Slovāku teātris
Par slovāku teātra mākslas centru XIX gs. 2.pusē kļuva Martina, kur regulāri notika amatieru teātra izrādes. 1972.gadā Martinā nodibināja Slovāku kori, tajā darbojās arī dramatiskā trupa.
1918.gadā Slovākija kļuva par republikas sastāvdaļu un slovāku teātris ieguva jaunas attīstības iespējas.
Pēc Čehoslovākijas nodibināšanas sāka darboties Slovāku nacionālais teātris Bratislavā (1920.g.), Pilsētas teātris Olomoucā (1920.g.). Radās jauni profesionāli un pusprofesionāli revolucionārie teātri: Atbrīvotais teātris (1925.g.), "D-34" (1934.g.). Aktieru mākslā dominēja psiholoģisks lomas traktējums - V.Vidra, J.Prūha, L.Dostālova, Z.Štepāneks.
20.gados veidojās slovāku aktieru mākslas skola. Tās ievērojamākie pārstāvji: J.Borodāčs, O.Borodāčova-Orsāgova, A.Bagars.
panākumus guva čehu režisori J.Frejka, O.Stibors.
Vācu okupācijas laikā samazinājās teātru trupas, repertuārs tika pakļauts stingrai cenzūrai. Teātru darbinieki iesaistījās cīņā pret vāciešiem, dibinot pusprofesionālus teātrus - studijas.
Pēc Čehoslovākijas atbrīvošanas no vāciešiem tika nodibināts sociālistisks režīms ar stingriem ideoloģiskiem rāmjiem. Tika dibināti jauni teātru kolektīvi - Strādnieku teātris Gotvaldovā.
1957.gadā nodibināja Teātra radošo darbinieku savienību (kopš 1972.g. - Teātra, kino un televīzijas radošo darbinieku savienība). Režijas mākslā panākumus guvuši K.Paloušs, O.Krejča. Kopš 50.gadu beigām popularitāti t.s. mazo formu teātri: "Na zabradli," "Semafor," "Rokoko," "Na provazku," "Za brahou."
Slovākijas Bratislavā darbojās teātri "Jaunā skatuve" un "Poētiskā skatuve," Banskabiastricā un Zvoļenā darbojās J.Tajovska teātris. Ievērojamākie režisori - J.Budskis, P.Gaspra, P.Mikuliks, T.Rakovskis; aktieri - M.Prehovska, M.Krālovičova, N.Hejna, Z.Grūberova, V.Strniskova, B.Turzonova, E.Vašāriova, M.vašāriova, M.Huba.
Starptautisku ievērību guvis Čehoslovākijas Leļļu teātris - režisors M.Kopeckis, J.Skupa.
XX gs. 70.gados Čehoslovākijā darbojās 76 teātri. Teātra darbiniekus gatavoja Bratislavas Augstākajā teātra mākslas skolā.
Slovāku balets. Pēc Čehoslovākijas republikas nodibināšanas izveidojās pirmās baleta trupas Bratislavā, Brno, Ostravā, Olomoucā. Repertuārā iekļāva čehu komponistu B.Martinū, V.Novāka baletus.
Baleta mākslas uzplaukums sākās pēc II Pasaules kara, kad Čehoslovākija atgriezās baletmeistari S.Mahovs un I.V.Psota. Viņu vadībā Čehoslovākijas Nacionālajā teātrī izveidojās profesionāli spēcīgas baleta trupas.
Iestudēti nozīmīgi nacionālie baleti: Z.Vostršāka "Viktorka" un "Filozofiskais stāsts," J.hanuša "Sāls dārgāks par zeltu," J.Burghausera "Honza un velns."
Ievērojamākie baletmeistari - E.Gabzdils, J.Ņemečeks, B.Slovāks, J.Zajko; baletdejotāji - A.herēņova, M.Kūra, O.Skālova.
Slovāku cirks. Profesionālais cirks Čehoslovākijā radās XIX gs. un XX gs. mijā.
20.-30.gados ievērību guva A. un K.Kludsku, Volfsona, Ņemeca cirka uzņēmumi.
1951.gadā privātie cirki tika nacionalizēti.
Kopš 1961.gada Prāgā darbojas Cirka mākslas centrs, kurā ir divas manēžas, kā arī palīgtelpas atsevišķu cirka numuru pilnveidošanai. Ievērību guvuši arī šapito cirki "Praha," "International," "Humberto." Ievērojamākie cirka mākslinieki 60.-70.gados: klauni un ekscentriķi Bedaleks, Vencins, Vikijs, žonglieri Bremlovi, akrobāts Jeničeks, gaisa vingrotāja M.Rihterova, dresētāji K.Māleks, J.Valāšeks, velofigūristi Vallo.
Saites.
Slovāki.
