Ptolemajs III Labdaris
Ptolemajs III Labdaris (246.-222.g.pmē.).
Pievārds labdaris (grieķu valodā - euergeter) ņemts no helēniskās tradīcijas un bija izplatīts Ēģiptē helēniskajā periodā. Vēl Ptolemaju dinastijā šāds pievārds bijis arī Ptolemajam VIII.
Radniecība. Tēvs - Ptolemajs II Filadelfs (iepriekšējais faraons).
Biogrāfija. Trešais Ptolemaju dinastijas Ēģiptes faraons no 246.-222.g.pmē.
Šī valdnieka laikā helēniskā Ēģipte vēlreiz atguva politisku pastāvību un sasniedza vislielāko uzplaukumu.
Apprecēja Kirēnijas ķēniņieni Bereniku, tādējādi pievienojot valstij atkritušo provinci.
Realizēja aktīvu ārpolitiku, uzvarēja Seleikīdus 3.Sīrijas karā un laicīgi ieņēma to galvaspilsētu Antiohiju uz Orontas. Tomēr faraons bija spiests pārtraukt savus iekarojumus Tuvajos Austrumos dēļ sacelšanās, kas izraisījās Ēģiptē pret Ptolemaju varu.
237.g.pmē. uzbūvējis templi Edfu (Horam?).
239.g.pmē. viņš uzlaboja senēģiptiešu laika skaitīšanas sistēmu un to lika pamatā jaunajam romiešu kalendāram Jūlijs Cēzars.
Saites.
Ptolemaju dinastija.
Senās Ēģiptes civilizācija.
Faraonu saraksts.
