Svajambanatas stūpa
Budistu svētnīca Nepālā..
Nosaukums. Svajambanats - "Kungs, kas Eksistē Pats sev." Tibetieši stūpu sauc vēl arī par "To, Kas Radies Pats No Sevis" vai "Pati Mūžība."
Tā, ka tur ir daudz pērtiķu, stūpa dažkārt tiek dēvēta arī par - Pērtiķu templi (Monkey temple).
Atrašanās vieta. Katmandu, Nepālā. Svajambanatas stūpa atrodas uz augsta pakalna.
Vēsture. Svajambanatas stūpa tiek uzskatīta par vecāko stūpu pasaulē (vai tiešām - ?), kaut arī par tās celtniecību tikpat kā nav saglabājušies nekādi vēsturiski fakti.
Par tās rašanos leģendas vēsta, ka stūpas un arī visas Katmandu ielejas vietā pleties milzīgs ezers.Savajmbhupurāna vēsta, ka Nepālā, Kalihradas ezerā reiz parādījies liesmu stabs, no kura radies visās varavīksnes krāsās zaigojošs un ar dārgakmeņiem nosēts lotosa zieds. No tā liesmu apņemts pacēlās ādibuda. Uz šo brīnumu paskatīties, no citām dimensijām, ieradies arī bodhisatva Mandžušrijs. Redzētais viņu stipri apbūris. Leģenda vēsta, ka viņš savu liesmojošo zobenu sviedis ezera vidū, ūdeņi acumirklī pazuduši, bet lotosa vietā pacēlies augsts pakalns, uz kura slējās zeltā mirdzošā stūpa. Tā tika uzcelta Savajambanatas stūpa - to uzcēlis bodhisatva Mandžušrijs.
Arhitektūra. Stūpa atrodas uz augsta pakalna. Uz to ved stāvas kāpnes. Uz milzīga balta kupola paceļas četrstūraina būve, kurai četrās pusēs ir uzzīmētas neparastas acis. Virs tās paceļas kāpņveida konuss ar trīspadsmit vijumiem [pakāpieniem], kuri simbolizē trīspadsmit garīgos pakāpienus, kas šķir mūsu piezemēto apziņu no Budas stāvokļa. Smaili noslēdz zvanam līdzīgs veidojums.
Ap galveno stūpu atrodas mazākas stūpas. Ir daudz no akmens, vara un cementa darinātu dzīvnieku statuju: sniegāju lauvas, spārnotie leopardi, garudas, grifi, himēras, pūķi, vienradži, desmitgalvu čūskas.
1999. gadā augustā ceturtās Himalaju zinātniskās ekspedīcijas laikā oftalmologs, profesors Ernests Muldašovs ap galveno Svajambanatas kompleksa stūpu saskaitīja 108 mazākas stūpas, kas budismā ir svēts skaitlis. Daudzas mazās stūpas ir izgatavotas no čuguna, kuras laiku pa laikam tiek pārvietotas, lai atvieglotu tūristu kustību. Arī uz daudzām mazajām stupām ir attēlotas neparastas acis. Dažām mazajām stupām ir uzmavas, bet citām nav. Svajambanatas stūpas kompleksā uz kāda postamenta ir uzstādīta vadžra - seno cilvēku celtniecības mašīna. Tā, iespējams, kaut kad ir iznesta no Harati alas.
Svajambanatas stūpas kompleksa papildus daļa. Vesela stupu grupa it kā izolēti ir izvietota pakalna nogāzē. To veido galvenā maza, balta stūpa bez uzmavas, ar acu attēlojumiem un vairākas mazas stūpas.
Šajā Savajambanatas stūpas kompleksa papildus daļā atrodas ūdens baseins un baseina vidū postaments, uz kura stāvēja cilvēka statuja, virs kuras pacēlās veidojums konusa formā.
Svajambanatasstupas acis. Uz visām četrām stūpas sienām attēlotas lielas, oranžas acis. Šīs acis ir tempļa vizītkarte. Dzīvas acis. Lietuviešu rakstniece Jurga Ivanauskaite [mirusi 2008. gada sākumā] grāmatā "Ceļojums uz Šambalu" raksta: "...Kad no visa šī trokšņa sāk reibt galva un, visu laiku kāpjot, kāpjot un kāpjot pa nebeidzamajām kāpnēm, pietrūkst gaisa, piepeši caurdur SKATIENS.
Svajambanats ielūkojās pašās dvēseles dzīlēs, caurdur visu cilvēka esību un caururbj neskaitāmas dzīves līdz pat Pirmsākumu pirmsākotnei, kuras nekad nav bijis. Oranžās acis ir cietsirdīgas. Oranžās acis ir izsmējīgas. Oranžās acis ir piedodošas. Oranžās acis ir laipnības pilnas.
"Tu esi zemes pīslis!"- saka dievišķais skatiens.
"Bet pasaule ir radīta tev!"- skatiens runāt runā..."
1993. gadā, Acu un plastiskās ķirurģijas centra direktors Ufā, oftalmologs, profesors Ernests Muldašovs kopā ar domubiedriem bija izstrādājis datorprogrammu cilvēka acu ģeometrisko parametru analīzei. Šo jauno oftalmoloģijas virzienu viņš nodēvēja par oftalmoģeometriju. Ar šīs metodes palīdzību viņš izpētīja visu cilvēku rasu acis un izskaitļoja, ka vidēji statistiskās acis lokalizējās Tibetā. Profesors Ernests Muldašovs secināja, ka cilvēce radusies Tibetā. Viņš pat izveidoja oftalmoģeometrisko karti, kurā iezīmēja četrus galvenos cilvēces migrācijas ceļus no Tibetas [karte ir apskatāma viņa grāmatā "No Kā Mēs Esam Cēlušies"]
Tālāko pētījumu gaitā tika noskaidrots, ka daudzus Tibetas un Nepālas tempļus grezno lieli, neparastu acu attēli, kas savā ziņa kalpo, kā šo tempļu vizītkarte. Viņi ievadīja Svajambanatas stūpas acu attēlu datorā un shematizēja to pēc oftalmoģeometriskajiem pamatkritērijiem un datoranalīzes rezultātā tika rekonstruēts stupas acu īpašnieka izskats. Cilvēks, kura acis raugās no Svajambanatasstupas [arī no Budhanatas stūpas] anatomiskā ziņā atšķīrās no mūsdienu cilvēka, kaut vai ar augšējo acu plakstiņu izliekumu, kas nav raksturīgs nevienai no pašlaik uz Zemes dzīvojošajām cilvēku rasēm. Šim cilvēkam deguns bija spirālē sagriezts vārstulis u.c. Tas viss izsmeļoši ir aprakstīts Ernesta Muldašova grāmatā "No Kā Mēs Esam Cēlušies."
Profesors Ernests Muldašovs izvirzīja hipotēzi, ka tā varēja izskatīties iepriekšējās civilizācijas cilvēks - atlants. Viens indietis vārdā Ananta Krišna sarunā ar Ernestu Muldašovu apgalvoja, ka Svajambanatas stūpas acis piederot Dieva Dēlam. Šī rekonstrukcija, protams, radīja vairāk jautājumu nekā atbilžu. Tāpēc 1996.gadā ar ANO Starptautiskās zinātņu akadēmijas atbalstu uz Himalajiem tika organizēta starptautiska zinātniskā ekspedīcija. Starptautiska tādēļ, ka ekspedīcijā piedalījās arī zinātnieki no Indijas un Nepālas. Pateicoties zīmējumam, Ernests Muldašovs ieguva daudzas interesantas ziņas par cilvēces saknēm Tibetā, kā arī uzzināja pārsteidzošu informāciju par somati fenomenu. Pēc ekspedīcijas profesors Ernests Muldašovs secināja, ka acis, kas attēlotas uz Svajambanatas stūpas [un citām Nepālas un Tibetas stupām] piederējušas senākam cilvēkam - vēlīnajam lemūrietim."
1999. gadā Ernests Muldašovs devas jau ceturtajā Himalaju un Tibetas ekspedīcijā - Dievu Pilsētas meklējumos. Arī šoreiz viņš, uzturoties Nepālā, Katmandu pievērsa uzmanību neparastajām acīm uz Svajambanatas stūpas [arī Budhanatas stūpas, protams]. Profesors Ernests Muldašovs, izdarot mērījumus ar kompasu, noteica, ka acis uz Svajambanatas stūpas ziemeļu sienas neraugās tieši uz ziemeļiem, bet skatiens ir novirzīts par sešdesmit grādiem uz rietumiem no ass Z-D. Citiem vārdiem sakot, acis stūpas ziemeļu pusē raugās uz Kailasa kalnu.
Te atļaušos citēt kādu gabalu no E.Muldašova grāmatas "Dievu Pilsētas meklējumos" otrā sējuma "Harati zelta plāksnes":
"- Uz stūpas ir acis. Neparastas acis. Tās skatās uz tevi un it kā pārmet visu slikto, ko esi darījis. No šī skatiena nevar nekur paslēpties. Katram cilvēkam ir jāieskatās šajās acīs.
- Un kam tās acis pieder?
- Cilvēkam?
- Nē.
- Zvēram?
- Nē.
- Dievam?
- Nē.
- Bet kam tad?
- M...m.. Stāsta, ka tās esot Šangri-la acis.
- Šangri-la laikam ir Tibetā! Tibetas acis?
- Nu, stāsta, ka tur esot zeme, kur dzīvo Dievi.
- Šambala?
- Jūs, eiropieši, to tā saucat.
- Bet vai tās nav Budas acis?
- Buda arī atnāca no Šambalas. Viņu no turienes atsūtīja, lai viņš cilvēkiem iemācītu celt stūpas."
Svajambanatas stūpas simboliskā nozīme. Svajambanatas stūpa simbolizē vīrišķo sākotni. Stūpai piemītot vīrišķā enerģija - cieta kā dimants. Tāpēc Svajambanatas stūpa vairāk patīkot sievietēm. Tā raksta Jurga Ivanauskaite.
Savukārt profesors Ernests Muldašovs uzskata, ka Svajambanatas stūpa simbolizē svēto kalnu - Kailasu. To apgalvo arī Nepālā dzīvojošie Tibetas lamas.
Ernests Muldašovs veica Svajambanatas galvenās stūpas sastāvdaļu analīzi:
- Kupols simbolizē Zemi.
- Četrstūrainā būve ar acīm virs kupola simbolizē Varu - seno cilvēku zemzemes pilsētu.
- Pakāpjveida konuss virs četrstūrainās būves ar acīm simbolizē Kailasa kalnu.
- Zvanam līdzīgais veidojums konusa virsotnē simbolizē seno cilvēku lidaparātu.
Mazās stūpas simbolizē citus Dievu pilsētas objektus - piramīdas un monumentus. Viss Svajambanatas stūpas komplekss simbolizē Dievu pilsētu, kuras galvenā sastāvdaļa ir Kailasa kalns/piramīda.
Svajambanatas kompleksa papildus daļa simbolizē Dievu Pilsētas papildus daļu - Tuņ-Long-Vali - Tibetas Babilonu.
Saites.
Budisms.
