Svani
Ārkārtīgi senas izcelsmes pirmtauta, tagad pārsvarā dzīvo Svanetijas vēsturiskajā novadā Gruzijas ZR. Bieži vien raksta, ka svani neesot atsevišķa tauta, bet gan gruzīnu etnogrāfiska grupa. Tomēr ir aizdomas, ka šāda nostādne ir politiski, nevis etnogrāfiski pamatota.
Svanu skaits. Ap 35 000 (1978.g.).
Vēsture. Svani dzīvo tagadējā teritorijā kopš II gs.pmē.
Kristīgā ticība te ienākusi ap 530.gadu, tātad gandrīz divus gadsimtus pēc vispārējās Gruzijas kristīšanas.
Svanu galvenais nodarbošanās veids ir lauksaimniecība - lopkopība, dārzkopība, biškopība. Svanu medus izsenis slavens ar kvalitāti, to izmanto arī medicīniskos nolūkos.
Tradīcijas. Kristīgie svētki savienojušies ar tautas tradīcijām. 28.jūlijs ir lielākie svanu svētki. Kādā uzkalnā pie Kalas sabraudz daudz ļaužu, lai līksmotu par godu diviem ievērojamiem svētajiem – Kvirikem un Ivlitam. Publiska sērošana par aizgājējiem ir vīriešu darīšana. Svani šādos gadījumos neskuj bārdu. Pirmās šķipsnas tiek nogrieztas tikai sēru laika beigās rīkotā sanākšanā. Šai pasākumā savāktā nauda ir līdzjūtības žests nelaiķa ģimenei.
Zelta skalošana. Iespējams, ka leģenda par zelta aunādu radusies tieši no svanu apdzīvotām zemēm. Lieta tāda, ka sijājot zeltu izmantojuši aitas vilnas segas. Ko tādu piekopjot vēl mūsdienās, lai gan par to plaši nerunājot, jo zelta sijāšana notiek uz valstij piederošas zemes.
Svanu valoda. Svani runā gruzīnu valodā, bet sadzīvē lieta arī savu - svanu valodu.
II g.tk.pmē. atdalījās no kartveļu valodu grupas un tagad to lieto ap 30 000 cilvēku. Nošķirtības dēļ saglabājušās arhaiskas valodas formas. Starpība esot tik liela, ka gruzīni šo valodu nesaprot. Valodai nav savas rakstības, izmanto gruzīnu burtus. Tajā izdotas dažas grāmatas.
Viņu valoda esot radniecīga basku valodai.
Saites.
Svanetija.
