Samārija
Šamrona – „mazā Šumera.” Tagadējā Samarija.
Atrašanās vieta. Izraēla, tagad Sebastije, apmēram 11 km uz ZR no Sehemas Nablusas.
Vēsture. To dibināja kā jauno Izraēlas galvaspilsētu 6.Izraēlas ķēniņš 880.g.pmē.
No 879.- 722.g.pmē. bija Izraēla valsts galvaspilsēta.
Ķēniņš Ahavs te uzcēla ziedokli Bālam un altāru Aštoretai.
Asīriešu ķēniņš Sargons II pabeidza iekarot Izraēlu 721.g.pmē., sagraujot to un 722.g.pmē. ieņemot galvaspilsētu Samāriju - gūstā aizveda 25 000 žīdu, šeit nometināja svešiniekus. Taču svešos pilsētas iedzīvotājus iznīcināja savvaļas lauvas, kas tika iztulkots kā vietējā dieva Jahves atriebība. Tad asīrieši atgrieza pilsētā vienu no Jahves priesteriem, lai tas šo kultu mācītu imigrantiem.
Atklāšana un izpēte. Pirmie izrakumi tika veikti no 1908.-1910.gadam.
Izrakumus te vadījusi arī Katlīna Kenjona no 1931.–1935.gadam. Tajos atklāja drupas no Omrija, Ahaba un Jerobeāma II pilīm, starp tām arī Ahaba Ziloņkaula namu.
Aplūkojamie objekti.
Omrija pils.
Ahaba pils.
Jerobeāma II pils.
Ziloņkaula nams. Piedēvē Ahabam.
Saites.
Senā Izraēla.
