Senēģiptiešu mūzika
Senēģiptiešu mūzikai ir vairāk par 5000 gadiem.
Senās mūzikas pieraksti, teorētiķu darbi nav saglabājušies. Tās raksturu atspoguļo tēlotājas mākslas pieminekļi, mūzikas instrumentu relikti.
Mūzika bija pentatoniska, galvenokārt vienbalsīga, sinkrētiska - cieši saistīta ar deju, pantomīmu, dramatiskiem uzvedumiem, literatūru. Laika gaitā tā sazarojās kulta, galma un tautas mūzikā, pilnveidojās atskaņojuma formas (attīstījās kolektīvas muzicēšanas veidi), radās heironomija - kora vadīšana ar žestu un mīmikas palīdzību, pilnveidojās mūzikas instrumenti: izplatījās loka arfa, snīpja flauta.
Vidējā valkstī un Jaunajā valstī sāka lietot lautu, dubultoboju, koka un bronzas taures, dažādas bungas, sistru (metāla trokšņinstruments), pneimatiskās un hidrauliskās ērģeles. Saķa attīstīties daudzbalsības vienkāršākās formas. Radās ētiskie mūzikas izppratnes pamati - "derīgā" un "kaitīgā" mūzika.
Saites.
Senā Ēģipte (~3100.-30.g.pmē.).
