Šumeru astronomija
Šumeru zināšanas astronomijā bijušas pārsteidzošas, šumeru priesteri-astronomi jau 3000.g.pmē. rakstiski fiksēja savus astronomiskos novērojumus. Tie novēroja debess ķermeņu kustību, lai noteiktu zemkopības darbu laikus un Eifratas plūdu sākumu.
Senie šumeri planētas identificēja ar dieviem.
Zemes gada izskaitļošana. Šumeru astronomi bija aplēsuši, ka gada ilgums ir 365 dienas, 6 stundas un 11 minūtes - no mūsdienās aprēķinātā gada ilguma atšķiras tikai par 3 minūtēm.
Dienas dalījums. Diennakts iedalījums 2x12 = 24 nācis no šumeriem. Interesanti, ka šumeru astronomi reizēm diennakts ilgumu izteica sekundēs - viņi bija aprēķinājuši, ka vienā diennaktī ir 86 400 sekunžu.
Grādi. Šumerā radušās visas sfēriskās astronomijas pamatnostādnes – riņķa dalījums 360 grādos, zenīta un horizonta ieviešana.
Precesijas parādības atklāšana. Šumeri bija aprēķinājuši, ka viens precesijas cikls ilgst 25 920 gadus.
Mēness. Viņu observatorijas aprēķināja Mēness rotāciju ap Zemi, kas tikai par 0,4 s atšķiras no mūsdienu aprēķiniem.
Zvaigznāji. 1925.gadā pētnieki bija identificējuši visus šumeriem zināmos zvaigznājus. Tad arī atklājās, ka šumeri uzskaitīja pavisam 28 konstelācijas, kamēr eiropiešiem pirms teleskopa izgudrošanas bija zināmas tikai 19. Joprojām nav skaidrs kā šumeru priesteri pirms 6000 gadiem spēja pazīt, sagrupēt, nosaukt un kataloģizēt visus ziemeļu puslodes zvaigznājus. Taču viņu atstātie astronomijas pieraksti rāda, ka tā tomēr ir bijis.
Kādā senā šumeru māla plāksnītē blakus Mēnesim attēlotas divas zvaigznes - Alfa un Beta no Dvīņu zvaigznāja. Seši tūkstoši gadu atpakaļ saule pavasara ekvinokcijas periodā atradās Dvīņu zvaigznājā.
Liras zvaigznājs - Raditartaku. Senie divupieši zvaigznāju uzskatīja kā vienu no putniem, kas pavada dievu Marduku naksnīgajās debesīs.
Gulbja zvaigznājs – Ku-Zaba, nozīmē „Meža putns.” Otrs no putniem, kas pavada Marduku.
Saules sistēma. Zvaigznes viņi sauca par mul – „augstumā spīdošais” vai „debess ķermenis,” planētas sauca par lubad – „[Saules] pasargātie ceļojošie pavardi.” Saules sistēmu sauca par mulmul – „visus debesu ķermeņus ietverošais debesu ķermenis.” Šumeru izpratnē tā sastāvēja no Saules, Mēness un 10 citām planētām, no kurām viena ir sabrukusi. Tādu Saules sistēmu, kādu to pazina šumeri, attēlo 4000 gadu vecs akadiešu zīmogs, kas ar numuru VA/243 glabājas Berlīnes Pergamona muzeja Dienvidrietumāzijas nodaļā. Uz šī zīmoga izvietotas planētas ap Sauli, pareizas pēc izmēriem un novietojuma.
Saskaņā ar Sitčinu, sumeri pazinuši šādus debesu ķermeņus:
Saule APSU - „tā, kas eksistēja no paša sākuma”
Merkurs MUM.MU - „kāds, kas piedzima”
Venēra LA.HA.MI - „kauju pavēlniece”
Zeme KI.GI - „sausā zeme”
Mēness DUG.GA.E - „māla pods”
Marss LAH.MU - „kara dievs”
UTU.KA.GAB.A - „gaisma pie ūdens vārtiem”
Nibiru TIA.MAT - „kas dod dzīvību”
Jupiters KI.ŠAR - „cietzemes lielākais”
Saturns AN.ŠAR - „debesu lielākais”
Urāns EN.TI.MAŠ.SIG - „planēta ar gaišās zaļganās dzīvības krāsu”
Neptūns HUM.BA - „purvāja veģetācija”
Plūtons ŠU.PA - „debesu uzraugs”
Zeme. Tās simbols šumeriem bija ovāls, šķērsots ar astoņām vertikālām līnijām, iespējams, meridiāniem. Tātad, iespējams, šumeriem bija zināms par Zemes apaļo formu.
Urāns un Neptūns. Šumeru laikmeta beigu posmā radušajos akadiešu tekstos tās abas aprakstītas kā kakkab šanamma – dvīņu planētas.
Jupīters un Saturns. Jupītera diametrs ir 142 740 km. Šumeru apzīmējums ir precīzs. Saturns - "AN.ŠAR," kas tulkojams kā "lielākais debesīs." Arī šis apzīmējums ir trāpīgs. Jo Saturns ar vairākiem akmens gredzeniem izskatās divtik liels - tā diametrs, ja ņem vērā gredzenus, ir 272 000 km. Tomēr lielākā planēta Saules sistēmā ir Jupīters un šumeri to zināja (!) - "lielākais ar cietzemi."
Merkūrs. Viņi šīs planētas kustību aprēķināja precīzāk par Hiparhu un Ptolemaju.
Plūtons. Šumeru astronomi bija pat aprēķinājuši, ka Plūtons apriņķo Sauli 90 720 dienās!!! Pēc mūsdienu astronomu aprēķiniem - 90 727 dienās. Apbrīnojama precizitāte!
Senākais datums. Berlīnes muzejā atrodas plāksnīte VAT.7847, kurā Zodiakālās zīmes sākas ar Lauvas zīmi 11 000 g.pmē.
Zodiaka zīmes. Pie šumeriem sastopamas pirmās Zodiaka zīmes, kādas mēs tās pazīstam arī šodien.
1. GU.AN.NA „Debesu vērsis” - Vērsis
2. MAŠ.TAB.BA „Dvīnis” - Dvīņi
3. DUB „Knaibles” - Vēzis
4. UR.GZLA „Lauva” - Lauva
5. AB.SIN „Viņas tēvs bija Sins, Mēness dievs” - Jaunava
6. ZI.BA.AN.NA „Debesu liktenis” - Svari
7. GIR.TAB „Skrāpējošs un dzeļošs” - Skorpions
8. PA.BIL „Aizstāvis” - Strēlnieks
9. SUHUR.MAŠ „Kazaszivs” - Mežāzis
10. GU „Ūdeņu pavēlnieks - Ūdensvīrs
11. SIM.MAH „Zivis” - Zivs
12. KU.MAL „Lauku iemītnieks” - Auns
No kurienes šumeri ieguva savas apbrīnojamās zināšanas astronomijā un matemātikā? Šumeru rakstos minēts, ka tie bija anunaki - "no debesīm uz zemes nokāpušie dēli."
Šumeru astronomijas ietekme. No šumeru astronomijas attīstījusies babiloniešu astronomija. Daudzi babiloniešu katalogos atrodamie zvaigžņu un zvaigznāju nosaukumi ir šumeru izcelsmes.
Saites.
Šumeri.
