Radons
Radonum.
Radioaktīva gāze, kas rodas urāna dabiskas sabrukšanas rezultātā augsnē vai klinšainos iežos, cēlgāze.
Simbols - Rn.
Atomnumurs - 86.
Atklāta 1903.gadā.
Atommasa - 222,00.
Kušanas temperatūra ir -71,0oC.
Viršanas temperatūra ir - 63,0oC.
Blīvums - 9,960 kg/m3 (0oC).
Daudzums Zemes atmosfērā - 6 x 10-20.
Bez smakas.
Radona bioloģiskā iedarbība. Ilgstoša tā iedarbība var novest pie dzīvo šūnu bojājumiem un bojā ejas dēļ vēža un ģenētiskajām mutācijām.
Un pavisam otrādi – īslaicīga saskare ar radonu rada ārstējošu efektu. Dziedina hronisku reimatismu un artrītu, ādas un plaušu saslimšanas. Eksistē versija, ka tieši radonam jāpateicas par brīnišķajām izdziedēšanām Lurdas alā Francijā.
Tādējādi daudzviet pasaulē vecas un pamestas urāna šahtas pārtaisa par dziedinātavām.
Kādā veidā radons iedarbojas uz veselību līdz šim brīdim nav noskaidrots. Ir hipotēze, ka tas iespaido hipofīzi, kas producē attiecīgus hormonus un steroīdus.
Radona šahtas. Tādas uzietas ASV Montānas pavalstī, Lielbritānijā, Vācijā un Krievijā.
Šahtās ierīkotās speciālās telpās cilvēki pavada 1-3 stundām, iespējams arī atkārtots seanss. Parasti slimības atkāpjas uz gadu, pēc tam atkal kāds seanss.
Saites.
Cēlgāzes.
