Ševčenko, Tarass (-1861.g.)
Ukrainiski - Тарас Григорович Шевченко.
Ukraiņu gleznotājs un dzejnieks.
Dzīvesgājums. 1829.gadā 16 gadu vecumā kā dzimtcilvēks nonāca par kalpu pie muižnieka Pāvela Engelharda. Tieši šo muižnieku Kārlis Bruļovs (Карл Брюллов) vēlāk nosauca par "самой крупной свиньей в торжковских туфлях" un "amfībiju." Tieši Engelhards arī pievērsa uzmanību jaunā Ševčenko talantam. Pēc viņa iniciatīvas jaunais Tarass sāka mācīties Viļņā Vilenas universitātē pie portretista Jana Rustema. Tomēr muižnieks vēlējās tikai izskolot mājas gleznotāju, tālāk plāni nesniedzās.
1832.gadā T.Ševčenko turpināja mācības Pēterpilī pie gleznotāja Vasīlija Širajeva (Василий Ширяев), tomēr radikālas izmaiņas viņa dzīvē notika pēc pāris gadiem.
1836.gadā T.Ševčenko iepazinās ar savu tautieti - mākslinieku Ivanu Sošenko (Иван Сошенко). Tālāk, pateicoties tieši šai pazīšanai, viņš tālāk iepazinās ar Mākslas akadēnijas konferencsekretāru Vasīliju Grigoroviču (Василий Григорович), māksliniekiem Alekseju Veneciānovu (Алексей Венецианов) un K.Bruļovu, kā arī dzejnieku Vasīliju Žukovski (Василий Жуковский). Novērtējuši viņa talantu, visi šie ļaudis dedzīgi atbalstīja ideju viņu izpirkt no dzimtbūšanas. Savukārt Tarasa īpašnieks P.Engelhards, redzot tādu ievērojamu ļaužu ieinteresētību, nolēma nopelnīt. Ilgā kaulēšanās un P.Engelharda ietiepība stipri nokaitināja K.Bruļovu, arī citi uzvilkās un palika cemmīgi.
Pats T.Ševčenko tika novests līdz izmisumam un kādu dienu nosolījās I.Sošenko, ka muižniekam atriebsies. tas savukārt iztrūkās, ka lieta var beigties bēdīgi. Galu galā radās ideja sarīkot loteriju, kurā izstādīt K.Bruļova gleznoto V.Žukovska portretu. Arpaša V.Žukovska piekrišanu portrets tika uzgleznots tieši šādam nolūkam. Rzultātā tika savākti 2500 rubļi - tiem laikiem ļoti liela summa, vēl jo vairāk pPēc 58 dienām viņu izraka un aizveda apglabāja Ukrainā, kā viņš to bija vēlējies. Vēlāk tai pašā vietāar dzimtcilvēku, un T.Ševčenko izpirka brīvē.
Pēc brīvlaišanas viņš iestājās Pēterpils Mākslas akadēmijā, kur kļuva par K.Bruļova skolnieku.
Miris 1861.gadā.
Apglabāja Pēterpilī, Smoļenskas kapsētā. Pēc 58 dienām viņu izraka un aizveda apglabāja Ukrainā, kā viņš to bija vēlējies.
Darbi.
"Katrīna." Poēma, viens no lielākajiem dzejnieka darbiem. Veltīta Vasīlijam Žukovskim.
Aplūkojamie objekti.
Pirmais kaps Smoļenskas kapsētā. Pēterpilī. Pēc 58 dienām viņu izraka un aizveda apglabāja Ukrainā, kā viņš to bija vēlējies. Vēlāk tai pašā vietā glabāja citus ukraiņus. Viņu kapu pieminekļos bija iegravētas T.Ševčenko dzejas rindas, tieši pēc tām vēlāk atkal uzgāja pirmo kapa vietu. 1987.gadā te uzstādīja akmeni ar T.Ševčenko vārdu. 2021.gada martā viņa piemiņai šeit tika noturēts dievkalpojums.
