Sandarmohas memoriālā kapsēta
Karēliski - Sandarmoh, krieviski - Сандармох.
Meža masīvs, Lielā terora laikā represēto kapsēta Karēlijā, vieta, kurā nošauts visvairāk Lielo represiju upuru.
Atrašanās vieta. Krievijas okupētā Karēlija, 12 km no Medvežegorskas.
Vēsture. Te apbedīti 5130 Karēlijas iedzīvotāji un Belomoras-Baltijas koncentrācijas nometnes ieslodzītie, kuriem tika piespriests nāves sods. 1937.gada rudenī šeit tika nošauts t.s. "Solovecu etaps" - 1111 ieslodzītie no Solovecu Īpašā režīma cietuma.
Slepkavotāji bija čekisti (toreiz - NKVD).
Jau XX gs. 80.gadu beigās, kad pētnieki Ivans Čuhins un tā palīgs Jurijs Dmitrijevs strādāja pie grāmatas, kas veltīta Lielajam teroram Karēlijā, tapšanas, viņi saprata, ka Medvežegorskas (Karēlija) tuvumā eksistējis milzīgs nošaušanas poligons. Ilgi un nesekmīgi viņi centās iegūt attiecīgus dokumentus arhīvos, bet nesekmīgi - čekisti visu slēpa.
Ilgi un grūti notika nogalināto apbedīšanas vietas meklējumi Karēlijā, kas vainagojās tikai 1997.gadā, kad to uzgāja Sandarmohā.
Protams, ka N.Patruševs ar savu "kantori" lieliski visu to zināja, bet nekādi nepalīdzēja meklējumos un vietu atrada vēsturnieki un cilvēktiesību aizstāvji paši patstāvīgi. Medvežegorskas čekas nodaļu vadīja tas pats Rašīds Nurgalijevs - vēlāk ilgu laiku bija Krievijas iekšlietu ministrs, tagad KF Drošības padomes 1.sekretārs, ļoti svarīgs un ietekmīgs drošībnieka amats krievu-ukraiņu kara laikā, gan agresijā pret Ukrainu, gan iekšējās represijās.
Meklēšanu vadīja toreizējais Krievijas Domes deputāts Ivans Čuhins, kas gāja bojā autokatastrofā 1997.gada 11.maijā.
Jau pēc I.Čuhina nāves izrakumus te veica J.Dmitrijevs un tā atklāja šaušalīgos notikumus. 1997.gada vasarā pētnieki uzsāka rakšanas darbus ceļa Medvežegorska-Poviņeca 19.kilometrā. Jau pirmajā dienā J.Dmitrijevs uzgāja četrstūrainas kapu bedres ar raksturīgiem augsnes iesēdumiem. 2 kapi tika atvērti prokuratūras pārstāvju klātienē un galvaskausi ar raksturīgiem ložu atstātiem caurumiem tika nosūtīti medicīniskai ekspertīzei. Toreiz tika konstatētas apmēram 150 apbedīšanas bedres, kurās varētu būt glabāti 4-4.5 tūkstoši upuru. Vēlāk J.Dmitrijevs stājās pie "Memoriāla" Karēlijas nodaļas vadīšanas.
Kopumā te uzietas vairāk kā 7000 nošautu cilvēku mirstīgās atliekas.
