Šķiru cīņa
Līdz ar bronzas darbarīku ienākšanu saimniecībā, sākās ģints kopienas iekārtas iziršana. Izveidojās pirmās cilvēku šķiras, gan nodarbes, gan turīguma ziņā.
1845.gada rudeni F.Engelss un K.Markss sāka rakstīt darbu "Vācu ideoloģija" (publicēts 1932.g.), kurā turpināja G.V.F.Hēgeļa un jaunhēgeliešu ideālisma kritiku, atklāja L.Feierbaha materiālisma nekonsekvenci, atmaskoja vācu "patiesā sociālisma," viņuprāt, sīkburžuāzisko un reakcionāro raksturu un nostatīja tiem pretī savus darbā pirmo reizi formulētos vēstures materiālistiskās izpratnes un zinātniskā komunisma principus. Aplūkoja sabiedrības attīstību kā ražotājspēku un ražošanas attiecību dialektisku vienību, pamatoja komunistiskās iekārtas uzvaras neizbēgamību un šķiru cīņu kāvēsuriskā procesa virzītājspēku.
Pāvesta Pija XI 1937.gada enciklika "Divini redemptoris" runāja par ateistisko komunismu un paziņoja, ka "komunisms ir aplams savā dziļākajā būtībā," ka idejas par šķiru cīņas nepieciešamību un cilvēces problēmu atrisināšanu sociālās revolūcijas ceļā nav savienojamas ar kristietību.
Rietumos šķiru pretrunas mēģināja mazināt "kristīgie klerikāļi. Piemēram, franču rūpnieks Leons Armels propagandēja, ka vajagot dibināt korporācijas - kapitālistu un strādnieku savienības šķiru sadarbības nolūkā.
Saites.
Marksisms un marksisti.
