Šapošņikovs, Jevgēņijs (1942.-2020.g.)
Krieviski - Евгений Шапошников.
Padomju Savienības maršals, pēdējais PSRS aizsardzības ministrs.
Dzīvesgājums. Dzimis 1942.gadā pie Rostovas.
Beidzis S.Gricevca vārdā nosaukto Harkovas Augstāko kara aviācijas lidotāju skolu, J.Gagarina vārdā nosaukto Gaisa kara akadēmiju, bet vēlāk - PSRS Bruņoto spēku Ģenerālštāba Kara akadēmiju.
No 1959,gada kalpojis dažādos amatos PSRS GKS.
Augusta apvērsuma dienās, būdams aizsardzības ministra vietnieks, atteicās pakļauties sazvērnieku lēmumiem. Pēc J.Petera atmiņām Šaposņikovs esot draudējis pat bumbot Kremli, ja tajā sēdošie pučisti nepadosies. Tādēļ uzreiz pēc pučistu sagrāves ar KPFSR prezidenta B.Jeļcina dekrētu iecelts par PSRS aizsardzības ministru. Par viņa vietnieku tika norīkots ģenerālleitnants Pāvels Gračovs.
Bijis PSRS pēdējais aizsardzības ministrs 1991.gadā no 23.augusta līdz 26.decembrim. Tai pat gadā saņēmis aviācijas maršala dienesta pakāpi.
1992.gadā kļuva par NVS Bruņoto spēku virspavēlnieku.
90.gados bija Krievijas prezidenta B.Jeļcina palīgs, bet 2000.gados ieņēma dazadus amatus korporācijās, kas bija saistītas ar aviorūpniecību.
Miris 2020.gadā 79 gadu vecumā. Apbedīts Federālajā kara memoriālajā kapsētā Mitiščos.
Šapošņikovs un Latvija. 1991. gada 25. augustā Latvijas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētājs A.Gorbunovs, Augstākās Padomes LTF frakcijas priekšsēdētājs J.Dinevičs, Latvijas Republikas Ministru Padomes priekšsēdētāja pirmais vietnieks I.Bišers, iekšlietu ministrs A.Vaznis un valdības pastāvīgais pārstāvis Maskavā J.Peters tikās ar jauno PSRS aizsardzības ministru J.Šapošņikovu, iekšlietu ministru V.Baraņņikovu un Valsts drošības komitejas priekšsēdētāju V.Bakatinu, kurus PSRS prezidents M.Gorbačovs tikko iecēla amatos pēc KPFSR prezidenta B.Jeļcina kategoriska pieprasījuma.
Šajās tikšanās reizēs tika apspriesti principi, uz kuriem turpmāk balstīsies attiecības starp Latvijas Republikas valsts institūcijām un šīm PSRS iestādēm, kā arī jautājumi par valsts institūciju un šo PSRS iestāžu sadarbību puča seku likvidēšanā. Šapošņikovs piekrita krievu armijas izvešanai.
Panāktas šādas vienošanās:
1. Sakarā ar aktīvu līdzdalību pučā tiek atstādināts no amata Baltijas kara apgabala pavēlnieks F. Kuzmins.
2. Visas minētās PSRS iestādes nesniegs nekādu atbalstu Rīgas OMON vienībai, bet koordinēs kopīgus pasākumus šīs vienības darbības izbeigšanai un tās atbruņošanai.
3. Latvijas Republikas valsts institūcijām nekavējoši tiks atdota visa tā manta, tai skaitā arī ieroči, kuru PSRS formējumi nelikumīgi atņēma janvāra un augusta puča laikā.
4. Ņemot vērā Latvijas Republikas Augstākās Padomes lēmumu par Latvijas PSR Valsts drošības komitejas likvidāciju, uz Latviju izbrauks PSRS Valsts drošības komitejas pārstāvji, kas kopīgi ar Latvijas Republikas pilnvarotiem pārstāvjiem izlems visus jautājumus, kas saistīti ar minētā Augstākās Padomes lēmuma praktisku realizāciju.
Saites.
Padomju Savienība (1924.-1991.g.).
