Radiokontakts
- Detaļas
- 2541 skatījumi
Tā saucamie sakari ar ĀC, kas nodibināti un uzturēti ar radioviļņu palīdzību. Patlaban radiosignāls ir un paliek labākais līdzeklis informācijas noraidīšanai Visumā. 1959.gadā žurnālā Nature Dž.Kokoni un F.Morisons publicēja rakstu "Starpzvaigžņu signālu meklēšana." Viņi aprakstīja to, kādā veidā var nodrošināt sakarus kosmiskajās dzīlēs ar ESM palīdzību un to, cik nepieciešams ir meklēt signālus no kosmosa.
Tai pašā 1959.gadā NASA sagatavoja pirmo programmu, kas aprakstīja zinātniskās pieejas stratēģiju radiosignālu meklēšanai no ĀC. Tobrīd radiotehnikā bija sasniegta pietiekama attīstības pakāpe, kas ļāva praktiski mēģināt kosmosa milzīgajos attālumos šādus sakarus dibināt.
Gan agrāk, gan arī šodien ir veltīti milzu pūliņi ĀC radiosignālu meklēšanai. Un tas viss, neraugoties uz neatrisināmām problēmām - astronomi aplēsuši, ka pati mazākā distance starpdivām tuvākajām ĀC jau ir tāda, ka radiosaruna starp tām varētu ilgt tūkstošgades.
Šādu ĀC signālu saņemšanas gadījumā mūsu priekšā var rasties visai grūta atšifrēšanas problēma. Un tas ir tad, kad mēs nevaram nemaz zināt kur un kad mums šos signālus meklēt, nezinām arī to frekvenci, viļņu modulāciju, kodēšanas metodes, kādas lieto ĀC.
Šodien šādi radiomeklējumi nav vainagojušies panākumiem, tomēr meklējumu vēsturē ir bijuši daži interesanti gadījumi, kas rada jautājumus:
- 1889.gadā Kolorāda laboratorijā Nikolā Tesla pirmo reizi saņēmis noslēpumainu signālu no kosmosa. Interesanti, ka tolaik ēters ap Zemi bija praktiski tukšs;
- 1921.gadā par signālu, pieņemtu no kosmosa, ziņoja G.Markoni;
- 1924.gadā Marsa Lielās pretimstāvēšanas laikā doktors Deivids Tods pierakstīja nezināmus signālus;
- 1927.gadā inženieris un radioamateris Jorgens Halss Norvēģijā sastapās ar noslēpumainu "radioatbalsi." Viņš saņēma pats savus radiosignālus, ko pēc zināma laika kāds bija nosūtījis atpakaļ;
- 1928.gadā Karls Štermers sadūrās ar šo pašu "Halsa radioatbalsi," strādājot ar jonosfēru. Zinātniskā sabiedrība sāka apspriest šos signālus no nezināmā objekta, kas atradās aiz Zemes jonosfēras. Tad arī parādījās teorija par citplanētiešu zondi;
- XX gs. 30.gadu beigās vairāki radiospeciālisti Vācijā devās uz Himalajiem, lai nodrošinātu patstāvīgu radiosakaru "tiltu" starp Berlīni un Tokiju. Ekspedīcijas laikā viņiem izdevās ierakstīt lentā radioraidījumu "nezemes" valodā. Katrā ziņā to tā arī neviens neatšifrēja;
- 1959.gadā NASA piefiksēja nezināma Zemes pavadoņa signālus;
- 1961.gadā OZMA projekta laikā tika uztverti precīzi kodēti impulsi Tau Vaļa sektorā. Tad iejaucās Pentagons, kas paziņoja, ka zinātnieki uztvēruši slepenas militāras radiostacijas signālus;
- laikā no 1960.-1976.gada no 5000 signāliem, ko uztvērusi Hetkrīkas radioobservatorija (170 km uz ziemeļiem no Sanfranciskas), tika identificēti 4990. Tiek pieļauts, ka 10 nepazītie signāli varētu būt nākuši no ĀC;
- 1977.gadā ļoti noslēpumains 30 sekunžu signāls ticis uztverts no Strēlnieka zvaigznāja ar radioteleskopu Ohaijas pavalstī ASV. Signāla diagrammas kontūras bijušas līdzīgas angļu vārdam Wow! (izbrīna izsauciena vārds, analoģisks latviešu Oooo!). Ar tādu nosaukumu signāls arī palicis ĀC radiomeklēšanas vēsturē (oficiālais nosaukums - 6EGUJ5) un izskaidrojuma tam vēl nav...
ĀC radiomeklēšanas teorija un prakse ir pastāvīgi jāpilnveido, neraugoties uz grūtībām. Ja pieņem, ka signālus no ĀC tā arī nesaņemsim, tad vienalga programmai būs ļoti liela praktiska nozīme, jo tiks atstrādāta ļoti praktiska apkārtējās pasaules izzināšanas metode. XXI gadsimta astronomi uz meklējumiem liek ļoti lielas cerības - tieši šai gadsimtā tiks saņemtas pirmās neapstrīdamās ziņas no ĀC.
Saites:
Ārpuszemes civilizācijas.
Kontakti.
