Sinagogas
Synagōgē (grieķu val.).
Mozus ticīgo dievnami.
Jau daudzus gadsimtus pirms jūdu valsts bojāejas senie žīdi apmetās dažādās Austreņu zemēs - Babilonijā, Ēģiptē un zemēs Vidusjūras krastos. Tādās pilsētās kā Bābele, Aleksandrija u.c. izveidojās prāvi žīdu kvartāli - diasporas.Pēc tam, kad romiešu imperatora Tita karaspēks 70.g.pmē. nopostīja Jeruzālemi un jūdu centrālo svētnīcu tur, žīdu diaspora krasi palielinājās.
Sakarā ar to izveidojās kults, kas tikai simboliski bija saistīts ar jeruzālemes svētnīcu. Ticīgie neapmeklēja svētnīcu, bet sāka pulcēties reliģiskā rituāla piekopšanai vietējās sanāksmēs (sinagogās), nenesa upurus, bet sāka raidīt lūgšanas un slavas himnas Jāvem, lasīt nodaļas no Toras. Sinagogas pārvaldīja "grāmatnieki" (masoreti), kas lasīja un komentēja Toru, balstīdamies ne vien uz rakstītajiem avotiem, bet arī mutvārdu tradīcijā. Tā judaisms pielāgojās jaunajiem emigrācijas apstākļiem.
Mūsuprāt, interesantākās sinagogas.
Ludzas Lielā sinagoga. Celta 1800.gadā - ir vecākā tāda Latvijā un arī Baltijā. Restaurēta saņēmusi arhitektūras balvu "Zelta ananāss."
Dņepropetrovskas sinagoga. Šī Ukrainā esošā sinagoga esot lielākā pasaulē - 18 stāvi virs zemes un 2 stāvi zem zemes. To uzcēlis Ukrainas žīdu bagātnieks Igors Kolomoiskis, kas tolaik bijis Dņepropetrovskas apgabala gubernators.
Dūraeiropas sinagoga. Tā atrodas netālu no pilsētas rietumu mūra. Šī sinagoga interesanta ar to, ka vēlīna žīdu tradīcija sliekusies pieņemt biblisko gravēto attēlu aizliegumu. Tomēr šajā III gs. sinagogā tomēr ir sīki attēlota Sarkanās jūras šķērsošana, Elijas brīnumu radīšana un pat Derības šķirsts, ko divi zeltītu ragu vērši velk savā vezumā.
Tās iekšienē etklāti vairāki gleznojumi: uz ziemeļu, rietumu un dienvidu sienām attēlotas kara ainas ar filistiešiem. Vairākos zīmējumos, domājams, saskatāms Šķirsts, kas attēlots ar noapaļotu augšpusi. Ir saskatāmas atsevišķas detaļas, taču tās nav klasificējamas. Īpašu interesi izraisa zīmējums uz ziemeļu sienas, kuru tas pilnībā pārklāj. Kādā ainā attēlota Svētā telts. Telts sienas atvēruma apakšējā daļā saskatāmas divas viena otrai blakus novietotas lodes, virs tām tumsā nojaušamas neidentificējama priekšmeta aprises. Izrakumu protokolos tas figurē kā kvēpināmais trauks, bet ir pamats uzskatīt, ka tas vienīgais zināmais antīkais mannas mašīnas attēls.
Saites.
Judaisms.
