Štoibens, Frīdrihs Vilhelms fon (1730.-?)
Prūšu ģenerālis, pats pazīstamākais vācietis ASV - pateicoties viņam 13 amerikāņu pavalstis ieguva neatkarību no Lielbritānijas.
Radniecība. Tēvs - Vilhelms Augustīns fon Štoibens (Wilhelm Augustin von Steuben), Prūsijas armijas inženieru karaspēka kapteinis.
Māte - Marija Justīne Doroteja fon Jagova (Maria Justina Dorothea von Jagow).
Vecākais bērns 10 bērnu ģimenē.
Dzīvesgājums. Dzimis Magdeburgā 1730.gada 17.novembrī.
Būdams vēl zēna gados, nonāca Krievijā - dzīvojis Krimā un Kronštatē, kur viņa tēvs dienēja pie feldmaršala Kristofora fon Miniha (Burkhard Christoph von Münnich).
16 gadu vecumā viņš pievienojās Hansa fon Lestvica (Hans Sigismund von Lestwitz) kājnieku pulkam un visai drīz ieguva praporščika dienasta pakāpi, pēc tam arī leitinantu. Panākumi militārajā jomā padarīja Štoibenu par vienu no Prūsija skaraļa Frīdriha II 13 adjutantiem.
Nākamie 12 gadi pēc paša Štoibena vārdiem tika "notērēti pa tukšo" - verschleudern. Parīzes miers 1763.gadā izbeidza Septiņgadu karu un arī ambiciozā prūša karjerai.
Oto reizi Krievijā viņš nokļuva kā karagūsteknis. Krievu ķeizars Pēteris III - liels prūšu karaļa Frīdriha II cienītājs, kāpjot tronī atbrīvoja visus vācu karagūstekņus.
Tādejādi Štoibens pieņēma lēmumu pievienoties Vašingtona armijai, lai cīnītos par Amerikas koloniju neatkarību no naidīgās Lielbritānijas.
Darbība ASV. Ieradās Amerikā 1778.gadā un iestājās brīvmūrniekos - Trinity Lodge Nr.12.
Cīņu biedri mīlēja Štoibenu viņa jautrā rakstura dēļ. Viņš bija izglītots, nevairījās iedzršanu un bija interesants sarunu biedrs - spēja to uzturēt vācu, krievu un franču valodās. Priekšniecībai par viņu gan bija cits uzskats, uzskatot par izšķērdību tieksmi pēc dārgiem tērpiem. Reputāciju bojāja arī saderināšanās saraušana ar kādu jaunkundzi un duelēšanās.
Nonācis pāri okeānam, "Stoibens no pederasta-uzdzīvotāja kļuva par " kareivju tēvu" - guva iesauku Monsieur Frank. Tikai pēc 2 mēnešu dienasta viņš tika nozīmēts par Kontinentālās armijas inspektoru. Viņa uzdevums bija neorganizētos amerikāņu kolonistus apmācīt tā, lai tie spētu stāvēt pretim britu regulārajai armijai. "generālis bija satriekts par karavīru un to amunīcijas nesagatavotību karam, tādēļ plānoja un praktizēja ekonomiju. Vienu simtu kareivju viņš trenēja pēc prūšu armijas parauga, ar to cerot "pavilkt uz augšu" arī pārējās karaspēka daļas.
1778.gadā viņa jaunapmācītie gan neko diži neparādīja sevi kaujā pie Monmutas (Battle of Monmouth).
Ģenerālis - pederasts. Bija raksturīgas arī pedofīliskas noslieces, kas bija krimināli sodāmas. Tādēļ "mūžīgā vecpuiša" dzīve bija apvīta ar baumām.
Pēc Septiņgadu kara beigšanās, gaidīdams uzaicinājumu amatos, viņš, jaunu cilvēku ielenkumā, savu dzīvi izvirtībā un dīkā vadīja savā muižā. Par šo "Stoibena biogrāfijas posmu labi rakstījis 1937.gadā biogrāfs, amerikāņu rakstnieks un ģenerālis Džons Makaulejs Palmers (John McAuley Palmer). Viņš bija izrīkojies saviem viesiem ierasties pilnīgā "lopā" un saplēstās drēbēs - tos viņš jokodamies dēvēja par "sankilotiem." Solīdi kungi nēsāja bikses līdz ceļgaliem - franciski tās sauca par "kiltiem." Vienkāršiem ļaudīm drīkstēja nākt garās biksēs - sansculottes (burtiski - "skarandaiņi" vai "bez biksēm").
Štoibens ieradās ASV kopā ar savu 17 gadu veco sekretāru Pjēru Etjēnu du Ponso (Pierre-Étienne du Ponceau). Valifordžas (Valley Forge) kara nometnē viņš nodibināja tuvas attiecības ar diviem 20 gadu veciem virsniekiem - Bendžaminu Vokeru (Benjamin Walker) un Viljamu Nortu (William North).
Oficiāli adoptēja savu adjutantu, kā arī Norta un Vokera tulku, abus padarīdams par saviem mantiniekiem. Trešais jaunais cilvēks - Džons Maligans (1774.-1862.g., John W. Mulligan) bija par sekretāru līdz pat Štoibena nāves brīdim un arī uzskatīja sevi par vienu no viņa "dēliem." Viņš mantoja plašo ģenerāļa bibliotēku, ģeogrāfisko karšu kolekciju un 2500 dolāru skaidrā naudā.
Aplūkojamie objekti. Viņa vārdā nosauktas pilsētas, forti, kuģi un pat ASV JKS atomzemūdene.
Statuja Vašingtonā. Lafajeta laukumā.
Tradīcijas.
Parāde Ņujorkā. Kopš 1957.gada katru gadu septembrī notiek lieliska parāde Ņujorkas 5.avēnijā par godu šim ģenerālim. Par parādes maršalu izvēl amerikāni vai ārzemnieku ar vācu izcelšanos. Tā piemēram, 1999.gadā parādes maršals bija Donalds Tramps.
