Sidāmas karaļvalsts
Sidāmas karaļvalstī Abesīnijas teritorijā bija ļoti jaukts iedzīvotāju: musulmaņi (Hadya, Dawaro, Bali u.c. uz austreņiem no Gibe upes) un pagāni (Janjero, Mansho (Kafā), Enarya, Kafa u.c. zemes uz ziemeļiem no Gibes).
Sidāma visu laiku bija uz impērijas robežas – reizēm neatkarīga, reizēm iekarota. Enariju iekaroja Ješaks 1415.gadā, bet pievērsa kristietībai Sarsa Dengels 1586.gadā.
Kāds franču ceļotājs 1845.gadā rakstīja, ka netālu no Enarjas ir Nonno, kur dzīvo daudz kristiešu. Lai gan priestera tur nav bijis vairāk kā 100 gadu, francūzis bija atradis vīru, kas visai precīzi spēja aprēķināt Lieldienu datumu. Neviens no kristiešiem neesot bijis kristīts.
Administrēšana. Šī karaļvalsts bija organizēta tāpat kā Gallas karaļvalsts tālāk. Karaļvalsts bija sadalīta daudzos rajonos, katrā valdīja gubernators. Katrs no šiem rajoniem bija apņemts ar grāvi vai ērkšķu žogu, kurā ik pēc gabala bija ietaisīts muitas un caurlaides punkts, jo tirdzniecība bija svarīga.
Tā piemēram Kambatā (Hadijas daļa) bija vēlēts vadonis Negita, citur – Džandžerā un Volāmā bija gubernatoru posteņi tika pārmantoti, pie viena tie bija arī virspriesteri.
Daudzas no šīm valstiņām tika gallu iekarotas līdz XIIX gs. beigām. Gallas sastapa vērā ņemamu pretestību, reizēm sidāmieši saņēma atbalstu arī no imperatora – Ijass I palīdzēja Enarijai 1703.gadā.
Dažas Sidāmas zemes saglabāja neatkarību ilgāk – Kafa, Džandžera un Volāma.
Saites:
Abesīnija.
