Solons (638.-559.g.pmē.)
Atēnu likumdevējs, elēģiju dzejnieks, viens no tā saucamajiem septiņiem gudrajiem.
Skolnieki. Platons.
Dzīvesgājums. Tirgonis un kuģu īpašnieks. Bijis ļoti atzīts un slavens atēnietis, radījis Atēnu valsts likumu sistēmu – demokrātijas pamatus šai pilsētvalstī.
Solona reforma. 594. vai 593.g.pmē. veica reformu, kas ierobežoja eipatrīdu privilēģijas.
Lai nekļūtu par politisko intrigu upuri, uzreiz pēc likumdošanas radīšanas Solons pameta Atēnas un devās aizjūras ceļojumā, kā pirmo viņš apmeklēja Ēģiptes grieķu tirdzniecības pilsētu Naukratu ap 590.g.pmē. (min arī 570.g.pmē.).
Solons un Atlantīda. Ēģiptē viņš pavadīja vairākus gadus, to laikā viņš apmeklē Saīsu, kur kontaktēja ar priesteri Sonhisu, un Heliopoli, kur diskutēja ar priesteri Psenofisu. Nav zināms tieši no kura priestera Saīsas svētnīcā Solons uzklausīja mītu par Atlantīdu. Iespējams, Solonam ir palaimējies, jo priesteris iesākumā stāsta nelabprāt, informācija paredzēta ierobežotai lietošanai. Lai nu kā, stāstītā dramatisms Solonu aizrāva un viņš nolēma šo leģendu izvērst par episku poēmu, līdzīgi Odisejai. Atgriežoties Atēnās Solons tā arī darīja, taču drīz pameta iesākto. Viņa pieraksti par Atlantīdas mītu caur Krītiju pēc 150 gadiem nonākuši Platona rīcībā, kurš, savukārt, pavēstījis to pasaulei. Solons bijis arī Līdijā, kur, iespējams, dzirdējis nostāstus par Tantalīdu un tulkojumu rezultātā uzdevis to par Atlantīdu.
Darbi. Piedēvē poēmu Atlantikos, kura laika gaitā ir pazudusi.
Saites.
Sengrieķu sabiedriskie darbinieki.
