Suiti
Tie ir Suitu novada iedzīvotāji, iespējams, šim vārdam ir lībiska izcelsme suoisti – „purva ļaudis.” Par Suitu novadu dēvē teritoriju Kuldīgas rajona rietumu daļā un tajā ietilpst Alsungas, Gudenieku un Jūrkalnes pagasti.
Latvijas kontekstā suitu kultūra ir nozīmīga ar saglabātu dzīvu dialektu, precīzi dokumentētām kāzu, tautas tērpu, katolicisma un pirmskristietības tradīcijām, kas saglabājies citādi luterāniskajā Kurzemē.
2009.gadā UNESCO organizācija pieņēma lēmumu iekļaut savā Neatliekami glābjamo nemateriālo kultūras vērtību sarakstā suitu kultūrtelpu. Etniskais centrs „Suiti” izstrādājis plānu tradīciju saglabāšanai: kultūras centra dibināšana, tīmekļa portāla izveidošana. Turpmāk trijās pašvaldībās suitu kultūra tiks mācīta skolās.
Patlaban ar suitiem sevi identificē ap 2000 cilvēku.
Burdona tradīcija. No franču valodas bourdon – suitiem raksturīgs šis daudzbalsīgās dziedāšanas veids, kas visvairāk sastopams gadskārtu un ģimenes ieražu dziesmās un saistīts ar pārejas rituāliem, piemēram, apdziedāšanos kāzās. Šīs dziedāšanas tradīcijas sakņojas pirmskristietības kultūrā. Līdz šim laikamtās izteikti saglabājušās Latvijā, mazliet Igaunijā, Balkānos, Ziemeļkaukāzā, Ziemeļgrieķijā, Krievijas DR un Ukrainas ziemeļos. Vēl Latvijā tāds dziedāšanas stils saglabājies Latgales Medņevā un Rekavā, kā arī Lejaskurzemes Otaņķos.
