Surmas
Surmas ir vairāku cilšu (suri, murši, mēnas) grupa, kas dzīvo Dienvidsudānā un dienvidrietumu Etiopijā un gadsimtiem ilgi nodarbojas ar liellopu audzēšanu. Saskaņā ar suri teiksmām, viņi šajā teritorijā ieradušies aptuveni pirms 200 gadiem no Nīlas upes ielejas. Surmu kultūra pieņmts, lai vīrieši tiktu apmācīti kā karavīri un lopu gani. Ģimenes turību mēra pēc tai piederošo lopu skaita. Taču kareivīgās nomadu ciltis mēdz iesaistīties asiņainos konfliktos ar kaimiņiem par lopiem un ganībām.
Ciltis atsakās kontaktēties ar oficiālajām varas iestādēm, taču modernās civilizācijas rēgs ir AK-47, kas no 80.gadiem kontrabandas ceļā ieplūst no Sudānas. Ieroči tiek izmantoti savu lopu aizsardzībai vai vienkārši, lai pašaudītos kādos ciema svētkos. Surmu vīrieši cīnīsies līdz nāvei, lai aizsargātu savus ganāmpulkus. Tradicionālas ir nūju kaujas.
Vēl viena no surmu ikdienas sastāvdaļām ir tradicionālās pelnu ceremonijas. Puiši, kuri sasnieguši vismaz sešu gadu vecumu, no pirkstu galiņiem līdz papēžiem noklājas ar pelniem, lai, kā paši uzskata, pasargātu sevi no nāvējošām slimībām, ko pārnēsā dažādi kukaiņi. Pēc viņu domām pelnu aromāts atbaida insektus.
Saites.
Omo ieleja.
