Šamils, imāms
Krieviski - Имам Шамил.
Kaukāza musulmaņu karavadonis, Kaukāza karu cīnītājs pret krievu okupāciju.
Dzīvesgājums. 1836.gada martā imāms Šamils kopā ar čečenu karavadoni Tašuhadži devās apspiest dagestāņu Igali, Uratas, Arakānas, Irganajas, Koduhas un Uncukulas aulus, kas atteicās pakļauties Šamilam un meklēja kontaktus ar krieviem.
1842.gada martā imāma Šamila čečenu un dagestāņu karaspēks ieņēma Kazikumas hanisti (Казикумухскoе ханство) Dagestānā. Šamila karavīri ieņēma tās galvaspilsētu Kumuhu un sagūstīja hanistes ķēniņieni Ummu Gulsumbiku (Уммa-Гюльсум-бике).
1843.gadā no augusta līdz septembrim notika sacelšanās Kalnu Dagestānā un imāms Šamils pievienoja imamātam Avāriju.
Aplūkojamie objekti.
Šamila mošeja. Mūsdienu Čečenijā Kenhas kalnu ciemā tāda ir atvērta. Te dzīvo čamalieši (avāri no Dagestānas). Tas ir visai neparasti, jo pašreizxējais Čečenijas diktators Kadirovs neieredz Šamilu.
Šamila nocirsto galvu krievi glabā Pēterpilī.
Mahačkala. Ķeizariskajā Krievijā - Petrovskporta vai Petrovska. Pēc Baku ieņemšanas 1918.gada 15.septembrī Kaukāza islāma armija devās palīgā Dagestānas kalniešiem, lai atbrīvotu Šamilkali, ko 1918.gadā tā bija nosaukuši musulmaņi par godu imāmam Šamilam. Pēc tam, kad 1922.gadā pilsētu ieņēma lielinieki, to nosauca par Mahačkalu. 2005.gadā Dagstānas modžahedi atkal pilsētu sāka dēvēt par Šamilkaqli.
Saites.
Kaukāza kari.
