Sadats, Anvars el
Ēģiptes prezidents no 1970. līdz 1981.gadam.
Dzīvesgājums. Uzreiz pēc Ēģiptes prezidenta Nāsera nāves Ēģiptē izraisījās nesaskaņas starp sekulāristiem un islāmistiem. Par Nāsera pēcteci kļuva tā tuvākais līdzgaitnieks Anvars Sadats. Viņš turpināja Nāsera sekulāri centralizēto politiku, bet iecietīgāk izturējās pret "brāļiem-musulmaņiem" un citiem islāmistiem.
1971.gadā Ēģipti pārdēvēja par Ēģiptes Arābu republiku. Tā paša 1971.gada Ēģiptes konstitūcija pasludināja Ēģipti par "valsti ar demokrātisku sociālistisku iekārtu, kas balstās un darbatautas savienību." A.Sadata valdība padzina Nāsera piekritējus no ASS un valsts aparāta. valsts sektorā sāka veidoties birokrātisks buržuāzijas slānis, kas sāka pretoties sociālistiskajam kursam.
1973.gadā Ēģipte karā pret Izraēlu atguva daļu Sinaja pussalas.
1973.gadā vasaras laika Sadats turpināja noņemt aizliegumus islāmistu darbībai. Uz tā fona kustība "Islāma asociācija" (Džamaat Islamija) aktivizēja savu darbību Ēģiptes koledžās un universitātēs, aicinot atgriezties uz Muhameda "īstenā ceļa."
1974.gada aprīlī Islāma atbrīvošanas partijas dalībnieki Saliha Sirija vadībā mēģināja veikt apvērsumu - devās triecienā kara akadēmijai Kairas piepilsētā. Par atbildi Sadats pastiprināja sankcijas pret islāmistiem.
1975.gadā Izraēla sāka daļēju militāro spēku izvešanu no Sinaja pussalas pēc sarunām, kuras organizēja Kisindžers.
1977.gadā Sadats uzstājās ar bezprecedenta iniciatīvu vest tiešas sarunas ar Izraēlas premjerministru Menahemu Beginu. Novembrī viņš ieradās Jeruzālemē un piedāvāja "mūžīgu mieru" apmaiņā pret Palestīnas valsts atzīšanu un 1967.gada okupēto teritoriju atbrīvošanu. Galu galā Izraēla tomēr šo piedāvājumu noraidīja Sadata piedāvājumu "paketi." Jāatzīst, ka to noraidīja arī pat mērenie arābu valstu līderi. Džamaat islamija inspirēja neapmierinātību ar Sadata politiku. Pacēla galvas arī tādi nikni ēģiptiešu grupējumi kā Al Takrif va al Hidžira (reizēm saukta par "Musulmaņu sabiedrību"), ko vadīja Šukri Mustafa. Grupējuma dalībnieki nogalēja varai lojālo klīriķi šeihu Džahabi. Šukri jau izveidoja partizāņu nometnes Dienvidēģiptē, regulāri izdeva fatvas visiem musulmaņiem, kas nebija mierā ar viņa viedokli. Saviem sekotājiem aizliedza ieņemt valsts amatus. tikmēr Sadats pastiprināja kaujinieku un to piekritēju vajāšanas.
Ēģipte konfrontāciju ar jaundibināto Izraēlas valsti izbeidza 1979.gadā, kad Sadata laikā parakstīja Kempdeividas miera līgumu.
1978.gada 28.septembrī A.Sadata Ēģipte ar M.Begina Izraēlu un ASV prezidenta Džimmija Kārtera starpniecību viņa rezidencē Kempdeividā (ASV) noslēdza miera līgumu pec triju pusu sarunam. Sadats apstiprināja, ka ievēros 1967.gada ANO 242.rezolūcija noteiktās Izraēlas robežas. Tas ir gluži vai diplomātisks apvērsums!
1979.gada 19.martā Ēģipte un izraēla noslēdza oficiālu Vašingtonas miera līgumu, kas darīja galu 30 gadu ilgam vardarbības periodam. Ar to pavisam neapmierināta ir Saūda Arābija, kas īslaicīgi samazināja naftas piegādes, ar to izraisot naftas cenu kāpšanu.
Sadata nāve. 1981.gada 6.oktobrī Anvars el Sadats tika nogalināts islāma fundamentālistu atentātā Kairā militārās parādes laikā. Slepkava bija fundamentālais islāmists, kas tā protestēja pret līgumu slēgšanu un ievērošanu ar Izraēlu.
Saites.
Ēģipte.
