Rožukrusta ordenis, rožukrustieši
- Detaļas
- 2458 skatījumi
Ordeņa nosaukums no vācu valodas pēc dibinātāja uzvārda nozīmē „Rožu krusts.”
Dibinātājs - Kristians Rozenkreics (reizēm raksta arī Rozenkroics).
Agrīnie rozenkreiceri: Johans Valentīns Andrea, Adams Haslmaijers (1562.-1630.g.) un Mihails Maijers (1566.-1622.g.) ideoloģiski maisīja visdažādākās idejas un strāvojumus, piemēram Paracelza alķīmijas mācību, Kabalu, arābu hermētiķus un alķīmiju.
Lai gan rožkrustieši darbojās kristīgās mācības vadīti, oficiālā baznīca viņiem nikni uzbruka. Parīzes universitātes augstākā teoloģijas fakultāte pat nolādēja Paracelzu un Hermeju Trismegistu. Ordenis bija spiests noiet pagrīdē. Ar jaunu spēku tas atdzima XVIII gs. ar kustību „Zelta un rožu krusts senā rituālā,” kas īpaši attīstījās Prūsijā.
Kristiešus atbaidīja pagānisma elementi rožukrustiešu mācībā, tādēļ ordenis savu mācību sāka pieskaņot kristīgajai pasaulei. Ordeņa locekļi aktīvi izplatīja leģendu, ka kādu ēģiptiešu priesteri vārdā Ormuzs no Aleksandrijas pievērsa kristietībai pats apustulis Marks. Pēcāk viņš attīrīja mācību no pagāniskajiem elementiem. Rezultātā vairs netika saskatītas nekādas pretrunas starp ēģiptiešu rituāliem, kabalu un kristīgo mācību.
XIX/XX gs.mijā radās daudzi „meitas” atzari, kas pretendēja uz īsteno rožukrustiešu mācību. 1888.gadā Londonā nodibināja "Zelta rītausmas" ordeni, 1915.gadā Hārvejs Spensers Luīss (1883.-1939.g.) atjaunoja seno un mistisko ordeni AMORC.
Sākot ar 1927.gadu AMORC galvenā mītne atrodas ASV Kalifornijas pavalstī Sanhoses pilsētā. Mūsdienās ordenis aizņem ēģiptiešu stila ēku kompleksu, kurā izvietots plašs senēģiptiešu artefaktu klāsts. Šī organizācija saista kopā ēģiptiešu gudrību, alķīmiju un kristietību. Tā apgalvo, ka tās darbības pamatā ir sena tradīcija, kas nāk no 1500.g.pmē., kad faraons Tutmess II it kā esot radījis Rožukrusta ordeni. Pēc viņu uzskatiem piramīdas ir seno zināšanu tempļi un iesvētīšanas vietas.
Iespējama ordeņa dalībniece - V.V.Freiberga.
Darbi.
„Kristiāna Rozenkreica alķīmiskā laulība 1459.gadā” – traktāts, kas uzrakstīts XVII gs. sākumā. Autors Johans Valentīns Andrea. Pēc satura tas ir autobiogrāfisks stāsts par Kristiāna Rozenkreicera iniciāciju slepenajās zinībās, kas beidzas ar augšāmcelšanos un kādu mistisku laulību.
„Lielās piramīdas simboliskais pareģojums” – Hārveja Spensera Luīsa grāmata.
