Senēģiptiešu kalendārs
Zvaigžņu pulksteņi. Ir zināmi tādi no Seta I un Ramzesa IV laikiem, jo atrasti attēlotiuz šo faraonu kapeņu sienām.
Ēģiptiešu kalendārs. Ēģiptiešiem bija divi kalendāri. Pirmais – Mēness, kura saknes sniedzas pirmsdinastiju periodā (autors Tots). Otrais – Saules, kuru pieņēma pāris gadsimtu pēc cilvēku-faraonu nākšanas pie varas (autors Ra).
Saules kalendārs. Sākums ir 3200.g.pmē. Eduards Meiers apgalvo, ka tas ticis ieviests jau 1241.g.pmē.
Tas ir Saules kalendārs, kura gads sastāvēja no 365 dienām, dalīts 12 mēnešos ar 30 dienām katrā. Pie šīm 360 dienām gada beigās tika pievienoti 5 dienu (garajā gadā – 6 dienu) reliģiskie svētki, kuri veltīti dieviem Ozīrisam, Horam, Setam, Izīdai un Neftisai. Kalendāra svētais cikls bija 1460 gadu garumā. Katrs mēnesis tika iedalīts dekādēs – ciklos a 10 dienām. Katra no šīm dekādēm sākas ar kādas zvaigznes lēktu.
Lai gan ēģiptiešiem nebija sešinieka skaitīšanas sistēmas, tie no šumeriem tomēr pārņēma formulu 12 x 30 = 360. Neprotot veikt sarežģītos interkalatīvos aprēķinus, ēģiptieši no situācijas izgāja ļoti vienkārši – pievienoja 5 dienas katra gada beigās.
Identiska sistēma Centrālamerikai.
239.g.pmē. Ptolemajs III senēģiptiešu kalendāru uzlaboja.
Šis kalendārs kalpoja par pamatu 46.g.pmē. Romā ieviestajam Jūlija kalendāram, kuru pārņēma Rietumi un tikai 1582.gadā nomainīja ar t.s. Gregora kalendāru.
Jaunais gads. Tas ēģiptiešiem sākās 19.jūijā jeb 1.totā līdz ar Sotis (Sīriusa) heliakālo parādīšanos pie debesu velves īsi pirms Saules. Līdz tam Sotis 70 dienas bija pavadījis pazemes valstībā Duatā. Šī heliakālā Sotis uzlēkšana ēģiptiešiem bija tik svarīga, ka to lielo tempļu koridori bija orientēti tieši uz zvaigznes parādīšanās vietu. Uzlēcošās Sotis stars pa tādu gaiteni trāpīja tieši uz altāra iekšējā svētnīcā.
Gadalaiki. Tādi ēģiptiešie bija trīs: Nīlas pali, sēja un ražas novākšana.
Saites:
Senā Ēģipte.
