Septiņi brāļi
Septiņu brāļu leģenda. Tā radusies Efesā 5.gs. Romas ķeizara Decija kristiešu vajāšanu laikā septiņi brāļi – svētie jaunieši, noslēpušies kādā alā, kurā arī iemūrēti. Taču ķeizara Teodosija valdīšanas laikā pēc 195 gadiem nejauši atrasti 27.jūnijā (10.jūlijā pēc jaunā stila) un uz laiku atmodušies no sava nāves miega, lai ar savu likteni apliecinātu mirušo augšāmcelšanos.
Piemiņas diena. Agrāk brāļu piemiņas diena 10.jūlijā bija katoļu baznīcas kalendārā, taču nu tā vairs nav, jo tiek kanonozēti daudzi citi svētie. Katoļu baznīca nolēmusi, ka svarīgāk ir godināt tos, jo tos nešķir tik liels laika attālums.
Ticējums. Ja līst 10.jūlijā – Septiņu brāļu gulētāju dienā, tad līs vēl septiņas nedēļas vai pat mēnešus. Senlatviešu kalendārā šī diena speciāli svinēta netika, taču ticējums ir jau no pirmskristietības laika. Šai dienā svin vārdadienu – Lija. Kristietības periodā šai marķierdienai dots Septiņu brāļu vārds. Vācu ticējums: ja līs Septiņu brāļu dienā, tad līs 7 nedēļas, 7 dienas un 7 stundas. Krievu ticējums: ja līs Samsona Siena pūdētāja dienā, tad būs lietains laiks līdz atvasarai. Krieviem šai jautājumā nav katoļu ietekmes, tādēļ saglabājies pagāniskais nosaukums. Līdzīgi ticējumi konstatēti poļu, baltkrievu, zviedru un pat franču folklorā.
