Sarkanā brieža alas cilvēki
Iespējams, jauna cilvēka (Homo) pasuga, kuras pārstāvji uzieti Ķīnas Maludongas (Sarkanā brieža) un Longlinas alās. Atliekas tiek pētītas kopš 2009.gada. Alas nosaukums nācis no tā, ka atradumi liecināja par lielu briežu ēšanu alā.
Atrašanas vieta. Ķīnas DR, pie Mendzi pilsētas, Sarkanā brieža (Maluduņas) ala.
Izpēte. 1989.gadā vismaz trīs personu fosīlijas tika uzietas Maluduņas alā, kad strādnieki te raka kaļķakmeni.
20 gadus atrastie kauli nomētājās putekļainā noliktavā līdz tikai 2009.gadā tie atkal izpelnījās ievērību, jo tos par jaunu to atrada Jaundienvidvelsas universitātes paleontologs Darens Kurno: „2009.gadā es biju Ķīnā un strādāju kopā ar profesoru Dzji Sjepinu, viņš man parādīja akmens kluci, kurā bija galvaskausa fosilijas. Kad man izdevās atraut no grīdas paša atkārušos žokli, tad mēs nolēmām, ka šie paraugi turpmāk būs mūsu pētījumu prioritāte.”
Jau pēc pirmās iepazīšanās D.Kurno saprata, ka viņa priekšā atrodas kaut kas agrāk neredzēts.
Atradumi. Izrakumu vietā ir pietiekami daudz pierādījumu, ka šie cilvēki pratuši iekurt uguni, gatavojuši ceptu un vārītu pārtiku.
Iespējams, ka tie paši izgatavojuši darbarīkus.
Apraksts. Galvaskausa iezīmes liecina, ka tas nav ne modernais cilvēks, ne pērtiķis. Tam ir gara, plata un augsta iedobe galvas priekšdaļā tūlīt aiz pieres. Tas liecina par attīstītu šo smadzeņu daļu, ar ko ir saistīta uzvedība un rakstura iezīmes.
Atšķirības no cilvēka – masīvi un uz āru izvirzīti uzacu kauli kā pērtiķiem, biezs galvaskauss, plakana sejas augšdaļa ar platu degunu, uz āru iaspiedies apakšžoklis bez zoda. Salīdzinājumā ar tā laika cilvēku – mazākas smadzenes un lielāki dzerokļi. B.Kurno saka: „Šādas iezīmes bija raksturīgas mūsu senčiem pirms simtiem tūkstošu gadu.”
Īpašas pazīmes, kas nav manītas nevienai cilvēka pasugai: ieliekts pieres kauls, ļoti plats deguns un acu dobumi, ļoti plati un plakani vaigu kauli (liecina par spēcīgiem košanas muskuļiem). Šo īpatnību dēļ seno radījumu seja bijusi neparasti plata.
Šie cilvēki spējuši izdzīvot vienā no skarbākajiem aukstuma periodiem – ledus laikmetu, kura aukstuma maksimums beidzās pirms apmēram 20 000 gadu. Šiem cilvēkiem bija nācies pielāgoties būtiskām klimata un vides izmaiņām, jo laikā 15-11 000 gadu atpakaļ Ķīnā bijusi tā saucamāpleistocēna-holocēna pāreja, kas izmainījusi vidi līdzīgi tam, ko šeit redzam šodien.
Iespējams, ka šie cilvēki nebija tikušies ar modernajiem cilvēkiem, jo tolaik Ķīna bija ļoti reti apdzīvota.
Vecums. Fosīlijas ir apmēram 11 500-14 500 gadu vecas. Tas nozīmē, ka šīs būtnes apdzīvoja Āziju vēl tad, kad modernie cilvēki sāka veidot pirmās zemkopju apmetnes.
Secinājumi. Akmens laikmetā tagadējās Ķīnas teritorijā dzīvoja atsevišķs cilvēkveidīgo būtņu paveids.
Ja pētījumi apstiprinās, ka šie cilvēki pārstāv atsevišķu pasugu, tad tas būs jaunākais cilvēkveidīgo būtņu paveids, kas būtiski atšķīries no mūsu senčiem.
Hipotēzes. Iespējams, ka tie pārstāv senu un patlaban vēl nezināmu moderno cilvēku migrācijas ceļu no Āfrikas.
Cita teorija, ka tie pārstāv iepriekš nezināmu civilizāciju, kas izdzīvojusi līdz pat ledus laikmeta beigām – apmēram 11 000 gadu.
Pieļauj iespēju, ka tiem bijusi kāda saistība ar deņisoviešiem.
Avoti.
J.Vēvers, "Vēl viens radinieks," "Sestdiena," aprīlis-maijs.
www.livescience.com
