Spins de Mulu
Leģenda par burvi Spina de Mulu. Šis burvis darbojās pašā lielākajā Alpu svētnīcā „Raijetā.” Svētnīcā atradies brīnumakmens, no kura nākuši stari. Kārlis Fēlikss Vulfs pierakstīja šo leģendu, kas vēlāk iekļauta grāmatā „Dolomītu Alpu leģendas.” Pēcāk Raijeta nonāca Fanisas valsts ķēniņa varā. Šī valsts bijusi augstalpu rajonā un šodien tās vietā atrodas akmeņains tuksnesis – Fanisas Alpi. Volfs ar izbrīnu konstatēja, ka šis stāsts ir krietni vecāks, nekā iesākumā likās. Sent Kasiānas kalnu ieplakā atradusies pils, kurā dzīvojis karalis, bet kara rezultātā tā sagrauta līdz pamatiem. Pils atliekas uzgāja arheologs doktors Georgs Innerebners pie itāļu pilsētas Bolcano. Pils atradusies 2600 m augstumā. Vēl šodien kalnu virsotni blakus pils drupām sauc par Beurgštāli – „Vecās pilsdrupas.” Tādējādi valsts ir pastāvējusi, tāpat kā tās kari ar apkārtējām tautām. Viena no tādām tautām bija kamūni, kas Valkamonikas ielejā ieradās pirms vairākiem tūkstošiem gadu un pēctečiem atstāja miljoniem klinšu zīmējumu. Tāpat tiek pieminēti arī šo kalniešu sabiedrotie – „vienroču tauta.” Pēc leģendas, tie nevis atnākuši pa zemi, bet gan nolaidušies no gaisa. Reiz, kad Fanisas ļaudis kaujā pie Furtijas dai Fersas kalnu smailes jau cieta sakāvi: „pēkšņi saulrietā parādījās vienroči; ērgļu ietērpos viņi nolaidās no augšas – katram rokā bija zobens – un metās uz Fanisas ienaidniekiem.”
