Sommas kauja (1916.g.)
I Pasaules kara kauja 1916.gadā no 1.jūlija līdz 18.novembrim pie Sommas upes.
Šai kaujā angļi pirmo reizi izmēģināja tankus.
Tuneļi. Kaujas abos Sommas upes krastos norisinājās no 1916.gada 1.jūlija līdz 18.novembrim. Uz to sākšanas brīdi briti bija izrakuši septiņus lielus un vienpadsmit mazus tuneļus. Vēlāk tās uzskatīja par kara bezjēdzīguma piemēru. Kaujās uzvarēja briti un franči, taču viņi zaudēja 623 906 cilvēkus, 100 tankus un 782 lidmašīnas. Vācieši zaudēja aptuveni 600 000 vīru.
Sommas kaujas: pēc sprādziena izveidojas milzu krāteris. Tuneļiem un tajos izvietotajām sprāgstvielām bija liela nozīme kaujās pie Sommas. Mesīna šodien ir miermīlīga pilsētiņa Flandrijā, Beļģijā, Francijas pierobežā, bet pirms simts gadiem te notika lielākā eksplozija, kāda pasualē pieredzēta. Džona Nortona Grifita racēju komanda netālu no britu tranšejas, ko dēvēja par Ločnagaras ielu, ierakās dziļi krīta slānī, aptuveni 300 metrus pretinieku virzienā un divās lielās pazemes telpās izvietoja 27 tonnas amonāla sprāgstvielu. Viņu mērķis bija iznīcināt nocietinātu punktu, ko dēvēja par “Schwaben Höhe.” Divas minūtes pirms britu uzbrukuma 1916.gada jūlijā mīnas sprāga ar zemestrīcei līdzīgu spēku, izveidojot milzīgu, 70 metru dziļu krāteri. Eksploziju reģistrēja seismogrāfi Šveicē, savukārt britiem bija vajadzīgas tikai trīs stundas, lai ieņemtu vāciešu pozīcijas. Krāteris 1978.gadā nopirka Ričards Dannings, un tagad te ir Pirmā pasaules karā kritušo memoriāls.
