Slovāku kino
Mēmā kino laikā dominēja komercprodukcija. Kad 1931.gadā Barandovā modernizēja un paplašināja kinoražošanu, līdztekus izklaidējošām filmām tika uzņemti arī vairāki nozīmīgi sociālanalītiskas ievirzes darbi - režisori O.Vāvra, M.Fričs, J.Rovenskis, H.Hass, K.Antons.
Vācu okupācija izraisīja Čehoslovākijas kino krīzi - 41 filma 1939.gadā, 9. - 1944.g., 3 - 1945.g.
Pēc sociālistiskā režīma nodibināšanas sākās jauns kino attīstības posms. Tika ekranizēti vairāki prozas darbi ar šķiru cīņas un vēsturiski revolucionāru tematiku. Dažas čehoslovāku filmas - "Sirēna," "Norūdītie," guva starptautisku ievērību.
Nostiprinājās slovāku filmu ražošanas bāze Bratislavā.
Pēc "Prāgas pavasara" 70.gados kļuvis par nozīmīgu mākslas nozari.
Ievērojamākie režisori - O.Vāvra, A.Kahlīks, K.Kahiņa, J.Sekvenss, V.Kriška, K.Zēmans, Š.Uhers, P.Solans, J.Pinkava.
Populārākie aktieri - J.Brejhova, V.Brodskis, F.Smoliks, K.Hēgers.
Kopš 1946.gada Prāgā darbojas Kino ZPI un filmotēka. Kinodarbiniekus gatavo Prāgas Daiļo mākslu akadēmija. Kopš 1950.gada reizi divos gados Karlovivaros notiek starptautisks kinofestivāls (1946.-1950.g. Mariānskelāzņē).
70.gadu beigās čehoslovāku kinoražošanas apjoms - 40 pilnmetrāžas filmas gadā.
Saites.
Slovāki.
