko enerģiju, bet nākamajā dienā atceramies it kā visiem pieejamās fiziskās parādības. Arī tas ir par sirdi, arī tas ir par sirds sāpēm, kuras uzveicamas, apvienojoties ar Valdoni.

365. Ja sastopat svētuli, tad ziniet, ka tas nav sirds cilvēks. Ja sastopat māņticīgo, tad ziniet, ka tas nav sirds cilvēks. Ja sastopat iebaidīto, tad ziniet, ka tas nav sirds cilvēks. Un tomēr šie nelūgtie viesi sapratīs vārdu sirds. Ir laiks atšķirt visus sirds klaunus, lai viņi nespēlētos ar cilvēku sirdīm. Jāizzina, kad sirdi aptumšo patmīlība un nežēlība. Tā, taustoties pēc pulsa, iespējams tuvoties īstajiem sirds dārgumiem. Šādā pašā ceļā var uztaustīt, kad sirds klusē un līdz tai nenonāk aicinājumi. Daudz ir strādāts pie domu pārraidīšanas no attāluma - arī te ir noderīgs pulss. Savā smalkākajā kvalitātē pulss spēj fiksēt domu sūtījumu pat pirms tā apzināšanās. Tādējādi var vēlreiz pārliecināties, kādas vissmalkākās iespējas mīt organismā, par kuru cilvēki sev radījuši vienīgi ķermenisku, ar blīvumu saistītu priekšstatu. Jau daudzus tūkstošus gadu uzslāņojas šis raupjums un ķermenis - gaismeklis attālinās no uguns.

366. Kad jutāt tiekšanos un gaidas, neattieciniet to uz tuvākajām dienām. Bieži jūtat, ka pamats domāts vajadzīgam apliecinājumam. Šai jūtziņai nav sakara ar rītdienas veiksmi, gluži otrādi - tā norāda, ka kaut kas lielāks jau tagad gūst noteiktus apveidus. Cilvēki parasti cieš no savas nesamērības. Bieži ar iepriekš pieņemtajiem spriedumiem viņi kavē jau gatavu notikumu plūsmu. Mierinājums nevis uz rītdienu, bet uz labākiem terminiem. Taču jūtziņa ir pareiza.

367. Ja vienā grāmatā apkopotu visu attīstībai kaitīgo rīcību, nebūtu grūti pārliecināties, cik viegli tā apkarojama. Var redzēt, no kādām sīkām darbībām sakrājas šis ļaunums. Vai gan grūti dzīvē atteikties no niecīgiem ieradumiem? Vai grūti atmest sīkos veselības postītājus, kas sagandē ķermeni? Vai tad bērns nekaunas, pirmoreiz juzdams tieksmi sameloties? Tikai pieradums pamazām nocietina bērna sirdi. Tāpēc ieradumus saucam par dvēseles varžacīm. Kurš gan neuztver sirds brīdinošus mājienus pirms katras nelāgas rīcības? Šī sirds reakcija ir vislabākais aicinājums, taču cilvēki bieži piespiež sirdi apklust. Tas ir liels noziegums - gluži kā pārraut vadu, kas nes glābiņu tuvākajam.

368. Vienotība ir pirmā pazīme, ka Mācība nav tikai tukša skaņa. Mācība ir gaisma tumšā ceļā. Jāsaprot, cik bieži jābūt piesardzīgiem, jo izplatījuma megafons pastiprina katru skaņu. Neliels uzbudinājums izvēršas viesulī - par prieku ienaidniekam. Ienaidniekiem atkal ir prieks fiksēt: lai gan ir Mācība, viņi izturas kā parasti cilvēki.

369. Jau runāju par saskaņota darba nozīmi, kad pat mašīnas nedilst. Var iedomāties svētīgo enerģiju, kas izdalās, kopīgi strādājot. Apvienojot grupās saskanīgas apziņas, var gūt pārsteidzošus novērojumus. Valstīm vajadzētu ņemt vērā šādu darba klasifikāciju pēc apzinām. Tāds iedalījums būtu politiskās ekonomijas labākā lappuse. Tā būtu jāpieiet darba būtībai novecojušo dogmu atdarināšanas vietā.

370. Celtniecības Krustu darina tad, kad pretim traucas nesatricināma tiekšanās un taisnīguma izpratne. Nav jāšaubās par to, ka tieši šāds stāvoklis izraisa tumsas žulti. Jūs zināt visus apzīmējumus, ar kādiem cilvēce apveltī krusta nesējus, bet zināt arī to, ka tas ir īsākais ceļš. Cilvēku prāts saredz savtību tur, kur ir pašaizliedzība, - gluži kā caur greizajiem stikliem lūkodamies.

371. Jau runāju par izplatījumu šķērsojošo staru un strāvu ov nozīmi. Šos apsvērumus, varētu likties, nav grūti pārbaudīt zinātniski. Kāpēc gan neizpētīt visdažādāko staru un varmācīgu piesātinājumu caurausto izplatījumu? Var pārliecināties, ka iespējams arī atmosfēras pārpildījums. Protams, šim atmosfēras vardarbīgajam pārpilclījumam ir jārada nenormālas sekas. Cilvēks nevar dzīvot nemitīgos zibens spērienos vai pastāvīgās arsēna vai citas indes gāzmās. Bez medicīniska rakstura apsvērumiem jādomā arī par viļņu krustošanos. Pat priekšmeta vienkārša griešanās izraisa spēcīgas perturbācijas. Cik daudz spēcīgāk uz cilvēka sirdi iedarbojas viļņu laušana! Taču cilvēki acīmredzot nedomā par to, kas ir augstāks par paša augumu.
Daudzas slimības, protams, ir atkarīgas no atmosfēras, bet atmosfēras pārpildīšana un saindēšana it īpaši atsaucas uz sirdi un smadzeņu refleksiem. Nedrīkst izsaukt enerģijas, nezinot to izplatīšanās sekas.

372. Jau sākat domāt par tādiem priekšmetiem kā astrofizika un astroķīmija. Liekas, ir laiks padomāt par to, kā šīs varenās iedarbības ietekmē cilvēces dabu! Drīz varenās tālo pasauļu sviras sāks tuvināt dzīves uzlabošanos. Taču visai iespējamai bagātībai vajadzēs vēl pievienot sirds elementu. Smalkāko sirds enerģiju parādīšanās transmutē staru kīmismu. Nevar iedomāties ķīmijas laboratoriju bez sirds līdzdalības. Kad cilvēka doma atzīs, ka dzinējspēks - sirds ir nevis egoistisks personiskais aparāts, bet gan vienotājs ar smalkajām enerģijām, tad dzīve nekavējoties uzsāks lemto pārveidi.

373. Vai nav tiesa - apvienoties ir grūti pat tad, ja tas ieteikts kā ikvienam vajadzīgs ārkārtējs līdzeklis? Pat uz īsu laiku ir grūti ietvert vienotību. Vai nav tiesa, ka viegli ir atrauties dusmas? Nav grūti aizmirst Armagedona laiku un visu esošo, lai tikai nomierinātu žulti. Tik tālu mēdz būt dusmas no astro-ķīmijas.
Bultas, kas ietriecas sirdī, nenāk no vienkāršas nervu saraušanās. Šī parādība ir daudz dziļāka, jo tā ir garīgās izcelsmes. Cik daudzas cilvēces sāpes ir atkarīgas no nepietiekamas sadarbības! Sadarbības izpratne viegli tuvina sadarbībai ar dabas spēkiem. Kad gan dabas spēki ir šķirti no apgarotības? Gara kalpotājam jāatzīst gara visuresamība.

374. Vai Mūsu norādītās krietnās tiekšanās - žēlsirdība, līdzcietība, žēlums, mīlestība - nav brīnišķīgi celi saiknei ar augstākajām enerģijām? Šīs gaišās kvalitātes jāuzskata par īsto līdzekli, kas savieno ar augstākajām pasaulēm. Bez šīm īpašībām jebkura astroķīmija būs astroinde. Alķīmiķi jau sensenis saprata no sirds nākošās gaismu nesošās, vienojošās vielas nozīmi. Sirds emanācijas pastāvīgi rada gaišo vielu, kuru varētu nosaukt par psihiskās enerģijas būtību. Protams, arī pretējā puse mēģina savā veidā šo uzdevumu atrisināt. Bet sirds gaišās jaunrades vietā tā meklē sēklas jaunradi un ar šo paņēmienu mēģina atrast vienojošo substanci. Neatkārtošu tās nosaukumu. Pirmo triju pakāpju burvji lieto spermas vielu savienošanai ar izplatījuma enerģijām. Nav vērts paskaidrot, ka viņu vardarbīgo paņēmienu rezultāti nav ne pietiekami spēcīgi, ne arī ilgstoši. Ar sirds ugunīm tie nav salīdzināmi!

375. Jums zināmais jogs, kas bez briesmām spēja iedzert visstiprākās indes, nomira tāpēc, ka mazliet nokavēja likt lietā sirds enerģiju. Imunitāti dod sirds. Jogs domās pārvieto indi uz sirdi, kas, pievienodamās Izplatījuma Ugunij, sagrauj sekas. Bet, lai tā notiktu, ir jāpamodina sirds ugunis, un jūs zināt, cik ilgu laiku tas prasa! Indes uzņemšanai, protams, jānotiek pakāpeniski. Jums zināmajā gadījumā bija vajadzīgi septiņi gadi. lai pieradinātu organismu pie koordinācijas ar izplatījuma ugunīm. Tikai viena nokavēta minūte deva pārsvaru indes spēkam. Nevienu minūti nedrīkst kavēties ar apziņas pārnešanu uz sirdi.

376. Daži cilvēki savu sirdi sajūt ka kaut ko no sevis nošķirtu. Šāda sajūta var būt ļoti noderīga sirds savienojošās vielas attīstīšanai. Ja vēlaties, lai sirds transmutētu kādu iedarbību, vispirms šis uzdevums apzināti jāpārnes uz sirdi, tad skaidri sajutīsit, ka sirds ir kaut kas ārpus jums esošs. Ne sāpes, ne spiediens, bet neatkarīga aparāta sajūta vēstīs par sirds klātbūtni. Tā tam arī jābūt, kad sirds sevī uzņem blakusietekmes, lai tās pārstrādātu un nepieļautu visas sistēmas saindēšanos.

377. Zinātnieks var jautāt: kā tad lai izraisa sirds imunitātes izpausmi? Viņam būs taisnība, uzdodot šādu jautājumu. Visā savā neapšaubāmajā potenciālā sirds bez apzinātas imunitātes tomēr neizpaudīsies. Sirds un apziņas līdzsvarošana iekustina savienojošo vielu. Tādā kārtā zinātnieks var sākt savu pieeju divējādi: var attīrīt apziņu, jo materiālais balasts vēl apziņai nepalīdz. Vienīgi mākslas šķīstīta domāšana, atbrīvojoties no verdzības, var likt uzplaukt apziņai. Vēršu jūsu uzmanību uz apstākli, kas jāievēro, atbrīvojoties no verdzības, - tieši no daudzām verdzībām jāatbrīvojas. Tagad otrs noteikums zinātniekam: viņam jāsajūt sirds kā patstāvīgs aparāts un jāsāk novērot sirds reakcijas un refleksus. Tad nāks arī pirmie sekmju vēstneši, proti, gaismas zvaigznītes. Tās vēl vairāk nostiprinās novērošanas spējas.
Pastāvīgu modrību var mācīties arī visos darbos - šis kustīgums vajadzīgs tāliem ceļiniekiem.

378. Visu veidu prānājama savā būtībā ir vērsta uz sirds uguņu iedegšanu. No visa milzīgā prānājamu praktizējošo skaita pozitīvus rezultātus gūst tikai daži. Kāds tam cēlonis? Cēlonis, protams, ir neapzinīga attieksme pret sirdi. Notiek sarežģīts vingrinājums, un apziņa pievēršas ķermeņa kustību aprēķināšanai un secībai, citiem vārdiem, ārējiem materiālajiem paņēmieniem. Taču nekādi zemes aprēķini neiedegs sirds talismanu. Saules enerģija nepastāv bez saules, tāpat arī sirds neiedegsies, ja nebūs tiekšanās uz centru. Vieglāk ir iedegt sirdi, traucoties uz galveno, nevis paļaujoties uz materiāliem aprēķiniem. Prānājama, protams, tika gudri ieviesta, ka palīglīdzeklis seku pasteidzinašanai. Taču, tiklīdz nozīmi zaudēja sirds mantra, arī prānājama kļuva par mehānisku pretiesnu līdzekli. Tāpēc atcerēsimies svēto sirdi kā ceļu uz galveno.

379. Sirdsmiers nav tas pats, kas nomierinājums. Degoša sirds nespēj nomierināties. Sirdsmiers ir stingrība un nelokāmība. Ar tādu izpratni var sasniegt spriedzi, kas ved uz Nirvānu. Bet cik daudz pakāpju ir vīrišķīgi jānoiet līdz sirds nesatricināmības izpratnei. Šķietamajā apkārtnes mierā ir viegli runāt, bet neba bezdarbībā gūstams sirds rūdījums. Protams, darbība ir nevis roku vēcināšana, bet sirds saspriegošana.

380. Aizvadītā sadursme, protams, nav salīdzināma ar rītdienas kauju. Nedrīkst domāt, ka Armagedons ir virtuves kņada. Nē, tajā darbojas vislielākie ieroči un visstraujākā kava-lērija. Salīdzinājumā ar bijušo karu tas ir kā Eiropa pret visu pasauli. Šo salīdzinājumu minu, lai neviens nedomātu, ka pašreizējais laiks ir parasts un viegls. Jāsakopo visa sirds nesatricināmība, lai ietu Rigdena rindās. Jums ir šīs kaujas attēls. Tas neļaus aizmirst, kādās dienās dzīvojam.
Tagad nav neviena cilvēka, kuram nebūtu vajadzīga vīrišķība. Tikai galīgs neprātis vai` čukstēt, ka viss nokārtosies pats no sevis. Tas nevar notikt! Tumšie ir nobīdījuši pamatus, neprazdami ar tiem rīkoties, bet visās lietās jāiet kopsolī. Jāsaprot, ka šo dienu garīgā spriedze vairs neietilpst Smalkās Pasaules normās, bet ir jau tuva Ugunīgajai. Skolotājs atgādina, ka Armagedona cīnītāju sirdīm jāpildās nevis ar šausmām, bet ar cildenumu.

381. Jūs jau pietiekami daudz zināt par domu pārraidīšanu no attāluma un dziedināšanu ar tālajām strāvām. Bet par to neatlaidīgi jārunā, jo cilvēki vismazāk vēlas atzīt neapšaubāmo. Domu pārraides parādība, protams, ir jāpieņem, jo sūtījumu uzņemšana ar sirdi ir nepieciešama. Pat telegrāfists dažkārt sajauc mehānisko raidīšanu; cik daudz smalkākai jābūt uztveršanai ar sirdi. Turklāt jūs zināt, ka neatkarīgi no sūtījuma skaidrības sveša doma izlido caur apziņu un aizmirstas. Sirdij šie neizteiktie vārdi jāuzņem savās dzīlēs. Tikpat viegli var nepamanīt visdzie-dinošākās strāvas, ja savā apziņā tām pretosimies. Pat gulta var nodrebēt no strāvām, un tomēr šis klauvējiens var palikt neuztverts. Ir labi, ja sirds labvēlīgi saprot, ka bez īpaša cēloņa nevar siltumā plūst saldējošas strāvas. Lai atzītu šīs vienkāršās zinātniskās parādības, vajadzīga nevis akla ticība, bet tikai atklāta labvēlība.

382. Daudzas smalkās parādības var pakāpeniski pieņemt kā parastus dzīves apstākļus. Tā jau arī ir dzīves pārveidošana, kas var aizvest līdz pašam cildenākajam stāvoklim, neatraujot no dzīves. Paši zināt, ka var sarunāties no attāluma, un ne reizi vien esat izjutuši veselu dažādu strāvu gūzmu. Turklāt zināt, ka strāvas pakāpeniski pieaug un ka Mūsu strāvas pat ļoti bīstamos gadījumos spēj izdziedināt no attāluma.

383. Milzīgi daudzo strāvu vidū stiprākās ir ļoti saldējošās un ugunīgās strāvas. Tibetā Umsvati sajuta ugunīgās un pēc tam saldējošās strāvas.
Ugunīgajām strāvām lamas lieto veselu procedūru, ko pastiprina Skolotājs, taču, kā redzat, var iet arī tieši - ar sirdi. Skolotājs virza strāvas, bet paša Skolotāja sirdij dažreiz vajadzīga savienotājviela, un tad skolnieka enerģijai ir īpaša nozīme. Skolotājam jābūt ļoti pateicīgam, kad skolnieka attīrītā enerģija paceļas augšup varenā spirālē. To dēvē par sadarbības ratu. Arī Skolotājs allaž ir gatavs dalīties savā enerģijas krājumā, tikai skolniekam jābūt ar tīru sirdi.

384. Vingrinājumu, ko veic, plūstot saldējošām strāvām, var salīdzināt ar ledus gabala pielikšanu pie ķermeņa. Protams, strāvu ritms atgādinās refrižeratora darbību. Šāda vibrējoša kustība skan ne vien ārēji, bet arī iekšēji.

385. Tiecieties uz nākamību. Pašreizējais laiks jāuzskata par tiltu virs krācošas straumes. Nevajag piesaistīt apziņu aplamiem priekšnoteikumiem - tie ir kā žagari uz tilta. Cilvēku nelaimes parasti notiek tikai tāpēc, ka uzmanība tiek pievērsta pārejošiem belzieniem, kas nav jāņem vēra. Katrs vadītājs tiecas vienīgi neaizkavēties.

386. Sirds savā būtībā ir no Augšienes iedarbināts devēj-orgāns, tāpēc sirdij raksturīga nesavtīga došana. Ikviena pozitīva Mācība sludina atdevi. Tāda ievirze ir praktiska, jo bez došanas sirds nespēj dzīvot. Atdeve, zināms, jāsaprot pilnā taisnīguma aspektā, nevis kā naudas vai nevajadzīgu mantu došana, īstā došana notiek garā. Lai ikviena sirds dāsni lej gara dāvanu straumes. Ne velti teikts, ka ikviens sirdspuksts ir smaids, asara un zelts. Visa dzīve noris caur sirdi. Jāprot tai dot pastāvīgu darbu. Nekas tā nespēj pilnveidot sirdi kā bezgalīga garīgā atdeve. Parasti garīgo atdevi pietiekami nenovērtē, tāpat kā nenovērtē visu neredzamo. Bet visu garīgo un materiālo bagātību avots ir sirds. Tikai tā jāiesaista ikreiz, kad sirdspuksti ir no svara.

387. Deodara eļļu dēvēja par sirds balzamu. Patiesi, dažas vielas pieder Dabas sirdij un, būdamas cildenas, šķīsta sirdi. Tas pats ir ar rozi, ar muskusu, ar dzintaru. Nosaucu dažādu sastāvu vielas, lai parādītu Dabas sirds lielumu.

388. Nav iespējams iztēloties, kas tā par kauju! Savējie dažbrīd nepazīst savējos, jo nedarbojas sirds. Ne velti tik nepieciešama nākotnei ir Sirds Mācība. Kā citādi pāriesit pasauļu robežas?

389. Vislabākais ir sevi pārliecināt par to, ka sirds nemaz nav mūsu orgāns, bet dota augstākiem sakariem. Ja cilvēki sāks atzīt, ka sirds ir no Augšienes lemta, viņi varbūt izturēsies pret to saudzīgāk?
Kāds vientuļnieks izbeidza savu noslēgtību, vēstīdams katram pretimnācējam: "Tev ir sirds." Kad viņam vaicāja, kāpēc viņš nemin žēlsirdību, pacietību, uzticību, mīlestību un citus cildenos dzīves pamatus, viņš atbildēja: "Lai tikai sirdi neaizmirst, viss cits nāks." Tiešām, vai varam vērsties pie mīlestības, ja tai nav kur palikt? Un kur apmetīsies pacietība, ja tās mājoklis ir slēgts? Tā, lai nemocītos ar neizlietojamām vērtībām, tām jāiekārto dārzs, ko atklās sirds izpratne. Nostiprināsimies uz sirds pamata un sapratīsim, ka bez tās mēs esam tukša čaula.

390. Kas mīl puķes, tas jau ir uz sirds ceļa. Kas pazīst augšuptieksmi, tas ir uz sirds ceļa. Kas šķīsti domā, tas ir uz sirds ceļa. Kas zina par augstākajām pasaulēm, tas ir uz sirds ceļa. Kas nobriedis Bezrobežībai, tas ir uz sirds ceļa. Tā aicināsim sirdis izzināt Avotu. Pareiza ir izpratne, ka sirds būtība pieder tiklab Smalkajai, kā arī Ugunīgajai Pasaulei. Pasaules iespējams apzināt ar sirdi, nevis ar prātu. Gudrība gan ir prāta pretstats, bet nav liegts izdaiļot prātu ar gudrību.

391. Jūtas vienmēr uzveiks saprātu. To vajag pieņemt par neapšaubāmu patiesību. Tāpēc, kad runājam par sirdi, mēs apliecinām jūtu cietoksni. Bet cik tālu ir sirds jūtas no iekāres! Mācība par radošām jūtām ir domu jaunrades izzināšana. Nesa-drumstalosim jūtu sfēru, jo tā ir viens vienīgs ziedošs lauks. Mēs pazīstam jūtu sējumu, bet kur gan ir kailā saprāta augļi? Saprāts nespēj radīt, ja sirds tam nedod sēklu. Tālab, kad runājam par sirdi, runājam par Daili.

392. Uzskatu, ka savu dzīvi var ievirzīt sirds gultnē, tikai zinot pamatlikumus. Tā apstiprinu stiprās un daiļās celsmes būtību.

393. Līdzās Mācībai neaizmirsīsim arī kauju. Tas ir neparasti, ka liela uzbrukuma laikā runājam par sirds daili. Mūsu sarunas var nosaukt par nosvērtības apliecinājumu.

394. "Un uzlika viņš vakarā domu uz sirds, bet nākamajā rītā deva atrisinājumu," - teikts persiešu hronikās par Kalna Svēto vīru. Daudziem tā liksies tikai pasaka ar pieteicienu, taču šajā teicienā ietverta vesela Mācība. Tieši "uzlika domu uz sirds". Nekur citur doma nevar pārveidoties kā vienīgi uz sirds altāra. Daudziem grāmatas "Sirds" lasītājiem radīsies jautājums: vai tiešām esam atraduši ko jaunu un dzīvē lietojamu? Tādiem cilvēkiem gribētos saņemt aptiekas recepti un padarīt sirdi cildenāku ar patentētiem zāļu zirnīšiem. Norādījums - uzlikt domu uz sirds - viņiem šķiet blēņas. Arī domu savā juceklīgajā apziņa viņiem ir grūti izanalizēt. Un, pēc saprata rievām vadoties, viņi nespēj atrast sirdi. Bet tas, kas jau apjautis sirds altāri, iepazīs arī gara disciplīnu. Mēs raidām aicinājumus par sirdi tiem draugiem, kurus sastop Austrumu krustcelēs. Sūtām vienotības aicinājumu tiem, kuru sirdis jau saklausa sfēru mūziku. Kam sfēras ir tukšums, tam arī sirds ir tikai asiņu maisiņš.

395. Kurš gan var nebūt nopietns tagad, kad visi domājošie saprot, ka vecā pasaule iet bojā. Tieši bojāeja tā ir, jo daudz kas vēl nav pārdzīvots. Bet vienā Kausēšanas krāsnī samestas pavisam dažādas vielas! Un disciplīnas izpratnes trūkums nes nāvējošu sairumu. Jāsakopo visa vīrišķība, lai ietu ar domu par sirdi. Dreb vibrācija, un nevar prasīt no cīnītājiem precizitāti, kad acis aizmiglo apjukums. Pārvariet satraukumu, jo pasaule trīc, un neceriet, ka var domāt tāpat kā līdz šim. Vienīgi par nākamību, vienīgi par Skolotāju!

396. Sirds altāris - tas nav tikai simbols, šis nosaukums dots arī tāpēc, ka, uzliekot domu uz sirds, jūtama it kā viegla pretestība sirds augšdaļā. Šī sajūta ir tik smalka, ka pie smalkajām sajūtām nepieradušais to pat neievēro. Bet cilvēki ar izsmalcinātu apziņu skaidri sajutīs šo domu enerģijas spiedienu.

397. Bieži vien gribas sūtījumu jauc ar sirds enerģiju. Viegli atšķirama ir gribas pavēle, jo tad smadzeņu darbības izpausme vērojama acīs vai strāvām ieplūstot rokās un kājās. Sirds iedarbībai ārējie paņēmieni nav vajadzīgi. Var teikt, ka pēdējā gadsimta laikā Rietumi ir pieņēmuši smadzeņu metodes, jo tās ir acīmredzamas, kaut arī paviršas un nepilnīgas - kā jau viss, kam vajadzīgi ārēji paņēmieni. Austrumi, kaut gan vairākkārt piedzīvojuši pagrimumu, tomēr ir saglabājuši sirds metodes. Tieksimies visā uz iekšējo, iesim dziļumā.

398. Lai sāktu apgūt sirds metodi, vispirms jāiemīl sirds pasaule, pareizāk sakot, jāiemācās cienīt visu, kas saistīts ar sirdi. Daudzi nemaz nespēj iedomāties atšķirību starp smadzeņu un sirds ceļu. Grūti šiem smadzeņu cienītājiem atzīt augstākās pasaules. Viņi nespēj arī aptvert Smalkās Pasaules priekšrocības. Smalko sfēru izpausme atbildīs sirds stāvoklim. Sirds, kura jau ir skanējusi izplatījuma ritmā, pazīs arī sfēru skanēšanu un smalko aromātu, un tās priekšā nolieksies līdzi skanošās puķes. Redzēt Smalkās Pasaules ziedus jau nozīmē pacelties Dailes sfērā. Šos tīros veidolus var ieraudzīt arī nomodā, bet tad ir vajadzīga sirds liesma. Var redzēt arī brīnišķīgo sirds uguni lidināmies virs sirds. Taču, lai panāktu šīs izpausmes, ir jāiededz sirds. Sirds nav abstrakcija, tā ir tilts uz augstākajām pasaulēm.

399. Aizsargātība vēl nav pretošanās spēja. Par pēdējās attīstīšanu sapņo visi. Neuzņēmība ir tikai vāja pretošanās spējas pakāpe. Imunitāte ir sirdī, bet aktīva pretestība arī nav smadzenēs. Vienīgi sirds enerģija dara cilvēku neievainojamu un nes viņu pāri visiem šķēršļiem. Tā sirdi var uzskatīt par ieroci. Proti, Gaismas ierocis ir sirds! Taču nevajag Mūs uzskatīt par smadzeņu pretiniekiem. Lai jau smadzenes - šis lāga arājs - pūlas ap saviem sējumiem, lai briedē sēklu un nes izsmalcinātu, cīņās asinātu domu. Bet šolaiku posta stāvoklis ir smadzeņu izkropļotās domāšanas rezultāts. Tāpēc atkal vērsīsimies pie sirds kā pie tiesneses un vadītājas. Kas palīdzēs tuvajiem rast sirds ceļu, tas arī pats pilnveidosies.

400. Pareizi ievērojāt, ka daudz kas jāpaveic pašiem. Tā ir atbilde uz jautājumu, kāpēc palīdzība nāk pašā pēdējā brīdī. Citādi nav iespējams pilnīgoties garā. Būtu nepieļaujami arī pārtraukt enerģijas plūsmu, ja tā ir pareiza. Pašnāvība ir vislielākais noziegums, bet arī jebkura tiecīgas enerģijas plūsmas pārtraukšana ir ļoti kaitīga. Mēs esam šeit tikai tālab, lai pilnīgotu garu. Tāpēc nepārtrauksim dzīvības nesēju enerģiju. Santanas jēdziens ir plašs enerģijas plūsmas apliecinājums.

401. Pretestības spēju nostiprināšanai ņemsim talkā atjautību. Šī doma jāuzliek uz sirds, citādi tā netiks īstenota. Galvenais ir tas, lai tiktu ievēroti Norādījumi. Svētīgas ir briesmas, jo tās iemāca vienprātību un attīsta pretošanās spējas. Ja šos stāvokļus vēl pastiprina ar sirds apliecinājumu, tad arī bruņojums ir gatavs. Bruņojumu Marsam gatavoja un kala Vulkāns un Venera - tā gudra mīta simbols harmonizē dzīves izpratni.
Cik loti dažkārt vajadzīga kopīgas klusēšanas radīta vienotība! Nekas tā neietekmē sirdi kā saspriegta klusēšana.

402. Mantras un visas lūgsnas spēj uzturēt ārējo ritmu, bet var arī būt par savienotāju ar Augstāko Pasauli. Daudzi cilvēki izmanās negūt no lūgšanas ne ārēju, ne iekšēju labumu. Rigvēdas brīnišķīgās himnas ir mirušas, jo nenonāca līdz sirdij. Šo aritmiskumu var uzskatīt par Kalijugas beidzamā posma pazīmi. Tieši tumsa visiem iespējamiem līdzekļiem centīsies izjaukt jebkuru harmoniju. Disonanse ir visu mūsdienu mākslas veidu raksturīga pazīme. Var pat manīt, ka konsonansi un mažoru uzskata par novecošanās pazīmi. Vajadzīga zināma vīrišķība, lai turpinātu jaunradi mažora konsonansē - maestoso Tā visā dzīves iekārtā jāpamana atkāpšanās no jebkuras varonības. Visā pasaulē gļēvs ļaunums raksturīgs tumsas un haosa piekritējiem. Bet sirds alkst pēc sakārtotības, jo zina, cik lipīgs ir haoss. Katra trūdēšana izraisa tādu pašu trūdēšanu.

403. Jāsaprot, kur ir robeža starp Gaismu un tumsu. Tiesa, tā ir līkumaina, taču tumsas piekritējus var nekļūdīgi pazīt pēc sirds. Vai tumšais spēj savā sirdī traukties augšup? Vai šī sirds novērsīs melus un patmīlas izpausmes dzīvē? Vai nomāks bailes no nākotnes? Tā arī atšķiriet: kam bail no nākamības, tas nāk no tumsas. Tas ir visdrošākais pārbaudes akmens.

404. Pēc Agni Jogas Mātes piezīmēm var redzēt, ka jukas atspoguļojas gandrīz līdzīgi kosmiskajiem satricinājumiem. Kāpēc tas tā? Protams, nemieri, kuros uzliesmo īpašas naida ugunis, var līdzināties pazemes ugunīm. Protams, var būt veselas asiņainas sadursmes, kurās ir vairāk baiļu vai pienākuma apziņas, un tāpēc tās īpašu spriedzi nesasniegs. Kari reti kad noris vienādā spriedzē, tāpēc reliģiskos vai revolucionāros nemieros var būt nesalīdzināmi lielāka vispārējā spriedze. Tāpēc spriedzi nevar mērīt pēc šāvienu daudzuma vai ienaidnieku skaita, to nosaka vispārējā apzinātā sirds liecība. Proti, kā teikts: stihiju nemiers ir vienādi neatkarīgs no tā, vai tas nāk no pazemes vai pārzemes uguns. Bet nav spēcīgākas uguns par sirds uguni.

405. Notikumi aizmēž veco pasauli. Šis laiks noradīts visos Novēlējumos. Un tomēr cilvēki par notiekošo nedomā. Viņi neprot pat tuvoties domai par nākamību. Neatradīsim grāmatu, kurā nebūtu norādījuma uz Mācību par laiku, kas jau iestājies. Vairs nevar cerēt, ka kaut kas mainīs cilvēku radītās straumes plūsmu. Tālajās pasaulēs jau šausminās par uguns neizbēgamību, bet Zeme turpina tīties tumšā seģenē. Tas, kam agrāk bija vajadzīgs gadu simts, tagad noris piecos gados - paātrinājuma progresija darbojas saskaņā ar likumu. Ja runāju par sirdi, tas nozīmē, ka pa šo kanālu var rast glābiņu. Vai dzirdat? - atkārtoju, glābiņu! Ne apsvērumi, ne šaubas, ne svārstīšanās, bet glābšana būs šīs stundas zīme. Vēl dziļāk jāizprot, cik nederīgi ir vecie paņēmieni. Paliek augšējo pasauļu tilts - sirds. Tuvosimies Gaismas izjūtas avotam. Sapratīsim to, ka pat liesmu pilnā krāsnī nedega trīs jaunekļi, kas savā sirdī tiecās augšup. Smags ir šis laiks! To daudzināsim, nebīdamies nejēgu apsmiekla. Viņiem taču nav ne jausmas par sirds nozīmi.

406. Kad jautās: "Kā pārdzīvot smago stundu?", sakiet: "Tikai gaidot, tikai tiecoties uz Skolotāju vai strādājot." Sakiet: "Patiesi, visos trijos veidos." Arī darbam jābūt kā visu vērtību sagatavošanai tālajam ceļam. Darba kvalitāte atver sirds vārtus.

407. Kāds cilvēks, saslimis ar ļaunu kaiti, naida uzplūdumā centies pieskaities iespējami daudzām lietām, lai tā kaitētu cilvēcei. Tā izpaužas ļaunuma kustīgums. Ļaunums nemeklē noteiktas personības - tam vajadzīga tikai ļaundarība vispār. Kaut labais izceltos ar vēl lielāku kustīgumu! Ja ikviens, kas pilns labestības, sētu to ar katru pieskārienu, cik daudz svētīgu dzirksteļu tad tiktu kaisīts Izplatījumā un kā tiktu atvieglota cīņa ar ļaunumu! Tiesa, labais cilvēkos mēdz būt ļoti dziļš, taču bieži tam pietrūkst rosīguma. Tā iemesls ir sirds neaudzinātība. Parasti labas sirds potenciāls izpaužas spazmatiski, un ne arvien tā ir sagatavota. Bet tieši šis spazmatiskums bieži ļauj ļaunumam darboties, un tas kā vētījamā mašīna pūš uz visām pusēm. Pasargāties no tā var tikai ar stiprām labestības bruņām. Nav labi, ja bruņas tikai mugurpuse izturīgas, bet tieši sirds paliek neaizsargāta.

408. Sirds audzināšana jāsāk no divu gadu vecuma. Vispirms jāieteic mātes vai kazas piens, bet pieņemta zīdītāja ir nenormāla parādība. Turklāt mātes piens ir vieglāk sagremojams un jau satur sirds enerģijas daļiņas. Taču līdz šim tas nav ņemts vērā. Pat vienkāršie cilvēki labāk izjūt patiesību nekā saltie dogmatiki.

409. Pat necils lama zina, ka ar skatienu var nogalināt traku suni, bet Rietumiem nedrīkst atklāt nāvējošo aci, jo tad sāktos nepieļaujama apšaudīšanās. Vienīgi sirds var noteikt pieļaujamā robežas. Taču var izdarīt nekaitīgus eksperimentus ar augiem, kukaiņiem un dzīvniekiem, pavēlot tiem ar acīm.

410. Ir noteikti likumi pret daudziem noziegumiem, bet vajadzīgs arī sirds kodekss. Ar katru skatienu, ar katru pieskārienu ir jāsēj labais, un šajā labestības vingrināšanā attīstīsies sirds.
Jūs, protams, redzat, ka sirds darbība ir mazāk atkarīga no karstuma nekā no strāvām. Izsmalcināta sirds spēj sajust sīkākās parādības. Nodevību ir daudz. Izsmalcināta sirds jo īpaši jūt šo neģēlību.

411. Audzinot sirdi, pirmajā vietā izvirzās darba jēdziens. Jau pirmajos dzīves gados darbs iedibināms kā dzīves pamats, kā pilnīgošanās. Tad zūd priekšstats par savtīgu darbu un rodas plaša izpratne par darbu vispārības labā. Šāds priekšstats jau ievērojami attīsta sirdi. Vēlāk šāds darba jēdziena paplašinājums jau kļūst nepietiekams. Tad sirds ugunīs veidojas priekšstats par izplatījuma mēroga darbu nākamības labā. Tad nekāds noliegums nekavē darba augsmi. Tad izplatījuma mēroga darbs apzināti ietiecas augstākajās sfērās. Šajā apzinātības noteikumā sirds gūst stipru bruņojumu, kas noderēs pat Ugunīgajā Pasaulē. Tieksimies uz visur noderīgo bruņojumu.

412. Pat Visaugstākajām Būtnēm, lai darbotos, jābūt gara centienu pilnām. Vārdi jābūt pilnām ir ļoti precīzi. Proti, jāpiepilda sevi. Tātad jābūt gara bagātību pilnam. Bet vai tas nenozīme nonākt saskare ar Hierarhiju? Tikai šī gara smelšanas no Augstākā Avota atjauno un dod spriedzi ugunīgajai enerģijai. Tāpēc nekur nav ieteikts noslēgties garā, bet gan pildīties ar gara vareno spēku, kas ved uz Gaismu. Pareizi atcerējāties par stāvēšanu bezdibeņa malā kā par sasprieguma robežu. Tikai šīs bangu virsotnes pacels garu līdz augstākajai pilnībai. Bet tas, kas domā patīgi, pašpārliecināti, nekad nepasmels mūžīgo Uguni. Tā samērosim savu tiekšanos ar izplatījuma mērogiem. Varu apsveikt jūs kā stiprus cīnītājus, kas zina par Feniksu un tā spēju atdzimt no pelniem.

413. Daudz kas, no Zemes viedokļa peļams, īstenībā tāds nemaz nav. Ja eksistē ūdens abinieki, kāpēc nevar būt uguns abinieki? Ar lieliem tīkliem izcel arī milzīgas zivis.

414. Fosfora audiem ir pilnīga līdzība ar ugunīgo ķermeni. Aizdedziniet tos un redzēsit, ka liesma mirklī izplūst visos virzienos. Tā uzliesmo ugunīgais ķermenis, kad to aizdedzina dusmas vai satricinājums.

415. Var pajautāt par "Sirds" otras grāmatas parādīšanos. Sakiet: cilvēki mēdz izlasīt tikai pēdējo lappusi, nedomādami par pirmās nozīmi. Tāpēc Mācība jāsadala slāņos, īpaši skumji ir redzēt, ka bezjēdzīgā pēdējās lappuses aprīšana nodara tikai ļaunumu. Sirdij vajadzīga gādība un saskaņotība, citādi tā būs fosfora auduma aizdedzināšana.

416. Lai kā tiktu slēptas Smalkās Pasaules parādības, tās tomēr ir redzējuši pārāk daudzi un dažādi cilvēki. Ne seansu, ne izsaukšanas, bet gan dabiskās redzes ceļā daudzi ir uzzinājuši par Smalkās Pasaules eksistenci. Ugunīgo Pasauli, protams, redz reti, bet smalkā būtība ir tuva mūsu stāvoklim. Daudzi par šīm parādībām pat nerunā, jo tās viņiem ir parastas. Pat visvienkāršākie cilvēki no tām nebaidās un savā sirdī zina, ka baidīties nevajag. Bailes ir pirmās, kas cilvēkus nošķir no Smalkās Pasaules. Ar to pašu tiek traucēta pati dabiskākā parādība. Cilvēki pievēršas arī pilnīgi nepieļaujamajai nekromantijai, piemirstot, ka jebkura vardarbība ir pretdabiska un kaitē likuma gaitai. Bet arī dabisko parādību norise jāatceras, ka garīga redze ir atkarīga no sirds. Zemākā stāvoklī arī zemo redz. Bet garīgā šķīstīšanās dod arī augstāku redzējumu. Tā sirds stāvoklis arī turēs apziņu augstāk par parastajām parādībām.

417. Jaunais ir pats vecākais, tāpēc nevajag bažīties, ka kaut kas ir neiespējams. Viss ir iedomājams, jo viss pastāv. Nedrīkst iedomāties, ka radīšana ir nabadzīga. Jābrīnās, cik viegli zinātne atļaujas truli ierobežot un atbildēt par to, ko nezina. Bērni dažkārt saka pareizāk: "Nezinu." Atklāta nezināšana uzskatāma par Atziņas Valtiem.

418. Ja arī spēsit cilvēkus pārliecināt, ka sirds piedalās žēlsirdībā, līdzcietībā un mīlestībā, tad citas sirds darbības jomas tomēr paliks nesaprastas. Vai, runājot par kosmogoniju, saprāts jums nenoliek priekšā tūkstoš nezināmo? Un bez sirds vīrišķības šīs sarunas nesasniedz augstāko pakāpi. Bez sirds līdzdalības jūs arī nevarat runāt par kvalitāti, kas ir visa esošā pamatā. Saprāts kvalitāti noraida, taču paši redzat, ka, noniecinot kvalitāti, tiek izjaukta dzīves normālā attīstība. Vienīgi sirds priecāsies par īstu kvalitāti. Tā sapratīsim, kāpēc pēc sarežģītiem izskait-ļojumiem vienīgā iespēja izglābties ir - iet sirds ceļu. Pretoties nevaldāmai liesmai, palaistas indes briesmām spēj tikai sirds. Turklāt sirds izzināšana jāsāk no pašām pirmajām pakāpēm, jo vakardiena no sirds ir atteikusies. Arī nav slikti, jo tādā kārtā mēs it kā esam ieguvuši jaunu dārgumu. Cilvēkiem tik ļoti patīk viss jaunais un pēc integrālajām sistēmām ir kārdinoši iegūt jaunu spēli. Bērni mīl spēlēties, atdarinādami pieaugušos.

419. Jālūdz cilvēki, lai kaut retumis padomā par sirdi. Vispirms jārada vispārēja tiekšanās iet pa šo ceļu. Simt siržu planētu nenoturēs. Cilvēkiem kaut daļēji par dzīves vadītāju jāpieņem sirds.

420. Ļoti reti var sajust ugunīgo bruņojumu, tāpat kā staru- varoņdarba spārnus. Turklāt jāapzinās, cik loti šis bruņojums pasargā, taču, no otras puses, tas kā jebkura uguns izpausme prasa ārkārtīgu piesardzību. Agni Jogas Māte zina, ka šāds bruņojums nepavisam nav viegls, jo Zemes apstākli augstajai ugunīgajai parādībai ir pārāk tāli. Bet ugunīgo darbību laikā ugunīgo bruņojumu jūt. Protams, ja sirds pie ugunīgajām manifestācijām jau pieradusi, tad var piedalīties ugunīgajās kaujās.

421. Bargais laiks prasa stipru bruņojumu. Tas vēl dziļāk jāietver sirdī. Pasaules kaujas apmērs jāuztver tā, lai kopīgiem spēkiem cits citu atbalstītu. Pilnīgi nevietā ir apvainojumi un izsmiekls. Sirds jāatver augšup kā dižā svētnīcā. Tā var sākt saprast notiekošā mērogus.

422. Cilvēki ar pūlēm aptvēruši to, ka radio pārskrien pasauli vienā mirklī, bet domas ātrums un bezrobežīgums apziņai gandrīz nav aptverami, īpaši grūti ir pieņemt visderīgākās un vienkāršākās patiesības. Pat šādu likumu pētīšana bieži vien ir nožēlojama. Lai novērotu domas pētīšanu un tās izplatīšanos, droši vien tiks uzstādīti tādi aģenti - indikatori, kas vispār nav spējīgi kaut ko uztvert. Bet cilvēkiem ar izsmalcinātu sirdi droši vien nepavaicās. īstā nelaime ir tā, ka it kā zinātnes vārdā pulcējas cilvēki, kas nav pelnījuši uzticību. Nav jābaidās no kļūdām un ir jāaptaujā plašākas masas. Būs, protams, pretrunas, taču godīgs pētnieks iegūs īstu, plašu materiālu. Sociālajām zinātnēm visnotaļ jānodarbojas ar domas kā cilvēces labklājības pamata izplatīšanu. Enerģiju atklāšanas gadsimtā ir nepieciešams novērot domas.

423. Apcerot sirds audzināšanu, var rasties šķietama pretruna. Daži pastāvēs uz sirds saudzēšanu, bet citi atcerēsies Manus vārdus: "Noslogojiet Mani stiprāk!" Vairogs vajadzīgs pret jebkuru ļaunprātību, bet stiprāk jānoslogo Lielā Kalpojuma vārdā. Tātad jākāpina enerģija Kalpošanai, jo kāpinājumā tā pieaug. Dažs apskauž visu, kas nāk no apspiestības, jo īpaši aizvainojoši ir palikt neievērotam - pat tumšo spēku neievērotam. Taču nav daudz to, kuri novērtē kāpināšanu kā radošās enerģijas attīstīšanu. Slepkavības nodoms, protams, kāpinājumu nerada. Pret šādu iznīcināšanas uzbrukumu vajadzīgs ugunīgs bruņojums. Par šādu bruņojumu jādomā ikvienam cīnītajam. Tas nenozīmē izvairīšanos no kaujas, bet ir gudrības diktēts saudzīgums. Sirds noslogošana nepavisam nav pretrunā ar saudzību. Jābūt gataviem visdažādākajiem uzbrukumiem, tādēļ vajadzīga aktīva domāšana.

424. Acīgs vērojums nav gļēvulība, īpaši tad, ja zināt Sātana nodomus. Sīku graudiņu var pamest priekšā pat milzim. Kaitnieki izmēģina visu, nebūdami īsti pārliecināti par to, kur ļaunums uzplauks. Šī piegružošana nosaka tumsas veiksmi. Cilvēki aizmirst, cik ļoti jāuzmanās. Ļaunprātība var piezagties ne vien kā tīģeris, bet arī kā pelīte.

425. Vērojot sirds darbību, parastajam prātam daudz kas šķitīs neskaidrs. Tam liksies savādi, ka pat izsmalcināta sirds bieži vien visai vāji fiksē vislielākos notikumus, bet stipri reaģē uz samērā niecīgām darbībām. Pamatojumu - kā ārēju, tā iekšēju - ir daudz, bet tie ir gudri jāizprot. Jāņem vērā visas strāvu pretdarbības. No otras puses -jāizprot arī visi karmiskie apstākļi, kas var raidījumu pastiprināt vai pavājināt. Nav jāskumst, ja likums nepaliek uz papīra. Gluži otrādi - dažādi blakusapstākļi paver jaunu novērojumu iespējas. Pat skolās var vingrināt bērnu uzmanību, un viņi nereti izaug daudz godīgāki un aktīvāki par pieaugušajiem. Jāprot tikai viņus ieinteresēt, ierosinot pašiem novērot savas sajūtas.

426. Novērošanas spēju attīstīšanas rezultātā zūd bailes. Nedrīkst baidīties no tā, kas ir ap mums. Šī bezbailība ļaus saskatīt jaunus veidojumus, kas vakar bija neredzami vai nejū-tami. Tā var pierast pat pie visneparastākā. Tas, ko vēl vakar tumsonība aizliedza, rīt jau būs dzīves dalībnieks un iedvesmotājs.

427. Neviens neticēs, ka jūs esat zinājuši daudz ko tādu, kas notiek pašlaik, un neticēs arī tām zīmēm, kuras jūs protat atšķirt. Bet vai ir vērts domāt par tiem, kas nevēlas saprast un pieņemt? Jūs pazīstat daudzus Augstāko Mācību piekritējus, bet vai viņi tās arī liek lietā dzīvē? Gluži otrādi - pārsteidzoša ir viņu cietsirdība un patmīlība! Tas nozīme, ka saprāts ir nomācis sirdi.

428. Cor bovis - vērša sirds - ir ļoti izplatīts sirds paplašināšanās stāvoklis. Cēloņu tam daudz, bet mūs interesē galvenais. Paplašināšanos var izraisīt pārlieku lielā neizmantotā sirds enerģija. Var teikt, ka tie, kas sirgst ar sirds paplašināšanos, nav laikus pievērsušies sirds audzināšanai. Šā orgāna potenciāls bijis labs, taču netika likta lietā sirds enerģija. Sirds paplašināšanās, protams, visumā ir labāka par sirds aptaukošanos. Tā sirdi var dēvēt par pašu individuālāko orgānu. Tāpēc arī sirds audzināšanas metodēm jābūt loti elastīgām. No mazām dienām jāvelta vērība antipātijām un nosliecēm. Bieži novērojamo neizprotamo pretīgumu nedrīkst uzskatīt par nenozīmīgām muļķībām. Nereti te izpaužas vesela sirds struktūra un gūstami visvērtīgākie secinājumi. Taču visvairāk jābaidās no sirds, kura nepazīst ne noslieces, ne pretīgumu. Tātad sirds guļ. Tādu aizmigušu siržu ir daudz, un tas noved pie gara sabrukuma. Tā vēlreiz pārliecināmies, ka garīgais, kas šķiet pavisam neizprotams, ir saistīts ar fiziskajām izpausmēm.

429. Atbilstoši visīstākajiem fiziska rakstura likumiem var ņemt vērā pašas garīgākās problēmas un nekārtīgu apiešanos ar mūsu centru - sirdi - patiesi vai` saukt par necilvēcīgu. Nav pieņemts ieklausīties sirds jutoņā, taču tā atsaucas uz itin visu.

430. Sirds enerģijas izplūšana var būt apzināta un neapzināta. Pēdējo var izraisīt ārējs aicinājums vai pašas sirds neatturams dāsnums. Var iedomāties, cik bagātīga ir šī atdeve un cik daudz spēka tā prasa, taču sirds dāsnums ir neizmērojams un liesmainai sirdij skopums ir svešs. Tas pats attiecas uz sirds sūtījumiem, kas izsaukti no tālām vietām. Sūtītajam aicinājumam ceļā pievienojas daudzi līdzīgi sūtījumi, jo līdzīgais pievelk līdzīgo. Tad enerģijas izplūde īpaši pastiprinās. Jūs, protams, zināt par gara dalāmību un sapratīsit šīs sirds dāsnās atbildes. Ne velti runā par taupību. Tā ir vajadzīga visās lietās un pat sirds sūtījumos. Ir loti smags laiks!

431. Cilvēkos vērojams uzmanības trūkums, tāda ka dīvaina izklaidība. Viņi neievēro apkārtējo. Bez izklaidības un sirds aptaukošanās ir arī daudzi augstāki cēloni. Gars var darboties dažādos laikos. Tam nav vajadzīgi ne starplaiki, ne arī kāda sagatavošanās - gars vai nu pats jūt, vai arī to piesauc. Visdažādākajos veidos tas kārto savas tālās attiecības. Pamatoti ir stāsti pa svētajiem, kuri acumirklī it kā iekrituši nemaņā un tajā laikā snieguši lielu garīgo palīdzību. Dažreiz šo nesamaņas stāvokli nepamana ne apkārtējie, ne arī cilvēks pats. Tikai kāda pārmaiņa apkaltajos apstākļos parāda, ka ir bijusi pilnīga prombūtne. Cik ilgi tā bijusi - par to nav iespējams spriest, jo garam nav laika mēru. Taču katrs, kam tāda prombūtne gadījusies, var pateikt, ka noticis kaut kas ārpus Zemes normām. Šie gadījumi ir jāatzīmē. Pamazām var uzzināt pat pilnīgi nejauši atgādinošus sīkumus. Kā uguns strēle uzliesmo garīgā darba sīkums un noplok kā indē iemērkts zieds. Dižais gara darbs ir tik tāls zemākajām saindētajām sfērām!

432. Pirmais pienākums ir vērot savas sajūtas. Šāda uzmanības veltīšana tām nav uzskatāma par pārspīlējumu, gluži pretēji - tā ir cieņas parādīšana augstākajam pirmtēlam. Ir laiks atmest nejaušību teoriju. Pareizi ievērojāt, ka pat vienkāršāko eksperimentu nevai` atkārtot. Taču darbības vienreizīgumu nenosaka nejaušība, tas ir neatvairāmas likumu secības sekas. Tā var pieradināties cienīt realitāti. Pareizi ievērojāt, ka vienīgi jauna apziņa nodrošinās nākamību. Koncentrēsimies nākamības vārdā.

433. Audzinot sirdi, mēs, paši to nemanot, pierodam pie Smalkās Pasaules sfērām. Tas notiek, pateicoties nevis kādiem īpašiem brīnišķīgiem fenomeniem, bet nelielām sajūtām, ko sāk iepazīt izsmalcināta sirds. Šī doma par sīko sajūtu nozīmi ir jāpieņem, taču nevajag kļūt par svētuli, iegremdējoties niecīgu nodalījumu dogmās. Sirds parādīs viļņoto robežu starp būtisko un nosacīto. Pamazām atzīsim, ka ap mums ir daudz parādību, kas neiekļaujas primitīvās fizikas likumos. Vairosies pieredze, un izveidosies vesels Smalkās Pasaules izjūtu krājums. Tas visskaidrāk paradīs, ka sākusies tuvošanās Smalkajai Pasaulei. Pēc sajūtām sāksim arī blīvo ķermeni pieradināt pie nākamā stāvokļa sevišķajām īpašībām. Iedziļinādamies Smalkās Pasaules likumu būtībā, mēs tajā uzreiz iegūsim īpašas pakāpes. Pieradināt apziņu pie smalkajām izjūtām, lai tādējādi panāktu arī ķermeņa pielāgošanos, - to Mēs uzskatām par pilnīgi dabisku lietu.

434. Tādā kārtā mainīsies visa esamības psiholoģija. Jūs jau protat negarlaikoties, kaut arī nāktos atrasties nepieejamās alās. Jūs jau protat nebaiļoties, pat Armagedona pirmajās rindās atrodoties. Jūs jau protat būt pacietīgi pat pasaules vētrās. Tā jau daudzas kvalitātes ienāk jūsu dzīvē un nes sev līdzi neiznīcināmus uzkrājumus. Tas tad arī ir īstās bagātības iesākums.

435. Pilnīgi pamatoti var jautāt: vai psihiskajos eksperimentos loti traucē gribas pretdarbība? Atbildēsim - ārkārtīgi. Traucē ne vien pretējā griba, bet arī sirds sastingums. Pretinieku pretdarbība samazina pat jau veiksmīgi izveidojušos fenomenus. Pretdarbīgo spēku klātbūtnē nav iespējama levitācija vai staigāšana pa ūdens virsmu. Pat iziešana caur uguni vai nāvējošā acs nebūs īsti veiksmīga, ja būs gribas pretdarbība. Tāpēc jo īpaša nozīme ir Manam padomam apvienoties. Tas ir ne tikai ētisks norādījums, bet arī praktisks nosacījums. Pat neliela pretdarbība jau ievaino audus. Jāsaglabā svētsvinīgums, jo šī sajūta nepieļauj sīkas un necienīgas dusmas un pagrimumu.

436. Protams, teorija par psihiskās enerģijas uztīšanu loti atgādina Rumkorfa spoli. Tā daudzi rupjāk lietojamie aparāti var dot ideju arī smalkākiem eksperimentiem. Tikai jātur acis vaļā, lai nemulsinātu negaidīti sabiedrotie un materiāli.

437. Cilvēkus īpaši nodarbina jautājums: kāpēc garīgo Mācību dibinātāji paši nav izvairījušies no dažādām fiziskām slimībām? Parasti jautā tie, kuri paši visvairāk šīs slimības sekmē - ar savām aizdomām, nopēlumiem un dažādu pretdarbību garīgajam darbam. Bet iesēdiniet tādu prašņātāju saindētā istabā, un viņš saslims ar simt slimībām uzreiz. Protams, jāņem vērā, cik liela ir organisma saspringtība garīgajā darbā. Gribēdams palīdzēt, tas ka magnets iesūc sevī visu apkārtējo. Svešu sāpju uzņemšana nebūt nav pasaka. Turklāt vērojams, ka sāpes pāriet nevienmērīgi un skar vai nu saspriegtākos, vai vājākos centrus. Nevajag domāt, ka askētu dzīves aprakstos viņu sāpes ir pārspīlētas. Gluži otrādi - viņi ir tikpat saspringti un dažādi, cik dažāda ir pati cilvēce. Bet kas šīs ciešanas atvieglo? Bez pašas Hierarhijas sudraba pavediena sirds bieži arī pati dod zīmi dziedinātājam staram. Pie Mums bieži brīnās, kāpēc ārsti neveltī uzmanību slimnieku apmeklētājiem. Varbūt puse dziedināšanas pastāvētu nevis zālēs, bet kaitīgo elementu atvairīšanā, ko ienes garīgi inficētie apmeklētāji.

438. Medicīnai jāaplūko jautājums par attīrošiem cilvēkiem un par cilvēkiem kaitētajiem. Ja šis jautājums netiks atrisināts, nevarēs glābties no daudzām jaunākajām slimībām. Nav jāaizmirst, ka slimības evolucionē līdz ar rasēm un laikmetiem. Bet mūsu rakstītā zinātne ir tik jauna, ka nevar runāt par salīdzinošo metodi. Tā pazīst tikai dažus gadsimtus, bet kur paliek desmitiem tūkstošu gadu? Mēs esam kļuvuši ļoti lepni un aizmirsuši visu, ko paši nezinām. Bet sirds zina termiņus, un pat tumsonīga sirds dreb no Ugunīgās Pasaules tuvošanās.

439. Ir pilnīgi iespējams projicēt domu uz ļoti jutīgas filmas, bet šim nolūkam jāizkopj asa domāšana. Galvenais ir domāšanas kvalitāte. Skaņa rada ritmu smiltīs. Arī doma rada vibrāciju, protams, daudz smalkāku nekā skaņa. Tāpēc tā spēj iedarboties nevis uz smagajiem smilšu graudiņiem, bet gan uz daudz smalkāko filmu. Līdz šādai attīstībai un koncentrētībai cilvēki tik drīz nenonāks - koncentrēšanos viņi aizstāj ar izklaidēšanos. Bet vai tad izšķērdība ir uzlikta par pienākumu? Visur ir norādīts uz darbošanos, nevis uz sadrumstalošanas haosu.

440. Skolotājs sūta pasaules notikumu izpratni. Bez Hierarhijas notikumu haoss izvēršas pinkainos kamolos. Pareizi ievērojāt, ka pašreizējais laiks nevar iekļauties sistēmā, ja netiek attīrīta apziņa. Tautu kustības mezgla punktus var apstiprināt no Kalna.

441. Kurš gan apgrūtinās sevi ar Mācību, ja sirds netiecas augšup? Nevis parunāšanās vajadzīga, bet sīkumu kvalitātes ieviešana dzīvē.
Katra diena nes kādu zināšanu un sirds padziļinājumu. Tieši tā arī ir enerģijas uzkrāšana. Vienīgi jātiek vaļā no garlaikošanās, kas, tāpat kā bailes, daudz ko samaitā.

442. "Nevēliet ļaunu Svētītajam" - tā teikts Novēlējumos. Šajā norādījumā ir dziļa gudrība. Nereti jogiem pārmet, ka viņi ir atriebīgi un neatstāj neatmaksātu nodarīto ļaunumu. Tas, protams, ir pilnīgā pretrunā ar joga raksturu, tomēr joga pulgošanas bēdīgās sekas ir acīmredzamas. Šī parādība ir viegli izskaidrojama. Kad ugunīgais sirds magnēts sūta starus uz tālajām zemēm, tad var iedomāties šā izstarojuma vareno spēku. Ja šo spēku sastop ienaidnieka sūtījums, atpakaļsitiens ir neizbēgams. Jogam pat ārkārtīgi jāsaspringst, lai kaut vai daļēji mazinātu ienaidniekam smagās sekas. Bet nereti joga staram ir īpašs steidzams uzdevums, un tad ienaidnieks var vainot tikai pats sevi.

443. Daudzreiz ir nācies redzēt šos atpakaļsitienus. Tos var loti skaidri salīdzināt ar naidnieka fizisko stāvokli. Šie atpakaļsi-tieni visstiprāk skar uzbrucēja vājās vietas. Ar to arī izskaidrojami seku dažādie termini. Patiesi, zāļu ieņemšanas vietā labāk būtu iznīdēt ļaunprātības pēdas. Tā Bauslim "Nevēliet ļaunu Svētītajam" ir dzīvībai svarīga, gandrīz ārstnieciska nozīme.

444. Svēto sāpju vidū ir kāda grupa ar nosaukumu "Radītāja Viņa". Kā pa mūzikas instrumentu pārskrien akordi, tā arī sāpes pārskrien balsenes, plecu, elkoņu, ceļgalu, roku, kāju un citus centrus. Tā uzskaņojas sirds. Sirds saikne ar Augstāko, neapšaubāmi, ir vienīgais cilvēces patvērums. Citām Jogam bija saskare ar citiem kosmiskajiem apstākļiem. Sirds kļūst kā enkurs vētrā, un nav grūti pievērsties liesmainajai Sirds Jogai. Pirmkārt, ir jāsajūt dižā kauja un bargā bojāeja, kas draud Zemei; otrkārt, jāsajūt paša sirds kā patvērums un, treškārt, jānostiprinās Hierarhijā. Šie noteikumi, liekas, nav grūti, taču mēs tik bieži dodam priekšroku blakus taciņām un pat meliem, lai tikai nebūtu jāpievēršas vienkāršākajam līdzeklim. Protams, vajadzīgs sirds spriegums. Ne velti sirds tika dēvēta par Dižo Cietumnieci.

445. Mostas lielie vulkāni - uguns meklē izeju. Cilvēki to zina, taču neatmet nevienu paradumu. Arī apziņas pārnešana uz sirdi viņiem ir par grūtu. Ir labi jāapbruņojas pret visām indēm. Netiek pamanīti arī valstiski notikumi, bet to norise nenovēršami kļūst aizvien straujāka. Kauja nav viegla; sirdī jāsakopo visa vīrišķība, lai spētu tikt Mums līdzi.

446. Kalijugas beigās visi procesi tiešām paātrinās, tāpēc agrākie termiņi nav jāuzskata par nemainīgiem. Pat pusgadsimts Kalijugas beigās ir diezgan prāvs laiks. Arī Agni Joga kļūst par tiltu uz nākotni. Labi jāsaprot, ka gara spēki, kuru uzkrāšanai agrāk vajadzēja desmitiem gadu, tagad, sirds ceļā, tiek maksimāli ātri sakopoti. Agni Jogu var uzskatīt par visu spēku trauksmainu evolūciju. Kur ķermeņa izsmalcināšanā un norūdīšanā vingrinājās gadiem ilgi, tur sirds var garu pavirzīt gandrīz uzreiz. Protams, ir vajadzīga sirds audzināšana, taču tas attiecas nevis uz mehānikas, bet gan jūtu sfēru. Tāpēc steidzīgi aicināsim sirdi kalpot Jaunajai Pasaulei.

447. Mēs zinām, kā tiek gatavota lielā nākamība. Cilvēki, protams, Mūsu metodes neatzīst. Viņi nenovērtē nemainīgo, vadošo apziņas kvalitāti. Viņi domā, ka kaut ko var sasniegt ar parastajām uzslavām un naudu, bet, darbojoties pēc Mūsu metodes, no sprieguma rodas Daile. Nenoniecināsim to, kad koka saknes jau aug. Jābūt ļoti piesardzīgiem, ja spriegums ir nepieredzēti liels. Sirds tuvināšana dzīvei kā vadošā sākotne nav vienīgi agrāko Mācību atkārtojums, jo tā patiešām pārveido dzīvi.

448. Cilvēki labāk atzīst zemākās Hatha Jogas zinātniskumu nekā mēģina zinātnisko novērojumu lokā iekļaut augstākās zīmes. Bet ko vērti ir mehāniskie sidhi salīdzinājumā ar cildenākajām sirds izpausmēm? Ķermeņa sidhi nevar izmantot bieži, bet sirds darbība noris nepārtraukti. Sirds smalkāko izpausmju novērošanai, protams, nepieciešama padziļināta uzmanība. Bet visi nopietnie eksperimenti prasa uzmanību. Vai nav labāk to izkopt, novērojot savu paša sirdi? Šie uzmanības attīstīšanas eksperimenti nebūs veltīgi. Tie vislabāk noderēs, tuvojoties Smalkajai Pasaulei. Kas reiz ieklausījies savā sirdī, tas novērojumiem galu vairs neredz. Vienā mājā uzsākti, tie katrā ziņā aizvedīs cilvēku pie visas pasaules izpētes un norādīs ceļu uz augstākajām pasaulēm. Kālab rakstīt daudz formulu, ja nevēlas tās izmantot dzīvē? Saskarsme ar smalkākajām enerģijām izsmalcina visu būtni. Kas nostājies uz ugunīgā ceļa, tas sapratīs, par kādu vērības izsmalcināšanu un modrību runāju.

449. Pareizi ievērojāt, ka arī Bhakti Jogā iekļauta sirds darbība, bet atšķirība ir tā, ka Bhakti Joga gan gāja pa mīlestības jūtu ceļu, taču nelikās zinis par pārējām kosmisko parādību un staru izraisītajām sajūtām, kuras izved ārpus planētas robežām. Zinātne tikai ar pūlēm spēj apjaust Bhakti Jogas ceļus. Taču tagad sirds veic divkāršu darbu - uz mīlestības pasauli sirds ved pa Smalkās un Ugunīgās Pasaules apļiem. Uz augstākajām pasaulēm vedīs svētsvinīga mīlestība - pārējie mīlestības veidi ceļu uz Ugunīgo Pasauli neatradīs. Bet svētsvinīgums, pie kura mēģinu jūs pieradināt, ieved pašos liesmainākajos sasniegumu viļņos. Svētība, ko izpelnās svinīguma pilna uzticība, nebūt nav vienkārša, bet lielisks ir svētsvinīgais bruņojums.

450. Kāds Risi sūtīja trūcīgajiem un slimajiem audekla gabaliņus, palmu lapas vai bērza tāsis. Saņēmēji zobojās un teica: "Vai nav muļķīgi tērēt spēkus šādu tukšu drisku sūtīšanai?" Viņi atzina tikai vārdus. Bet gudrākie pielika sūtījumu slimajai vietai vai sirdij un juta atvieglinājumu. Viņi bija sapratuši, ka Risi ir uzlicis savu roku un piesātinājis sūtījumu ar savu psihisko enerģiju. Ir zināmi ne rokām darināti attēli vai roku nospiedumi, kas kļuva redzami siltumā vai gaismā. Protams, jebkurš ārsts ticēs rupjam plāksterim vai ziedei, bet priekšmetu magnētisma nozīmi katrā ziņā noliegs. Varbūt viņš neiebildīs, ieraudzījis tauku nogulas, taču augstākās lietās gudrāks būs suns. Tik ārkārtīgi grūti ir iekļūt cilvēka smadzenes visam, kas ceļ viņa pašcieņu.

451. Mēs nemēdzam dot praktiskus, konkrētus padomus. Vispirms jau tāpēc, ka cilvēki tos nepilda. Cilvēki neciena Mācību Pamatus. Viņi dod priekšroku fakīriem un zīlniecēm. Taču pat šie iecienītie paņēmieni tiek atstāti novārtā. Padomu, protams, pieņem, bet nepacenšas tajā iedziļināties un sagroza to tiktāl, ka tas kļūst kaitīgs.

452. Ne tikai muļķi noliedz visu, ko neredz, bet arī zinātnieki savos faktu meklējumos izposta milzum daudz derīgā. Uz aizspriedumiem dibināta doma ir kā smags slogs, kas nonāvē jau nolemto. Arī padomu dažkārt brīdi ievēro, bet, kad grauds nule izveidojies, to aizmirst. Kurš gan spēj iedomāties, cik sarežģītas ir strāvas? Jūs zināt, ka tiek gatavota lielā nākamība, taču tā nevar būt primitīva un ir jāpierod pie jaunveidojumiem, kas vienīgi Mums ir redzami. Var sašķelt tumsu, un ir jāatceras, ka panākumus vislabāk nostiprinās svētsvinīgums.

453. Patiesi, Visumā nekas netiek atkārtots. Bet pati individuālākā ir un paliek cilvēka sirds. Taču kas šo bezdibeni izmērīs? Kas uzņemsies uzdevumu izskaidrot sirds nozīmi un nemitīgi atgādināt par to? To nedarīs ne likumdevēji, ne ārsti, ne karavīri, ne garīdznieki, bet lielā Kalna Māsas uzņemsies svinīgo pienākumu uzlikt roku sāpošai sirdij, ar otru norādot uz bezrobežīgo Svētību. Kas gan spēs saprast tās mīlestības svētsvi-nīgumu, kura savieno sudraba pavedienu ar Augstākās Sirds citadeli? Tādēļ tā sūtām Māsas uz sirds varoņdarbu. To, cik neaptverami plaša ir Augstākā Sirds, neizpausta apziņa nespēj saprast. Bet jums jau jāmācās just svētsvinīgumu. Jums jāmācās rūpēties par to, lai svētsvinīgumu pasargātu no visa nesamērojami sīkā. Šāda attieksme, uzsākot Kalpošanu, ir Kalna Māsām. Tā viņas norobežo ļaužu sirdis no tumsas radītās neģēlības un dvakas.

454. Sirds kults ir pastāvējis visās rasēs un laikos. Pat mežonis uzskatīja to par augstāko spēku un, aprīdams dzīvu sirdi, savdabīgi pauda savu cieņu pret to. Bet mūsu laikā Mācība par Sirdi ir pilnīgi aizmirsta. Ir nepieciešama jauna sirds izpratne. Ļoti iespējams, ka šī tīri zinātniskā pieeja sirdij izraisīs smagu apsūdzību māņticībā, īpaši centīsies nelabojamie profesionāli, lai aizstāvētu savu nožēlojamo eksistēšanu. Ir jāzina, ka cīna par sirds izpratni būs jo sīva. Tumšie spēki aizstāvēs smadzenes, pretstatīdami tās sirdij. Protams, tas novedīs vienīgi pie sagrozījumiem. Kājas funkcijas ir svarīgas, taču tāpēc jau ēdiens nav jābāž mutē ar kāju. Pirmajā vietā ir lietderīgums.

455. Nepieredzēti samilzuši ir atmosfēra! Jābūt ļoti trulam, lai uz katra soļa nejustu fenomenus. Pasaules stāvokli nevar uzskatīt par normālu. Taču arī atlanti neredzēja visu satriecošo. Pat vairāk - viņi piesprieda nāvessodu katram, kas uzdrošinājās norādīt uz acīmredzamajām briesmām. Protams, tas tikai paātrināja bojāeju. Nekad cilvēki nav spējuši labprātīgi atzīt, ka viņi ir psihiskās enerģijas transmutācijas izraisītāji, un nav kautrējušies sagandēt šā dārgā spēka plūsmu.

456. Patiesi, nelokāmais, apņēmības pilnais sirds spēks veido rūdījumu, kas vajadzīgs arī Ugunīgajā Pasaulē. Apziņu uz augstākajām pasaulēm vada nevis konvulsīva, drudžaina tiekšanās, bet gan kvēla sirds. Būsim svētsvinīgi.

457. Sirds enerģijas plūsma bieži sajūtama organisma labajā pusē. Enerģija atsitas pret "kausu" un no turienes, protams, reflektējas uz organisma labo pusi. Deniņos, kaklā, plecā, celī, rokā un kājā rodas sajūta, it kā kaut kas fiziski izplūstu. Šādā veidā aizplūst ārkārtīgi daudz liesmainās sirds enerģijas. Tāpēc Vadītājs bieži saka: "Esiet piesardzīgi!" Izplūšanas sākumu iepriekš pilnīgi precīzi noteikt ir grūti, jo izplatījuma magnēti un simpātijas dažreiz prasa vienlaicīgus sūtījumus uz dažādām pasaules daļām un sfērām. Ja pieprasījumus pēc sirds enerģijas savienotu ar elektrisko zvaniņu, tas skanētu vienā laidā, mainot tikai spriegumu. Šādi eksperimenti noteikti tiks izdarīti, taču eksperimentētāji reti kad atzīs sirds enerģiju un izskaidros visu ar nervu refleksiem. Nav pārāk tālu aizgājis laiks, kad par tādu telegrāfu varēja arī sadedzināt uz sārta.

458. Nesen vel kartupeļi devēja par velna ābolu. Nebūsim pārlieku lepni, jo tumsonības paraugu vēl ir bezgala daudz. Var pat dot priekšroku mežoņu tumsonībai, jo viņus var ātrāk pievērst domai par tālajām pasaulēm. Atkaliemiesošanos joprojām uzskata par brīnumu vai māņticību. Atsaukšanās uz dabas likumiem pagaidām nedod vērā ņemamas sekas. Ne jums to saku, bet gļēvajiem nejēgām, kuri mēģina noziegumu aizbildināt ar atbildības trūkumu. Kā viņi baidās no nāves! Starp citu, gluži tāpat viņi baidās pārbraukt uz otru upes krastu. Dažreiz viņu gara tumsību vajag paurdīt. Snauduļiem dažkārt vajadzīga dunka sānos.

459. Gulētāji var viegli sadegt, jo aizmirsuši sev līdzās uguni un negrib to ievērot. Arī šoreiz saku to citiem, nevis jums, jo jūs jau zināt, kas ir modrība.

460. Rada ne vien vibrācija, bet arī sirds substance. Tā pati enerģija jānovērtē visās sīkākajās dzīvības izpausmēs. Tāpēc dzīvība pat savās sīkākajās izpausmēs ir daudzu grāmatu cienīgs brīnums. Tā interese par fizisko apvalku neizbēgami padziļina interesi arī par sirds darbību. Sirds Mācība ir Mācība par parādību cēloņiem. Senatnē Mācību uzsāka ar rokas uzlikšanu uz sirds. Pie tam Skolotājs jautāja: "Vai tu dzirdi?" Un skolnieks atbildēja: "Dzirdu." - "Tur pukst tava sirds, bet tas ir tikai pirmais klauvējiens pie Dižās Sirds Vārtiem. Ja tu neieklausīsies savas sirds pukstos, tevi apdullinās Dižās Sirds puksti."
Tā vienkāršiem vārdiem tika dots Norādījums; tā, mācot izzināt pašiem sevi, tika rādīts ceļš uz Bezrobežību. Vai tiešām mēs neesam aizgājuši tālāk par senlaiku ļaudīm un neprotam iedomāties satraukuma pilno ceļu, mūžīgās kustības ceļu? Pareizi ievērojāt, ka kustības potenciāls ir pilnīgošanās ķīla. Statiskums bez sprieguma, bez tiekšanās nepadara cildenāku cilvēces domu.

461. Ir vērtīgi apzināties, ka ikviens pareizs mūsu atzinums bagātina izplatījumu, bet toties liela ir atbildība par jebkuru nekrietnību.

462. Daudzi jēdzieni un tēzes nav vārdos izsakāmi. Tikai necieņa pret vārda skanu atļauj mums, cilvēkiem, bieži vien čivināt ka putniem, taču, ja mēs izpētītu putnu valodu, tad pabrīnītos par tās svinīgumu. Putnu vārdos ir daudz vairāk sajūsmas nekā cilvēku samudžinātajos spriedumos. Nav nejaušība, ka daudzinu par svētsvinību, jo tā taču ir sirds uzturs! Nevis nododamies paļām un dusmām, bet svētsvinīguma pilni gatavojamies dižajam gājumam. Gājums jāsaprot kā kalpošana Dzīves Mācībai.
Paši redzat, kā sanāk kopā notikumi. Tāpat redzat, ka daudzumam nav nozīmes, bieži tas ir tikai par nastu. Paši redzat, ka notikumi pieaug, jo kosmiskās parādības sāk izbrīnīt pat ne visai tālredzīgos. Bet skaitiet stundas, jo laiks ir piepildīts kā vēl nekad.

463. Pārmaiņas klimatiskajos apstākļos nav apšaubāmas. Bet cilvēki vieglprātīgi izturas par Saules plankumiem un Zemes ass novirzi. Par šīm parādībām spriedelē visbailīgākie, taču pat viņi nesaprot, par ko runā. Civilizācijas bojāeju, dzīvības bojāeju, kas jau vairākkārt piemeklējusi planētu, cilvēki vienmēr ir sagaidījuši ar tādu pašu prātošanu. Arī toreiz cilvēki negribēja ievērot draudīgās pazīmes un vieglprātīgi spriedelēja par izsmelto dzīves iespēju turpināšanu. Tāpat tagad cilvēki, daudz ko nesaprazdami, jautā: kāpēc, apgūstot augstāko zinību, it kā neizbēgama kļūst jutīguma un dažu sāpju pastiprināšanās? Ja šiem cilvēkiem paskaidrotu, ka viņu nevērības dēļ cieš izredzētie, viņi neticētu. Viņi nepieļauj domu, ka paši ir enerģijas kondensatori un transmutatori. Kad daudzi šādi aparāti sabojājas, tiek izjaukta enerģijas sadale un nedaudzajām smalkajām sirdīm jānes spriegums, kam būtu jāsadalās pa visu pasauli. Saulainas dabas cilvēkiem jākļūst par ugunīgās enerģijas balstiem un jāatbild par miljoniem tranu.

464. Mēs uzdodam Mūsu skolniekiem iepazīties gan ar tuksnesi, gan ar pilsētas atmosfēru. To darot, viņi var salīdzināt ugunīgās enerģijas spiediena atšķirību. Cilvēki nedrīkst pulcēties vienuviet lielos daudzumos, iekams nav apjēguši, kāds dārgs enerģijas trauks viņi ir. Viņi cenšas nedomāt par sava gara vērtību. Tāpēc viņiem arī tik grūti izjust svetsvinīgumu. Spārnu trīsas un pastāvīga augšupeja nav pa spēkam tur, kur noliegta gara vērtība. Nav noliedzamas nelabvēlīgas pārmaiņas klimatiskajos apstākļos. Vai par šo bīstamo parādību nav atbildīgs cilvēces gars?!

465. Auru fiksēšana filmā ir atkarīga nevis no filmas, bet gan no tā, kas uzņem, un no tā, kuru uzņem. Pietiek ar labu parasto filmu, bet īpaši svarīga ir dalībnieku un aculiecinieku kvalitāte. Pat ar viena dalībnieka labajām kvalitātēm nepietiek, lai gaidītu tūlītējus rezultātus. Viņa jāuzskaņo pirms spēlēšanas. Taču cilvēki visvairāk necieš priekšdarbus. Turklāt vajadzīgs vēl viens apstāklis: jāprot kaut vienu dienu pavadīt bez mazākā satraukuma. Imperils saēd visnozīmīgākos enerģijas refleksus. Nokaitinātu cilvēku var vārda pilnā nozīmē nosaukt par čaumalu. Viens imperila kristāls aptumšo visnozīmīgākās sekas. Nedrīkst domāt, ka imperils ir tikai mājas augs, - tā smaka izplatās tālu un nonāvē visas strāvas. Mana noliedzošā attieksme pret uzbudināšanos nav dogma, tas ir ārstnieciska un dziedinoša rakstura norādījums. Arī šis norādījums, tāpat kā visi citi, izpildāms, sākot ar mazumu.
Auru fiksēšanai noder arī citi mehāniskie paņēmieni. Pirms tam ir lietderīgi ieņemt muskusu, kas aktivizē enerģijas strāvas. Ļoti ieteicams ir melns samta ekrāns un, ja iespējams, īsts svinīgums. Protams, būtu bezjēdzīgi, ja telpu piepildītu ziņkārīgie. Arī gaiss šajā telpā jāattīra ar eikaliptu eļļu. Jāievēro nevis okultie, bet tīri higiēniskie noteikumi.

466. Visas savas sirdsdomas jāvelta Balto Spēku Ķēdei. Vajadzīgs nevis nopēlums, bet gan nākotnes celsme. Žilbinoša ir Baltā Ķēde no Gaismas Kalniem. Ir tik nozīmīgs laiks, ka pat mazie saskata Baltās Ķēdes diženumu. Jāievēro visi norādījumi, lai Baltos Spēkus to varenībā neapgrūtinātu imperila druskas. Ir pat lieliski aizmēzt visus sīkumus, kad nodreb milzeni.

467. Sirds higiēnai nepieciešami labie darbi. Labajos darbos neietilpst nodevības un ļaunprātības veicināšana, viltuspraviešu, biežu, gļēvuļu un visu tumsas kalpu atbalstīšana. Labajos darbos neiekļaujas apkaunojoša nevērība un tīša slēpšana. Labo darbu mērķis ir cilvēces labklājība. Tā sirds iemanto svētsvinīgumu kā sfēru saskaņu. Labo darbu raksturīga iezīme ir nevis nežēlības pilni, bet gan lietderīgi varoņdarbi. Dažkārt labos darbus saprot kā bezatbildības izraisītu apnicību - labāk nedomāt, bet vienkārši izvairīties.

468. Sirds saprot, kur ir izvairīšanās, kur - ziņkāre un kur - zinātgriba. Pēc tā arī atšķiriet atnākušos. Bet nedodiet uguni vieglprātīgajiem un neuzticiet lapu skaitīšanu ziņkārīgajiem. Daudzas nelaimes ir cēlušās no uzticēšanās, kas ir nepieļaujama tur, kur glabājami dārgumi.

469. Gaisma jāatzīst par dzīvu substanci. Augšupeja jāizprot kā vienīgā lemtā kustība. Ir grūti trūkumu uzskatīt par savu paša vainu!

470. Lai jau uzskata sirds būtību par nedzēšamu substrātu. Nav svarīgs nosaukums, bet sirds būtība ir skaidri redzama. Ir jāpierod pie negrozāmiem jēdzieniem, kas ir tuvi visai cilvēcei. Cietušie uzzina, kāpēc kopš neatminamiem laikiem nogalināts Ozīriss un izkaisīts pa visu pasauli. Bez šīs noslepkavošanas nevarētu sūtīt vēstnešus pa visu pasauli. Kas atbilstoši vienam viedoklim ir ciešanas, tas saskaņā ar otru ir tikai izplatīšana. Nozīmīga ir daudzās grāmatās iekļauto darbu lasīšana. Lasītājs necenšas apgūt Mācību vienā un tajā pašā noskaņojumā, un tā rodas daudz viedokļu. Tāpēc ir lietderīgi katrā grāmatā kaut vai īsi pieskaities agrāk izklāstītajam, lai dotu iespēju uztvert visu vienādā noskaņā. Noskaņojums nosaka viedokli.

471. Cilvēki uzskata Sirds Mācību par vismazāk pamatoto, bet vai sirds enerģijas plūsmu var uztvert kā kaut ko okultu? Gluži otrādi - nav nekā precīzāka par sirds pukstiem. Jutīga sirds virza cilvēku uz apziņas atjaunotni. Kaut vai cieņu parādiet sirdij tās darbā!

472. Aizspriedums - kā negatīvs, tā arī pozitīvs - allaž ir slikts. Tas ir pretrunā ar jebkuru Jogu, tas neļauj attīstīties augšupejas fenomenālajai pusei. Bieži aizspriedumu jauc ar jūtziņu, taču tās ir pilnīgi pretējas kvalitātes. Aizspriedums dzimst saprātā, bet jūtziņas mājoklis ir sirds. Nevar salīdzināt saprāta un sirds bērnus. Šāds pieļāvums būtu ne vien maldīgs, bet arī kaitīgs, jo tiktu noniecināts sirds darbs. Var vērot, kā noslāņojas aizspriedumu kārtas un visa dzīve pārvēršas paš-uzceltā cietumā. Bet jūtziņa skar kosmisko patiesību, tāpēc tajā nav nekā, kas pazemotu citus. Jūtziņas pašattīstība nes sev līdzi svētsvinīgumu. Tā pa dažādiem vārtiem tuvojamies Svētsvi-nīguma Pilij.

473. Kas nekad nav izjutis svinīguma svētās trīsas, tas aizsprieduma kaitīgumu nespēj saprast. Aizspriedums attīstās nevis diženā rīcībā, bet katrā sīkā darbībā. Tā aizsprieduma kalps jau mostoties lādē sapni, kas neiekļaujas viņa būtības ietvaros. Visu dienu viņš nosodīs un nolādēs, jo viņam trūkst sirds mēra. Un iemigs viņš ar nosodījumu, un apmeklēs tam atbilstošu sfēru.

474. Cilvēku un dzīvnieku cilts izmiršana, kā arī dabas ražošanas spēku izsīkums norāda uz Kalijugas galu. Šis process noris jūsu acu priekšā, taču tikai nedaudzi papūlas ievērot šo kosmisko parādību. Pat jūs dažreiz tiecaties cilvēces izraisītās bargā likuma izpausmes zīmes piedēvēt nejaušībai. Šķiet, nemaz nav iespējams neredzēt pēdējos gados notiekošo! Un tomēr cilvēki izlīdzas ar mierinājumu par vakardienu, bet, ja tiešām kaut kur saskata bargās zīmes, krīt dzīvnieciskās izbailēs. Tomēr vārdu par sirdi neviens neuzklausa. Lielā glābjošā substance paliek neizmantota.
Jūs vēlaties Vispārības Labuma dēļ apkopot Mūsu pārrunas - lai nu tā būtu, taču lasītāju nebūs vairāk kā jūsu rokai pirkstu. Daudzi grāmatu pāršķirstīs un pasmīnēs par bērnišķīgo atzinumu par sirdi, par Armagedonu, par ražošanas spēku izsīkumu. Tieši tā ir noticis jau vairākkārt. Un tas atkārtosies; var tikai vēlēties, lai Kalijugas gals neizvērstos par Galu vispār!

475. Taču vajadzīgi tikai nedaudzi stipri gari, lai bezcerīgo stāvokli grozītu. Nedaudzas liesmainas sirdis var stāties pašaizliedzīgā sardzē un novīt stipru aizsargtīklu. Ne pārdabiska, ne maģiska, bet vienkārši liesmaina sirds tiekšanās savienos pasaules! Jau teicu par Kalijugas beigām, bet kāds domā, ka palicis vēl simtiem gadu. Viņš nepieļauj paātrinājuma iespēju, lai gan pat vienkārši ķīmijas eksperimenti rāda, kā reaktīvi var paātrināt parādību iestāšanos.

476. Pat vismaigākajai, vislīdzcietīgākajai sirdij nedrīkst pietrūkt vīrišķības. Sirds ir akmens, uz kura cel cietokšņus. Vai cietoksnis var pastāvēt bez vīrišķības, bez svinīguma? Visgrūtākajos apstākļos vīrišķība dod redzeslokam plašumu, bet svinīgums liek tiekties augšup. Nedrīkst pagurt, meklējot vīrišķību un svinīgumu. Vīrišķība var būt postījuma gružu klāta vai vispār neattīstīta. Šī kvalitāte pieder pie tām, kas jāizkopj. Katrai vīrišķībai pagātnē bijis pārbaudījums, toties tai vieglāk uzliesmot, ja tās asmens jau bijis cīņā. Cilvēki bieži lieto skaistus izteicienus, nedomādami par to izcelsmi. Viņi pilnīgi pareizi saka - "iedegās sirds" vai - "uzliesmoja gars". Tātad ir saglabājušās kādas atmiņas par sirds uguni, bet tagad viņi par to kaunas. Savu skaisto izteicienu cilvēki labprāt piedēvē māņticībai vai pasaku teicējas izdomai. Bet labākajos brīžos atcerēsimies uguni, vīrišķību un svinīgumu. Tīrā svinīgumā tērptā mīlestība aizvien jāpasargā no tumšiem apvainotājiem. Vīrišķība ir vairogs, un uguns savieno savas strūklas liesmojošā zobenā.
Neba nejauši uzsveru vīrišķību - tā nostiprina redzesloku.

477. Bruņas mēdz būt dažādas. Bieži tās savienojas saules diskā virs saules pinuma. Austrumnieku bruņojumos šādu veidojumu varēja bieži sastapt. Dažreiz to izskaidro ar Mitras kultu, taču tas ir daudz senāks. Rakstu šīm bruņām devis saules pinuma vairogs. Bet saules pinums savā bruņojumā tērpjas kaujas laikā. Pašlaik noris kauja, un gars raujas uz pirmajām rindām. Karotāja, tu stipru esi izkaluši savu vīrišķību!

478. Lai citi smaida par Mūsu padomiem attiecībā uz sirdi. Visgrūtāk viņiem ir atzīt visu lietu, pat savas sirds, apjomu. Taču Mēs protam sagaidīt izpratni. Cilvēku tikumus Mēs zinām, tāpēc esam pārliecināti par pacietības spēku. Kad būsim nostiprinājuši vīrišķību, Mēs neaizmirsīsim arī pacietību. Ir labi, ja pacietība uzveic jebkuru uzbudinājumu. Sasprindzinot pacietību, rodas īpaša substance, kas gluži kā stipra pretinde padara nekaitīgu pat imperilu. Taču pacietība, protams, nav nejūtīgums. Noziedzīga vienaldzība labvēlīgas reakcijas nerada. Pacietība ir apzināts spriegums un pretošanās tumsai.

479. Pacietība ir Svētības avots. Neko citu sirds tā neizjūt kā apzinātu pacietību. Jūs zināt tagad notiekošā būtību. Vai jūs varētu izturēt steru spriegumu bez daudzos gadsimtos iegūtās pacietības pieredzes?

480. Ja kāds sāk sūdzēties, ka nesajūt Smalko Pasauli, norādiet, cik nepareizs ir šāds paziņojums. Smalkās Pasaules spārni skar cilvēkus biežāk, nekā pieņemts domāt. Taču cilvēki paši aizgaiņā neredzamās mušas un nesaskatāmos tīmekļus. Tāpat bieži cīkstas ar uzmācīgu domu un, pagriezušies atpakaļ, jautā: "Kas mani sauca?" Dzīvi piepilda ļoti daudz smalku, bet pilnīgi reālu sajūtu. Daudzas no tām kā fiziskas realitātes var izpētīt ar samērā rupjām ierīcēm. Sajūta, ka uz sejas ir neredzami tīmekli, kā zināt, mēdz būt visai ilgstoša un visai stipra. Varētu domāt, ka ārstus, kas pēta psihiskās parādības, šī sajūta spētu ieinteresēt. Kāpēc tad viņi nepēta ar dažādiem aparātiem šādu cilvēku pulsācijas, sekrēciju kvalitāti, sirdi un ādas uztveres spējas? Smalks elements var uzrādīt arī kaut kādas svārstības novērojamā cilvēka tuvumā. Tā pamazām, kā taustoties, var uzsākt derīgu novērojumu. Taču galvenās grūtības rada tas, ka eksperimentu parasti izdara tikai gadījuma pēc, bez dzelžainas, nelokāmas pacietības. Smalkajai Pasaulei vajadzīga tiekšanās, tikai ne tāda, kas atgādina konvulsijas.

481. Nemaz nerunāju par tādiem Smalkās Pasaules pieskārieniem, kas izpaužas rokasspiedienā vai pievērš kaut kam uzmanību. Šīs parādības vai" būt negaidītas un tāpēc novērošanai grūti tveramas. Bet neredzamo tīmekli un tā dēvēto uzmācīgo domu var izpētīt. Protams, ne jau vājprātīgo namos, bet tieši pie veseliem cilvēkiem var pētīt Smalko Pasauli. Apsēstība gan dos virkni parādību, taču zemākās sfēras nedrīkst izpausties, jo tās ir briesmīgi infekciozas!

482. Vai tā nav spēcīga psihoflziska parādība, ja no dziedinošām vibrācijām sakustas gulta, krēsls vai galds? Nav brīnums, ka dažreiz tās sajauc ar zemestrīci. Skeptiķi teiks, ka šo sajūtu izraisījis galvas reibonis. Eksperimentāli var pētīt arī vibrācijas. Ar primitīviem aparātiem var novērot smagu priekšmetu vibrēšanu. No šiem rupjajiem piemēriem var pāriet uz tādu cilvēku organismiem, kuriem notrīs visi nervu centri. Jūs pazīstat šīs vibrācijas un pilnīgi dabiski tās uzņemat, bet nelolosim cerības, ka daudzi gribēs uzzināt par tām ko vairāk. Tomēr visas Mācības tās atzīst un runā par tām pilnīgi konkrēti. Pat primitīvās mācības uzskata vibrācijas par loti nozīmīgām. Domājot par sirdi, noteikti atcerēsimies, ka vibrācijas ir loti spēcīgs dziedinātājs.

483. Taču tad, kad runāju par piesardzību, domāju arī par vibrācijām, jo daudzas krustojošās strāvas var veidot indīgus savienojumus. Tāpēc ir ļoti svarīgi zināt, no kurienes nāk vibrācijas, lai tās uzņemtu ar sirdi. Brīnišķīgs ir sirds vads, tas savieno labāk par telegrāfu. Uz to pašu ved arī Hierarhijas apzināšana. Jāsaprot, ko nozīmē apzinīgums visā būtībā.

484. "Melnā sirds" allaž ir uzskatīta par lielu briesmu simbolu. Tikai visnesatricināmāko vīrišķību varēja likt pretī šai nelaimei, bet tāda vīrišķība bija reti sastopama. Vīrišķības pakāpi nosaka pēc tā, cik lielas ir briesmas, īsta vīrišķība, briesmām pieaugot, nostiprinās. Mūsu karotāja zina, par kādu vīrišķības pakāpi runāju. Kad uzbrūk tumšie karapūļi, sekas var būt dažādas. Ja tiek ievainota būtība, var pārņemt apsēstība, taču šķīstītu garu apsēstība nevar skart, bet slimība gan var piemeklēt. Jūs lasījāt, ka Mūsu Brālis, jau uz augstas pakāpes būdams, tomēr ilgi slimoja tumšo pretdarbības rezultātā. Šādas sekas jāņem vērā, jo kauja ir liela. Tumšo spēku bultu ietekmi, protams, var mazināt, tomēr vajadzīga ari personiskā piesardzība. Tā pati tiekšanās vajadzīga, ari vīrišķību uzkrājot, - ka zāles pret melno indi. Fiziskais nespēks, protams, neliecina par gara vārgumu. Pat otrādi - dažreiz garīgo bagātību var patērēt neierobežoti.

485. Lielās Kaujas laikā ļoti jāsargājas. Taču galvenais priekšnoteikums ir pārliecība par aizmugurē draudošajām svārstībām, kas rada nodevību. Jāatceras, cik pakāpeniski Mēs atklājām sirds īpašības un sagatavojām to lieliem darbiem. Uz visiem laikiem jāiegaumē, ka Mūsu Norādījumi nav abstrakti. Tāpat jāsaprot, ka Jogu dod atbilstošajā laikā. Tā nav vārtīšanās pa zemi vai fiziskās indes ieņemšana, tā ir garīgā inde, kuru, kā sen teikts, Agni jogi ieņem, lai glābtu Pasauli. Šo Lielo Kalpošanu "melnās sirdis" nespēj saprast. Tām fiziskās indes ir krietni stiprākas par garīgo. Tas jāatkārto bez paguruma, tad arī piesardzība apvienosies ar vīrišķību.

486. Briesmas draud ari tad, ja Norādījums nav izpildīts nekavējoties. Pat parastajā dzīvē, ja lūgsim kādu pavirzīties malā, viņš vispirms pajautās, kādēļ tas jādara, vai - labākajā gadījumā - paskatīsies atpakaļ un ļaus, lai akmens uzkrīt uz galvas. Tas pats notiek ar neveiksmīgiem skolniekiem. Viņu sirds klusē, kad jārīkojas nekavējoties. Tas kaitē arī pašai sirdij, jo kas var būt vēl postošāks par neizpaustām sirds pavēlēm? Ja sirds klusē, tas vēl nenozīmē, ka tās dzīlēs nav pieņemts telegrāfa sūtījums. Tas ir tikpat kaitīgi kā apklusināt sirdi ar saprātu. Cik daudzas sirdis ir apstājušās neizpildītu pavēļu radītā sprieguma dēļ! Sirds strīds ar saprātu ir skumja cilvēces lappuse!

487. Indes izdzeršana vai krustā sišana ir neizbēgams augšupejas noteikums. Notiek it kā norēķināšanās ar zemāko matēriju. Tā iemācāmies lidot, atstājot lejā smagos apavus.

488. Pat neizlasījis līdz beigām pirmo grāmatu, mans draugs jau taujā, kad iznākšot otrā. Pat nevienu Norādījumu neizpildījis, viņš jau grib uzzināt, kad tiks doti nākamie padomi. Nesaglabājis nevienu noslēpumu, mans draugs prasa uzticēt viņam vēl vairāk. Jūs jau zināt, kā tas mēdz būt. Jūs zināt, kā, grāmatu neizlasījis, rakstu pratējs apgalvo, ka to visu jau kopš dzimšanas zina. Jūs zināt, kā, nevienu ieradumu neatmetis, pieticīgais apgalvo, ka kļuvis pilnīgi citāds. Tāpēc jau kopš seniem laikiem ir norādīts, cik lietderīgi ir mainīt ieradumus. Ceļošanai, starp citu, ir arī tāda īpatnība, ka tā pieradina pie visādiem apstākļiem. Cilvēks, kas iepazinis daudzu tautu sirdis, neapmaldīsies arī Smalkās Pasaules drūzmā. Tas, protams, ir viens no apziņas izglītošanas mehāniskajiem paņēmieniem, bet apziņas pamati jānostiprina ar sirds palīdzību.

489. Kas izzinājis ar sirdi, tas netaujās pēc nākamās grāmatas, neizlasījis pirmo. Kas izzināts ar sirdi, iegūst tādu pievilcīgumu, kādu par zeltu nevar iemantot. Anura, citiem vārdiem - sirds pievilcīgums - tiek loti augstu vērtēta. Tā pieder pie uzkrājamām un neatņemamām vērtībām. Anura ir sirds pievilcība jeb sirds valdniece. Dažkārt šis sirds pievilcīgums atklājas jau bērnībā, reizēm tas ir par nastu pašam, jo cita sprieguma cilvēki sajauc ritmu.

490. Noīrējot māju, pat paši rupjākie cilvēki apstaigā visas telpas un izsaka savas atziņas. Vai Mēs varam izmitināt Mūsu skolniekus neapskatītās mājās? Jāpazīst visa apkārtne. Jāsajūt visi pagātnes noslāņojumi, pirms tiecamies nākotnē. Bet, kad nākotne ir izlemta, pagātne atkrīt kā vakarējā saulrieta ēna, vienīgi rītausmas blāzma apgaismo pieri. Veltīgi daži cilvēki domā, ka Mūsu sadarbība ir nepietiekama. Mūsu rūpes par viņiem ir daudz lielākas nekā viņu domas par Mums. Ja saskaitītu daudzos izniekotos padomus un nepabeigtās celtnes, tad varētu skaidri iztēloties, cik grūti ir aizbērt bezdibeņus! Arī tagad var celt brīnišķīgus cietokšņus!

491. Jūs redzat, cik varena spēka pilns ir svētsvinīgums. Redzat, kā var gūt panākumus tieši ar svētsvinīgumu. Tādēļ ne vien ieteiciet svinīgumu, bet arī pieprasiet to kā glābiņu. Mēs tikai esam uzsākuši svinīguma ceļu. Ja jums to izdosies turpināt, ieraudzīsi! brīnumus. Jau veselu mēnesi svētsvinīgi vadām jūs augšup. Kaut gan notiek kauja, Mēs tuvināmies svētsvinīgi. Mēs esam atmetuši visu klāt piemesto un savākuši labestības rezerves. Pāri visiem sirds sasniegumiem zaigo svētsvinīgums. Uz to aicinām, uz to norādām!

492. Desmitkāršojiet svinīgumu. Vairojiet to, kā vairo lūgšanu lampiņas. Kad ejam augšup, ielieciet savu roku Mūsējā. Steidzieties uz Sirds virsotni. Drīz nodarbosimies ar "Uguns Zīmēm", tagad nostiprināsim sirds kvalitātes un parādīsim tās dzīvē. Kāpiniet enerģiju par godu Valdoniem - svētsvinīgi un vīrišķīgi!

493. Vai nav brīnišķīgs eksperiments, kurā jūs raidāt sirds enerģiju milzīgos attālumos un veicināt diženu lietu? Var pārbaudīt termiņus un gūt pilnīgu pārliecību. Tāpēc arī ir tik svarīgi pierakstīt galvenās parādības un sajūtas. Tā var cīnīties ar aplamībām, kas izskan apgalvojumos, ka visur ir tikai nejaušības un sakritības. Šie cilvēki neprot apzināti likt lietā pašas svarīgākās enerģijas un tādējādi nodara sliktu ne vien sev pašiem, bet arī visiem pārējiem cilvēkiem. Nav nekā ļaunāka par haotisku domāšanu un enerģijas strāvu laušanu. Katrs kļūst nikns, ja viņam deguna galā izdzēš gaismekli, bet tieši par šādu gaismekļa nodzēšanu var nosaukt sirds enerģijas pārtraukšanu. Nepagurstiet to daudzināt. Sirds enerģijai stipri izplūstot, īpaši kaitīgi ir izjaukt ritmu ar ikdienas dzīves izraisītu uzbudinājumu. Jūs nekad nezināt, cik liels ir pieprasījums pēc jūsu enerģijas, tāpēc svinīgums vislabāk pasargās no lūzumiem un robiem, īpaši Armagedona laikā jāatsakās no parastajiem līdzekļiem. Apstiprinu diženu laiku - svētsvinīgu laiku.

494. Jūs gribat izglābties un gūt sekmes, bet, lai to panāktu, jāsaskaņo darbības. Jāsaprot, cik pazudinošs ir katrs ritma saskaldījums. Jau desmit gadus gatavoju šo kaujas stundu. Sakiet nepaklausīgajiem, ka pavediena saraušana nozīmē atkrišanu no Valdoņa. Tieši tagad to stingri iegaumēsim. Tagad steidzīgi jāpāriet pāri daudziem tiltiem un nedrīkst iztērēt dārgumu! Mēs prasām, lai kaut tagad šis laiks tiek atzīts par izcilu, citādi spožas uzvaras vietā var nokļūt postā. Mēs vedam jūs uz uzvaru, un nevienam nav tiesību Mūs traucēt! Tagad tumšie speķi liks lietā dažādus sīkumus, bet tieši ar tiem ir viegli rūdīt svinīgumu.

495. Dažreiz cilvēki ir gatavi atzīt domas vareno spēku, tikai neattiecina šo atziņu uz sevi. Sapņo par dižām domām, bet nesakārto sīkās. Jautās: "Kā lai liek domai darboties?" Jāsāk ar vissīkāko domu disciplinēšanu un pēc tam jārada doma, kas kalnus gāž. Padoms attiecībā uz sīko domu sakārtošanu ir sirds atveseļošanas sākums. Nepalaujieties uz dažādām ārējām prānā-jamām. Agni Jogas ceļš ved caur sirdi, bet sirdij jāpalīdz, savedot kārtībā domas. Nekārtīgas domas ir kā utis un blusas - tās ievaino smalko vielu. Tās bieži nes sevī nāvīgu indi. Tieši sīkākās domas ir nesaprātīgas un visvairāk kavē Smalkās un blīvās pasaules tuvināšanos. Cik ļoti nepieciešams pierunāt draugus, lai viņi nekavējoties izpilda par sīkajām domām teikto! Tas taču prasa tikai nelielu uzmanību un atbildības apziņu.

496. Kad kaujā deg rītausma, tad it īpaši vajadzīgas domas par nākamību, par Vispārības Labumu. Furiozo skala neskars sirdi, kuru stiprinājusi doma par Kalpojumu.

497. Sastapsities ar jautājumu: kāpēc palīdzību sniedz tieši bezdibeņa malā? Tam ir daudz cēloņu, starp tiem arī karma un pilnīgošanās vēlme, bet, no otras puses, cēlonis ir sirds enerģijas spriegums. Sadarbībai ar Augstākajiem Spēkiem vajadzīgs sirds spriegums, bet parasti tas rodas tikai tad, kad spriegums sasniedzis augstāko pakāpi. Tātad, ja sirds enerģija būtu izpaudusies kā pienākas, arī sadarbība sāktos drīzāk. Tā atkal nonākam pie jautājuma par sirds enerģijas audzināšanu. Atkal atcerēsimies, ka šī audzināšana jāsāk ar vissīkākajām izjūtām un visparastākajām darbībām. Šāds nosacījums stāvokli sarežģī, jo cilvēkiem patīk teikt: "Ļaujiet man cīnīties ar milzi, bet atbrīvojiet no blusu ķeršanas." Taču milži ir retums, kamēr blusu bez skaita. Ir jāiziet cauri šiem tumšajiem pūliem. No tiem jāpasargā māja. Milža atnestā inde nav tik liela kā blusu sanestā. Milža parādīšanās izraisa arī neparastu vīrišķību, bet cīņā pret mušām un blusām arī ir vajadzīga vīrišķība, un cilvēki parasti cieš nevis no milžiem, bet gan no mušām.

498. Mācību var noliegt dažādi. Dažs vispār nespēj Mācību ietvert - tāpat kā vispār nepieņem gudrus padomus. Daudz bīstamāk ir, ja Mācības vērtību saprot, bet apzināti darbojas pret to, jo atrodas jau tumšo kalpībā.
Ar cilvēkiem tā arī gadās, kad šķietami jau īstenota tiekšanās pēkšņi salūst. Tā notiek sirds nepietiekamas audzināšanas dēļ. Šis mācību priekšmets jāapgūst kā ģimenē, tā skolā, turklāt nevis eksperimentu veidā, bet gan neatlaidīgi vadot atmiņas, uzmanības, pacietības, labestības attīstību un vēlāk vēršot vērību uz sirds sajūtām. Tā tiks ielikts pamats svinīgumam un mīlestībai uz Daiļo. Tā tiks iezīmēta Gaismas un tumsas robeža. Bērni mīl Gaismu.

499. Ļaunums rada substanci, kas blīvuma ziņā līdzīga labestībai. Protams, izplatījumā nevar turēt indes perēkļus. Vai gan netaisns ir likums, kas liek sējējam nopļaut, citiem vārdiem, transmutēt savu produkciju? Būtu netaisni uzkraut visu ļaunumu labajiem gariem. Liels gars, protams, uzņem un transmutē daudz ļaunuma, taču pat viņam nav viegli izdzert pasaules indi. Zināt, cik grūti ir transmutēt ļaunumu no visām pasaules malām! Zināt, ko maksā sirds enerģijas izplūde.

500. Sirds vienmēr ir uzskatīta par dzīvības centru. Pēc tam cilvēki iepazina ar sirdi Hierarhisko Jogu jeb saikni ar Augstāko. Tagad ir Smalkās un Ugunīgās Pasaules Joga. Šāda sirds sadarbība ir jauns apstāklis cilvēku apziņā. Proti, mums nav jāpaliek abstraktās ētikas ietvaros. Notikumi un neapšaubāmi apstākļi ved cilvēci uz jauniem ceļiem. Tāpēc tā ieteicam nomest paradumu jūgu un saprast mūsu īpašo laiku.
Mozus iedziļinājās Ēģiptes zinātnē, taču apsteidza to ar desmit rindām. Tā darbojas Hierarhiskā Joga. Tagad Mēs zinātniekiem iesakām: novērojiet sirdi ar visiem saviem paņēmieniem un uziesit sev neskaidras parādības.

501. Mēs ieteiksim ārstiem attiecināt visas neskaidrās parādības uz Smalko Pasauli, un tā nebūs kļūda. Lai tikai sāk mērīt un salīdzināt tā dēvētās veselās sirdis. Uzskatu, ka jāsaprot, cik neparasts ir šis laiks, un pie tā jāpierod. Vienmēr jāpatur prātā, ka notiek kauja.

502. Vai tiešām cilvēki neievēro karstuma, negaisu un vētru sevišķās īpašības? Jāapraud daba, ko slimu padarījis cilvēku neprāts.

503. Apskaidrība būtībā ir pievērsta svētība, tāpēc tai nav jābūt nāvējošai. Taču dzīve rāda pretējo. No kurienes gan nāk šīs pretējās sekas? Protams, nejau no pašiem gaismas nesējiem, bet gan no apkārtējās atmosfēras noziedzīgās inficēšanas. Tā dzīve vēlreiz parāda, cik loti cilvēku radītie apstākli neatbilst brīnišķīgajām iespējām. Tādēļ cītīgi raidīsim izplatījumā aicinājumus, lai atjaunotu apziņas! Daudz esam pūlējušies, lai pievērstu cilvēku uzmanību noziedzīgajam neprātam, kas ārkārtīgi pieaug. Viņi negrib pildīt Visuma Likumu, taču vispirms jāapzinās zaudētās iespējas, zinot, ka visu vēl var labot. Mēs sapņojam par jaunām rasēm, bet padomāsim, kāpēc šī jaunā rase vajadzīga un kā katrs vai` palīdzēt tai īstenoties. Vispirms - ar apziņas aktivitāti. Šī spārnotā aktivitāte jāiemāca bērniem.

504. Patiesi, drīz nāksies meklēt glābiņu no stihiju haosa. Taču ari šo nelaimi var lielā mērā mīkstināt, ja izglīto sirdi. Lūdzam dažādu valstu ārstus pievērsties sirds izpētei. Ir daudz sanatoriju visādu slimību ārstēšanai, bet nav Sirds Institūta. Tas tāpēc, ka sirds netiek pienācīgi audzināta. Kaut gan pat neizglītoti cilvēki neuzskata sirdi par mazsvarīgu orgānu. Tostarp sirds slimības pārspēj pat vēzi un tuberkulozi. Vajadzīgas sirds sanatorijas, kur varētu veikt neatliekamus novērojumus. Šīm sanatorijām, protams, jāatrodas dažādās klimata un augstuma joslās. Vesela armija var veikt vajadzīgos pētījumus, kas saistīti ar intelektuāliem uzdevumiem, kā arī ar agrokultūru un citām specialitātēm.
Sirds Institūts būs nākamās rases Svētnīca. Tas, protams, būs Kultūras Biedrības sastāvdaļa, jo sirds un kultūra ir nedalāmi jēdzieni.

505. Cilvēku nevērība ir satriecoša! Pamēģiniet pamazām piepildīt istabu ar dūmiem un novērojiet, kurš no klātesošajiem pirmais tos pamanīs. Parasti pašapmierinātību nekavējoties nomaina izmisums. Briesmīgi ir, ja izmisumu nomaina pašapmierinātība. Galvenā nelaime ir aritmiskā šūpošanās. Pie Mums pirmām kārtām velta uzmanību vērībai, kas palīdz harmonizēt centrus.

506. Visupirms vienkārši jābūt cieņai pret psihisko enerģiju. Jāciena enerģija, kas, tāpat kā uguns, piesātina visu izplatījumu un kondensējas nervu centros. Lai saprot pat bērni, ka katrs rokasspiediens, katrs skatiens izstaro šo vienojošo enerģiju. Cieņas pievēršana iemācīs arī saudzēt šo sirds dārgumu. Cieņa piedien katram domājošam cilvēkam. Nav jākautrējas runāt par cieņu, jo cilvēce to ir izšķiedusi. Kā var gaidīt sirds enerģijas izpausmes, ja trūkst cieņas pret to? Enerģija parādīsies tikai tad, kad to apzinās. Ja pastāv taisnīguma likums, tad jāciena viss, kas ved augšup.

506. Pieredzējis valdnieks nereti uzliek roku savam sarunu biedram uz pleca vai rokas. Daži to dara apzināti, bet lielākā daļa - neapzinoties. Taču pat tie, kas to darījuši apzināti, bieži vien nezina, kā šo metodi izmantot. Viņi domā, ka pietiek jau ar rokas uzlikšanu, ka plauksta spēs pārraidīt domas vareno spēku. Ļoti reti cilvēks apzinās, ka pirkstu gali izstaro spēcīgāk. Turklāt, domu iedvešot, pirkstiem jābūt saspiestiem, bet, ja vēlaties uzzināt sarunu biedra reakciju, - izplestiem. Ar šādu paņēmienu panāk lielāku vairāku centru kairinājumu. Kādas iespējas slēpjas katrā darbībā! Tās tikai apzināti jāliek lietā. Neapzinātība salīdzinājumā ar apzinātību ir kā peldēšana bez pieredzes. Dažs, protams, peld uzreiz, bet tas notiek ārkārtīgi reti. Visās lietās jāievēro Hierarhija, kas redzami un neredzami piepilda mūsu apziņu. Skumji, ja apziņu iedomājas kā kaut ko abstraktu, bezmaz pārdabisku. Katrs sirds pukstiens pilda mūs ar apziņu par mūsu esamību, kā arī ar būtisku Esības izpratni. Doma kļūst neskaidra tikai tad, ja apziņu neciena. Šos vārdus vajadzētu uzrakstīt katrā skolā. Bērni var jautāt: "Kā lai izsargājas no sastinguma ikdienas dzīvē?" Tad var norādīt uz uzrakstu par cieņu.

508. Jautās: ka var sajust Mācības ietekmi ikdiena? Sakiet: vissīkākajās lietās, katrā darbā, katrā pieskārienā. Noliegums un ikdienība dažiem skolniekiem daudz ko laupa.

509. Kur gan ir tās jūtas, tā substance, ar ko pildīsim Lielā Kalpojuma Kausu? Savāksim šīs jūtas no labākajiem dārgumiem. Daļēji tās atradīsim reliģiskajā ekstāzē, kad sirds satraukti pukst par Augstāko Gaismu. Atradīsim arī sirsnīgas mīlestības sajūtā, kad mirdz pašaizliedzības asara. Atradīsim to varoņdarbā, kad spēki vairojas cilvēces labā. Atradīsim dārzkopja pacietībā, kad tas pārdomā grauda noslēpumu. Atradīsim vīrišķībā, kas tumsu šķel. Atradīsim bērna smaidā, kad viņš uz Saules staru tiecas. Atradīsim visos lidojumos, kas nes uz Bezrobežību. Lielā Kalpojuma sajūta ir bezrobežīga; tai jāpiepilda mūžam neizsmeļamā sirds. Svētās trīsas nekļūs par ikdienas virumu. Vislabākās Mācības ir pārvērtušās par tukšām sēnalām, kad tās zaudēja šīs trīsas. Tā kaujas laikā domājiet par Kalpojuma Kausu un dodiet zvērestu, ka svētās trīsas jūs nekad nepametīs.

510. Sirds ir jāaudzina. Jāpiepilda "kauss". Jātiecas, "zvana" skanēšanas iedvesmotam. Jāaizdedz Ugunīgās Pasaules liesmainie spārni. No sirds iesim uz Uguni - drīz iesim!

511. Nav arī jābrīnās par to, ka labo darāt garā, bet, ķermenī esot, to neatceraties. Dāsns devējs dāvanas neskaita. Vārdos nav iespējams nosaukt visas gara dāvanas. Daudzas no tām vārdos pat nav izsakāmas, tik ugunīgas tās ir! Pasaulīgajos jēdzienos nav iespējams ietilpināt vissmalkāko, visaugstāko. Jāatceras, ka liesmaina sirds ik brīdi rada. Cilvēki to dēvē par brīnumu. Tā var radīt pēc Visuma likumiem. Izmantojiet šo kvalitāti svētsvinīgi.

512. Dabas iemītnieks, gribēdams ko atcerēties, katrā ziņā papurinās galvu. Šajā kustībā slēpjas sena doma par ideju vieliskumu. Lai izsauktu uz āru apslēptās atmiņas, nepieciešama pat fiziska kustība - gluži tā, it kā vajadzētu pārvietot saliktos priekšmetus. Tagad, kad zinām par dažādām kristāliskajām nogulām, šis izpaustais instinkts par dīvainu vairs netiek uzskatīts. Gluži otrādi - ir jāpēta pirmatnējo tautu kustības, to vidū atradīsim ne vien kosmiskā ritma izpausmes, bet arī ar nervu centru izpratni saistītās parādības. Tā cilvēks savā būtībā zina daudz ko tādu, kas no pirmā atmiņu slāņa jau pagaisis. Turklāt atmiņas pamodināšanai kalpo arī ceļojumi un dzīvesvietas maiņa. Kā kaleidoskopā rodas jaunas kombinācijas, tā atmiņā mostas daudzi sīki graudi, kuros ir liels potenciāls. Tā kustība vai" dot liecību par pilnīgu, izsmalcinātu vieliskumu. Turklāt ir jāsajūt, kā nodot sevi Augstākajai Hierarhijai, lai mūsu būtība dotu labumu kosmiskajai kustībai. Kustība, protams, var būt nevis ķermeniska, bet gan garīga, jo, kā zināt, šīm jomām robežu nav.

513. Runāju tik, cik iespējams un nepieciešams. Norādījums jāuzskata par kaujas pavēli. Tagad ir vajadzīga palīdzība, un tai jāizpaužas ne vien vienotībā un svinīgumā, bet arī sirds spriedzē, tiecoties uz Mums. Jāatmet visas blakusdomas, lai būtu jo vieglāk sūtīt Mums. Liesmainās sirds nozīme ir liela - tā patiesi ir Kosmiskais Magnēts. Visgrūtāk cilvēkiem atzīt savu kosmisko nozīmi. Aizlidot debesu tālēs labprāt gribētu katrs, bet arī šeit viņa nozīme ir liela!

514. Vienkārša kustība atraisa atmiņu, bet atskārsmei vajadzīgi īpaši Smalkās Pasaules apstākļi. Ar izbrīnu var vērot, ka acumirklīgas atskārsmes nav atkarīgas no saprāta diktētiem noteikumiem. Atskārsme nāk pilnīgi negaidītos brīžos. Var pat saskatīt visdīvainākās, it kā no malas nākušas kustības, kāpinājumus un domas. Šis stāvoklis būtu pētāms psihiatriem. Var uzkrāt vērtīgus novērojumus, kas palīdzēs tuvoties Smalkās Pasaules apstākļiem. Jutīga sirds šo atskārsmes stāvokli, protams, fiksēs ar pulsa kvalitāti. Apslēptās zināšanas izpausmei nav nekā kopēja ar somnambulismu vai spiritismu - atskārsmes stāvoklis ir pilnīgi dabiska parādība. Vajag tikai atzīmēt šīs pagātnes un nākotnes ugunis. Arī Smalkajā Pasaulē jāizsmalcina apziņa. Tāpēc katra sirds audzināšana ir vārti uz Augstākajām Pasaulēm. Baidāmies, ka šie neatliekami īstenojamie padomi pagaisis ikdienība. Dažs pateiks: "Mēs jau sen to visu zinām," - un aizies uz tirgu. Pajautājiet nopakaļ, kāpēc gan viņš pat nedomā par sirdi un necenšas saprast Uguni.

515. Nejust atbildību ir bīstami, īslaicīga ceļinieka parādība arī ir bīstama, un mēs visi esam tieši bezlaicīgi un augšup tiecīgi kā lidojoši debess ķermeni. Tāpēc ikviena atkāpšanās ir pretdabiska - kā noziegums, kā ļaunums. Pēc dabas katrs tiecas augšup, un atbildība ir nevis nasta, bet spārni. Taču vajag tikai paklupt un tā pati atbildība kļūst par dzirnakmeni kaklā. Bet bez atbildības sajūtas mēs nevaram peldēt stihiju okeānā. Tā nav morāle, tas ir glābšanas riņķis. Atvadīšanās ir tikai jaunas tikšanās ievadījums. Mēs neesam laicīgi, mēs esam bezrobežīgi.

516. Neredzamās enerģijas izplūde ķermeņa miega laikā ir droša pazīme, ka piedalāties tumsas atvairīšanā. Mēs varam aicināt uz cīņu jebkurā laikā, tādēļ pēkšņu miegainības lēkmi vajag īpaši ievērot. Arī enerģijas plūsma nepaliks nepamanīta. Tā aiznesīs daudz sirds enerģijas, tādēļ šai enerģijai, protams, jādod iespēja atkal akumulēties. Nav gudri ļaut iztukšoties, tāpēc atgādināsim, ka ir nepieciešama atpūta nodarbību maiņas veidā.

517. Smalkās Pasaules ziedu novērojumi ir ļoti zīmīgi. Tie norāda, cik pieejama liesmainai sirdij ir Smalkās Pasaules jaunrade. Apzinīgam garam tur ir viegli. Tas var radīt bez piepūles, ietērpjot Zemes veidolus labākā apvalkā. Bet šī jaunrade nav vienpusīga. Tādā pašā procesā tiek ieviesti labākie veidoli arī uz Zemes.

518. Nav nejaušība, ka mēs tik bieži runājam par Smalkās Pasaules jaunradi. Apzinīgums un vērīgums sagatavo mums plašu darba lauku jaunradei. Var piezīmēt, ka šis radošais darbs nenogurdina un ir neizsmeļams. Tā notiek pasauļu savstarpējā sadarbība. Mēs varam izsmalcināt Smalkās Pasaules formas. Tādēļ katrs izsmalcinājuma uzkrājums jāsargā kā dārgums. Sirds mazāk nolietojas, ja apkārtne šo izsmalcināšanas darbu netraucē. Tādēļ Mēs tik ļoti esam pret tumsonību, kas visvairāk kavē sirds augšupeju. Tumsonība, protams, ir tumšo spēku sabiedrotā.

519. Iespaidu nogulsnēšanas trešajā acī ir jaunrades pamats. Ne vien vecie budisti, bet arī mūžsenās Derības prasīja vērīguma audzināšanu. Sirds, kurai trūkst tāda dārguma kā vērīgums, iztērē daudz enerģijas, kur vajadzētu ievērot lielu taupību. Skolotājam jāattīsta vērīgums, izmantojot visskaistākos priekšmetus. Cilvēkam nepavisam nav piedodams slīdošs, neko neredzošs, neko nedodošs skatiens. Vai skatiena ķīmisma izpēte nebūtu īsta zinātnieka svētīgs uzdevums?

520. Salīdzinājumā ar pasaules pulsāciju cilvēku siržu trīsas nav nekas briesmīgs. Tāpēc visur jālieto liels pārbaudes akmens, citādi, iestigušiem maziskuma peļķēs, nav iespējams izdzīvot. Kur dārd Armagedons, tur vajadzīgs pilns Visuma mērs. Mierinājums ir samērojamībā. Jāsakopo viss vērīgums, lai izsvērtu kaujas vielu. Cilvēki tomēr it bieži saprot kauju tikai kā ielu sadursmi, aizmirsdami, ka kauja risinās arī pastkastītē, tā izpaužas viltīgu melu smaidā un Gaismas aizkavēšanā. Kauja ir daudz dramatiskāka, nekā domā mietpilsoņi. Kad runāju par saudzību, arī to saprotiet septiņās nozīmēs.

521. Ieteicu būt sirdī gataviem izpildīt Skolotāja Rīkojumu. Dažreiz vajadzīga kustība, ko nav iespējams īstenot. Kalnu ceļos nedrīkst iet ne pa labi, ne pa kreisi, drīkst iet tikai taisni uz priekšu; nedrīkst nolēkt bezdibenī vai uzrāpties stāvā klintī - ceļš ir tikai viens, un no augšienes redzams uzdevums.
Mani Padomi ir kā tēva ceļavārdi aizejošam dēlam. Ceļasomā jāieliek katram dzīves gadījumam vajadzīgais, bet slepenajā nodalījumā ir ielikta sirds, un ilgi pakaļ skanēs sauciens: "Galvenais - sargā apslēpto!"

522. Smalkās Pasaules valodai nav vajadzīgi vārdi, kaut arī tos var lietot. Šī valoda izpaužas jūtziņā, smalkāko izjūtu pārraidē. Smalkā Pasaule nedrīkst piesārņot sfēru mūziku ar haotiskām skaņām. Mums par to nav jābrīnās, jo pat blīvajā pasaulē harmoniskas sirdis viena otrai daudz ko pavēsta sirds valodā. Lai šī valoda allaž ir atgādinājums par Smalkās Pasaules iespējamību.

523. Jāsaprot, kas ir sīka doma. Tā gluži ka kukainis aizcērt saknē visspēcīgākos centienus. Sīko domu dūrieni satricina visnoturīgāko raksturu. Šķiet, tas jau ir daudzas reizes atkārtots un apnicis, bet, kad pienāk laiks darboties, cilvēki apber sevi ar sīko domu drumslu mākuliem. Viscildenākos lēmumus noslauka zemisku domu slānis. Varoņdarbu kavē ne tik daudz šaubas kā bezveidīgas, vecu ieradumu radītas domas. Apliecinu, ka nav grūti atbrīvoties no ieradumiem, ja pietiekami lielā mērā virza apziņu uz nākotni. Daudzreiz cilvēki mēra nākotni ar tagadni un tādējādi apgriež jaunos spārnus. Pat putni apjēdz spalvu nomaiņu un pakļaujas attiecīgajiem noteikumiem. Spārnu spalvu nomainīšanai tie nolien biezokņos, lai atkal paceltos gaisā atjaunoti. Ņemsim šos mazos brāļus par paraugu. Viņi var mums nodziedāt lielisku sirds dziesmu.

524. Cilvēki nevēlas aptvert, cik daudz ap viņiem ir briesmu. Cik daudz reižu Augstākie Spēki un Smalkās Pasaules dalībnieki viņus jau glābuši! Bet cilvēcei liekas -ja jau diena ir pagājusi, tad, protams, nekas nav draudējis. Tāda domāšana notrulina pateicības jūtu iedīgļus, bet bez šīm jūtām cilvēce nevar gūt panākumus. Pateicības vietā nāk prasības, bet pēc tām - draudi. Bet ar draudiem, tāpat kā ar nātrēm, neko nepanāksi. Draudi Augstākajiem Spēkiem ir nožēlojami! Nav nekā ārdošāka par draudiem. No draudu putekļiem sirds kalst.

525. Jūs zināt, cik loti Mēs esam pret visādiem konvencionāliem ieradumiem, taču jāatšķir ieradums no gremdēšanās glābjošās jūtās. Svinīgums, piemēram, sevī ietver gan sajūsmu, gan augšupeju, gan aizsardzību no ļaunuma, gan vēršanos pie Hierarhijas. Tik ļoti glābj svinīgums, taču tas ir jāpieņem un jānotur. Kāds svētsvinīgums var būt trūdēšanas un postījumu vidū!? Bet svētsvinīgai apziņai postījumi arī nepastāv. Tos nekavējoties visā savā daiļajā izsmalcinātībā nosedz atjaunotnes jumols. Ne velti svinīgumu dēvē par starojošu. Ceļu uzsākot, jāapgādājas ar visu nepieciešamo. Mūsu draugi atnes ceļiniekiem savus labākos ziedus. Svinīgums uzplaukst purpurā - tā vijam sirds vītnes.

526. Mēs bieži sutām cilvēkiem spēcīgus brīdinājumus, taču viņu kurlums ir apbrīnojams. Pat sadzirdēto viņi sagroza līdz nepazīšanai. Nevar vien nobrīnīties par to, ka pat sevis glābšanai cilvēki ir tik neizdarīgi, lai tikai apvainotu Augstākos Spēkus. Lūdzu, neaizmirstiet sātanistu nekrietnos nodomus un atcerieties, ka kopīgiem spēkiem ļaunums tiks uzvarēts. Tas jāatceras kā Valdoņu pavēle. Nekas nav jānožēlo, jo kaujas laikā jātiecas tikai uz nākamību.

527. Ievērojiet, cik lielā mērā tāli notikumi atbalsojas vispirms "kausā", tad sirdī. Šī secība reti ir pamanīta. Protams, "kausa" piepildīšanas laikā ir jālieto sirds līdzekļi, tomēr "kauss" saspriegojas pirmais. "Kausam" nepieciešams svinīgums - it kā vajadzīgā līmeņa sasniegšanai.
Zinu, cik tas ir grūti, - tikpat kā pundura alā nokļuvušam milzim! Tā kāpinājums jau sabiezina zemākos slāņus. Karstums neceļas no Saules, un jukas neizraisa Smalkā Pasaule; tos rada cilvēces griba.

528. Sena ķīniešu pasaka stāsta par aizmākoņu milzi un jokdari punduri. Stāv milzis, galva virs mākoņiem, bet punduris zobojas par to, ka šis neredz Zemes pasauli. Bet milzis pacieš izsmieklu un saka: "Ja gribēšu, varēšu rāpot pa Zemi, bet tu gan nekad aiz mākoņiem neieskatīsies." Būsim milži garā.
Ja gribēsim visu lielo labumu - vietas pietiks visiem. Visdiženāko paraugu parādīšana dos apziņai jaunus lielumus. Turklāt radniecība ar milžiem ļaus ielūkoties aiz mākoņiem.

529. Cilvēki dodas uz virsotnēm, lai pētītu kosmiskos starus. Paša kalna sastāvu viņi droši vien maz ir ievērojuši. Un katrā ziņā nav veicinājuši eksperimentu ar savu pašu enerģijas novērojumiem. Eksperimentu var pastiprināt, bet, izvēloties nepiemērotu novērotāju sastāvu, var gandrīz izjaukt. Brīnos, cik loti cilvēki paļaujas uz nedzīviem aparātiem un aizmirst savas dzīvās enerģijas iedarbību. Ir vērts novērot visprecīzāko aparātu darbību dažādās rokās. Pat smalkākie hronometri dažādās rokās darbojas dažādi. Šāda vienkārša acīmredzamība, protams, izraisa punduru smieklus. Vai tiešam viņi sevi tik zemu vērtē, ka nepieļauj nekādas savas emanācijas? It kā neatzītu sevī Dieva ģīmi un līdzību! Taču pat cūkām ir izstarojumi!

530. Planētas staru, protams, varēs neierobežoti izpētīt, kad būs attīrīta atmosfēra un nokomplektēti eksperimenta dalībnieki. Vienkāršāk būtu teikt, ka cilvēka laboratorija ir varenāka, nekā pieņemts domāt. Tādēļ protiet saglabāt ar Hierarhiju saistošo pavedienu un pieradiet pie tā dēvētās negaidītības. Turklāt Skolotājs vēlas jūs iesaistīt kaujas darbībā.

531. Grūtsirdības viļņus rada nevis iedomāti cēloni, bet kauja. Uz Mums jātiecas kā karotājiem, kas acu nenolaiž no Karoga. Daži vaicās, kāpēc Mūsu vēstules, kas rakstītas pirms piecdesmit gadiem, atšķiras no šodien rakstītā. Taču pat grāmata "Aicinājums" nav līdzīga grāmatai "Sirds" jau tāpēc vien, ka tolaik vēl nebija Armagedona. Jāsaprot, ka Arraagedons maina daudzus dzīves apstākļus. Karam nav pielāgojami miera laika līdzekļi; tātad ir jātērpjas bruņās un - pats galvenais - jātiecas uz Valdoņiem.

532. Cilvēki veltīgi domā, ka nodevība un ļauna griba ne vienmēr izraisa atpakaļ sitienu. Dažreiz sitiens nenāk tūlīt, un bieži tas bez redzamām sekām liedz iespējamības. Bet līdzsvara likums ir negrozāms. Uz svaru bultas vajadzētu attēlot Sirdi, jo tā ir īstā līdzsvara lēmēja. Visi brīdinājumi, kas vērsti pret ļauno gribu, ir ne vien ētiski, bet arī loti vērtīgi kā dziedniecības līdzekļi.

533. Cilvēki veltīgi iedomājas, ka Augstākais Gars kļūst nejūtīgs pret sīkām nodevībām. Gluži otrādi - līdz ar sirds šķīstīšanos pieaug jūtīgums. Līdz ar to, protams, aug arī sirds spēks, taču jūtīgums nespēj izvairīties no apkārtējās ļaunprātības indes. Šķīstīšanās ceļu nebūt nevar nosaukt par notrulināšanos. Ir jāapzinās, cik daudz vieglāk piekļūt šķīstītai sirdij. Tāpēc to jautājumu vidū, kūms uzdeva Mistērijās, bija arī šāds: "Vai tu proti nebaidīties no sāpēm?" Sirds pazīst pasaules sāpi, bet tā pazīst arī pārzemes starus. Nav viegli šos starus atklāt, toties zinātnieki var sajust īpašus kosmiskos starus, kas koncentrējušies ap šķīstītu sirdi. Ne velti šķīstu sirdi dēvē par virsotni. Daudzos eksperimentos var izmantot šķīstītu sirdi, protams, nesasitot šo dārgo trauku. Jāteic, ka siržu postītāju karma ir ļoti smaga.

534. Cilvēki rīkojas nepareizi, neveltīdami vērību sekām, kādas rodas, ja ēd uztraukumā un dusmās. Šādas nesaprātīgas rīcības rezultātā veidojas stipras indes, kas sadalās tikai daudzu dienu laikā. Jāatceras, ka izsalkums ir daudz derīgāks par kaitīgu uzturu. Satraukuma un dusmu brīdī ieteicu lietot visu veidu pienu kā parasto pretindi. Piena iedarbību pastiprina soda. Prasme apzināties satraukumu jau ir nozīmīgs solis ceļā uz sirds audzināšanu. Ja satraukums iestājies, jāprot padarīt to nekaitīgu. Bet bieži satraukums nāk līdz ar nogurumu; tad neaizmirsīsim muskusu vai dažus fosfora veidus, tā saucamo sēklas šķidruma substanci, kā arī ziemeļtautu iecienīto zivju eļļu un jaunkumisu. Atcerieties arī, cik daudz staru Skolotājs sūta naktī, bet arī šie stari iedarbosies varenāk, ja ir apzināti. Senļaužu klusēšana ēšanas laikā bija svēta lieta. Bet svētuma jēdziens sevī ietver arī dziednieciskumu. Lietderīgi uzņemot barību, bieži var nostiprināt sirdi un nervus. Mēs neesam Lukullas, bet katrai dzīvības norisei jābūt lietderīgai. Daudzi darbinieki pašsaindējas. Ķīnieši dažreiz deva ienaidniekam ēst sakaitināta gaiļa aknas - tik atjautīga ir cilvēku viltība. Bet Jaunajā Pasaulē visam jābūt vērstam uz Labestību.

535. Sirds jāsāk novērot jau bērnībā. Tad var uztvert laiku, kad gars pamazām sāk pārvaldīt ķermeni. Pastāvīgi novērojot, var arī saskatīt, kā sirdi ietekmē Smalkās Pasaules būtņu tuvošanās. Paātrināta sirds darbība, protams, vēsta par Smalkās Pasaules ietekmi. Bieža pulsa apstāšanās var atgādināt par apsēstības briesmām. Daudzas pulsa svārstības ir raksturīgas jau no septiņu gadu vecuma - tās liecina, ka garam klāt nekas vairs nenāk. Šīs pazīmes ārstiem jau sen vajadzēja zināt, taču novērojumu vietā viņi sāk lietot visādas narkotikas, tā uzsākdami intelekta sagraušanu. Sirdij nedrīkst tuvoties ar rupjām tumsonības metodēm. Jāatceras: ja sirds ir vidutāja ar augstākajām pasaulēm, tad arī sirds atbalstīšanas paņēmieniem jābūt izsmalcinātiem. Nav saprātīgi sūdzēties par cilvēces pagrimumu un tajā pašā laikā pamest novārtā galveno orgānu. Cilvēces sirds ir slima. Ja cilvēki vēlas novērst katastrofu, tad vispirms jāatveseļo sirds.

536. Sirds uguņu vidū visspožākā ir pašuzupurēšanās liesma. Tieši šis bruņojums atvaira ienaidnieka bultas un rada daudzināto neievainojamību. Vīrišķības uguns ir tikai daļa no pašuzupurēšanās liesmas. Pašuzupurēšanās, protams, nenozīmē katrā ziņā sevis upurēšanu, bet tā atbilst gatavībai uzvarēt Augstākās Pasaules vārdā. Ja kaut mazliet novēršas no Hierarhijas, vērojama arī uguņu novirzīšanās. Kā vētra nodzēš lāpas, tā novirzīšanās uz Haosa bezdibeni izposta sirds ugunis. Vai nav savādi redzēt pie viena galda gan tos, kas novērsušies, gan uzvaras ceļa gājējus? Gan it kā kopā viņi beidz šīszemes maltīti, bet katra gars ir savā, pretējā pasaulē. Šķīstīta sirds šo pretstatījumu sajūt. Bieži tai grūti noteikt pēc izskata, bet būtība ir skaidra.

537. Tīra sirds viegli apliecina Hierarhiju, un tādas sirds augšupeja ir kā Adamanta izpausme. Nekas nekad neaptumšos tīras sirds ceļu, un pat no ārstu viedokļa šādai šķīstītai sirdij būs labāka nākotne.

538. Apliecinu, ka daudzi uzskata Mācību par labāko Gaismas ceļu. Jāpierod pie tā, ka devējs neredz, kur krīt Svētības lāse, - kā lietus mākonis nezina, kur kritīs tā lāses. Tāpat ir arī tagad. Galvenais - nebēdājieties un nespriediet uz ātru roku.

539. Jūs jau zināt, kālab lika magnētu virs pakauša, bet nevajag aizmirst arī seno sirds dziedināšanu ar magnētu. Tāpat arī nervu stiprināšanu un prasmi magnetizēt tos pa nervu vielas plūsmu. Rūpīgi jāizpēta šīs vecās ārstniecības metodes, jo tās vislabāk atbilst staru un strāvu apzināšanas sākumam. Protams, spēcīgi iedarbojas ne tikai metālu magnētiskās īpašības, bet arī daudzas citas kvalitātes atbilst mūsu organisma minerālajiem pamatiem. Pati metālu uzlikšana uz ķermeņa izraisa stipru reakciju. Zināms, jāievēro katras adas īpatnības. Adas tauku nogulsnējumi var smalko iedarbību stipri traucēt, tāpēc senatnē centās no šīm tauku kārtām atbrīvoties. Augu eļļas ierīvēšanai nav nekā kopīga ar ādas tauku nogulsnējumiem. Gluži otrādi - augu eļļas izšķīdina taukus ar visām to indēm. Tātad senatnē ķermeņa higiēna bija daudz augstākā līmenī nekā mūsdienās. Tolaik prata noteikt mazgfijamā ūdens minerālo sastāvu, taču tagad par to gandrīz nemaz nedomā. Tagad smiesies arī par to, ka pilnīgi atšķirīgas smaržas lietoja pakausim, sirds apvidum, rokām un kājām.
Izsmalcināta ķermeņa vajadzību izpratni saglabāja daudzas paaudzes. Piemēram, var atgādināt, cik rūpīgi ēģiptieši izturējās pret grūtniecību. Tagad reti ievēro grūtnieču gaumi vai dīvainās vajadzības. Tolaik grūtniecības sākumā tempļu ārsti pēc astroloģiskiem datiem noteica vajadzīgo minerālu un augu iedarbību, kas ievērojami atvieglināja dzemdības. Bet tagad gudru iepriekšēju pasākumu vietā lieto rupjus narkotiskos līdzekļus, nevēlēdamies saprast, ka saikne ar mazuli vēl nav pārtrūkusi. Mātes sirds ir ļoti saspringta, un katra narkotika ietekmē arī pienu. Dabai nepieciešamas atbilstošas iedarbības.

540. Jums nevajadzētu likties savādi, ka šie norādījumi par sirdi beidzas ar ārstnieciskiem padomiem. Sirds ilgi ir bijusi pamesta novārtā, tāpēc bez garīgām iedarbībām jātur gatavībā arī šīszemes līdzekļi. Bet jebkurā gadījumā, kad sirds saspriegsi, jāmaina domu virziens. Domas gluži kā kalnu strauts maina apkārtnes ritmu. Nav gudri runāt par pilnīgu mieru, kad sirds ir saspriegta, jo pilnīga miera vispār nav. Gluži otrādi - saspringta sirds vēl vairāk jūt kosmiskos viesuļus un to var satricināt vibrācijas. Bet domāšana citā virzienā var iedarboties kā mus-kuss, nostiprinot nervu vielas plūsmu. Jau zināt, cik ļoti mainās strāvu ritmi un cik ļoti pārmērīgas, pat durstīgas kļūst strāvu vibrācijas, kad atmosfēra ir saspriegta. Tā iegūst nozīmi vecais teiciens, ka jāārstē ar to, ar ko saslimis. Protams, neieteicu likt slimnieku ar galvu uz leju. Derīgs ir vienmērīgs stāvoklis. Prasme ieņemt brīvu stāvokli atbilst ari lietderīgai domu virziena maiņai.
Kad kāds izcils Arābijas matemātiķis jau gulēja un viņa sirds gandrīz nekustējās, draugs pēkšņi ierunājās par kādas algebras fomulas risinājumu, un matemātiķa sirds atdzīvojās. Minēju šo piemēru, lai jūs nedomātu, ka sirds stāvokli vai" mainīt niecīgas domas.

541. Apliecinu, ka katra mazākā kustība nākotnes vārdā lauž atmosfēras sprieguma slāņus. Nākamības zobens satriec pagātnes atkritumu kaudzes. Nākamības vairogs ir visdrošākais un dziednieciskākais. Nevajag domāt, ka nākamība nav sasniedzama, jo tā veidojas nepārtraukti, - sirds ir nākamības ķīla.

542. Ir dots daudz zināšanu - atliek tikai lietā likt. Ne nomāktībā, ne šaubās, ne aizdomās, bet priekā par nākamību jāizmanto šīs zināšanas. Pirmām kaitam jāparūpējas, lai ne vismazākā noderīgā smildziņa netiktu aizmesta. Ja pat sīkie no Smalkās Pasaules nāks sadarboties, nedzeniet tos projām - viņi var atturēt ļaunuma bultu. Cilvēki parasti gaida lielas zīmes, bet sīkos palīgus neievēro.

543. Pats apkaunojošākais ir skats, kad cilvēks sāk lasīt grāmatu, stingri apņēmies neņemt vērā tajā teikto. No tā izriet piezīme: "Tas viss jau ir vecs un man sen zināms." Taču visvienkāršākos padomus nav izmantojis. Redzams pat, ka visvajadzīgākos novērojumus tīši noniecinājis, lai pazemotu Mācību. Var jau vieglprātīgi pasmieties, bet nedrīkst nepieņemt nevienu Norādījumu. Tagad runājam par sirds audzināšanu, bet vai no vislielākajiem nejēgām nedzirdēsim, ka viņi jau sen to zina? Taču par nagu griešanu viņi domā vairāk nekā par sirdi. Sirds lēkmes visbiežāk izraisa nedomāšana par sirdi; mēs labprāt nododamies jebkurām pārmērībām, lai tikai neparādītu cieņu sirdij kā esošā centram.

544. Labi darāt, novērodami Armagedona īpatnības. Tā var viegli iegūt priekšstatu par tumšo paņēmieniem. Līdz ar to var atrast arī aizsardzības ieročus, īpaši jānožēlo visi tie vājas gribas ļautiņi, kuri kā smilgas lokās pa vējam.

545. Brīvas gribas likums neļauj nomākt noziegumu aizmetņus. Bet taisnīguma likums dod iespēju neļaut attīstīties ļaunumam ne lejā, ne augšā. Jūs nevarat novērst noziedzīgu domu dzimšanu, bet varat pārtraukt to attīstību. Attīstīta sirds var pateikt, kur iespējams ļaunumu apspiest. Tāpēc arī tā uzsveram Sirds Mācību. Neviens cits centrs nevar aizstāt sirds būtību. "Kausa" mūžu uzkrājumi ir sirds rīcībā. Cilvēces glābiņš taču pastāv nevis atsevišķos sidhi, bet centrālajā dzinējā - sirdī. Tā visā pilnībā jānonāk pie kustības būtības.

546. Katru kaimiņa maizes kumosu aizsargā likums, bet galīgo spēku izsūkšana un izlaupīšana nav aizliegta. Tā nezināšanas rezultātā tiek pieļauti dažādi vampīrisma veidi. Ir briesmīgi redzēt, kā nelietderīgi tiek izlaupīti spēki. Visu sugu vampīri spēkus laupa ne jau labu darbu veikšanai. Labākajā gadījumā tie spēkus uzsūc savai patībai, bet pēc tam nāk visa tumšā noziedzība. Nav iespējams uzskaitīt vērtīgo spēku ļaunprātīgas izmantošanas gadījumus. Bet, kad dodam padomu piesargāties, to saprot kā nodošanos bezdarbībai. Un, kad runājam par sirds nozīmi, to izskaidro kā māņticību. Taču ne smadzenes, ne saules pinums, ne kundalinī nedos ziņu par spēku izlaupīšanu. Vienīgi sirds nemitīgi dod zīmes, bet cilvēki parasti nevēlas tās pazīt. Mūsu laikos nebūtu pieļaujams tā noniecināt sirds daudzveidīgo darbību. Turklāt ir laiks saprast, ka visas sirds zīmes, kas netiek apzinātas, ir veltīgi dotas.

547. Ārstēšana pret slimnieka gribu atņem bezgala daudz spēka. Arī tad, ja nav pretdarbības, bet ir neizpratne, spēka patēriņš ir milzīgs. Tomēr pat tad, ja slimnieks neizprot, arī šī nogurdinošā dziedināšana var būt sekmīga. Var minēt daudz gadījumu, kad Iesvaidītie pēc piespiedu ārstēšanas ilgi slimoja. Šajās dienās spriedze un spēku patēriņš, protams, ir neparasti liels, tāpēc tad, kad jūtaties saspringti vai noguruši, nekautrējieties atgulties. Nepieredzētās kaujas laikā jāsaudzē sirds. Tas ir padoms visiem. Ir jāiztēlojas visa dūmos tītā Zemes virsma, lai saprastu aizsargbruņu nepieciešamību.

548. Uztraukuma gadījuma pirmām kārtam mazāk jāēd un, protams, jālieto baldriāns, jādzer piens ar sodu. Ir jāpadara vieglāks sirds stāvoklis. Nebūtu pareizi lietot narkotikas un spirtu. Apgūstot Jogu, satraukumam, protams, jāpārtop sajūsmā. Kad Mēs redzam cēloņus, sekas un iespējamības, vai tad nav lielas iespējas dziedināt ar sirds enerģiju? Bet šo enerģiju kā dārgu lāsi nevajag izšķiest nelietderīgi. Tādēļ vēlreiz atkārtoju, cik ļoti ārstēšanās laikā ir vajadzīgs abpusējs apzinīgums. Nevar pat iedomāties, cik lielā mērā apzinīguma dzirkstele tuvina labvēlīgu atrisinājumu. Sirds jāaudzina, lai apgūtu apzinīgumu visās darbībās. Uzskatiet to par likumu. Nav pieļaujams, ka cilvēks locītos kā zālīte Tamasa duļķainajos viļņos. No kā nevarēja tikt vaļā vakar, no tā apzinīgi jāatbrīvojas šodien. Jāuzmana sevi un visgrūtākie uzdevumi jāapsveic kā šķīstīšanu nesoši - tā jārīkojas allaž, bet it īpaši Armagedona dienās.

549. Ģimene visās Mācībās tiek uzskatīta par visas nākotnes balstu. Patiesi, bez visām citām nozīmēm ģimene ir arī karmisko saišu avots. Mācība, kas neuzsver ģimenes nozīmi, nebūs pilnīga. Ģimene jāuzskata par apzinīguma un sadarbības centru. Cilvēce var tuvināties sadarbībā, un šī kvalitāte aizvedīs pie Hierarhijas izpratnes. Nevajag ignorēt karmas likumus. Lai arī vienacis bieži nesaredz, taču godīgs novērotājs ik dienas pārliecinās, kā darbojas karmas saites. Bet īstenībā šīm saitēm vajadzētu būt spārniem. Likums paredzēja prieku un veiksmi, nevis važas. Tā jāsaprot dzīves pamatojuma likums. Bet kas cits, ja ne sirds, liks mums atcerēties karmas termiņus? Tieši sirds, juzdama pieskārāmies likuma spārnu, gan sažņaudzas, gan notrīs, gan atveras. Tāpēc vēlreiz godināsim sirdi.

550. Pats Kristus deva dziedinošo spēku ar savu pieskārienu. Ar sirdi Viņš deva dzīvē atvieglojumu. Nedrīkst aizmirst, ka saskaņā ar Valdoņa likumu nav pieļaujama neviena vardarbīga noburšana. Sirds lūgšana iet taisnu ceļu, tai pat nav vajadzīgs pieņemtais kanons. Burvestībās redzam, ka ar vieniem un tiem pašiem vārdiem vērsās kā pie Dieva, tā pie Sātana. Nevis vārds, bet sirds jutas dara brīnumus. Tāpat Armagedona dienas var gūt panākumus. Tādēļ jo vairāk jāatbrīvojas no visa, kas traucē. Ikviens, kas lasījis Mācību, spēj ar sirdi saprast, kur ir viņa ceļš.

551. Cilvēks nevar noslēpt savus iekšējos nodomus arī tad, ja tie neizpaužas zemes vārdos, jo smalkajās jūtās noslēpuma nav. Cilvēki parasti nezina, kā uztvert Smalkās Pasaules jūtas. Taču viņi jūt tādu kā satraukumu, samulsumu vai prieku - it kā viņu priekšā būtu slepena vēstule, kurn viņi vēl nav atvēruši, bet jau apjauš tās nozīmi. Bet, ja sirdi audzina, cilvēku nolūkus vai" uztvert tieši. Turklāt var spriest ne vien par domu jēgu, bet arī par to satura bagātību. Vai nav tiesa, ka sirds ļoti bieži neataino cilvēku nolūkus tāpēc, ka to vispār nav vai arī tie ir kā vēja nestas pūkas? Pavaicājiet sarunu biedram, ko viņš grib, un parastā atbilde būs apjukums. Viņš savas tiekšanās vispār nav kristalizējis, un tāda sirds Smalkajā Pasaulē apjuks. Mācība nav greznība - tā māca pašu mazāko, ko var sagaidīt no iemiesotajiem pēc miljoniem gadu. Neapgrūtināsim ne ar ko savu gaisīgo domāšanu, bet ir nepieciešams pazīt sirdi.

552. Ir laiks vērīgi paraudzīties augstāk par tirgošanos un blēdīšanos. Cilvēku bojāeja ir Mūsu acu priekšā. Jāsaprot, ka Armagedona vainojami visi un tāpēc neviens nevar izvairīties.

553. Ja, atrazdamies Āzijā, jūs runāsit par nogurumu, kāds rodas, darbojoties Amerikā, neviens jūs nesapratīs un jums neticēs. Cilvēcei būtu laiks pieradināties cienīt garīgu, paplašinātu apziņu. Neizmantojot nekādu maģiju, mēs piedalāmies no liela attāluma. Mēs iedvešam domas, Mēs rakstām vēstules, un līdz ar to cilvēki sadarbojas daudz vairāk, nekā paši domā. Tādēļ jo rūpīgāk jāizvairās no katras ļaunuma pilnas sākotnes. Jābūt labestīgākiem, izprotot Visuma labestīgumu. Jāpieradina sava sirds pie labestīga darbīguma. Kā pieredzējušiem cīnītājiem jāatzīst labestības spēks. Neviens ļauns spēks neuzveiks labestību. Neuzskatīsim ļauno spēku par kaut ko gudru - viltība nav prāts un, protams, sirdī nedzīvo. Apliecināsim zinības ceļus, bet labestību kā radošu sākotni neapiesim klusēdami.

554. Mežonis sava lūgšana vispirms izlūdzas žēlastību sev, bet gudrie vientuļnieki lūdz svētību pasaulei; ar to mežonis atšķiras no gudrajiem. Tas jāliek visu domu pamatā. Ir nepiedienīgi un nelietderīgi lūgt kaut ko sev. Tikai rupja sirds uzskata sevi par pašu svarīgāko. Bet daudz gudrāk ir lūgt par pasauli, kurā arī paši atradīsit Labā kripatiņu, īpaši tagad jāiet šis cildenais ceļš, jo tikai tā var atrast sirdi.

555. Bēdīgi, ka daudzi, pat uzzinājuši par Armagedonu, turpina dzīvot pēc vakardienas mēriem. Vēl brīdiniet draugus par Armagedona paņēmienu apgūšanu. Aklie vēlas, lai viss būtu kā agrāk, bet tas ir gluži tas pats, kas likt puķes uz ledus.

556. Jūs nebrīnīsities par Manu apgalvojumu, ka nepieredzēti attīstās melnā maģija. Protams, tas ir viens no Gaismas pretinieku ieročiem. Tie pulcē apzinīgus un neapzinīgus līdz-darbiniekus. Plaši lieto burvju vārdus, melnās maģijas grāmatas un visus tumšo uzkrājumus. Bez jau agrāk jums norādītajiem tumšo centriem rodas daudz jaunu pulciņu, kas bieži vien balstās uz visprimitīvākajiem rituāliem. Taču vispārējais kaitīgums ir liels. Baltās maģijas rīcībā, protams, ir visspēcīgākās formulas, taču pāri visām formulām stāv sirds enerģija. Visas formulas un burvju vārdi ir mehāniskās sagatavošanās līdzekli, kas paliek zemāko mācību ietvaros. Tagad, kad tumšie spēki tā mācas virsū, tiem pretī tiek likti sirds spēki. Var redzēt, ka baltās maģijas rituāli pakāpeniski ir reducējušies uz Uguns un sirds cildenākajiem jēdzieniem. Tumšajiem tādu cietokšņu nav, darboties ar tiem vai" vienīgi tīra sirds. Tikai saikne ar Gaismas Hierarhiju var radīt nedzēšamas ugunis. Tā sirds pretstatīšana visiem tumšajiem spēkiem būs uzvaras zīme. Apliecinu sirds vareno spēku, un jūs pēc sevis zināt, cik tuvs un stiprs ir šis Gaismas ierocis. Bez sirds kvēlošanas ugunīgajai sfērai nevar tuvoties. Tikai tīra sirds tiks iesvētīta ar uguni.

557. Jau pagājis tas laiks, kad jūs kauju iztēlojāties kā eņģeļu bazūnes. Jūs jau saprotat, ka tumsa izsauc neizpaustos Haosa spēkus, - tas ir tumsas spēku savdabīgais magnēts. Pret to jāpastiprina visi stari un strāvas. Šo pastiprinājumu jūs jau sajūtat. Nākas lietot it kā rupjas strāvas, kas spēj izlauzties cauri Haosam. Tikai nedaudzi spēj uztvert šo atšķirību, jo viņu uzmanība nav vērsta šajā virzienā. Pat visrupjākās izpausmes, ja tās apiet cilvēka smadzenes, nav pieejamas apziņai. Cik daudz vieglāka būtu kauja, ja cilvēce spētu atsaukties Esības galvenajiem pamatiem!

558. Bailes un dusmas tiek dēvētas par tumsas vārtiem. Tumsas kalpotāji vispirms sūta bailes, lai apmulsinātu garu. Katra burvestība slēpj sevī briesmas, ka buršanas laikā var uznākt bailes. Tādējādi visprecīzākā maģija vai` pārvērsties vislielākajās briesmās, tāpēc jābalstās uz drošāku līdzekli. Izglītota sirds vispirms izskaudīs bailes un sapratīs dusmu kaitīgumu. Sirds ir tas Gaismas ierocis, kas atmaskos tumsas viltības. Sirds, kā to apgalvo, vienmēr ir gatavībā satriekt tumsu un savaldīt Haosu. Ir sevišķi skumji, ka daudzi negrib padomāt par sirds vareno spēku. Tādējādi viņi ne tikai pazudina paši sevi, bet kaitē arī tuvākajiem. Katrs neapzināts dārgums nogrimst Haosā un tādējādi padara spēcīgāku tumsu.

559. Kas teicis: "Ar acīm sirdi redzam", ir runājis par fizisko likumu, nevis par simbolu. Padziļināta vai atbrīvota apziņa padara citādas visas sajūtas. Visspilgtākā krāsa top neredzama, visskaļākā simfonija - nedzirdama, visspēcīgākais pieskāriens - nejūtams, viskarstākais ēdiens - nesajusts. Tātad sajūtu valstība patiesi ir sirdī. Šī kvalitāte nav jāuzskata par abstrakciju. Gluži otrādi - tā sevī ietver vēl vienu iespēju tuvoties Smalkajai Pasaulei. Mēs liekam saviem skolniekiem vingrināties šajā sajūtu transmutēšanā, jo tas ir viens no pašiem nozīmīgākajiem sirds izsmalcināšanas veidiem. Ar visparastāko sirds pavēli var sevi piespiest nedzirdēt un neredzēt. Tā var iemācīties paiet garām zemāko sfēru šausmām. Šī kvalitāte jāapgūst, citādi tiks veltīgi iznīcināts daudz aizsargtīkla. Arī vērtīgas vielas saglabāšana ir joga uzdevums. Nedrīkstat iztērēt uzkrājumus, kas skar daudzus kaimiņus. Sadarbības pamats pastāv galvenokārt abpusējā atbildībā.

560. Šī abpusējība īpaši izpaužas spriedzes brīdī. Jāizsmalcina ikviens pieskāriens. Jāparāda vismaigākais rūpīgums. Ar sirdi jāuzņem katrs tuvākā smagums. Tā veidojas nesagraujams cietoksnis. Tā ejiet!

561. Ir liels likums - pārveidot sirdi no ētiskas abstrakcijas par zinātnisku dzinējspēku. Sirds izpratnes evolūcijas pakāpei kā cilvēces vienīgajam glābiņam vajadzēja iestāties Armagedona dienās. Kāpēc cilvēki negrib sajust paši savu sirdi? Viņi gatavi meklēt miglainās tālēs, bet noliedz to, kas ir vistuvāk. Lai dēvē sirdi par mašīnu, bet lai vēro visas šā aparāta īpašības. Neakcentēsim sirds tikumisko nozīmi - tā ir neapšaubāma. Taču tagad sirds ir vajadzīga kā glābējtilts uz Smalko Pasauli. Vajag apliecināt, ka sirds īpašību izpratne ir pasaules vissvarīgākā pakāpe. Nekad tā vēl nav saukta par glābēju. Lai uzņemas visas sekas tas, kas paliek nedzirdīgs! Ir jāsaprot, ka tagad arī pati cilvēka sirds dod neparastas iespējas novērošanai. Planētas zemāko steru katastrofālais stāvoklis ietekmē sirds darbību. Jābaidās nevis no pieredzētām epidēmijām, bet no veselas ciešanu virknes, kas saistīta ar sliktu sirds profilaksi. Visļaunāk ir, ja to uztveram kā neskaidrus pravietojumus. Nē! Šie secinājumi jāpieņem kā visprecīzākās laboratorijas dati. Jāizbeidz visa staigāšana riņķī un apkārt. Jāpieņem sirds par pamatu un jāsaprot fokusa nozīme. Maldīšanās ir nevietā, šaubas pieļaujamas vienīgi tur, kur cilvēks vēl nav sasniedzis sirds pukstu izpratni.
Ikviena ievērojama diena lai nāk ar atgādinājumu par sirdi kā pašu neatliekamāko.

562. Katrs karavadonis pateiks, ka labāk ir izvairīties no kaujas nekā piedzīvot sakāvi. Tāda pati saudzība visur jāievēro attiecībā uz sirds enerģiju. Šīs pašas saudzības labad Mēs savienojam apvienoto garu kodolus, lai ar šiem savstarpēji apvienotajiem pūliņiem nenoslogotu kādu no cīnītājiem. Kad Mēs lūdzam vērst visus spēkus vienā virzienā, tas nozīmē būt spriegam kā uzvilktam lokam. Jāprot būt gatavībā, un arī šī īpašība prasa ne mazumu vingrinājumu. Bet nemēģiniet lietot sirds enerģiju atriebībai - tas nav pieļaujams. Turklāt Kannas Sargi zina likuma plūsmu. Neaizmirsīsim arī, ka sirds pati prot tiekties uz celsmi. Postīšana nav saistīta ar sirdi.
Rietumu zinātnieki iedvesmojot dažreiz lieto arī sirds enerģiju, parasti paši to neapzinādamies. Tad hipnoze ir īpaši spēcīga pat bez iemidzināšanas. Ari garīgā sadursmē der visam pievienot mazliet sirds enerģijas. Tas jādara apzināti. Sirdi var pierunāt darboties. Šādas sarunas ar sirdi nebūt nav jāuzskata par bērnišķību. Kā lūgšana iedarbojas, ja tā ir apzināta, tā arī sirdij mēs liekam koncentrēt enerģiju - tas arī ir saspriegtais loks. Kad sirds uguns uz katru pieskārienu gaismo un kvēlo, tad ari aicinājums sirdij var izskanēt bez vārdiem. Taču, sirds audzināšanu uzsākot, vajadzīga saruna ar mūsu centru - tā ar pilnām tiesībām var nosaukt sirdi.

563. Kopš senseniem laikiem ir pazīstami vairāki augi, kas tika lietoti, lai virzītu sirds enerģiju uz cildenu darbību. Bet tagad, izņemot strofantu, nenosaukšu nevienu, lai neizraisītu ļaunprātīgu izmantošanu. Strofants sirds enerģiju ne vien regulē, bet arī koncentrē, tādēļ to var lietot bez redzama iemesla un nekaitējot ik pēc divām nedēļām, trīs dienas pēc kārtas vakarā iedzerot sešus pilienus. Sirds satricinājuma gadījumos, protams, to var darīt divas reizes dienā.

564. Astroloģiski abas pasaules ir aptuveni līdzīgā stāvoklī. Armagedons, protams, paredzēts galvenajos ceļos. Nedrīkst apstāties pie atsevišķām darbībām. Zemes Armagedonam ir visciešākā saikne ar Smalko Pasauli. Atsevišķos gadījumos tas var būt mazāk labvēlīgs, taču tā vispārējā gaita jau sen ir paredzēta. Galvenais tiek izlemts Smalkajā Pasaulē. Zemes notikumi ir neredzamo sadursmju atbalsis. Tāpēc tik ļoti vēršu jūsu uzmanību uz Smalko Pasauli. Tā ne vien jāatceras, bet arī jācenšas izprast tās nozīmi gaidāmajos notikumos. Ja atklājas, ka ir nežēlīgi ienaidnieki, tie ir jāmeklē tur; ja meklējam uzticamus draugus, tos atradīsim tur. Šai pasaulei jāstāv mūsu priekšā kā realitātei.

565. Brīnumu notiek daudz vairāk, nekā parasts domāt. Var minēt dažus piemērus no vēstures par to, ka bez pēdām pazuda izcili cilvēki. Tie. kuri dažādu iemeslu dēļ nevarēja paslēpties, lika sevi gluži kā nomirušu cieši iezārkot un apbērt ar ziediem. Nakti ieradās svešinieki un, izdarījuši apmaiņu, aizveda šķietami mirušo prom. Var minēt vairākus tādus gadījumus Āzijā, Ēģiptē, Grieķijā, kad notikumi šādas pārvērtības prasīja. Vēsture, protams, šādus notikumus attēlo pilnīgi ačgārni. Tukšas kapenes un slepenas sadedzināšanas var likt cilvēkiem atcerēties daudz ko nezināmu. Ir vajadzīga vērienīga pieeja. Nedrīkst domāt, ka kaut kas ir ierobežots. Gaismas matērijas pietiek visiem sasniegumiem. Tieši ar vērienīgu pieeju var attīstīt arī lielu atbildību. Ceļu ir daudz, bet, ja tagad norādām uz īsāko, tas nozīmē, ka notikumu mērs drīz būs pilns. Ir pareizi vērot parādību cēloņus un norisi, taču tikai nedaudzi jūt atbildību par notiekošo. Vara apliecināt, ka katrai teiktajai tēzei ir savs tuvākais uzdevums. No seniem laikiem ir pieņemts izpētīt skolnieka vērīguma pakāpi. Šim nolūkam izrunāja kādu it kā abstraktu formulu un vēroja, vai zinātkārais prāts pratīs sacītajā iedziļināties un atrast tam lietojumu. Mācība var padziļināt izpratni, ja piemīt novērošanas spējas.

566. Ieteicu būt sevišķi uzmanīgiem, izdarot mehāniskus eksperimentus ar auru. Acs trīskāršotās uztveres darbība var atrofēt acu nervus. Kā visās lietās, tā arī te vajadzīga pakāpenība un ilgstoša sagatavošanās. Var viegli sadedzināt sirdi, bet tad tā nedos dzīvu pieredzi. Notiekot atbilstošai asimilācijai, pat indes nespēj iedarboties, bet ir vajadzīgs laiks un pacietība.

567. Ja ir pacietība, var sākt norādītos eksperimentus ar fotogrāfiju, tikai jāievēro visi sīkumi. Arī tas ir derīgs novērojums Smalkās Pasaules izpētei. Tikai atcerieties, ka uzņemšanas laikā fotogrāfs nedrīkst skatīties uz to, ko viņš uzņem. Neaizmirstiet par skatiena ķīmismu.

568. Sapņiem un vīzijām no iepriekšējām dzīvēm vienmēr ir nozīme. No astrālā arhīva it kā pazib lappuse, kas noskaņas ziņa līdzīga pašreizējai dzīvei. Ņemšu par piemēru pēdējo vīziju. Cilvēku nogurdinātam, pirmā ieraudzītā vajadzība pēc palīdzības lika steidzīgi to sniegt. Tas arī ir Bodhisatvas ceļš, kad aizmirstam gan nogurumu, gan sevi, lai palīdzētu. Tā radītā enerģija patiesi ir liela; to visur dēvē par mīlestību pret tuvāko. Tāda mīlestība nerēķina, bet nekavējoties darbojas. Tā no Smalkās Pasaules dzīlēm uzpeld pagātnes ainas. Zīmīgs ir sīkums, kad baudas kalps traucēja veikt varoņdarbu, taču nekas nespēja apturēt tiekšanos. Vēlreiz tika parādīta arī iecietība pret daudziem mietpilsoņiem, ar kuriem ne reizi vien nācies tikties. Iecietība un pacietība arī ir Bodhisatvas ceļš. Tas atrodas nevis uz mākoņiem, bet uz Zemes. Dvinga ir milzīga, un arī ir vajadzīgs Bodhisatvas ceļš. Proti, necilvēciski niecīgs ir šis tvans, bet sirdi tas graiza kā sālsūdens. Izmantojiet kalnu gaisu, nenogur-dinieties, - pat ūdenslīdējs nedrīkst ienirt, ja ir noguris. Tieši ar ūdenslīdēja darbu var salīdzināt iegremdēšanos cilvēces atkritumos. Ūdenslīdējs ir gatavs palīdzēt slīcējam, taču pašam nepieciešama gaisa padeve. Nepārspīlēju - Armagedona laikā jums ir vajadzīgs gaiss. Prāna ir kā sirds uzturs. Jums nevar palīdzēt ar kaut kādu zemisku paņēmienu; līdzekļiem ir jābūt uzdevumam atbilstošiem. Taču cilvēki bieži vien pilnīgi neatzīst sirds valodu; tad ir jāsaspriego sirds enerģija, citiem vārdiem, jāizlieto garīgās bagātības. Ne mazums to jau pasaulē kaisīts, tās aug saskaņā ar Esības likumu, taču sirdij no tā vieglāk nekļūst. Tādēļ būsim taupīgi un paturēsim prātā ūdenslīdēju.

569. Cilvēka skatiena iedarbības zinātnisks pamatojums dos iespēju veikt tālākus pētījumus. Kad būs izdibināta iedarbība uz cilvēku organismiem, tad, protams, jāpievēršas cilvēka skatiena nogulsnēm uz nedzīviem priekšmetiem. Ja skatiens spēj sasniegt pat indīguma pakāpi, tad tas var šo indīgumu uzslāņot arī ūdenim un visdažādākajiem priekšmetiem. Ūdens apvārdošanu panāk nevis ar vārdu ritmu, bet gan ar skatienu. Šī iedarbība, protams, var būt kā ļauna, tā laba. Ļaunā nozīmi vienmēr ir vieglāk uztaustīt - tāpat ka imperila gadījuma, bet tūdaļ pēc ļaunuma atklāšanas tiks pamanīts arī labais. Tā var izpētīt dažādas mijiedarbības.
Vai nav aizraujoši ar mūsdienu aparātiem novērot iedarbību uz dažādiem priekšmetiem? Senās teiksmas par pasaules kausiem vai par svētīto audumu gūst citu - jēgpilnu nozīmi. Taču novērotājiem jāieteic neapstāties pie pirmās pakāpes, bet tūdaļ paplašināt eksperimentu lauku. Cilvēka skatiens vai doma izurbjas cauri atmosfērai - vai šāds novērojums nedos daudz secinājumu? Vai nebūs pamācoša šīs pašas enerģijas iedarbība dažādos augstumos? Var sākt ar rupjām izpausmēm - kā tas bija ar ļauno aci. Taču labāk ir nekavēties un sākt novērot labās acis. Var atklāt pašas labdarīgākās sekas, un uz tām jākoncentrējas.

570. Lai balijas smarža jums atgādina izplatījuma dziedinošo attīrīšanu. Kad zemākās sfēras ir tik ļoti piesārņotas, tad augstieņu emanācijas nes sev līdzi prānas nogulu daļiņas. Prāmi nevar radīt mākslīgi, bet tās dabiskās nogulas attīra izplatījumu.

571. Ir derīgi visur ievērot disciplīnas pēdas. Par apzinātas kolektīvās disciplīnas paraugu var noderēt japāņu dzen klosteri. Reti kur bez piespiešanas saglabājas Hierarhija un sadarbība. Disciplīna jāsaprot kā organizēta, brīva sadarbība. Šādai sadarbībai ir sava nozīme kā vienai no sirds audzināšanas metodēm. Taču tikmēr, kamēr kaut kur vēl paslēpušies piespiedu paņēmieni, nevar pastāvēt saprātīga sadarbība un nav iespējamas vēlamās sekas. Bet pasteigsimies izprast sadarbību. Nevar cerēt uz plauksmi un uzvaru tur, kur ir šķelšanās. Šo patiesību uzskatīsim par Rīkojumu.

572. Zināmā cilvēces apziņas attīstības posmā uz jautājumu: "Kā jums trūkst?" parasti atbild: "Naudas." Iekams nav izskausta šī naudas izraisītā aprobežotība, nekāda garīgā palīdzība klāt netiks. Apziņa jāvirza uz nozīmīgākām vērtībām, tad arī nāks palīdzība, pat materiālā veidā. Augstāko vērtību likums ir apstiprināts visa Esībā. Tā mušu pašu apziņa noteic pelnīto labklājību.

573. Pareizs atdeves mērs ir mīlestības un atbildības mērs. Maz dot ir pretrunā ar mīlestību, bet pārāk daudz dot - arī nav labi. Cieņu nepelna skopums, taču nav lietderīga arī došana, kas noved pie nodevības. Kā nepietiekams uzturs izraisa bada sajūtu, tā pārmērīgs rada saindēšanos. Bez pārspīlējuma var teikt, ka pārmērīgs dāsnums novedis pie nodevību skaita palielināšanās. Skolotājam, kas dod un uzticas, ir jāievēro ļoti daudzi apstākļi. Viņam jārēķinās ne vien ar saņēmēja īpašībām, bet arī ar viņa tuvinieku īpašībām, ar karaliskajiem un astroloģiskajiem apstākļiem. Izsmalcināta sirds pateiks, kā tikt skaidrībā šajā sarežģītajā apstākļu plūsmā. Tāpēc Mēs tik augstu vērtējam šo sirds mērauklu. Bodhisatvas ceļš ietver sevī šīs mērauklas būtību. Nekāds apsverams nepaglābs devēju no pārmērības, bet sirds zina šos debesu svarus.

574. Vērīgi raugieties, lai Skolotājam nav kaut kas jāatkārto. Jūs zināt, cik ļoti Mums nepatīk atkārtoties, tātad tam ir savs cēlonis. Pēc ārējām pazīmēm spriežot, atkārtojums šķiet lieks, taču, ielūkojušies sirds dzīlēs, ieraudzīsim, cik tas ir nepieciešams. Atkārtojumus bieži nepamana tie, kuri paši tos izraisa. Atkārtojumi jālieto kā zāles, ja tie nav atstājuši rakstu smadzenēs. Kas sevī nes Dzīves Mācību, tam jābūt gatavam atkārtoti apliecināt, ja viņš redz, ka pamati grīļojas. Jāuzskata, ka pirmām kārtām jāpilda pamatu likums. Pamatus nedrīkst aizstāt ar sīkumiem.

575. Pareizi ir spriedumi par bērnu izglītošanu, bet arī šajā gadījumā tiek piemirsts jautājums par sirdi. Taču sirds pukstēšana ir loti tuva bērnu izpratnei. Tieši bērniem ir visvieglāk pastāstīt par sirds dārgumu. Domāju, ka tāds stāstījums uz visu mūžu saglabāsies atmiņā kā pirmais augšupgājiens.

576. Cilvēki bez sirds visvairāk atgādina korķa cilvēkus pazīstamajā eksperimentā ar elektrību. Strāvas ietekmē tie spēj uz bridi atdzīvoties un pat pacelties augšup, taču, tiklīdz strāvas plūsma tiek pārtraukta, virsroku ņem korķa būtība un tie atkal nedzīvi sastingst. Bet vai tad tikai strāvas ietekmē jāizpaužas līdzībai ar cilvēku? Sirds virza augšup, ja tā ir atklāta.
Mēs neesam nekromanti, kas atdzīvina ķermeņus bez dvēseles. Sirds strāvai pastāvīgi un patstāvīgi jātiecas augšup, un tad svētīga būs dzirkstele, kas rodas, satiekoties ar Hierarhijas strāvu. Tiesa, dažreiz atsevišķu darbību veikšanai nākas atdzīvināt arī korķa cilvēciņus, taču tā ir tikai pārejoša darbība, kas neietekmē augšupeju. Skumji ir skatīt korķa lēcieniņus un paredzēt izšļau-kus kritienus. Skumji zināt, cik veltīgas ir pūles celt tos augšup, bet sirds katram ir dota visā bezrobežīgumā. Tik daudz ir dots, tik daudz jau pārbaudīts, ka ir briesmīgi pievērsties šādai korķveidīgo lēkāšanai. Tāpēc padomāsim vēlreiz par nemitīgu svinīgu augšupeju, kad var pilnīgi uzticēties sadarbībai. Tikai tādā kopus darbā var pierast pie parādību daudzveidības un iemīlēt to. Tikai daži spēj to saprast, jo kosmiskā daudzveidība biedē nenorūdītas sirdis. Bet kā lai aizsedzamies pret tādu satriecošu daudzveidību? Kā lai to iemīlam un uz visiem laikiem atbrīvojamies no ierobežotās šaurās domāšanas? Ņemsim sirdi par vairogu. Vairogu taču tur kreisajā rokā. Tā izpratīsim sirdi kā bruņojumu.

577. Seno vientuļnieku rakstos atrodama piezīme: "Labais smaržo, ļaunais indīgi smird." Šī piezīme, protams, uzskatāma par simbolu, bet domājošs fiziologs sapratīs, ka arī šajā apzīmējumā ietverta ķīmiskā eksperimentā gūtā pamācošā pieredze. Enerģijas pārvēršanās aromātā ir pilnīgi noteikts fakts. Sajūtot frēziju vai vijolīšu smaržu, var domāt, ka tuvumā ir Labā Sākotnes fiziskā vai smalkā enerģija. Turpretī puvuma smaka vēsta par visu zemisko kā fiziskajā, tā garīgajā plānā. Tas nozīmē, ka šo fizisko reakciju iespējams uztvert un tādējādi vēl vairāk tuvoties transcendentālā, fizioloģiskā atklāšanai. Jāprot apzināti tuvoties kosmiskajai parādībai.
Pie Mums smarža un tas izpratnes attīrīšana tiek uzskatīta par loti izsmalcinātu stāvokli. Sajūtu vidū oža ir pirmā, kura raksturo visu, kas tuvojas. Daudzi nesapratīs, ka sirds ir ožas izsmalcināšanas dzinējspēks. Katra būtne, kas tuvojas, liesmainā sirdī izraisa savdabīgu iekšējās ožas sajūtu. Šādas tuvošanās bieži izraisa sirds spazmas. Tur, kur pati ļaunuma enerģija veido tādu kā piltuvi, nelīdz ne vēji, ne gaisa attīrīšana. Atvieglojumu, protams, dod labais. Arī sajūtas pirkstu galos ne vien pasargā, bet arī uztver naidnieka sūtījumus. Nemitīgā kauja izraisa sirds pārsitienus, tāpēc ir derīga katra piesardzība.

578. Tie, kas nezina, jautās: "Kā gan izpaužas Armagedons, ja aizvien vēl pastāv visi nešķīstības zaņķi?" Taču jāteic, ka visi cilvēki ir sajutuši kauju, tikai katrs savā veidā. Spriedze, kas valda netiklības perēkļos, liecina par katru pastiprinātu tiekšanās būtību. Tāpēc pret cilvēku svārstīšanos jāizturas ļoti iejūtīgi. Kurlmēmie dažkārt dīvaini žestikulē, jo savu ierobežoto iespēju dēļ citus izteikšanās veidus nespēj atrast. Bet vai cilvēki, kas nepazīst sirdi, nav tāpat ierobežoti? Nevajag smieties par nabadzību, bet nemanāmi un pacietīgi tā jāvirza uz cienīgāku izpausmes veidu. Šāda pati iecietība nepieciešama pret jebkuru kroplību. Pašreizējais laiks visā sadzīvē prasa citus nosacījumus. Pārtulkotās Mahātmu vēstules rāda, cik tālu Mūsu Vadība, kas tika īstenota pēc augstākā plāna, agrāk stāvēja no visām Zemes lietām. Brīvās gribas likums liedz iejaukties tuvākajās darbībās. Taču tagad planētas apstākļi ir mainījušies, likuma normas ir saspriegtas. Mums jāizvēlas tūlītējas vadības pasākumi, saudzīgi saspriegojot brīvās gribas būtību. Tas ļoti sarežģī uzdevumu. Pat vismazākais brīvās gribas pārkāpums noved pie ļoti sazarotām sekām. Karmisko apstākļu saskaņošana ar uzdevumu došanu ir tikpat kā staigāšana pa virvi. Bet šī virve ir jānovij no galēji pretējiem materiāliem. Cik rūpīgi jāskatās, lai pavedienus savienotu atbilstoši krāsai un ritmam! Ar vienu pašu neapvaldītu izsaucienu taču vai` izpostīt ilgā darbā paveikto, tāpēc arī iesaku īpašu saudzību. Ir paruna, ka pirms došanās ceļā jāsavāc visas virves. Jūs nezināt, kāds pavediens būs vajadzīgs spriega stundā, tādēļ esiet gatavi jebkurai iespējamībai, nespriedelējot, liela tā vai maza. Skolotājam ir svarīga droša pārliecība par to, ka katrs Viņa Rīkojums tiks saprasts un izpildīts. Tā virzāmies uz sirds valodu, kurai nav vajadzīga daudzvārdība.

579. Iegaumējiet uz visiem laikiem - spēja izzināt ir nevis talants, bet darba un pieredzes rezultāts. Absurdais vārds intuīcija izsaka vienīgi ierobežotību. Izzināt var nevis ar intuīciju, bet gan veidojot lielus uzkrājumus. Apgalvot, ka izzināšanai nav cēloņa, ir tas pats, kas noliegt iepriekšējās pieredzes atspoguļojumu iztēlē. Ir pienācis laiks, kad tas, kas šķiet pats abstraktākais, iekļaujas notikumu ķēdē. Cilvēks ir iepazinis daudzus stāvokļus un tādējādi izsmalcinājis savus spriedumus. Varat būt droši, ka neizzinājušajam ir bijusi rupja eksistence un viņš nav mēģinājis no tās izkļūt. Tā viņš pats sev laupījis vērtīgo iespēju izzināt ar sirdi. Cilvēka sirds nav jauna, jo tās būtība ir pastāvīga. Dažs priecājas par šo nepārtrauktību, un tā ir mūžīgās dzīvības izpratne. Dažs priecājas par to, ka ir atbildīgs arī par paša apziņu. Tā dzīvē ienāk Vēstures lappusēs ierakstītās Patiesības. Nepagurstiet pārlasīt Dzīves Mācību visos tās mūžos. Atvērta sirds priecāsies par ritma maiņu. Šie paši balsti ļaus izprast arī to, ka virzība, kas ved cilvēci, ikdienas plūdumā nav manāma. Tāpēc arī šajā apjomā atradīsim prieka ceļu.

580. Mācīdami iepazīsim arī tos cilvēkus, kas saviebjas, dzirdot pieminam sirdi. Viņiem tā šķiet bērnišķība vai - vēl ļaunāk - šie cilvēki domā, ka vienīgi viņi par sirdi spriež taisnīgi, un iznāk: "Tā ir mūsu, nevis jūsu sirds." Tādā kārtā nemitīgi pukstošā vispasaules sirds kļūst par privātīpašumu. Tāpēc sapratīsim, kur nevajag klauvēt. Ikviens sirds nopēlums ir Patiesības gara zaimošana.

581. Ja ir pietiekami daudz uzkrājumu, augstākās apziņas stāvokli vai` sasniegt vienā mirklī. Taču darbu gaitā nemeklēsim augstākos mērus. Atcerēsimies, ka cilvēka gars attīstās lēni. Tālab ne vien būsim pacietīgi, bet arī jutīsim prieku būt pacietīgiem. Domāsim, ka arī jebkura acumirklīga apskaidrība nav jāliek lietā, un tā pārliecināsimies, ka sirds audzināšanas darbs jāveic nemitīgi.

582. Žēlsirdīgie Brāļi, paši neinficēdamies, ir apmeklējuši visbriesmīgākos mēra perēkļus, jo savu apziņu pilnīgi un nedalāmi bija nodevuši Kristum. Šāda apziņu apmaiņa radīja neuzveicamas attīrīšanās uguns uzliesmojumus. Ar šādu Rietumu paraugu var atgādināt daudz līdzīgu, nešķiramu darbību, kas iededz sirds sprieguma uguni. Jūs, protams, zināt seno paņēmienu sist sev pa krūtīm brīdī, kad vajadzīgs apziņas spriegums. Ne velti un ne tikai sāpju izraisīšanai vientuļnieki sita sev ar akmeni pa "kausu". Ar šādu primitīvu paņēmienu viņi iededza sirds uguni. Visu veidu paššaustīšanās un ādas kairināšana ar astru krekliem pieder pie tiem pašiem pirmatnējiem sirds saspriegošanas paņēmieniem, kad visa būtne sāpēs saspriegsi vienā virzienā. Mēs, protams, šos primitīvos paņēmienus nelietosim, jo zinām, ka augstākā aizsardzība un augšupeja pastāv tiekšanās nedalāmībā. Ar sirdi var savu apziņu nodot pa Hierarhijas Ķēdi, tādējādi padarot sevi neievainojamu un vairojot savus spēkus. Tātad šādam būtiskam sasniegumam nepieciešami trīs elementi: sirds, Hierarhija un nedalāmības jēdziens. Pieradināsimies pastāvīgi sajust sirdi. Pēc tam neaizmirsīsim paturēt trešajā acī Skolotāja Tēlu un sapratīsim, kas ir tiekšanās nedalāmība. Pēdējais bieži vien ir pats grūtākais. Cilvēki necenšas no sevis atvairīt neģēlības sikspārņus, tādējādi viņi jau iedīglī sašķaida savu tiekšanos, - iznāk plušķains kamols, turklāt bez virzības uz priekšu. Nevajag atkārtot skumjas rulādes, kas tā bojā izplatījumu un kavē savienošanos ar Hierarhiju.
Krietns zinātnieks raksta par imunitāti, bet arī viņš apiet sirds centru kā smalko enerģiju viduspunktu. Neievainojamības parādība mīt sirdī. Ja nepietiek svinīgas tiekšanās, var pat piesist pie "kausa". Tomēr neieteicu šo primitīvo līdzekli. Labāk ir iegaumēt trīs nepieciešamos jēdzienus un pilnā mērā likt lietā to vitalitāti.

583. Arhata uzdevums ir ari izvēlēties labāko no sliktāka. Bieži vien jūs jau apņems sliktā bezdibenis, taču arī tad jārod pašsavaldīšanās, lai pievērstos kaut kam labākam. Nav viegli izraudzīties okeānā labāko vilni, taču iespējams tas ir.

584. Daudz kas ļoti tuvs paliek neizpētīts. Vai tad sviedri un siekalas ir pilnībā izpētīti? Lasām par indīgām siekalām, zinām, ka ir labdabīgas siekalas, esam dzirdējuši par sviedru daudzveidīgajām īpašībām, un tomēr abi izdalījumu veidi nav pētīti. Darba sviedri un pārēšanās sviedri gan vienādi nebūs. Dusmu siekalas un izpalīdzības siekalas ir dažādas, taču šīs pazīmes ir primitīvas. Katrs cilvēka stāvoklis izraisa savu ķīmisko reakciju. Izpētot šo patiesi kosmisko mikrokosma daudzveidību, vai" rast risinājumu fiziskajai un garīgajai pasaulei. Attīstīta cilvēka reakcija būs daudzveidīgāka. Var iepazīt lūgšanas un cildenas sirds tiekšanās sviedrus, kas tik ļoti atšķiras no savtīguma sviedriem. Tāda cilvēka sviedri, kurš traucas kādam palīgā, pilnīgi atšķiras no steidzīga slepkavas sviedriem. Salīdzinot šīs pretējās reakcijas, var uztaustīt psihiskās enerģijas produktus. Tik tuvas ir turpmākās veiksmes. Pašam izmēģinātājam, protams, jābūt pietiekami iejūtīgam. Viņam ir jāatšķir dažādas emocijas un, godīgi salīdzinot, jāattīra daudzi sajaukti jēdzieni. Pieredzi paplašinās arī izdalījumu saistība ar auras pārmaiņām. Turklāt nepavisam nebūs vajadzīga vivisekcija un citas mocības. Pētnieks var apmeklēt visdažādākās cilvēku izpausmju vietas un vākt dabiskas, nemākslotas izpausmes. Visgrūtāk ir ar lūgšanas un augstākās tiekšanās produktiem, citiem vārdiem, ar visnozīmīgākajām izpausmēm. Bet tas, kas gribēs, arī šajās parādībās atradīs īstus dārgumus. Jūs ievērojāt sviedru parādīšanos sakarā ar sirds kustību - tas ir rets sirds tiekšanās paraugs. leteiciet jauniem ārstiem un zinātniekiem apzināties šo pētījumu neatliekamību tagad, kad plosās ugunīgās slimības, par kurām Mēs jau runājām.
Šie pētījumi būs loti noderīgi. Nevajag aizmirst, ka tuvojas ugunīgas epidēmijas. Daudz atgādinājumu ir bārstīts visā cilvēces vēstures gaita, īpaši tagad, kad neizpētītas enerģijas izmanto ļoti plaši, ir jāatceras pretsitiena iespējamība. Zinātniekiem ir jāievēro daudzu slimību īpatnības. Tās nevar izskaidrot vienīgi ar sabiedrības dzīves virpuļa aktivizēšanos. Cēloņi ir daudz dziļāki, un Mūsu padoms attiecībā uz sirds audzināšanu nāk īstajā laikā.

585. Padomājiet par to, ka nav iespējams falsificēt auru un sekrēciju saturu! Cilvēcei ir grūti aptvert tādu vienkāršu patiesību. Pat Arhatu pārbaudījumos rod vietu šādi jautājumi. Neko neredzēt, neko nedzirdēt un tomēr ticēt līdz augstākās izziņas pakāpei - tā ir Arhata īpašība. Sirds tiekšanās arī ir Arhata īpašība. Prasme orientēties kā lielās, tā sīkās lietās ir Arhata īpašība. Pamatenerģijas taupīšana ir Arhata īpašība. Pastāvīgi vēlēt Labo - arī tā ir Arhata īpašība. Vīrišķība un pacietība - tās ir Arhata īpašības. Ir aplam uzskatīt Arhatu par pārzemes parādību. Viņš veidojas uz Zemes kā siržu Vadītājs. Viņš ir jaunveidojumu fokuss. Viņa apziņa redz visus pat šķietami neiespējamos Zemes apstākļus, bet Viņa sirds saprot, kā šos šķēršļus transmutēt. Garā sīkie pastāvīgi baidās no kaujas, pareizāk, no tā stāvokļa, ko mēs dēvējam par kauju. Taču neviens cits apzīmējums tik labi neizteiks cīņu un sasniegumu stāvokli kā vārds kauja. Tā var rast vietu arī pretiniekam - gluži kā galodu zobena asināšanai. Uzskatu, ka kopīgajā kaujā Skolotājs drīkst raidīt pastiprinātas tiekšanās.

586. Vadības galvojums var dot to kolektīvo spēku, ko kaujas laukā var dot karavadonis. Pieredzējis karotājs par veiksmes svārstīšanos neuztraucas. Pulsācija ir katrā augsmē, bet gluds līmenis tikai tur, kur nav kustības. Arī dzīvai sirdij nav šāda līmeņa. Bet, pastāvot kosmiskajam spriegumam, var ieteikt sirdi nepārpūlēt. Vienotās sirds saikne ar kosmisko pulsu ir pilnīgi acīmredzama. Laboratoriski var uztaustīt Visuma sirdi.

587. Dzīvnieku valodas sapratējs vientuļnieks reiz lūgšanas laikā pamanīja, ka viņa tuvumā lokās maza zaļa čūskiņa. Tas atkārtojās vairākas dienas pēc kārtas. Beidzot viņš rāpulim jautāja, ko nozīme šī savada izturēšanas. Čuskiņa atbildēja: "Labi gan tu koncentrējies, Risi, ja lūgšanas laikā tā pamani visas manas kustības!" Tad vientuļnieks sacīja: "Viltīgais tārps, nespried pēc sevis. Vispirms notiek šīszemes koncentrēšanās, tad smalkā un pēc tam ugunīgā, kad sirds ietver visu kā debesīs, tā uz Zemes." Šo līdzību var pastāstīt daudziem. Čūsku locīšanās sastopama tik bieži! Cilvēki, kas pielīdzinājušies čūskai, nevar paciest to, kas stāv pāri viņu - rāpuļu - stāvoklim. Viņi ir gatavi tērēt laiku un pūles, lai tikai atrastu kaut ko, pēc viņu domām, noniecinošu. Tārpa apmēri atbilst šādai domāšanai. Kas cenšas apgalvot, ka jogu sasniegumu nav, tas patiesi ir viltīgs tārps! Bet sirds izsmalcināšanas laikā jāsavāc vienkopus visi Jogas sīkumi - tā senie sasniegumi atdzimst Jaunās Pasaules staros. Kāpēc sevi ierobežot ar šīszemes sasniegumiem? Kāpēc spaidu kārtā atrauties no karmiskajiem stāvokļiem? Izmantojot Ugunīgo Kristību, arī šeit var panākt apvienošanos ar Smalko Pasauli. Tā var nostiprināties sirds izpratnē un saņemt tās svētīgās strāvas, kuras jūs sajūtat fiziski.

588. īpaši piesardzīgi esiet pret praviešiem bagātniekiem - būtībā tādu nemaz nav. Protams, Mēs nevaram vēstnesi badā mērdēt, bet šīszemes bagātībai ar visām tās nastām nav jābūt par "Sliekšņa Pūķi". Atcerēsimies, ka Tiānas Apollonijs bija bagāts, bet vienīgi tādēļ, lai bagātību atdotu. Tā arī Mūsu karavānas, nenesdamas zelta kravas, tomēr nāk. Tā arī būsim kopā.

589. Daudzas reizes Es esmu brīdinājis no bailēm un nodevības; tas jāatceras evolūcijas aspektā. Visas baiļu substances ir pretējas ugunij. Kas sevī slēpj baiļu iedīgļus, tas lai Ugunij netuvojas! Visas baiļu producētās parādības izplēnēs ugunī, tāpēc tiekšanās pēc ugunīgās enerģijas nozīmē atteikšanos no jebkādām bailēm. Jāņem par paraugu drosmīgās sirdis, kas ne vien nebēg no uguns pūķiem, bet bezbailīgi tiem tuvojas. Iegaumēsim šo trīspadsmitā septembra vīziju - tā visspilgtāk raksturo tuvojošos ugunīgo stihiju trauksmainību un rāda, kā tās sveiks drosmīgie. Ikvienai vīzijai ir nozīme.

590. Par nodevējiem skumji jāsaka: viņi ir miruši uz visiem laikiem. Gara grauds nespēj izturēt nodevību - šo neģēlību.

591. Jebkurš izmisums ir galēja robeža. Sirds ir Bezrobežība.

592. Pašnāvība ir sirds apgānīšana un gara truluma augstākā pakāpe. Tikpat nepieņemama sirdij ir ļaunprātīga slepkavība.

593. Katra piedalīšanās Jaunās Pasaules celsmē sevī ietver daiļumu. Tā ir īstenā sirds sfēra. Šī ilgotā dzīves šķīstīšana dod tādu pašu svinīgumu kā nedziestošā Gaisma.

594. Kas reiz pieskāries Ugunīgajai Mācībai, tas pārveido savu vakardienas būtību.

595. Radināsimies uztvert cilvēku ne tikai kā augstākā gara izpaudumu, bet arī kā mūžīgi reaģējošu ķīmisku savienojumu. Tā iemācīsimies saprast cilvēku attieksmju kombinācijas īpašo nozīmi. Arhata parādība uzliek par pienākumu ar sirdi gan garīgi, gan ķīmiski just piemērotu savienojumu atbilstību. Tā var izvairīties no daudzām nevajadzīgām nesaskaņām. Uzliesmojusi sirds spēj sajust, kur ir īstā atbilstība vai savstarpēja papildināšanās. Šādas prasības jāizvirza katram vadītājam. Vadītāja sirdij jābūt atvērtai kā pret debesi, tā pret zemi. Apņemsimies arī draudzīgi izturēties pret visiem cilvēkiem. Viens no esības noteikumiem ir patiesīgums, citiem vārdiem, sirsnīgums. Ja šis pamats nav pietiekami attīstīts, to var stiprināt, ņemot palīgā sirdi.

596. Jūs beidzat apgūt pirmās piezīmes par sirdi, tāpēc jāatgādina daži pamati, uz kuriem Es jau vairākkārt esmu norādījis. Galvenais noteikums, kas jāievēro, liekot lietā sirds enerģiju, ir izpratne par to, ka fiziskā piepūle šādā gadījumā ir lieka. Pēc smadzeņu, pēc gribas pavēles darbojas arī fiziskie nervu centri, taču sirds sūtījums īstenojas bez ārēja sprieguma. Sirds var darboties tikai tad, ja tā ir garīgi atbrīvojusies no fiziskiem spriegumiem. Neaizmirsīsim, ka Rietumu skola parasti iet smadzeņu ceļu, turpretim Austrumos, kur pamats vēl saglabājies, joprojām zina, ka spēks ir sirdī. Kaut arī ārstēšana ar sirdi paredz roku pieskārienu, tomēr ne rokas, ne acis, bet sirds emanācijas ir tās, kas dod atvieglinājumu. Šādi ārstējot, nav svarīgs attālums, turpretim smadzeņu sūtījums var sastapt šķēršļus dažādu blakusstrāvu veidā. Sirds pavēles vingrināšanai vajadzīgs vismazāk piepūles un pielāgošanās. Tīra domāšana, pastāvība un labvēlība ir tie faktori, kas liek darboties sirds enerģijai. Lai gan sirds saspringtību un izsmalcinātību palielina karmiskie nopelni, tomēr katra tiekšanās uz Hierarhiju spēj atvērt sirdi. Stingri jāiegaumē, ka vienīgais glābšanās ceļš ved caur sirdi. Sirds likuma apliecinājums vijas cauri visai cilvēces vēsturei. Var vērot, ka pēc vairākiem gadsimtiem cilvēce atkal pievēršas vienīgajam ceļam.

597. Nedomāsim, ka mums maz dots. Šīs šaubas atstāsim neprātīgajiem. Dots ir daudz, atkal ir nostiprināta sirds, atļauts pilnā apziņā tuvoties Hierarhijai un Smalkajai Pasaulei. Bet tikai sirds aizvedīs līdz Ugunīgajai Pasaulei. Tuvosimies tai bez bailēm; nevaram teikt - bez trīsām, jo šie ritma pukstieni ir neizbēgami, taču tās būs nevis šausmu, bet gan svētsvinīguma trīsas.

598. Uzdodu jums līdz ar Mums iziet cauri priekiem un bēdām. Tikai šajā liesmā, kurai piemīt divas dabas, veidojas apziņa. Apziņas vingrināšana ir Sirds Joga. Ārpus dzīves šī vingrināšana nav iespējama, bet, kā jūs zināt, to var turpināt arī Smalkajā Pasaulē. Tā tuvosimies ugunīgajai izzināšanai.

599. Uiguru teiksma stāsta par milzi, kas sagūstījis Melno Pūķi un iekalis to daudzās važās. Milzis licis savai māsai sargāt pūķi, bet pats steigšus devies uz visām Zemes malām pavēstīt par savu uzvaru. Bet, nonācis tālā novadā, viņš izdzirdīs māsas zvanu un sapratis, ka pūķis rauj pušu važas. Milzis steidzies mājup, bet ieraudzījis priekšā jūras. Viņam kļuvis skaidrs, ka, ejot šo ceļu, viņš nokavēsies. Tad milzis nolēmis kāpt no kalna uz kalnu - pāri jūrām, mežiem, purvājiem. Tikai tā viņš nonācis laikā, un, kad pūķis jau grauzis pēdējo ķēdi, milzis atkal iekalis to važās.
Iegaumēsim šo teiksmu un steigsimies pa virsotņu ceļu. Tā vieglāk sastapsim tos, kuri dažādās zemēs, dažādos tērpos dzīvo ar vienotu sirdi. Tā nonāksim pie Ugunīgajiem Vārtiem.

600. Var dot ari otras piezīmes par sirdi, bet vispirms lai draugi un naidnieki apgūst šīs pabeigtajā pierakstā. Ikviens pēc sava prāta - gan draudzīgi, gan naidīgi - pasmels no šiem padomiem par sirdi. Pat tad, ja viņš tikai iedomāsies par Esības vērtību, viņš jau būs sev palīdzējis.
Pagaidām pievērsīsimies Ugunīgās Pasaules pamatiem un pamazām iemācīsimies tuvoties tai svinīgi un prieka pilni.